Rakstos
Viļakas vidusskolai jauna direktore
28.septembra Balvu novada domes sēdē deputāti Viļakas vidusskolas direktora amatā ar 2024.gada 9.decembri iecēla Mārīti Supi-Tuču.
Pasniedz Goda rakstu
18.novembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrā sumināja Balvu Mākslas skolas direktori Elitu Teilāni, kurai pasniedzas Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda rakstu par ilggadēju, nozīmīgu un radošu pedagoģisko darbu un ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā.
“Ontoni” ir pasniegti
2.novembrī Viļānu kultūras namā norisinājās Viļānu KN amatierteātra “Kas ir, tas ir” teātru festivāls “Sābri”. Šogad uz viļāniešu aicinājumu braukt ciemos bija atsaukušies seši kolektīvi. Katrs no tiem par savu sniegumu saņēma balvu “Ontons 2024”, kas ir amatierteātru saieta simbols. Katru gadu šī balva ir citādākā izskatā, šoreiz – “Oskara” veidolā. Skatītājiem pēc izrāžu noskatīšanās bija iespēja balsot par labāko aktieri. Skatītāju balvu ieguva Jāzeps Vjakse no Rēzeknes novada Kaunatas amatierteātra “Runōtōji” (režisore Nellija Vasiļjeva), Laila Jēkabsone no Madonas novada Lauteres kultūras nama amatierteātra “Aronieši” (režisore Laima Vanaga), bet visvairāk balsu ieguva Evita Kubecka no Rēzeknes novada Sakstagala teātra draugu kopas (režisore Ināra Grietiņa).
Latgaliešu valodas izloksnes īpatnības
Oktobrī Balvos notika latgaliešu kultūras kustības “Volūda” seminārs “Spāka LAB”, kurā Valsts valodas centra lingviste Māra Mortuzāne-Muravska pastāstīja par latgaliešu valodas lietošanu un pareizrakstību pasākumu afišās.
Viņas teikto papildināja latgaliešu kultūras kustības “Volūda” pārstāve Edīte Laime: “Māras Mortuzānes-Muravskas stāsta mērķis bija pievērst uzmanību latgaliešu rakstu valodai. Kā zināms, katrs mēs runājam savā izloksnē, bet latgaliešiem jau vairākus gadsimtus ir arī sava rakstība, sava literārā valoda, kurā, līdzīgi kā latviešu literārajā valodā, ir savi noteikumi, taču tie ir diezgan demokrātiski, lai varētu iekļaut arī izloksnes īpatnības, kas ir sevišķi aktuāli, piemēram, Ziemeļlatgalei. Rakstot latviešu literārajā valodā, visi tomēr cenšamies rakstīt atbilstoši gramatikas normām. Līdzīgi arī jābūt latgaliešu rakstu valodā, ja tiešām gribam, lai valoda ir kopta, attīstās un pastāv nākotnē. Viens no vienkāršākajiem noteikumiem, ar kuru var sākt, ir līdzskaņu nemīkstināšana pirms ‘i’, ‘ī’, ‘e’, ‘ē’, ‘ie’, ‘ei’, ‘iu’, jo latgaliešu skaņu izrunas dēļ līdzskaņi nav tik mīksti, kā norāda mīkstinājuma zīme, šo mīkstinājuma funkciju izdara nosauktie patskaņi. Tas nav nekāds jaunums, tā vēsturiski ir bijis visās gramatikās, ko kāds veidojis. Piemērs var būt labi zināmais Alda Bukša romāna “Bruoli” nosaukums – izrunājam mīkstinātu ‘l’, bet rakstītajā variantā mīkstinājuma nav. Šī ir arī viena no tipiskākajām kļūdām pasākumu afišās, kur tiek izmantota latgaliešu valoda. Diemžēl latgaliešu valodu skolās kā pašsaprotamu lietu nemāca jau gandrīz gadsimtu, tādēļ ir saprotami, ka mūsu pašu zināšanas par savu valodu ir nepietiekamas. Taču dzīvojam laikā, kad arī likumdošana paredz, ka publiskajos pasākumos Latgalē jāskan un jāparādās pašiem savai valodai. Tas uzliek atbildību, pienākumus, bet arī dod ļoti daudz iespēju. Šādos brīžos allaž gribas atgādināt, ka atbildība par valodu un tās nākotni ir mūsu pašu rokās – Latgale ir latgaliešu valodas “mājas”, un tā ir mūsu atbildība.”
Spēle par godu Latvijai
14.novembrī plkst. 17.00 Balvu novada Bērnu un jauniešu centrā mūspuses vidusskolēni asinās prātu, piedaloties erudīcijas spēlē “Mēs mīlam Latviju”.
Veiksmes prognoze
.