Rakstos

Asinis ziedo tikai 4% iedzīvotāju

Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka bieži krājumos iztrūkst viena vai vairākas asinsgrupas. Tas apdraud ne tikai tos, kuriem asinis nepieciešams nekavējoties – cilvēkus, kuri cietuši negadījumos, grūtnieces dzemdību laikā u.c., bet arī cilvēkus, kuriem asins pārliešana ikdienā svarīga plānveida operāciju, hronisku saslimšanu vai onkoloģijas ārstēšanas gadījumā. VADC uzsver, ka decembri un janvāri gaida ar īpašām bažām, jo svētku laikā donoru aktivitāte bieži samazinās.

Sarkanie brīdinājumi: kā atšķirt nogurumu no agrīnām cukura diabēta pazīmēm

Nereti cukura diabētu atklāj, veicot ar šo slimību it kā nesaistītus izmeklējumus, tomēr speciālisti ir vienisprāti – jo agrāk izdodas pamanīt slimības pazīmes jeb “sarkanos karogus”, jo efektīvāk var novērst tās attīstību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kādos gadījumos nogurums vai citas sajūtas var būt signāls, ka jāpārbauda cukura līmenis asinīs. To skaidro “Veselības centru apvienības” (VCA) endokrinoloģe Tatjana Zaķe, “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Lārmane un “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
“Daļa pacientu par diagnozi uzzina stipri novēloti, piemēram, nonākot stacionārā ar sirds un asinsvadu slimību krīzēm kā insults vai miokarda infarkts. Cukura diabēts, īpaši nediagnosticēts vai neārstēts, ar laiku var radīt bīstamu kaitējumu veselībai, tostarp izraisīt nieru mazspēju, redzes traucējumus, nervu šķiedru bojājumu, kā arī būtiski palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi neignorēt un laikus pievērst uzmanību pazīmēm, kas var liecināt par cukura diabētu,” uzsver VCA veselības klīnikas “Pulss” endokrinoloģe Tatjana Zaķe.
Ārste norāda, ka cukura diabēta attīstība ir saistīta ar traucētu insulīna darbību organismā – vai nu aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna, vai arī ķermeņa šūnas kļūst nejutīgas pret tā iedarbību, attīstoties insulīna rezistencei. “Nošķir 1. tipa cukura diabētu – autoimūnu slimību, kas pārsvarā attīstās jau bērnībā un izraisa absolūtu insulīna deficītu. Ar biežāk sastopamo 2. tipa cukura diabētu ir citādi – tas attīstās pakāpeniski un to lielā mērā ietekmē dzīvesveids.”

Kad diabēta attīstības risks pieaug
“Pieaugot riska faktoriem, šī slimība kļūst par arvien lielāku sabiedrības veselības izaicinājumu,” stāsta T.Zaķe un norāda, ka paaugstināts risks saslimt ar 2.tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos – teju 90% cukura diabēta pacientu ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, hronisku stresu un miega trūkumu, jo tas veicina insulīna rezistenci, kā arī smēķētāji. Iespējama arī ģenētiska nosliece, ja diabēts ir tuvākiem radiniekiem. “Tādēļ savlaicīga riska faktoru atpazīšana, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir galvenie profilakses soļi, kas palīdz novērst vai aizkavēt slimības attīstību,” uzsver ārste.

Cukura diabēta tipiskās pazīmes jeb sarkanie karogi
“Cukura diabētu nereti atklāj nejauši, veicot analīzes profilaktiski vai cita iemesla dēļ. Pirmais agrīnas diagnostikas rīks ir glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā vai glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīze, kas parāda vidējo glikozes jeb cukura līmeni asinīs pēdējo 8–12 nedēļu periodā. Tas ļauj savlaikus identificēt pirmsdiabēta stāvokli un novērst 2. tipa cukura diabēta attīstību. Arī cilvēkiem bez acīmredzamiem simptomiem ir vērts veikt šīs analīzes vismaz reizi gadā,” uzsver ārste Jana Osīte.
Endokrinoloģe T. Zaķe paskaidro: “Nedaudz paaugstināts cukura līmenis asinīs, piemēram, 7– 8 mmol/l, sākotnēji nerada redzamus simptomus, tādēļ 2. tipa cukura diabēts bieži netiek atklāts savlaikus. Tikai tad, kad glikozes līmenis pārsniedz 10–12 mmol/l, var parādīties klasiskie cukura diabēta simptomi – stipras slāpes, bieža urinēšana, arī naktīs. Tomēr ir svarīgi zināt, ka arī agrīnā stadijā var parādīties pazīmes, kas liecina par insulīna rezistenci vai agrīnu 2. tipa cukura diabētu.”
Pirmās diabēta brīdinājuma pazīmes var būt:
o ļoti lēns, bet stabils svara pieaugums,
o grūtības samazināt svaru, pat regulāri ievērojot diētu un fiziskās aktivitātes,
o nogurums vai miegainība neilgi pēc ēdienreizes,
o pastāvīga vēlme pēc kaut kā salda,
o aizkaitināmība vai koncentrēšanās grūtības, kas var būt saistītas ar glikozes līmeņa svārstībām.
“Bieži vien tieši aptiekā pirmie pamanām sarkanos karogus – sūdzības par regulāru nogurumu, lēni dzīstošām brūcēm, roku tirpšanu, kas, iespējams, saistāmas ar cukura diabētu, īpaši, ja papildus ir vēl liekais svars. Pazīmju uzskaitījums nenozīmē, ka ikvienam cukura diabēta pacientam būs tās visas, turklāt šīs pazīmes neparādās vienlaicīgi. Tomēr, ja ir kaut vai kāda no tām, tas jāuztver kā signāls apmeklēt ārstu un veikt analīzes. Ja tiek apstiprināts cukura diabēts, cilvēka veselības uzturēšanai ļoti svarīga ir līdzestība – gan regulārā cukura līmeņa kontrolē, gan medikamentu lietošanā, gan veselīga dzīvesveida ievērošanā,” norāda farmaceite Evita Lārmane.
Cukura diabēta sarkanie brīdinājumi:
o paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk) ir galvenais brīdinājums par 2. tipa cukura diabētu. Tas ir redzamais sarkanais karodziņš, aiz kura slēpjas nopietni vielmaiņas traucējumi, kas ietekmē sirdi, asinsvadus un nervus;
o bieža urinēšana ir viens no pirmajiem cukura diabēta simptomiem, kad glikozes līmenis asinīs jau pārsniedz 10 mmol/l;
o ilgstošas un nepārejošas slāpes;
o konstanta izsalkuma sajūta var liecināt par 2. tipa diabēta sākotnējo stadiju;
o straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā;
o hronisks nogurums;
o lēna brūču un iekaisumu dzīšana;
o zems D vitamīna līmenis organismā var palielināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku, īpaši cilvēkiem ar prediabētu jeb ogļhidrātu tolerances traucējumiem.
Pievēršot uzmanību simptomiem un veicot regulāras glikozes līmeņa pārbaudes, var savlaikus identificēt risku un novērst diabēta attīstību vai komplikācijas.

Darbu sāk jauns psiholoģiskā atbalsta tālrunis

No 7.novembra sociālā uzņēmuma – zvanu centra “Sonido” izveidotais atbalsta tālrunis “Parunāsim?” būs īpaši atvēlēts arī onkoloģijas pacientiem un cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Katru piektdienu bezmaksas psiholoģisku atbalstu zvanītājiem sniegs gan žurnāliste Inese Supe, kura pati jau kādu laiku cīnās ar vēzi, gan sertificēta kapelāne Sindija Bergmane.
Kur un kad zvanīt? Psiholoģiskais atbalsts onkoloģijas pacientiem un krīzes skartajiem būs pieejams katru piektdienu, zvanot uz “Parunāsim?” tālruņa numuru +371 26564564. No plkst.12.00 līdz 16.00 zvanītājiem atbildēs žurnāliste Inese Supe. Arī viņa pati ir onkoloģijas paciente, tāpēc zina drēbi no otras puses un spēj sniegt gan morālu atbalstu, gan informāciju par dažādām organizācijām, kas ikdienā sniedz palīdzību onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem. No plkst. 16.00 līdz 19.00 ikviens varēs parunāties ar sertificētu kapelāni Sindiju Bergmani, lai saņemtu garīgu un emocionālu atbalstu krīzes situācijā.

“Parunāsim?” arī vientuļajiem un nedzirdīgajiem
Zvanu centra “Sonido” sociālais projekts “Parunāsim?” radīts 2018. gada rudenī ar mērķi mazināt vientulību mūsu sabiedrībā. Tas ir tālrunis, uz kuru var zvanīt gan cilvēki, kuri jūtas vientuļi, gan tie, kuri vienkārši vēlas ar kādu parunāties, justies sadzirdēti un uzklausīti. Ikdienā šajā tālruņa līnijā strādā un uz zvaniem atbild cilvēki ar invaliditāti, kuri ir arī apmācīti un sagatavoti sniegt psiholoģisko atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās. “Parunāsim?” ir pieejams arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem – zvanot uz tālruni vietnē WhatsApp, atbildēs zīmju tulks.
Kopš “Parunāsim?” dibināšanas uz tālruņa līniju zvanīts vairāk nekā 70 000 reižu, šogad saņemti vairāk nekā 11 000 zvani. Ja agrāk varēja teikt, ka aktīvākās zvanītājas ir sievietes, tad tagad sadalījums ir puse uz pusi, jo arī vīrieši sāk atzīt vientulības faktu.
Tāpat ik gadu “Parunāsim?” rīko īpašu sociālo akciju “Ar sarunu pret vientulību”. Tās laikā sabiedrībā zināmi cilvēki iejūtas zvanu centra operatora lomā, uzklausa un sarunājas ar tiem, kuri jūtas vientuļi. Šogad akcija norisināsies no 10. līdz 13. novembrim.

Pēkšņs samaņas zudums – ģībonis vai epilepsijas lēkme

Epilepsija var būt ģenētiski mantota, kā arī iegūta dzīves laikā, piemēram, galvas smadzeņu audzēja vai citu galvas smadzeņu struktūras bojājumu dēļ.
Dažādos vecuma posmos iemesli un izpausmes epilepsijai ir atšķirīgi, un vismaz divas trešdaļas epilepsijas pacientu izārstējas, apstiprina “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks. Kā atšķirt epilepsiju no ģīboņa un kā lēkmes gadījumā rīkoties līdzcilvēkiem?
“Ja dzīves laikā iepriekš nav bijušas klīniskās izpausmes, kas varētu liecināt par epilepsiju, bet tādas sāk novērot, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista – īpaši svarīgi nenokavēt bērnu ārstēšanu. Tāpat, ja kādam epilepsijas ārstēšana nav izdevusies pirms gadiem, vērts painteresēties pie speciālista no jauna, jo ārstēšanas metodes pasaulē nemitīgi attīstās. Latvijas iedzīvotājiem tās ir kļuvušas pieejamākas – arī ar valsts atbalstu,” norāda “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks. Daļai pacientu epilepsijai raksturīgās izmaiņas var skart visas galvas smadzenes kopumā, tādēļ var arī sajaukt ar citiem samaņas zuduma iemesliem – šādos gadījumos noteikti vajadzētu pārbaudīt veselību, rekomendē J.Mednieks. Viena no pārbaudēm, ko ārsts visdrīzāk nozīmēs, būs galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse. Vajadzības gadījumā tiks izrakstītas zāles un epilepsijas ārstēšanai paredzētās jālieto noteiktu laiku, atkarībā no ārstēšanas panākumiem – epilepsija izzūd, reizēm izveseļošanās notiek pēc vairākiem gadiem. Pēc J.Mednieka teiktā, labs rezultāts ir arī tad, ja pacientam tomēr nepieciešama nepārtraukta zāļu lietošana (reizēm visu mūžu), bet ir panākta epilepsijas kontrole – lēkmes neatkārtojas. Lai epilepsijas lēkmes varētu kontrolēt arī tiem pacientiem, kuriem zāles nepalīdz, ārstēšanā atsevišķos gadījumos tiek izmantota ķirurģiska galvas smadzeņu operācija, kā arī neiromodulācija jeb nervu stimulācija.
“Jāpiebilst, ka ne vienmēr samaņas zudumam ir neiroloģiska izcelsme. To var izraisīt arī vielmaiņas vai asinsrites traucējumi, piemēram, zems cukura līmenis asinīs, anēmija (mazasinība) vai elektrolītu līdzsvara zudums,” norāda ārste Jana Osīte, laboratorijas “Centrālā laboratorija” vadītāja. “Citus iespējamus cēloņus palīdz izslēgt analīzes. Piemēram, dzelzs, feritīna, B12 vitamīna un glikozes noteikšana, kā arī vairogdziedzera hormonu, aknu, nieru rādītāji un citi laboratoriskie testi papildina neiroloģiskos izmeklējumus.”

Kad – epilepsija, kad – ģībonis
Epileptiska lēkme lielākoties vērojama kā dažu minūšu ilgas cilvēka uzvedības izmaiņas. Piemēram, krampji, mēles sakošana, skatiena sastingšana, nespēja komunicēt bezsamaņas epizodē liecina, ka, visticamāk, novērojama epileptiska lēkme. Cilvēkam var būt arī vienas ķermeņa puses notirpums, valodas traucējumi. Pēc epilepsijas lēkmes viņš var izjust pārgurumu, nomāktību. Epilepsijas gadījumā galvas smadzenes ir pāruzbudinātas. Sinkopes jeb ģīboņa gadījumā smadzenes, gluži otrādi, ir pārāk mazaktīvas – ģīboņa brīdī kāda iemesla dēļ tajās nepieplūst asinis.
Dažādi klīniski simptomi epilepsijas gadījumā rāda atšķirību no ģīboņa – ja ir epilepsijas gadījums, smadzenes pēc tā ir pārgurušas vēl vismaz pusstundu, stundu, dienu vai pat ilgāk. Savukārt pēc ģīboņa cilvēks ātri atžirgst un atgūst spēkus, kas iespējams, atjaunojoties asinsritei. Ģīboni var izraisīt karstums, bezgaiss, sāpīgs kairinājums, sasprindzinājums ilgstoši nemainīgā pozā – tie ir pastiprinoši apstākļi, ko līdzās esošie uzreiz var izvērtēt. Kā piemēru, kad cilvēki nereti ģībst, var minēt asins nodošanu, stāvēšanu rindā, koristu uzstāšanās laikā koncertos u.tml.

Kā rīkoties līdzcilvēkiem
Ja epilepsijas lēkme ir līdzās esošam nepazīstamam cilvēkam, tas var izraisīt satraukumu, mudināt ātri pieņemt lēmumu, kā labāk palīdzēt – saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai kā citādi?
Ļoti svarīgi epilepsijas lēkmes brīdī cilvēku pasargāt no iespējas traumēties, piemēram, kritienā sasist galvu. Pēc epileptiskas lēkmes beigām jāraugās, lai viņš atrastos uz sāniem, tādējādi izvairoties no aizrīšanās ar siekalām. Kļūdaini uzskatīt, ka kaut kas jāievieto epilepsijas slimnieka mutē – gluži pretēji, tā var radīt papildu traumu! Epilepsija katru reizi konkrētajam cilvēkam izpaužas praktiski vienādi, tādējādi, piemēram, tuvinieki, skolasbiedri, kolēģi acumirklī atpazīs situāciju un zinās arī par tālāko rīcību.
Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.” Konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Pārbaudi veselību!

Nākamnedēļ ikviens interesents bez maksas aicināts piedalīties Veselības dienās, lai noskaidrotu savu ĶMI, glikozes, holesterīna līmeni, asinsspiedienu un saņemtu informāciju par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem, kā arī par fizisko aktivitāšu nozīmi: 20.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Vīksnas Tautas namā kopā ar feldšeri Ritu Brokāni; 21.oktobrī no plkst. 13.00 līdz 15.00 Skujetnieku feldšeru veselības punktā kopā ar feldšeri Diānu Melnstradi; 23.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kupravas pagasta pakalpojumu centrā kopā ar feldšeri Ivetu Ozoliņu; 24.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kubulu Kultūras namā kopā ar feldšeri Alediju Lāci. Īpaši gaidīti bērni un jaunieši, lai trenētu līdzsvaru, asinātu prātu un piedalītos dažādās kustību aktivitātēs. Veselības dienās piedalīsies arī Balvu novada Sociālās pārvaldes sabiedrības veselības speciāliste Rita Dreimane.