Rakstos

Vai tas ir normāli, ka jūsu ceļi krakšķ?

Ceļa locītavu krakšķēšana ir diezgan izplatīta parādība. Vai par to būtu jāuztraucas? Skaidrojumu sniedz traumatoloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Elena Vaska, no farmaceitiskās aprūpes puses iespējamos risinājumus raksturo farmaceite Ieva Turonoka.

“Vairumā gadījumu, kad krakšķēšanas epizodes notiek bez kustību ierobežojuma locītavās un sāpēm, to neuzskata par nopietnu problēmu. Biežāk kaitinošā skaņa rodas, pieceļoties stāvus no tupus pozas vai strauji iztaisnojot ceļgalu, un šī pazīme mēdz palielināties ar vecumu,” stāsta VCA traumatoloģe Elena Vaska.

Iespējamie iemesli
Kā vienu no galvenajiem iemesliem min kavitāciju. “Kavitācija rodas tad, kad divas virsmas veido vakuumu, kas tiek izjaukts, abām locītavas virsmām atdaloties. Locītavas šķidrumā izveidojas tādi kā nelieli gāzes burbuļi (slāpeklis), kas sabrūkot plīst un rada skaņu,” skaidro traumatoloģe.
Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar ceļa kauliņa (patella) kustību locītavā. “Dažkārt tas savā kustības trajektorijā atrod vietas, kur skrimšļos ir mazi izciļņi, nelīdzenumi. Tas rada nelielu aizķeršanos,” teic ārste. To sauc par patellas disfunkciju.
Ja artikulējošā skrimšļa virsma ir nodilusi, tad kustības laikā divu kaulu virsmas savstarpēji rada pastiprinātu berzi, un tas ir krakšķēšanas iemesls. Sākotnēji tas rodas hondropātijas (skrimšļa bojājuma) dēļ un progresē līdz locītavas skrimšļa slimībai – osteoartrītam.
Reizēm krakšķēšana ir saistīta ar šķidruma uzkrāšanos locītavā (sinovītu; arī Beikera cistu) vai šķidruma esamību ap locītavu – tendinīta (cīpslas iekaisuma) vai tenosinovīta (tendinīts ar cīpslas apvalka iekaisumu) veidā.

Kad būtu jāvēršas pie ārsta?
Ja krakšķēšanu pavada sāpes, pietūkums vai stīvums ceļa locītavā, kas var kombinēties ar ceļa locītavas nestabilitātes sajūtu (šķiet, ka celis “lec ārā no vietas”); ir sajūta, ka celis bloķējas vai iestrēgst kādā pozā un ir grūti kāju iztaisnot; rodas sajūta, ka kaut kas ķeras – tie būtu iemesli apmeklēt ārstu, lai precizētu cēloni. Šādas pazīmes varētu liecināt par menisku, saišu bojājumu vai skrimšļa bojājumu slodzes virsmās. Traumu gadījumos, kad bijis kaula lūzums tuvu locītavas virsmai, traucētas asins apgādes dēļ var rasties avaskulāra nekroze jeb kaulaudu nāve, kas rada kaula sabrukumu, uzsūkšanos, tādējādi mainot locītavas virsmu un provocējot krakšķēšanu, kustību ierobežojumu, deformāciju un sāpes.

Vai ir iespējams mazināt krakšķēšanu?
Viena no iespējām ir vingrošana, nostiprinot apkārtesošos muskuļus. Lai panāktu maksimālu efektu, to vēlams apgūt un pilnveidot fizioterapeita uzraudzībā. Šeit lietderīgas būtu nodarbības ar ergoterapeitu, mācoties pareizi nostiprināt ķermeni un uzlabot ķermeņa kustības, piemēram, apgūstot ceļus netraumējošus pietupienus, apsēšanos, piecelšanos un citas ikdienā nepieciešamas kustības.
No sporta aktivitātēm iesakāma ir peldēšana, riteņbraukšana, staigāšana.

Vai ir tablete pret ceļu krakšķēšanu?
Farmaceite Ieva Turonoka apliecina, ka nudien nebūs ne ziedes, ne kapsulas vai tabletes, kas spētu pēkšņi atburt atpakaļ ceļgalu, kas vairs nekrakšķ. Gadījumos, kad krakšķēšana ir viens no kāda nopietna procesa simptomiem, terapiju nozīmē ārsts.
“Vieglu sasitumu vai sastiepumu gadījumā ir vērts izmantot vienkāršus līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu tūsku un zilumu, jo jebkura ceļgala trauma var ietekmēt locītavas veselību. Aptiekā ir plašs šo līdzekļu spektrs. Sasituma, sastiepuma vai citas nelielas ceļgala traumas gadījumā var lietot atvēsinošu aerosolu vai ziedi. Šie līdzekļi satur, piemēram, mentolu, heparīna nātrija sāli, dimetilsulfoksīdu, dekspantenolu. Ja piemērota līdzekļa pie rokas nav, jāizlīdzas ar vēsu kompresi. Pēc tam var aptiekā iegādāties diklofenaku saturošus gēlus sāpju mazināšanai.
Ja ir nepieciešams, speciālists var konsultēt par iespējām iegādāties atbilstošu ortozi, kas palīdzētu locītavai pareizi kustēties. Lai arī, visticamāk, krakšķēšanu tie novērst nevarēs, ir virkne vitamīnu un uztura bagātinātāju locītavu veselības atbalstam, tie satur, piemēram, glikozamīnu, hondroitīnu, kolagēnu, hialuronskābi, Bosvēlijas sveķa (Boswellia serrata) ekstraktu. Locītavām noderīgi būs arī A, E, C un, protams, D vitamīni. Tāpat katram nopietni jāapdomā, vai uzturs nodrošina organismu ar visām nepieciešamajam minerālvielām – magniju, kalciju un citām,” skaidro farmaceite Ieva Turonoka.

Vēl var pieteikt konkursam

Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku jau desmito gadu aicina iedzīvotājus būt vērīgiem, pamanīt un novērtēt mūsu līdzcilvēku nozīmīgo ieguldījumu, piesakot viņus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024”. To elektroniski var izdarīt līdz 2.oktobrim.

Iekāp otra kurpēs!

27.septembrī visā Latvijā notiks valsts mēroga sociālā akcija cilvēku ar invaliditāti atbalstam “Dažādo kurpju diena”. Piedaloties Labklājības ministrijas (LM) organizētajā kampaņā, ikviens kļūst par vēstnesi šai kustībai, kas veicina izpratni un palīdz nodrošināt cilvēku ar invaliditāti tiesības, lai patiesi mums visiem būtu iespēja iekļauties sabiedrībā un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. LM aicina ikvienu 27.septembrī sociālajos tīklos ievietot foto ar atšķirīgām kurpēm kājās, izmantojot tēmturi #IekāpOtraKurpēs, lai kopīgi izplatītu šo svarīgo vēstījumu.

Par sirds veselības risku jauniem cilvēkiem un iespējām no tā izvairīties

Lai nu kam, bet sirdskaitēm vajadzētu mest līkumu gados jauniem cilvēkiem. Tomēr ir pētījumi, kas uzrāda visai bīstamas tendences. Par to iemesliem un iespējām, kā no sirds un asinsvadu slimībām izvairīties, stāsta VCA “Aura” Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabineta ārsts, kardioloģijas rezidents P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Māris Lapšovs un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone.

“Esam liecinieki gruzdošai sabiedrības veselības krīzei, kas ilgtermiņā var izraisīt sirds un asinsvadu slimību cunami,” tā recenzētā ASV medicīnas asociācijas žurnāla JAMA publikācijā “Kardiovaskulāro riska faktoru izplatība, ārstēšana un kontrole ASV pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 44 gadiem laikā no 2009.gada līdz 2020.gada martam” pērn sacīja viens no pētījuma autoriem Rishi K. Wadhera. Publikācijas autori desmit gadu laikā pētīja sirds un asinsvadu veselības tendences jauniem pieaugušajiem, galvenokārt koncentrējoties uz tādiem rādītājiem kā hipertensija, aptaukošanās, diabēts un hiperlipidēmija.
Sirds un asinsvadu slimības tādā lielā valstī kā ASV izraisa nāvi ik pēc 34 sekundēm. Arī Latvijā tas joprojām ir galvenais nāves iemesls. Kopumā pasaulē gan, lai arī joprojām pirmajā vietā, pateicoties modernās medicīnas iespējām, šis nāves iemesls skaita ziņā nedaudz samazinās. Tomēr, ne tik daudz, kā tam vajadzētu būt, un katra nākamā paaudze diemžēl piedzīvo nežēlīgo sirds slimību “uzvaras gājienu”. Tādēļ ir tik nozīmīgi saprast, vai šīs tendences varētu būt saistītas ar sirds un asinsvadu veselības pasliktināšanos gados jauniem pieaugušajiem.

Ko novēro, secina pētnieki un ārsti?
Minētā apjomīgā pētījuma periodā, pētnieki novēroja, ka diabēta izplatība gados jaunu pieaugušo grupā pieauga no 3 līdz 4,1 procentam. Tikmēr aptaukošanās izplatība pieauga par 32,7 līdz 40,9 procentiem. Arī glikēmijas kontrole visā pētījuma periodā nebija optimāla. Domājams, ka Latvijas dati būtu līdzīgi, un minētais rada milzu slodzi sirds un asinsvadu veselībai. “Šo riska faktoru parādīšanās agrākā dzīves posmā ir saistīta ar augstāku sirds slimību un potenciāli dzīvībai bīstamu sirds un asinsvadu slimību, piemēram, sirdslēkmes vai insulta, attīstības risku dzīves laikā,” saka Māris Lapšovs. To norāda arī dati – šīs iedzīvotāju daļas vidū hipertensijas gadījumu skaits pieauga no 9,3 līdz 11,5 procentiem.

Jaunāks nenozīmē veselīgāks
Pieaugošais kardiovaskulāro riska faktoru slogs gados jauniem pieaugušajiem varētu būtiski ietekmēt sabiedrības veselību, jo kopumā iedzīvotāji noveco, tādēļ veselīgai jaunajai paaudzei ir īpaša nozīme. “Mēs parasti domājam, ka jaunieši ir veseli, taču ir ļoti svarīgi, lai mēs patiešām zinātu, kāds ir jaunās paaudzes veselības stāvoklis,” uzsver Māris Lapšovs. Ārsts norāda, lai novērstu riska faktoru rašanos vai arī identificētu un ārstētu tos, kam jau konstatēta kāda sirdskaite, ir vajadzīga plaša ārstu un visas sabiedrības iesaiste.

Draudīgais insults
ASV dati liecina, ka ik pēc 40 sekundēm kādam ir insults, tas ir arī piektais galvenais nāves un ilgstošas invaliditātes cēlonis pieaugušajiem. Taču tas ir novēršams un ārstējams. Kas īsti ir smadzeņu infarkts jeb insults? “Insults ir smadzeņu ievainojums, kas rodas asins plūsmas traucējumu dēļ,” skaidro Māris Lapšovs, norādot, ka Latvijā visizplatītākais veids ir išēmisks insults, ko izraisa asins receklis, neļaujot apasiņot daļu smadzeņu. Cita veida insults ir tad, kad smadzeņu artērija plīst, bieži vien augsta asinsspiediena dēļ. To sauc par hemorāģisku insultu, un tas ir aptuveni 13% insulta gadījumu. “Tie ir divi galvenie cēloņi: vai nu asinsvads ir bloķēts, vai arī asinsvads plīst un ir asiņošana,” saka ārsts, atzīmējot insulta ārkārtīgi bīstamās sekas, proti, izraisīti smadzeņu šūnu bojājumi.

Kā atpazīt riska faktorus
“Visbiežāk riska faktors ir augsts asinsspiediens – hipertensija,” teic ārsts un nosauc arī koronāro sirds slimību, kas rodas, ja ir problēmas ar asins piegādi sirdij. Tāpat augsts holesterīna līmenis asinīs noteikti ir riska faktors. Smēķēšana, nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir išēmiska insulta riska faktori, pie tiem minama arī pārmērīga alkohola un narkotisko vielu lietošana. “Tie ir daži no riska faktoriem, ko atzīstam par maināmiem,” piebilst ārsts. Taču ir arī nemaināmie. Galvenais no tiem ir vecums. Ar katru gadu esam pakļauti lielākam insulta riskam. Nākamais – insults ģimenes anamnēzē. Tas var būt daļēji saistīts ar iedzimtiem riska faktoriem, kurus redzam, piemēram, hipertensijas, 2. tipa cukura diabēta vai asins recēšanas traucējumu gadījumos.

Arī insults top jaunāks
“Kardiologi visā pasaulē novēro, ka insultu skaits gados jaunākiem cilvēkiem pieaug. Tas tādēļ, ka palielinās riska faktori, kas saistīti ar aptaukošanos, hipertensiju un diabētu,” vēlreiz uzsver ārsts. Arī priekškambaru fibrilācijas risks biežāk sastopams cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos. “Priekškambaru mirdzēšana ir ļoti spēcīgs insulta riska faktors, ko var samazināt, izmantojot pareizos asins šķidrinātājus,” norāda kardiologs, stingri piesakot, ka, ja kādam 20 vai 30 gadu vecumā pēkšņi parādās šādi simptomi, nekavējoties jādodas pie ārsta un jāsaņem medicīniskā palīdzība tieši insulta draudu dēļ, jo tas var sagraut dzīvi acumirklī.

Simptomu pēkšņums
Insulta simptomi parasti ir pēkšņi – kad asinsvads plīst vai tiek bloķēts un smadzenes netiek normāli apgādātas ar asinīm, simptomi attīstās ļoti ātri. “Par insultu mēs parasti runājam kā par pēkšņu notikumu, nevis par kaut ko tādu, kad veselības stāvoklis pasliktinās ilgākā periodā laikā,” stāsta ārsts, norādot, ka insulta sekas gan var ilgt dienām, nedēļām un gadiem. Vienlaikus šis pēkšņums ir nosacīts, jo bieži vien pirms tā ir jau saņemts kāds “brīdinājuma signāls”.

Pārejoša išēmiska lēkme
Atšķirība starp tranzitoru (pārejošu) išēmisku lēkmi (TIL) un insultu ir tāda, ka TIL gadījumā simptomi izzūd 24 stundu laikā. Savukārt insulta pārejošs vai pastāvīgs neiroloģisks deficīts ilgs vairāk nekā 24 stundas. “Tomēr, lai arī TIL pāriet šķietami bez sekām, tā uzskatāmi liecina, ka insulta risks ir ļoti augsts,” aicinot būt vērīgiem, teic M.Lapšovs.

Esiet ātri, lai identificētu insulta simptomus!
Ārsts uzskaita vieglāk fiksējamās insulta pazīmes, kuras būtu jāpazīst katram.

• Pievērsiet uzmanību pēkšņam līdzsvara zudumam. Ataksija jeb grūtības koordinēt roku vai kājas kustības, vai līdzsvaru, ir viena no biežākajām pazīmēm. Tas ir fiksēts 61% sieviešu un 75% vīriešu. Proti, ne vienmēr ir problēmas ar līdzsvaru, nespēja paiet taisni, tās tikpat labi var būt grūtības, mēģinot pārvietot kāju tā, kā vēlaties.
• Acis. Redzes dubultošanās, tās zudums vai neskaidra redze.
• Sejas noslīdēšana. Ja esat kopā ar kādu, kam jūsuprāt ir insults, var lūgt viņu pasmaidīt. Tā iespējams fiksēt, smaids ir simetrisks vai šķībs.
• Roku vājums, kas var rasties jebkurā rokā. Tas varētu būt arī kāju vājums.
• Runas problēmas var izpausties gan kā runas traucējumi, gan runātā izpratnē.
• Sievietēm insulta simptomi var atšķirties, proti, bieži sastopami insulta simptomi ir ģībonis, pēkšņs vispārējs vājums, elpas trūkums, apjukums, uzbudinājums, kā arī slikta dūša un vemšana.
• “Ja pašam rodas vai redzat kādu ar šiem simptomiem, vissvarīgākais solis ir nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai,” mudina ārsts. “Noteikti nevajadzētu pašam sēsties pie stūres vai lūgt kādu, lai aizved uz slimnīcu, jo tas ir zaudēts laiks, bet insulta gadījumā katra minūte ir no svara.”

Uzmanību! Ja ir aizdomas par insultu, nelietojiet aspirīnu! Tas tāpēc, ka dažus insultus izraisa asiņošana smadzenēs, bet aspirīns atšķaida asinis, var izraisīt turpmāku asiņošanu un bojājumus.

Sirds veselības vadlīnijas
“Insults var būt viena no postošākajām veselības krīzēm, taču, par laimi, jūs varat daudz darīt, lai tās novērstu,” ir pārliecināts Māris Lapšovs. Viņš nosauc svarīgākos soļus sirds veselības uzturēšanā.

• Augsts asinsspiediens ir būtisks insulta riska faktors, un ir svarīgi pārliecināties, ka asinsspiediens tiek kontrolēts. Pazeminot sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, insulta risks pazeminās par aptuveni 30%, savukārt, lietojot statīnus, ja ārsts to ir norādījis, var samazināt išēmiska insulta risku par 10% līdz 20%.
• Veiciet regulāras holesterīna un cukura līmeņa pārbaudes, jo sevišķi, ja esat riska grupā. Tāpat kā asinsspiediena, arī holesterīna kontroles priekšrocības ir aditīvas, citiem vārdiem sakot, vairāk nekā 20% insultu ir novēršami vai vismaz aizkavējami.
• Papildus regulārām veselības pārbaudēm, svarīgs ir dzīvesveids. Alkohols var paaugstināt asinsspiedienu un palielināt insulta risku, tāpēc vajadzētu samazināt tā lietošanu vai pilnīgi atteikties. Tikpat, ja ne vēl nozīmīgāka, ir smēķēšanas atmešana. Turklāt ne tikai, lai novērstu insultu un sirdslēkmes, bet arī daudzus vēža veidus un citas veselības problēmas.
• Uztura izvēle ir vēl viens insulta profilakses pamats – augļi, dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti, mazāk gaļas un vairāk trekno zivju, tas var samazināt insulta risku.
• Palieliniet fiziskās aktivitātes līmeni. Vienkāršākais veids ir pastaiga. Lai arī soļu skaitīšana nereti tiek apšaubīta, taču tas nav arī sliktākais atskaites punkts. 7000 līdz 10 000 soļu dienā insulta profilaksei būtu labs sākums.

Atbalsts sirdij un asinsvadiem
Ja rodas sajūta, ka veselība sākusi “streikot”, pieejamākais veselības aprūpes sniedzējs ir farmaceits. “Labas farmaceitiskās aprūpes ietvarā mans uzdevums ir saprast, kādēļ cilvēks, turklāt gados jauns, aptiekā interesējas, piemēram, par vitamīniem sirds veselībai,” saka “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone. Viņa uzsver, ka nereti tieši farmaceits pārliecinoši pamudina aptiekas klientu apmeklēt ārstu. Arī gadījumos, kad pie ārsta jau ir būts, noteikti vērts vēlreiz pārrunāt izrakstīto zāļu lietošanu, jo sevišķi ar pirmreizējiem pacientiem, rosinot būt iesaistītiem, saprotošiem, līdzestīgiem un skaidrojot, piemēram, asinsspiedienu pazeminošo preparātu lietošanas nozīmi.
“Vitamīniem un uztura bagātinātājiem kā terapiju papildinošiem palīglīdzekļiem nav ne vainas, taču arī to izvēli un devas ir jāsaskaņo ar savu ārstu, vēlams pārrunāt ar farmaceitu, lai izvairītos, piemēram, no nevajadzīgām blakusparādībām mijiedarbības dēļ vai nelietotu bez vajadzības,” uzsver J.Namsone. Farmaceite skaidro, ka līdzekļi sirds un asinsvadu sistēmas atbalstam var saturēt, piemēram, ķiploka ekstraktu, vilkābeli, olīvu lapu ekstraktu, B1 vitamīnu jeb tiamīnu, aminoskābi L-arginīnu, zaļo tēju un artišoka ekstraktu, kurkumu. Komplekso līdzekļu sastāvā var būt cinks, selēns un E vitamīns. Sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, kā arī normālai smadzeņu darbībai, ir svarīgas omega 3 taukskābes, ko var uzņemt papildus, ja tas neizdodas ar sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu.
Ne mazāk svarīgi ir meklēt visus pieejamos veidus, lai atmestu smēķēšanu. Arī par to ir vērts aprunāties ar farmaceitu, jo ir pieejami dažādi līdzekļi, kas var palīdzēt atbrīvoties no šī veselībai kaitīgā ieraduma.
Īpaša problēma ir bērnu, pusaudžu un jauniešu aptaukošanās vai liekais svars, kas kaitē sirdij. Lai arī aptiekās ir pieejami līdzekļi svara samazināšanai, piemēram, kas satur spirulīnas mikroaļģes, glikomannānu, šķiedrvielas, pareizākais ceļš tomēr ir diētas ārsta vai uztura speciālista konsultācijas un uzraudzība. “Skaidrs ir viens – apzinātas un mērķtiecīgas rūpes par savu sirdi var sākties dažādi – gan ārsta kabinetā, gan, iegriežoties aptiekā. Galvenais, lai tās vispār būtu, jo tikai tā ir apturams pētnieku prognozētais sirdskaišu cunami gados jauniem cilvēkiem,” teic sertificēta farmaceite J.Namsone.

Donoru dienas mūspusē

5.septembrī Valsts asins donoru centrs (VADC) organizēs izbraukumu uz Balviem, aicinot iedzīvotājus no plkst. 9.00 līdz 13.00 ziedot asinis Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē. Savukārt 6. septembrī VADC organizēs izbraukumu uz Baltinavu, aicinot iedzīvotājus no plkst. 9.00 līdz 12.00 ziedot asinis Baltinavas Kultūras namā.