Rakstos

Izsludina pieteikšanos rudens – ziemas psihosociālās rehabilitācijas programmām

Lai gan sākotnēji pieteikšanos bija plānots izsludināt ne ātrāk kā 2.jūlijā, strauji augošā interese un fakts, ka visas pavasara un vasaras programmas jau ir pilnībā aizpildītas, licis “Dzīvības kokam” atvērt pieteikšanos rudens – ziemas psihosociālās rehabilitācijas programmām ievērojami agrāk.
Onkoloģiska diagnoze bieži vien apgriež dzīvi kājām gaisā – ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem. Jāsadzīvo ar diagnozi, jāmeklē atbildes uz jautājumiem un jāatrod veids, kā dzīvot tālāk. Tieši šajā posmā būtisku atbalstu sniedz psihosociālās rehabilitācijas programmas, kas palīdz gan izprast notiekošo, gan apgūt praktiskas iemaņas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Programmas ir valsts apmaksātas un tiek īstenotas, pamatojoties uz Labklājības ministrija deleģējuma līgumu. Sešu dienu programmās ar dalībniekiem strādā daudznozaru speciālistu komanda – psihoterapeits, psihologs, mākslas terapeits, fizioterapeits un fizisko aktivitāšu treneri. Tāpat tiek nodrošinātas izglītojošas lekcijas, kurās piedalās ārsts onkologs, onkoloģijas māsa, uztura speciālists un fitoterapeits.
Programmu laikā dalībnieki ne tikai iegūst nepieciešamo informāciju un praktiskas prasmes, bet arī stiprina emocionālo noturību. Būtiska programmas daļa ir savstarpējais atbalsts – iespēja satikt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi un saprast, ka neviens šajā ceļā nav viens. Pēc dalības programmās cilvēki bieži uzsver, ka tās palīdzējušas labāk izprast sevi, pārvarēt bailes un rast jaunus domubiedrus.
Rehabilitācijas programmas notiek Dignājas muižā, Jēkabpils novada Dignājas pagastā – gleznainā vietā Daugavas krastā, plaša parka un ābeļdārza ieskautā vidē, kas veicina mieru un koncentrēšanos uz atveseļošanos.
Dalība programmās ir bez maksas. Pieteikties var onkoloģiskie pacienti (ar invaliditātes apliecību vai ārsta nosūtījumu) kopā ar vienu tuvinieku.
Pieteikšanās notiek elektroniski biedrības mājaslapā: dzivibaskoks.dzivibaskoks.lv.
Ņemot vērā augošo pieprasījumu, biedrība jau šobrīd raugās nākotnē – 2027.gada programmas plānots izstrādāt jau 2026.gada rudenī, lai cilvēki savlaikus varētu plānot savu ceļu uz veselību.
Pieteikšanās septembra-decembra programmām ir atvērta līdz programmu piepildījumam. Dalība programmās tiek nodrošināta bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots.
Papildu informācija un pieteikšanās: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?505 ,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , tālr. 67625339.

Psihosociālās rehabilitācijas programmas
(septembris- decembris 2026)
SEPTEMBRIS
6. – 12.09. programma sievietēm – krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības.
20. – 26.09. programma vīriešiem pēc onkoloģiskas slimības.
OKTOBRIS
4. – 10.10. programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
18. – 24.10. programma vecākiem, kuru bērniem ir onkoloģiska slimība.
NOVEMBRIS
1.– 7.11. programma sievietēm – krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības.
22. – 28.11. programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
DECEMBRIS
6. – 12.12. programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
Pieteikšanās:
https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?500 vai https://anketa.dzivibaskoks.lv/
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” psihosociālās rehabilitācijas programmas īsteno kopš 2009. gada. Sākotnēji tās tika nodrošinātas par ziedojumos piesaistītiem līdzekļiem, bet kopš 2018. gada programmas ir valsts apmaksāts pakalpojums, ko biedrība īsteno uz Labklājības ministrijas deleģējuma līguma pamata.

Riskam visvairāk pakļauti vīrieši

Līdz ar siltā laika iestāšanos Latvijā sākas aktīvā peldēšanas sezona, taču atpūta pie ūdens ik gadu nes arī traģiskus negadījumus. Slimību profilakses un kontroles centra dati par periodu no 2020. līdz 2024.gadam liecina, ka Latvijā gadā noslīkst vidēji 115 cilvēku, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Lielākā daļa jeb 77% noslīkušo ir vīrieši. Statistika iezīmē vēl kādu satraucošu tendenci – 66% no noslīkušajiem bijuši alkohola reibumā.

Aicina neatlikt vakcināciju

“Veselības centru apvienības” apkopotā informācija liecina, ka kopumā šogad iedzīvotāju pieprasījums pēc vakcinācijas pret ērču encefalītu saglabājas vidēji stabils. Salīdzinot pērnā gada marta vakcinācijas datus ar šī gada martā visās vecuma grupās vakcinēto skaitu, vērojams neliels – 4 % – kritums. Speciālisti to skaidro ar iespējamu pieņēmumu, ka pēc aukstās ziemas ērces šosezon būs mazaktīvākas, taču tas tā nebūt nav.

Pavasara vējš acīs? Kā par acīm rūpēties šajā gadalaikā

Pavasara vējš acīs? Kā par acīm rūpēties šajā gadalaikāBeidzot pavasaris – ejam ārā, ķeram siltos saules starus, spirgto vēju un izbaudām! Lieliska doma, bet vispirms jāparūpējas par mūsu dvēseles spoguli – acīm, kas pakļautas gan ultravioleto staru, gan vēja, gan putekļu un ziedputekšņu ietekmei.

Kāpēc žilbinoša saule ir bīstama acīm?
Pavasarī spožā saule un aizvien augstākas gaisa temperatūras mudina vairāk laika pavadīt ārā, taču jāņem vērā, cik kaitīgs acu veselībai ir saules ultravioletais (UV) starojums.
* UV starojums var radīt paliekošus bojājumus gaismu uztverošajā acs daļā – tīklenē.
* Vidēja viļņa garuma saules ultravioletais starojums jeb UVB var izraisīt ādas apdegumus (par to liecina apsārtums), tas paaugstina ādas vēža risku un ir galvenais ādas vēža izraisītājs.
* Garo viļņu ultravioletais starojums jeb UVA, kas brīvi iziet cauri atmosfērai un stiklam, iekļūstot dziļi ādā, var paātrināt ādas novecošanos un palielināt kataraktas – acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās – attīstības risku.
* Šie starojuma tipi – UVA un UVB – var izraisīt sāpīgu acs radzenes iekaisumu.
“Veselības centru apvienības” ķirurģijas klīnikas “AIWA Clinic” oftalmologs Jurijs Kosnarevičs iesaka būt piesardzīgiem un izvairīties no spožiem saules stariem un skatīšanās uz sauli bez aizsargbrillēm. Tāpat jāņem vērā, ka gan ūdens, gan smiltis labi atstaro saules starus, tādējādi pastiprinot ultravioletā starojuma iedarbību uz acīm un ķermeņa ādu. “Svarīgi ir izvēlēties pareizas saulesbrilles, un tās būs ar UV pārklājumu, kas palīdzēs izvairīties no ultravioletā starojuma nelabvēlīgās ietekmes uz acs struktūrām. Diemžēl UV starojuma iedarbība dzīves laikā uzkrājas, un, ja par acīm nerūpējas, vēlākos gados ir liela iespēja, ka attīstīsies acs dzidrās lēcas apduļķošanās jeb katarakta,” uzsver oftalmologs.

Vējš acīs!
Ne tikai saule, bet arī vējš var apdraudēt acis – tas dzenā putekļus un sīkus smilšu graudus, kas, iekļūstot acīs, rada bojājuma riskus. Ja tā noticis, pirmajai palīdzībai mājas apstākļos oftalmologs iesaka skalot aci ar tekošu ūdeni, ja pieejami pilieni, iepilināt acīs mākslīgās asaras.
Sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone atzīst: “Aptiekā bieži vien vēršas pacienti ar šādu problēmu. Ja acī iekļuvis jebkāds sīks svešķermenis, svarīgi aci neberzt – tas tikai pastiprinās traumu. Dažreiz var izlīdzēties ar mirkšķināšanu, svešķermenim izskaloties no acs var palīdzēt asaras. Taču reizēm tas neizdodas, un jāņem talkā skalošana. Skalošanai noderēs sterils fizioloģiskais šķīdums vai speciāls acu skalošanas līdzeklis, kas satur, piemēram, žibulīti. Gadījumā, ja acs sāp, ja izveidojies apsārtums, ja redze pasliktinās, jāmeklē medicīniskā palīdzība.”
Arī ārsts uzsver: “Ja saviem spēkiem svešķermeni izskalot neizdodas un tas rada būtisku diskomfortu, jāvēršas pie ārsta vai acu traumpunktā. Jāņem vērā, ka jebkāds, pat sīks svešķermenis acī var izraisīt infekciozu konjunktivītu.”

Acu mitrināšanai – mākslīgās asaras
Sevišķi izplatīta problēma visos gadalaikos ir sausās acs sindroms, ko var izraisīt gan dažādi vides apstākļi, gan, piemēram, ilgstošs darbs pie datora un skatīšanās viedierīcēs. “Acs virsma ir sausa, tādēļ pastiprināti izdala asaras, cenšoties mitrināt, taču šīs asaras nav kvalitatīvas un nepietiekami uztur mitru acs virsmu,” skaidro oftalmologs J.Kosnarevičs un iesaka lietot mākslīgo asaru pilienus. Ja nepieciešams, tos drīkst izmantot pat piecas, sešas reizes dienā.
Farmaceite J.Namsone norāda: “Mākslīgās asaras patiešām labi palīdz neliela acu sausuma, graušanas vai kairinājuma gadījumā. Mākslīgo asaru līdzekļi papildu mitrina acis, sargājot tās no izžūšanas, kā arī mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem. Aptiekās ir pieejamas dažādas zāļu formas – pilieni un gelveida pilieni, geli un ziedes. Ir pilieni, kas satur arī aktīvās vielas, piemēram, hialuronskābi, dekspantenolu, hipromelozu. Ja nav bijusi iespēja konsultēties ar ārstu, pirms zāļu iegādes noteikti ieteicama farmaceitiska konsultācija par to, kas konkrētajā gadījumā būs piemērotākais risinājums.”

Acu kaitnieki – ziedputekšņi
Nepatīkamus brīžus pavasarī var sagādāt alerģiskais konjunktivīts – acs konjunktīvas jeb gļotādas iekaisums.
“Augu ziedēšanas laikā vidē nonāk spēcīgi alergēni – ziedputekšņi. Pacienti sūdzas par plakstiņu pietūkumu, apsārtumu, asarošanu, niezi, acu jutīgumu pret gaismu, ūdeņainiem izdalījumiem. Raksturīgi, ka šie simptomi parādās abās acīs vienlaikus. Lai tos mazinātu, ieteicams lietot mākslīgās asaras un antihistamīnus, kas aptiekā pieejami bez receptes. Uzlabojums parasti jūtams jau pēc pirmās zāļu devas. Tāpat ir svarīgi censties izvairīties no augiem, kas izraisa alerģisku reakciju. Ja bezrecepšu medikaments tomēr nepalīdz, jāvēršas pie acu ārsta. Iespējams, būs nepieciešams koriģēt terapiju un izrakstīt recepšu zāles,” skaidro J.Kosnarevičs.
Farmaceite J.Namsone apstiprina, ka alerģiskas reakcijas gadījumā pacienti bieži ņem talkā mākslīgo asaru pilienus, kas nesatur konservantus. “Aptiekā iegādājami acu pilieni, kas satur cinka glukonātu, nātrija kromoglikātu, azelastīna hidrohlorīdu, kā arī augu izcelsmes komponentes – kliņģerīti un burvjlazdu. Spēcīgas alerģiskas reakcijas gadījumā, visticamāk, jālieto arī antihistamīna līdzeklis tablešu formā, taču pirms lietošanas uzsākšanas svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvairītos no nevajadzīgas vai dubultas antihistamīna devas.”

Rūpēs par acu veselību ilgtermiņā
Acu veselības uzturēšanai ilgtermiņā farmaceite J. Namsone rekomendē vispirms nopietni pārdomāt savus uztura paradumus – nav noslēpums, ka tam jābūt sabalansētam, lai organisms uzņemtu visām orgānu sistēmām vajadzīgās uzturvielas. “Ja nepieciešams, acu veselībai papildus var lietot uztura bagātinātājus, kas satur hialuronskābi, luteīnu, zeaksantīnu, A un C vitamīnu, cinku, mellenes ekstraktu. Iespējams, uztura bagātinātājs var būt sevišķi noderīgs un palīdzošs tiem, kam ikdienas darbs saistīts ar datoru.”
Oftalmologs J.Kosnarevičs uzsver profilakses nozīmei, kas iekļauj gan uzturvielām bagātu ēdienkarti, gan veselīgu, aktīvu dzīvesveidu, gan, ja nepieciešams, vitamīnu un minerālvielu kompleksa lietošanu. “Par uztura bagātinātāju ar luteīnu ir vērts apdomāt tiem, kuriem ģimenes anamnēzē jau ir acs tīklenes slimības, piemēram, vecuma makulas deģenerācija. Tomēr vēlos atgādināt, ka pirms jebkura līdzekļa lietošanas jākonsultējas ar ārstu, lai, izmeklējot acu veselības stāvokli un apzinot iespējamos riskus, izvērtētu, kas acīm nepieciešams. Tāpat jāatceras, ka pēc 60 gadu vecuma oftalmolga apmeklējums jāiekļauj katra nākamā gada veselības profilakses plānā.”

Donoru diena Balvos 9.aprīlī

9.aprīlī no plkst. 9.00 līdz 13.00 Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē Valsts asinsdonoru centrs aicina ziedot asinis. Lai ziedotu asinis, līdzi ņem derīgu pasi, eID karti vai jebkuru citu personas apliecinošu dokumentu, kas satur šādu informāciju: personas kodu, vārdu, uzvārdu, foto un bankas konta numuru.