Rakstos

Vīruss, kas liek kuņģim un vēderam streikot

Bēdīgi slavenais norovīruss ir vīrusu gastroenterīta cēlonis, ko dažreiz dēvē par kuņģa vai vēdergripu. Tomēr norovīrusam nav bioloģiskas saistības ar gripu vai gripas vīrusiem. Pasaulē to mēdz dēvēt par ziemas vemšanas slimību, jo zemā temperatūrā tā ir biežāk sastopama, un viens no tās galvenajiem simptomiem ir tieši vemšana.

Norovīruss ir visur esošs patogēns, un pat neliela saskare ar to ir pietiekama, lai izraisītu mokošu saslimšanu. Tā kā tas ir ļoti lipīgs jeb transmisīvs, tad vērtējams kā ievērojams slogs sabiedrības veselībai. Vīrusam ir zema infekcijas deva, tas ilgstoši izdalās fekālijās un spēj saglabāties vidē – šie faktori veicina vīrusa pārnešanu visdažādākajos līmeņos un apstākļos, īpaši skarot mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un tos, kuriem ir pazemināta imunitāte.

Norovīruss datos un skaitļos
* Globālā mērogā norovīruss izraisa aptuveni 18% akūtu gastroenterīta gadījumu un katru gadu varētu būt atbildīgs par aptuveni 200 000 nāves gadījumu.
* Lielākajai daļai bērnu līdz piecu gadu vecumam būs bijusi šī infekcija vienu – vairākas reizes.
* Norovīrusa infekcijas uzliesmojumi var notikt visu gadu, taču mērenā klimatā aktivitātes maksimums ir ziemā.
* Norovīruss izraisa aptuveni 19–21 miljonu slimību gadā un aptuveni 50% no visiem uzliesmojumiem, kas saistīti ar pārtikas piesārņojumu.

Lipīgs? Ļoti!
“Lai arī norovīrusa pārnese var notikt ar pārtiku, ūdeni vai piesārņotām virsmām, sākot no virtuves piederumiem un beidzot ar gultas veļu vai jebkuru inventāru, visizplatītākais pārneses veids ir no personas personai jeb tiešā kontaktā,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone apliecinot, ka tad, ja ar aizdomām par norovīrusu pēc palīdzības vēršas viens ģimenes loceklis, ir gandrīz droši, ka inficēsies arī visi pārējie mājsaimniecībā dzīvojošie.
Vīrusa pārnese galvenokārt notiek fekāli-orālā ceļā. Ko tas nozīmē? Farmaceite skaidro: “Tas nozīmē, ka ir bijusi saskarsme, būtībā “apēdot” mikrodaļiņu inficēta cilvēka izdalījumu, piemēram, no siekalām, vēmekļiem, turklāt norovīrusu pārnese notiek arī ar aerosola jeb pilienu ceļā, padarot tos par patiešām lipīgu kaiti.”

Kur norovīrusam patīk mājot?
Šis vīruss ir bēdīgi slavens ar to, ka ātri izplatās slēgtās vidēs, piemēram, veselības aprūpes iestādēs, skolās un bērnudārzos, armijas kazarmās, kā liecina pieredze, vīruss labprāt dodas ceļojumos ar kruīza kuģiem. Ir konstatēti atkārtoti un vairākkārtīgi norovīrusa uzliesmojumi garākos kruīzos, kur katru jaunu vilni rada nesen iekāpušie pasažieri. Zināmi arī norovīrusa izplatīšanās gadījumi lidojumos, kas, visticamāk, saistīti ar kopīgas tualetes lietošanu un vīrusa piesārņojumu tajā, vai arī pie vainas ir simptomātisks pasažieris salonā, kur aerosolu pārnese mazā, cilvēku pieblīvētā telpā ir priekšnosacījums saslimšanai. Tāpat infekcijas risks pastāv, ja pārtikas sagatavošana notiek antisanitāros apstākļos vai arī uzturā tiek lietoti aukstie ēdieni, piemēram, salāti vai sviestmaizes. Neapstrādātas gliemenes, īpaši austeres, ir biežs infekcijas avots. Ir fiksēti gadījumi, kad uzliesmojuma iemesls ir uzturā lietots ar vīrusu piesārņots ledus.

Kā izskatās norovīrusa izraisīta saslimšana?
Inficētie cilvēki parasti piedzīvo akūtu vemšanu un caureju. Svarīgi piezīmēt, ka pēdējā noris bez asiņu piejaukuma – ja tās parādās, noteikti jāvēršas pie ārsta. Citi simptomi ir vēdera spazmas, nelabums, dažiem – arī neliels drudzis. Vīrusa inkubācijas periods ir 12–48 stundas.
Slimība parasti pāriet pati no sevis, un vairums pacientu pilnībā atgūstas vienas, triju dienu laikā. Tomēr dažos gadījumos, it īpaši zīdaiņiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, var rasties dehidratācija un tad gan ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Diagnozes noteikšana
“Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte stāsta, ka norovīrusa izraisīta infekcija parasti tiek diagnosticēta, pamatojoties uz simptomiem: “Lai vadītu atsevišķu pacientu ārstēšanu, laboratorisko izmeklējumus parasti neveic, taču laboratorisko testēšanu izmanto uzliesmojuma izmeklēšanas laikā, lai identificētu slimību kopas. Tādos gadījumos un arī pētniecībā pielieto multiatogēna diagnostikas paneļus. Tiem ir laba jutība un specifiskums, lai nekļūdīgi noteiktu norovīrusu.” Ārste uzsver, ka tad, ja uzliesmojums iet plašumā, piemēram, izplatās armijas daļā, bez laboratorijas palīdzības tā ierobežošanā neiztikt. Ne velti pēdējos gados tāda veida uzliesmojumi patiešām ir retums – veselības aprūpes speciālisti spēj ātri un profesionāli reaģēt.
Norovīrusa pārnešanas pētījums pirmsskolas vidē skaidri parāda, ka saslimušā ātra izolēšana vienas stundas laikā ir visefektīvākā no pārbaudītajām metodēm šī vīrusa pārnešanas samazināšanai. Izrādās, ka izolācija ir pat efektīvāka par biežu roku mazgāšanu un virsmu dezinficēšanu.
Ārste atzīmē vēl kādu “stratēģiju”, ko pamanījies izstrādāt viltīgais norovīruss – saslimušajiem vīrusa daļiņu izdalīšanās fekālijās ilgst līdz pat četrām nedēļām pēc caurejas sākuma. “Norovīrusa infekcijas simptomi parasti ir tikai dažas dienas, un tas rada viltus drošības izjūtu, ka slimība izslimota, taču vēl tad, kad pacients jūtas jau pavisam vesels, viņš joprojām dāsni dalās ar slimību. Turklāt vīrusa daļiņas inficētu indivīdu izkārnījumos ir ļoti koncentrētas.”

Kā ārstēties?
“Tā kā lielākoties norovīrusa izraisīta infekcija pāriet dažu dienu laikā, ārsts pat dažkārt nepagūst iesaistīties, un pirmā palīdzība tiek gūta aptiekā,” stāsta farmaceite Ērika Pētersone, tiesa, piebilstot, ka, lai arī akūtais stāvoklis ir īslaicīgs, tas ir diezgan mokošs un smags – vairāku dienu diareja, ko pavada vemšana, nav nekāds joks. Tādēļ pamatots ir jautājums – kā ārstēties?
“Tā kā slimību izraisa nevis baktērija, bet vīruss, antibiotikas, kas ir recepšu zāles, nav nepieciešamas. Vīrusu gadījumos parasti sagaidām, ka mediķi ieteiks simptomātisku ārstēšanu, proti, ko tādu, kas palīdzēs atvieglot simptomus, kā, piemēram, tad, ja esam saaukstējušies. Taču ar norovīrusu ir citādi. Vemšanu un caureju nomācoši līdzekļi nav iesakāmi. Jo sevišķi bērniem norovīrusa izraisītas infekcijas ārstēšana parasti ir atbalstoša – galvenokārt orāla un/vai intravenoza rehidratācija. Ar papildus šķidruma – tējas vai ūdens – uzņemšanu vien nepietiks. Kā pirmās izvēles līdzekļi caurejas un vemšanas gadījumā talkā jāņem speciāli perorālie rehidratācijas (nātrija, kālija un glikozes) šķīdumi – tie palielina šķidruma uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā. Rehidratācija šķīdumi ir atļauti lietošanai arī bērniem (tai skaitā – zīdaiņiem).” Lietošanas daudzums ir atkarīgs no ķermeņa svara (vidēji – 50-100 ml uz svara kilogramu ik pa četrām stundām. “Šāda atbalsta aprūpe ir norovīrusa ārstēšanas galvenais elements. Tomēr, ja pieaugušajiem vai vecāka gadagājuma pacientam stāvoklis ieilgst, dažkārt vemšanu un diareju mazinoši līdzekļi var būt noderīgs papildinājums rehidratācijai. Tādos gadījumos iesakām pretcaurejas līdzekli, kas samazina ūdens un elektrolītu izdalīšanos zarnu lūmenā. Uzlabot veselības stāvokli caurejas un vemšanas gadījumā var arī adsorbenti – līdzekļi, kas, pateicoties apjomam un porainai struktūrai, spēj uzsūkt uz savas virsmas dažāda izmēra, formas un molekulmasas molekulas (tai skaitā – enterotoksīnus). Adsorbenti, pārvietojoties pa gremošanas traktu netiek, absorbēti un metabolizēti, tie izdalās ar izkārnījumiem. Daži probiotisko baktēriju celmi arī ir efektīvs palīglīdzeklis akūtas, īpaši vīrusu izraisītas caurejas ārstēšanā.
“Ir pierādīts, ka cinka papildus lietošana caurejas gadījumā samazina slimības ilgumu un smagumu, kā arī novērš turpmākās epizodes, jo cinks spēj uzlabot elektrolītu un ūdens uzsūkšanos, uzlabot zarnu šūnu epitēlija atjaunošanos, palielināt enzīmu līmeni un uzlabot imūnsistēmas atbildes reakciju,” teic farmaceite un rosina visu, sākot no rehidratācijas preparētiem un beidzot ar pret vemšanas un pretdiarejas līdzekļiem, turēt mājas aptieciņā, jo norovīrusa infekcija nav stāvoklis, kad, to piedzīvojot, iespējams aizdoties uz aptieku.

Vislabāk – nesaslimt!
Svarīgi ir rūpīgi mazgāt rokas. Ziepes un ūdens ir efektīvāki nekā roku dezinfekcijas līdzekļi un želejas, taču arī tie nav zemē metami. Šai alternatīvai – dezinfekcijas līdzeklim vai mitrajām salvetēm – vienmēr vajadzētu būtu līdzi somā.
“Roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes tiek uzskatīta par efektīvāko veidu, kā samazināt norovīrusa piesārņojumu. Roku dezinfekcijas līdzekļi uz alkohola bāzes varētu būt noderīgi starp roku mazgāšanas reizēm, taču tos nevajadzētu uzskatīt par ziepju un ūdens aizstājēju. Rokas jāmazgā visiem, jo sevišķi saslimušajam, lai maksimāli ierobežotu vides piesārņošanu, kas varētu radīt risku inficēties tuviniekiem,” uzsver farmaceite un piebilst, ka bieža un cītīga roku mazgāšanai un dezinfekcijai var būt nevēlams blakusefekts roku ādas kairinājums, tādēļ līdztekus vajadzētu lietot atbilstošu krēmu roku ādas kopšanai, kas satur, piemēram, šī sviestu, olīveļļu, jojoba eļļu, avokado eļļu, dekspantenolu un citas ādu mitrinošas sastāvdaļas.
Visbeidzot ir jāpievērš uzmanība arī telpu uzkopšanai –virsmas var apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli. Apģērbs un gultasveļa jāmazgā augstā temperatūrā un biežāk nekā parasti, savukārt trauki jānomazgā uzreiz pēc lietošanas.

Palielinās saslimstība bērnu vidū

Epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina par augstu gripas izplatību, un monitoringa dati apstiprina, ka gripas vīruss joprojām plaši cirkulē sabiedrībā. Aizvadītajā nedēļā saslimstība ar gripu palielinājās, laboratoriski apstiprināto gripas paraugu īpatsvaram sasniedzot 18% (nedēļu iepriekš 10,5 %), tomēr saslimstība joprojām ir zemāka nekā pirms svētkiem, kad tika reģistrēts sezonas augstākais rādītājs. Līdzīgi kā citās sezonās, augstāka saslimstība ar gripu novērota bērniem līdz 14 gadu vecumam, īpaši vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem aizvadītajā nedēļā.

Uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji

Latvijas skolās noslēgusies CO2 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšana. Vērtējot pirmos rezultātus, izglītības iestādes atzīst, ka jaunās mērierīces disciplinēs gan skolotājus, gan bērnus, un mudinās regulāri domāt par gaisa kvalitāti klasē. Kopumā skolās uzstādīti ap 14 000 sensoru, ap 1000 iekārtu nonākušas arī pašvaldību sociālās aprūpes centros, no valsts budžeta šim mērķim atvēlot 4,3 milj. eiro.

Donoru diena Viļakā 8.jūnijā

8.jūnijā no plkst. 9.00 līdz 12.00 Viļakas kultūras namā notiks Donoru diena.

Piešķir apbalvojumus

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2022.gada 4.aprīļa lēmumu 79 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis (34 personībām), Viestura ordenis (10 personībām) un Atzinības krusts (35 personībām). Latvijas valsts apbalvojumus piešķir cilvēkiem, kuri ar savu darbu, aktīvo pilsonisko stāju un uzticīgu kalpošanu Latvijai godam pelnījuši augstāko valsts atzinību. Lepojamies, ka par Atzinības krusta komandieri iecelta ģimenes ārste, Balvu pilsētas “Līgas Kozlovskas ģimenes ārsta prakses” vadītāja, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska; par Atzinības krusta virsnieku iecelta Balvu slimnīcas Covid-19 nodaļas ārste, pneimonoloģe, alergoloģe un kardioloģe Sarmīte Pužule.