Rakstos

Balvu slimnīcai būt!

Vēl līdz 20. oktobrim Balvu novada pašvaldībā var parakstīties par Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāra saglabāšanu. Iedzīvotāji aicināti izteikt savu atbalstu un parakstīties Balvu novada Centrālajā pārvaldē (1.stāvā pie klientu apkalpošanas speciālista), apvienību pārvaldēs un pagasta pakalpojumu centros, Balvu Centrālajā bibliotēkā un tās struktūrvienībās.

Veselības ministrijas iecere pārveidot Balvu slimnīcu par dienas stacionāru nav pieņemama – tā apdraud iedzīvotāju pieejamību savlaicīgai un kvalitatīvai veselības aprūpei. SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” atbilst III līmeņa slimnīcu statusam, un Balvu slimnīca pēdējos gados ir nepārtraukti attīstījusies – veikti ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā, modernizēta aprīkojuma bāze un paaugstināts pakalpojumu līmenis. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” nav saņēmusi aizrādījumus par kritiskiem pārkāpumiem.

Slimnīcas kapacitātes samazināšana apdraud austrumu pierobežas iedzīvotāju pieejamību kvalitatīvai veselības aprūpei, ir pretrunā ar valsts drošības un austrumu pierobežas stiprināšanas plāniem un var izraisīt neatgriezeniskas sekas neatliekamas palīdzības gadījumā. No tālākiem Balvu novada pagastiem (piemēram, Krišjāņiem vai Žīguriem) līdz Balvu slimnīcai ceļā paiet ap 25 minūtēm, bet līdz Rēzeknei vai Valmierai nokļūšana nozīmētu zaudēt kritiski dārgo laiku. Piemēram, no Žīguriem līdz Valmieras slimnīcai ceļā būtu jāpavada vairāk nekā 2 stundas, kas infarkta gadījumā var novest pie neatgriezeniskām sekām, tostarp invaliditātes, bet smagas asiņošanas gadījumā grūtniecēm (gadā vidēji divām māmiņām un viņu nedzimušajiem bērniem) – pie dzīvības zaudējuma. Paradoksāli, ka viena ministrija iegulda miljonus aizsardzībā, kamēr otra samazina medicīnas infrastruktūru.

Balvu novada pašvaldība pieprasa, lai Veselības ministrija un citas atbildīgās institūcijas saglabā Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāru, neīstenojot slimnīcas pāreju uz dienas stacionāru, kā arī nodrošina nepieciešamo finansējumu un resursus, lai uzturētu Balvu slimnīcas 24/7 pakalpojumus un vietējo nodaļu darbību.

Katrs paraksts palīdzēs nodrošināt, ka mūsu novada iedzīvotājiem arī turpmāk būs pieejama kvalitatīva medicīniskā aprūpe tepat tuvumā.
Iedzīvotāji aicināti līdzi ņemt līdzi personu apliecinošus dokumentus (ID karti vai pasi). Parakstoties cilvēks piekrīt savu personas datu apstrādei un to nosūtīšanai Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru prezidentei Evikai Siliņai un veselības ministram Hosamam Abu Meri. Ar Balvu novada pašvaldības veikto datu apstrādi var iepazīties Datu privātuma politikā.

Donoru diena Balvos 2.oktobrī

2.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 13.00 Valsts asins donoru centrs organizē izbraukumu uz Balviem, aicinot iedzīvotājus ziedot asinis Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē.

Zāļu deficīts Latvijā un Eiropā: kur meklējami iemesli?

Jau vairākus gadus Latvijas iedzīvotāji saskaras ar situāciju, kad aptiekās trūkst ierasti lietotu medikamentu. Tomēr šī problēma nav tikai vietēja mēroga – tā skar visu Eiropu. 2024. gada aptaujā visas 28 Eiropas valstis ziņoja par zāļu pieejamības grūtībām. Statistika liecina, ka trūkst ne tikai reti lietotu preparātu, bet arī plaši izmantotu zāļu – 96% valstu norādīja uz problēmām sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā izmantoto medikamentu nodrošinājumā. Dažās valstīs vienlaikus nebija pieejami pat 200 līdz 400 dažādu medikamentu. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija skaidro, kādi ir zāļu trūkuma cēloņi Latvijā un pasaulē un kādi risinājumi būtu nepieciešami.

Zāļu tirgu ietekmē globāli un lokāli notikumi
“Latvijā 94 % medikamentu tiek ievesti no ārzemēm, tādēļ esam ļoti atkarīgi no starptautiskajām piegādēm. Izmaiņas pat vienā no ražošanas vai loģistikas posmiem var izraisīt zāļu iztrūkumu. Globālā situācija šobrīd ir īpaši nelabvēlīga ražotājiem, jo tos ietekmē ne tikai inflācija, bet arī ģeopolitiskie konflikti Eiropā un tās kaimiņos,” skaidro Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir izejmateriālu krīze, kas aizsākās jau Covid-19 pandēmijas laikā un ar katru ģeopolitisko satricinājumu tikai pastiprinās. Piemēram, šī gada vasarā, atsākoties Izraēlas un Irānas karadarbībai, radās problēmas ar zāļu iepakojumos izmantotās alumīnija folijas piegādēm un būtisku sastāvdaļu transportu. Tas palēnināja vai pat apstādināja ražošanas procesus un vienlaikus būtiski palielināja izmaksas. Karš radījis arī sarežģījumus jūras un gaisa kravu pārvadājumos, kā rezultātā piegādes kavējas un uzņēmumiem ir grūtāk ievērot ražošanas grafikus.
Īpaši liela ietekme ir arī atkarībai no Indijas un Ķīnas – aptuveni 80% antibiotiku aktīvo vielu Eiropā tiek ražotas tieši tur. Inflācijas un zemāku izmaksu dēļ daudzi ražotāji savas rūpnīcas pārcēluši uz šīm valstīm. Taču arī šie tirgi nav stabili, piemēram, pandēmijas laikā Ķīna un Indija ieviesa eksporta ierobežojumus, prioritizējot savu iedzīvotāju vajadzības. Lai mazinātu riskus, Eiropa šobrīd cenšas dažādot piegādes avotus un veidot centralizētus stratēģisko medikamentu krājumus. Tomēr ilgtermiņā nepieciešams arī politisks risinājums – palielināt finansējumu un radīt priekšnosacījumus, lai ražošana atgrieztos Eiropas Savienībā. Papildus jautājumus un jaunus riskus šobrīd rada arī ASV–Trampa tarifu politika.

Medikamentu ražotāju skaits sarūk
Eiropā aptuveni 70% izrakstīto medikamentu pēc apjoma veido patentbrīvās zāles. Tās ļauj pacientiem saņemt drošu un pārbaudītu ārstēšanu par zemākām izmaksām, vienlaikus veselības aprūpes budžetā atstājot vairāk līdzekļu inovatīviem preparātiem, piemēram, onkoloģijas jomā. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu un ar vecumu saistīto slimību izplatību, patentbrīvie medikamenti turpinās būt viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem. Taču pēdējos gados arvien biežāk ražotāji atsakās no atsevišķu patentbrīvo zāļu ražošanas, un tirgū samazinās pieejamo produktu skaits. “Medicines for Europe” dati liecina, ka 2024.gadā 46% patentbrīvo medikamentu Eiropā ražoja tikai viens uzņēmums. Tas nozīmē, ka jebkuri traucējumi šajā uzņēmumā – kvalitātes nepilnības, izejvielu trūkums vai loģistikas problēmas – uzreiz atstāj tiešu iespaidu uz pacientiem, jo alternatīvu nav.
Šī tendence sākās pēc 2009. gada finanšu krīzes, kad daudzās Eiropas valstīs tika ieviesti stingri cenu ierobežojumi. No pirmā acu uzmetiena tā šķita pacientiem izdevīga sistēma, jo nodrošināja zemākas cenas. Tomēr praksē tā radīja situāciju, kurā ieguvēju nav: pacientiem bieži pietrūkst zāļu, valstis saskaras ar deficītu, bet ražotāji atsakās no nerentabliem produktiem. Salīdzinājumam, ja maizes ražotājam pieaug izmaksas par miltiem un elektrību, bet cenu nedrīkst celt, uzņēmums vienā brīdī pārtrauc ražošanu vai pārceļas uz citu tirgu. Ar zālēm ir tieši tāpat.

Birokrātiskais slogs
Viens no risinājumiem zāļu trūkumam būtu palielināt veselības aprūpes budžetu, tostarp daļu, kas paredzēta kompensējamajiem medikamentiem. Tomēr, ņemot vērā ierobežotos resursus, būtiski ir arī mazināt birokrātisko slogu, piemēram, samazinot nodevas, kas jāmaksā par medikamentu reģistrāciju un uzturēšanu. Lai gan tās svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro par vienu preparātu, kopā ražotājiem šie izdevumi sasniedz simtiem tūkstošu eiro gadā.
Lai medikaments nonāktu aptiekās, tam jāiziet sarežģītas licencēšanas un reģistrācijas procedūras. Šie procesi bieži atkārtojas vairākās valstīs un var ilgt mēnešiem vai pat gadiem. Rezultātā pacienti mazākās valstīs, tostarp Latvijā, pie zālēm tiek vēlāk nekā citur Eiropā. Daļēji, jo mūsu mazais tirgus nav pievilcīgs lielu reģistrācijas un uzturēšanas izmaksu dēļ. Ražotājiem īpaši dārga ir prasība pielāgot iepakojumu katrai valstij. Pandēmijas laikā tika ieviests elastīgāks risinājums –pieļaut citu tirgu iepakojumu ar pievienotu instrukciju latviešu valodā. Tas samazināja izmaksas un ļāva ātrāk piegādāt zāles pacientiem. Eksperti uzsver, ka līdzīga pieeja būtu jāievieš arī ilgtermiņā, jo stingrās prasības nereti noved pie situācijas, kur Latvijā zāļu nav, bet tās brīvi pieejamas, piemēram, Igaunijā.
Arī Eiropas līmenī regulējums prasa pārskatīšanu. Kvalitātes un drošības standarti ir ļoti augsti, kas kopumā ir pozitīvi, tomēr dažkārt tas kļūst par šķērsli zāļu pieejamībai. Pat nelielas izmaiņas – ražotnes maiņa, aktīvās vielas piegādātāja nomaiņa vai iepakojuma atjaunošana – nozīmē jaunu dokumentu saskaņošanu. Tas kavē zāļu nonākšanu pie pacientiem pat uz vairākiem mēnešiem. Mazākām valstīm ar ierobežotiem administratīvajiem resursiem šie procesi ieilgst vēl vairāk. Pandēmija un ģeopolitiskās krīzes pierādīja, ka ārkārtas situācijās esošās procedūras ir pārāk smagnējas. Ņemot vērā šodienas drošības izaicinājumus, birokrātijas mazināšana ir vitāli svarīga – tā ļautu veidot drošības krājumus, ātrāk reaģēt uz krīzēm un nodrošināt, ka pacienti saņem nepieciešamos medikamentus laikus.
Pārmaiņas zāļu politikā nav vienkāršas, bet tās ir iespējamas. Ja valsts un nozare kopā spēs rast līdzsvaru starp pacientu interesēm, uzņēmēju iespējām un elastīgāku regulējumu, mēs varēsim nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem arī nākotnē būs pieejamas viņiem nepieciešamās zāles – ne tikai šodien, bet arī rītdien.

Pateicības diena slimnīcā

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” aicina uz Pateicības dienu, kas sāksies 24.augustā plkst. 13.00 pie Balvu slimnīcas. Salidojumā “Esmu dzimis Balvos”, suminot balveniešus, uzstāsies dziedošās ģimenes: Vaickovsku, Krivišu, Čivču, Loginu, kā arī Laimas lauku kapela no Krišjāņu pagasta; A.Puniņa, P.Ailts un A.Tjunīte; Antra Leone ar meitu; Arnis Graps ar ģimeni un Balvu Sporta skolas dejotāji. Plkst. 15.30 pasniegs Pateicības balvas, plkst. 16.00 uzstāsies izcils mūziķis Juris Kaukulis. Ieeja bezmaksas. 

Apmācības tuvinieku aprūpei

Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) aicina pieteikties bezmaksas apmācībām neformālos aprūpētājus – ikvienu, kurš ikdienā aprūpē tuvinieku ar funkcionāliem traucējumiem. Apmācības paredzētas, lai pilnveidotu zināšanas un prasmes, kas palīdzēs sniegt kvalitatīvu atbalstu aprūpējamajam. Lai pieteiktos apmācībām, nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu, kas atrodama SIVA mājaslapā.