Rakstos

Kad acis brīdina par sirds problēmām

Sirds ir asinsrites sistēmas sūknis, bet artērijas, vēnas un kapilāri nogādā audiem skābekli un barības vielas. Slimības, kas bojā asinsvadus – paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts, smēķēšana un hronisks iekaisums – ietekmē organismu kopumā, arī acis, akcentē “Veselības centru apvienības” (VCA) Oftalmoloģijas dienesta vadītāja, oftalmoloģe Dace Lietuviete.

Acu veselība bieži vien var būt vispārējās veselības rādītājs. Tas tādēļ, ka tīklenes, sirds un asinsvadu sistēmas asinsvadiem ir kopīgi riska faktori un līdzīgi bojājumu mehānismi. Tīklene ir viena no nedaudzajām vietām organismā, kur asinsvadus iespējams apskatīt tieši, tāpēc acs mugurējo daļu izmeklējums zināmā mērā var kļūt par logu uz asinsvadu veselību. Ja tīklenes vai redzes nerva apasiņošana ir nepietiekama, var rasties redzes miglošanās, redzes lauka defekti vai pēkšņs redzes zudums. Daļā gadījumu iemesls ir sistēmiskas sirds un asinsvadu slimības – hipertensija, ateroskleroze, cukura diabēts, sirds ritma traucējumi vai asinsrites nepietiekamība.

Mazliet zinātnes: kāpēc sirds un acis tik cieši saistītas
“Starp sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli, tās riska faktoriem un vairāku acu slimību attīstību vai progresēšanu pastāv cieša saistība. Tīklenes arteriolu sašaurinājums, arteriovenozās krustošanās pazīmes un venulu paplašinājums var būt saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku,” stāsta oftalmoloģe D.Lietuviete. “Tādi riska faktori kā dislipidēmija, cukura diabēts un arteriāla hipertensija palielina arī acu asinsvadu slimību risku, tostarp tīklenes artērijas vai vēnas oklūzijas risku. Tie var būt saistīti arī ar kataraktas un vecuma makulas deģenerācijas attīstību, bet glaukoma ir atsevišķa slimību grupa, kurā nozīme ir gan intraokulārajam spiedienam, gan redzes nerva asinsapgādei un individuālai jutībai. Asinsspiediena svārstības, sistēmiska hipotensija vai mikrocirkulācijas regulācijas traucējumi var veicināt redzes nerva un tīklenes nepietiekamu apasiņošanu. Tāpēc sirds un asinsvadu riska faktoru kontrole ir svarīga arī redzes veselībai.”
Sertificēta farmaceite Evita Lārmane uzsver: “Ikdienā redzam sirds un asinsvadu slimību pacientus, kuri lieto medikamentus fragmentāri – kad atceras, kad jūtas slikti vai kad asinsspiediens paaugstinās. Šāda pieeja rada svārstības organismā, kas ilgtermiņā veicina asinsvadu bojājumu progresēšanu, nevis to kontroli. Līdzestība un regulāra rādītāju uzraudzīšana ir vienīgais veids, kā objektīvi novērtēt terapijas efektivitāti.”

Ko stāsta acis
“Tīklene – gaismu uztverošie audi acs mugurējā daļā – ir viena no nedaudzajām vietām, kur ārsts var tieši apskatīt sīkos asinsvadus bez invazīvas iejaukšanās,” skaidro oftalmoloģe. Tīklenes asinsvadu izmaiņas nepasaka visu par sirds asinsvadiem, tomēr tās var sniegt nozīmīgu informāciju par mikrocirkulāciju un kopējo asinsvadu riska profilu, tostarp par insulta un citu kardiovaskulāru notikumu risku. Dažkārt šādas pārmaiņas atklājas ikdienas acu pārbaudē vēl pirms pacients izjūt sūdzības.

Kā acis var liecināt par sirds problēmām?
Kad sirds un asinsvadu sistēma ir apdraudēta, arī acīs var parādīties brīdinājuma pazīmes. Acu ārsts var pamanīt tīklenes arteriolu sašaurinājumu, arteriovenozās krustošanās izmaiņas, tīklenes asiņojumus, vates veida perēkļus, mikroaneirismas, redzes nerva diska tūsku, makulas tūsku vai holesterīna embolus tīklenes asinsvados. Dzeltenīgi holesterīna nogulsnējumi uz plakstiņiem jeb ksantelazmas nav tas pats, kas tīklenes bojājums, bet tie var būt signāls pārbaudīt lipīdu vielmaiņu. Ja acu izmeklējumā redzamas izteiktas asinsvadu izmaiņas vai pacienta sūdzības liecina par akūtu asinsrites traucējumu, jāiesaka ģimenes ārsta, kardiologa vai neatliekama izvērtēšana – atkarībā no situācijas. Arī vairākas acu slimības, piemēram, tīklenes vēnas oklūzija, diabētiska retinopātija vai hipertensīva retinopātija, bieži ir cieši saistītas ar kopējo kardiometabolisko risku.

Bet ja pirmā sāk streikot sirds?
Smagas vai ilgstoši nekontrolētas sirds un asinsvadu slimības var atspoguļoties arī acīs. Ja šīs pazīmes pamana laikus, dažkārt iespējams novērst redzes bojājumu vai mazināt kopējo insulta un miokarda infarkta risku.
Hipertensīva – retinopātija. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens bojā tīklenes mazos asinsvadus: var veidoties arteriolu sašaurinājums, arteriovenozās krustošanās izmaiņas, tīklenes saasiņojumi, cietie eksudāti un vates veida perēkļi. Izteiktas izmaiņas var liecināt par smagu hipertensiju un paaugstinātu insulta, miokarda infarkta vai redzes bojājuma risku.
Tīklenes artērijas oklūzija. Ateroskleroze, emboli vai sirds ritma traucējumi var izraisīt pēkšņu, nesāpīgu redzes zudumu vienā acī. Centrālās tīklenes artērijas oklūziju medicīniski uzskata par acu asinsrites neatliekamu stāvokli, un pacientam nepieciešama steidzama palīdzība.
Embolija tīklenes asinsvados. Priekškambaru fibrilācija un citas sirds slimības var veicināt trombu vai embolu veidošanos. Ja embols nonāk tīklenes artērijā, var rasties pēkšņs redzes zudums vai īslaicīga monokulāra redzes zuduma epizode – amaurosis fugax.
Pārejoša redzes aptumšošanās vai miglošanās. Sirds mazspēja, izteikta hipotensija, ortostātiska asinsspiediena krišanās vai miega artēriju sašaurinājums var izraisīt īslaicīgas redzes aptumšošanās epizodes, īpaši pieceļoties kājās. Tas var liecināt par sistēmiskas asinsrites vai smadzeņu un acu apasiņošanas traucējumiem. Šādos gadījumos – īpaši, ja redzes zudums ir pēkšņs, vienā acī, ar redzes lauka defektu, runas traucējumiem, vājumu vai sejas noslīdējumu – jāvēršas pēc neatliekamas medicīniskas palīdzības. Savlaikus ārstēšana var palīdzēt saglabāt redzi un mazināt insulta vai miokarda infarkta risku.

Krīze vienā sistēmā var skart arī otru
Tāpat kā acu izmaiņas var signalizēt par paaugstinātu kardiovaskulāro risku, arī insults vai citi asinsrites notikumi var ietekmēt redzi. Insults var bojāt redzes ceļus vai redzes garozu. Tādā gadījumā iespējami redzes lauka defekti, piemēram, hemianopsija, tas nozīmē hemianopsija, kad cilvēks zaudē redzi vienā un tajā pašā redzes lauka pusē abās acīs. Telpiskā neuzmanība jeb neglekta sindroms var rasties pēc insulta; cilvēks var neievērot vienu ķermeņa vai telpas pusi, lai gan acs pati par sevi var būt anatomiski vesela.
Dubultredze jeb diplopija var rasties acu kustību nervu vai smadzeņu stumbra bojājuma dēļ un var traucēt dziļuma uztveri. Vizuālās vertikāles vai viduslīnijas uztveres nobīde var radīt sajūtu, ka ķermeņa līdzsvara centrs ir nobīdīts, tāpēc cilvēkam var būt grūtāk stāvēt vai staigāt.
Okulomotorie traucējumi nozīmē, ka acīm ir grūtāk precīzi sekot objektam, pārslēgt skatienu vai noturēt fiksāciju. Tas var apgrūtināt lasīšanu, orientēšanos telpā un ikdienas kustības.

Profilakse, kas palīdz gan sirdij, gan acīm
Ja pēdējā laikā sirds iepukstas trauksmaināk, asinsspiediens svārstās vai redze īslaicīgi miglojas, tā nav tikai noguruma pazīme – tas ir iemesls pārbaudīt veselību un koriģēt ikdienas ieradumus.
Smēķēšana paātrina asinsvadu bojājumus, palielina aterosklerozes risku un nelabvēlīgi ietekmē arī tīklenes un redzes nerva asinsapgādi. Atmešana ir viens no spēcīgākajiem lēmumiem gan sirds, gan redzes veselības labā.
Paaugstināts ZBL holesterīna līmenis veicina aterosklerozi sirds, smadzeņu un acu asinsvados. Uzturs, kurā ir pietiekami daudz dārzeņu, pilngraudu produktu, pākšaugu, zivju un nepiesātināto taukskābju, palīdz samazināt kardiometabolisko risku. Holesterīna līmenis ir jāpārbauda laboratoriski, to nevar droši novērtēt pēc pašsajūtas vien.
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsspiediena, glikozes un lipīdu kontroli, tādējādi samazinot kopējo sirds un asinsvadu slimību risku un netieši palīdzot arī acu veselībai. Krākšana nav tikai neērta sadzīves problēma. Tā var būt saistīta ar obstruktīvu miega apnoju, kas veicina asinsspiediena svārstības un palielina kardiovaskulāro risku.
Farmaceite E.Lārmane atzīst: “Visbiežāk tieši tad, kad sirds un asinsvadu veselības rādītāji vairs nav optimāli, pacientam parādās jautājums, vai kaut ko vajadzētu lietot papildus, lai mazinātu riskus. Uztura bagātinātāji kardio slimību kontekstā parasti tiek izmantoti tikai kā papildinājums, nevis kā terapijas pamats. Tas attiecas gan uz pacientiem ar jau diagnosticētu slimību, gan uz riska faktoru korekciju. Profilaksei ir jāpievēršas krietni agrāk, kad rādītāji vēl nav patoloģiski. Visbiežāk tiek ieteiktas omega3 taukskābes, koenzīms Q10, magnijs (citrāts, malāts vai glicināts), berberīns, augu sterīni, kā arī D3 vitamīns kombinācijā ar K2. Omega3 parasti tiek skatīta saistībā ar triglicerīdu līmeni un kopējo kardiovaskulāro (sirds un asinsvadu slimību) risku.”
Slimības, kas bojā asinsvadus – paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts, smēķēšana un hronisks iekaisums – ietekmē organismu kopumā, tostarp arī acis. “Ja cilvēkam ir zināmi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, acu pārbaudēm jābūt regulārām. To biežumu nosaka individuāli: daļai pacientu pietiek ar pārbaudi reizi gadā, bet diabēta, izteiktas hipertensijas, tīklenes asinsvadu slimību vai glaukomas riska gadījumā kontrole var būt vajadzīga biežāk,” saka oftalmoloģe.
Acu pārbaude var palīdzēt laikus pamanīt asinsvadu bojājumu pazīmes un novērtēt kopējo veselības stāvokli. Regulāras vizītes pie acu ārsta ir nozīmīga profilakses daļa, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu vai citiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.

Donoru diena Balvos 11.jūnijā

11.jūnijā Valsts asinsdonoru centrs organizē izbraukumu uz Balviem, aicinot iedzīvotājus no plkst. 9.00 līdz 13.00 ziedot asinis Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē. Lai ziedotu asinis, līdzi ņem derīgu pasi, eID karti vai jebkuru citu personu apliecinošu dokumentu, kas satur šādu informāciju: personas kodu, vārdu, uzvārdu, foto un bankas konta numuru.

Izsludina pieteikšanos rudens – ziemas psihosociālās rehabilitācijas programmām

Lai gan sākotnēji pieteikšanos bija plānots izsludināt ne ātrāk kā 2.jūlijā, strauji augošā interese un fakts, ka visas pavasara un vasaras programmas jau ir pilnībā aizpildītas, licis “Dzīvības kokam” atvērt pieteikšanos rudens – ziemas psihosociālās rehabilitācijas programmām ievērojami agrāk.
Onkoloģiska diagnoze bieži vien apgriež dzīvi kājām gaisā – ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem. Jāsadzīvo ar diagnozi, jāmeklē atbildes uz jautājumiem un jāatrod veids, kā dzīvot tālāk. Tieši šajā posmā būtisku atbalstu sniedz psihosociālās rehabilitācijas programmas, kas palīdz gan izprast notiekošo, gan apgūt praktiskas iemaņas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Programmas ir valsts apmaksātas un tiek īstenotas, pamatojoties uz Labklājības ministrija deleģējuma līgumu. Sešu dienu programmās ar dalībniekiem strādā daudznozaru speciālistu komanda – psihoterapeits, psihologs, mākslas terapeits, fizioterapeits un fizisko aktivitāšu treneri. Tāpat tiek nodrošinātas izglītojošas lekcijas, kurās piedalās ārsts onkologs, onkoloģijas māsa, uztura speciālists un fitoterapeits.
Programmu laikā dalībnieki ne tikai iegūst nepieciešamo informāciju un praktiskas prasmes, bet arī stiprina emocionālo noturību. Būtiska programmas daļa ir savstarpējais atbalsts – iespēja satikt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi un saprast, ka neviens šajā ceļā nav viens. Pēc dalības programmās cilvēki bieži uzsver, ka tās palīdzējušas labāk izprast sevi, pārvarēt bailes un rast jaunus domubiedrus.
Rehabilitācijas programmas notiek Dignājas muižā, Jēkabpils novada Dignājas pagastā – gleznainā vietā Daugavas krastā, plaša parka un ābeļdārza ieskautā vidē, kas veicina mieru un koncentrēšanos uz atveseļošanos.
Dalība programmās ir bez maksas. Pieteikties var onkoloģiskie pacienti (ar invaliditātes apliecību vai ārsta nosūtījumu) kopā ar vienu tuvinieku.
Pieteikšanās notiek elektroniski biedrības mājaslapā: dzivibaskoks.dzivibaskoks.lv.
Ņemot vērā augošo pieprasījumu, biedrība jau šobrīd raugās nākotnē – 2027.gada programmas plānots izstrādāt jau 2026.gada rudenī, lai cilvēki savlaikus varētu plānot savu ceļu uz veselību.
Pieteikšanās septembra-decembra programmām ir atvērta līdz programmu piepildījumam. Dalība programmās tiek nodrošināta bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots.
Papildu informācija un pieteikšanās: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?505 ,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , tālr. 67625339.

Psihosociālās rehabilitācijas programmas
(septembris- decembris 2026)
SEPTEMBRIS
6. – 12.09. programma sievietēm – krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības.
20. – 26.09. programma vīriešiem pēc onkoloģiskas slimības.
OKTOBRIS
4. – 10.10. programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
18. – 24.10. programma vecākiem, kuru bērniem ir onkoloģiska slimība.
NOVEMBRIS
1.– 7.11. programma sievietēm – krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības.
22. – 28.11. programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
DECEMBRIS
6. – 12.12. programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
Pieteikšanās:
https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?500 vai https://anketa.dzivibaskoks.lv/
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” psihosociālās rehabilitācijas programmas īsteno kopš 2009. gada. Sākotnēji tās tika nodrošinātas par ziedojumos piesaistītiem līdzekļiem, bet kopš 2018. gada programmas ir valsts apmaksāts pakalpojums, ko biedrība īsteno uz Labklājības ministrijas deleģējuma līguma pamata.

Riskam visvairāk pakļauti vīrieši

Līdz ar siltā laika iestāšanos Latvijā sākas aktīvā peldēšanas sezona, taču atpūta pie ūdens ik gadu nes arī traģiskus negadījumus. Slimību profilakses un kontroles centra dati par periodu no 2020. līdz 2024.gadam liecina, ka Latvijā gadā noslīkst vidēji 115 cilvēku, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Lielākā daļa jeb 77% noslīkušo ir vīrieši. Statistika iezīmē vēl kādu satraucošu tendenci – 66% no noslīkušajiem bijuši alkohola reibumā.

Aicina neatlikt vakcināciju

“Veselības centru apvienības” apkopotā informācija liecina, ka kopumā šogad iedzīvotāju pieprasījums pēc vakcinācijas pret ērču encefalītu saglabājas vidēji stabils. Salīdzinot pērnā gada marta vakcinācijas datus ar šī gada martā visās vecuma grupās vakcinēto skaitu, vērojams neliels – 4 % – kritums. Speciālisti to skaidro ar iespējamu pieņēmumu, ka pēc aukstās ziemas ērces šosezon būs mazaktīvākas, taču tas tā nebūt nav.