Rakstos

Izsludināts ideju konkurss

Līdz 24.martam Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus sociālās uzņēmējdarbības biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir veicināt jaunu dalībnieku iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā un atbalstīt idejas ar pozitīvu sociālo ietekmi. Aicina iesniegt idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātība, sociālo pakalpojumu pieejamība, iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, izglītības un zinātnes veicināšana, vides aizsardzība un dabas resursu saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana.

No jūlija valsts kompensēs farmaceita pakalpojuma maksu lētākajām recepšu zālēm

Valdība 17. februārī izskatīja informatīvo ziņojumu “Par 2026.–2028.gada prioritārā pasākuma “Medikamentu pieejamības stiprināšana medikamentu cenu segmentā līdz 10 eiro un personām ar invaliditāti (farmācijas pakalpojuma līdzfinansējuma korekcija)” izpildi 2026.gadā un turpmāk ik gadu” un atbalstīja tajā ietvertos risinājumus. Par to informē Veselības ministrijas Komunikācijas daļa.

No šī gada 1. jūlija visiem pacientiem valsts kompensēs farmaceita pakalpojuma maksu 0,75 eiro apmērā par recepšu zālēm ar iepakojuma aptiekas cenu līdz 10 eiro. Savukārt no 1.septembra šī maksa 0,75 eiro tiks kompensēta visām recepšu zālēm cilvēkiem ar I grupas invaliditāti. Izmaiņu mērķis ir samazināt pacientu līdzmaksājumu par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm lētāko zāļu segmentā un uzlabot medikamentu pieejamību sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.
Šobrīd farmaceita pakalpojuma maksu (kas ir viena no zāļu cenas komponentēm) pilnībā no valsts budžeta jau sedz par receptēm bērniem līdz 18 gadu vecumam, trūcīgām personām un patvēruma meklētājiem. Piešķirtais finansējums 9,6 milj. eiro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros ļauj paplašināt atbalstu arī citām sabiedrības grupām, tajā skaitā cilvēkiem ar I grupas invaliditāti. Papildus tiek vērtētas iespējas atbalsta sniegšanai arī vēl citām sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
Vienlaikus noteikts, ka 0,75 eiro maksa saglabājas par recepšu zālēm, kuras pacientam tiek kompensētas 100% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. Šāds risinājums sekmē pacienta atbildīgu zāļu iegādi un līdzestību, kā arī ļauj sabalansēt valsts finansējuma izlietojumu.

Papildu pasākumi pakalpojumu pieejamības stiprināšanai
Saskaņā ar prognozēm daļu finansējuma šogad nebūs iespējams apgūt pilnībā, tāpēc tas tiks novirzīts citiem pieejamības stiprināšanas pasākumiem: ambulatorajiem pakalpojumiem, lai mazinātu rindas; Valsts asinsdonoru centram asins komponentu sagatavošanai un laboratoriskajiem izmeklējumiem, pieaugot pieprasījumam pēc asins komponentiem; jaunā zāļu uzcenojuma modeļa attīstībai arī turpmāk.

Zāļu cenu reformas rezultāti un nākamie soļi
Veselības ministrija atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam ir izvērtējusi jaunākos datus par recepšu zāļu cenu reformas ietekmi pēc tās ieviešanas 2025.gadā, un tie apliecina – reformas pamatmērķi ir sasniegti. Zāļu uzcenojuma modeļa maiņas rezultātā iedzīvotājiem izdevumi par zālēm samazinājušies. Analizējot 200 biežāk izrakstīto recepšu medikamentu cenas, redzam, ka to vidējā aptiekas cena 2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gadu, samazinājusies par 17%.
Izteiktākais cenu kritums novērots zālēm, kuru cena pārsniedz 10 eiro, un būtiska daļa medikamentu 5–10 eiro cenu grupā arī kļuvuši lētāki. Vienīgi lētāko zāļu cenu grupā līdz 5 eiro ir vērojams cenu pieaugums vidēji par 50 centiem. Zālēm cenu grupā 5-10 eiro vērojams cenu samazinājums vidēji par 92 centiem (12%); zālēm cenu grupā 10-25 eiro – samazinājums par 3,27 eiro (21%); zālēm cenu grupā virs 25 eiro – samazinājums par 12,61 eiro (20%).
Pacientiem, kuri lietoja vairākus medikamentus, ietaupījums ir vēl nozīmīgāks – recepšu zāļu groza izmaksas pacientiem ar sešiem un vairāk medikamentiem, ieskaitot farmaceita pakalpojuma maksu, samazinājušās līdz pat 32%.
Reforma radīja vienkāršāku un caurspīdīgu cenu veidošanas sistēmu, ieviešot fiksētu uzcenojumu mehānismu gan lieltirgotavām, gan aptiekām un nosakot, ka ražotāja cena Latvijā nedrīkst pārsniegt Lietuvas un Igaunijas līmeni. Vienlaikus tika veikti uzlabojumi arī valsts apmaksātajā zāļu kompensācijas sistēmā. Ministrija turpina darbu pie nākamajiem soļiem – lētāko zāļu piecenojuma pilnveides, farmaceitisko pakalpojumu paplašināšanas aptiekās, papīra recepšu aizstāšanas ar elektroniskajām un sadarbības stiprināšanas ar citām ES valstīm kopīgu zāļu iepirkumu īstenošanai.

Gaidāmās izmaiņas
* No 01.07.2026. par visām recepšu zālēm līdz 10 eiro vairs nebūs jāmaksā 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksa — to segs valsts;
* no 01.09.2026. cilvēkiem ar I grupas invaliditāti par jebkurām recepšu zālēm 0,75 eiro farmaceita maksa tiks kompensēta pilnā apmērā;
* 0,75 eiro maksa saglabājas 100% kompensējamām zālēm finansējuma līdzsvarošanai;
* piešķirtā finansējuma neizpildi plānots pārdalīt ambulatorajiem pakalpojumiem rindu mazināšanai un savlaicīgākai ārstēšanai, stabilākai asins krājumu sistēmai, arī jaunā zāļu uzcenojumu modeļa sistēmas tālākai attīstībai.

Saglabājas augsta gripas aktivitāte

Laboratoriskās uzraudzības dati liecina, ka gripas vīrusa cirkulācija Latvijā saglabājas augstā līmenī. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā pagājušajā nedēļā gripa apstiprināta 15,8% izmeklēto paraugu (iepriekšējā nedēļā – 15,0%), visi laboratoriski apstiprinātie gadījumi bija A tipa gripas vīrusi. Visaugstākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta Jelgavā (2 248,3 uz 100 000 iedzīvotāju) un Rēzeknē (578,6 uz 100 000 iedzīvotāju).

Vidēji katram Latvijas iedzīvotājam izraksta desmit e-receptes gadā

Vidēji katram Latvijas iedzīvotājam 2025.gadā E-veselībā tika iesūtīts viens vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultāts, divi laboratorisko izmeklējumu pārskati un desmit e-receptes.
Kopumā E-veselības sistēmā, salīdzinājumā ar 2024.gadu, ir pieaudzis iesūtīto medicīnisko dokumentu, piemēram, e-recepšu, slimnīcas izrakstu, vizuālās diagnostikas izmeklējumu un laboratorisko izmeklējumu pārskatu, skaits. Nedaudz sarucis atvērto darbnespējas lapu skaits.
“Pieaugošais medicīnisko dokumentu apjoms E-veselības sistēmā apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par neatņemamu veselības aprūpes darba sastāvdaļu. Jo vairāk datu tiek iesūtīts, jo pilnīgāks kļūst pacienta veselības stāvokļa kopskats un jo kvalitatīvākus lēmumus var pieņemt ārsti. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šī informācijas aprite būtu droša, ātra un uzticama ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” norāda Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis.

Nedaudz samazinās darbnespējas lapu skaits.
2025.gadā tika atvērti teju 1,3 miljoni darbnespējas lapu, savukārt noslēgts 1,1 miljons darbnespējas lapu. Vidēji tās ir 100 000 atvērtas un 95 000 noslēgtas e-darbnespējas lapas mēnesī. Atvērto darbnespējas lapu skaitā vērojams neliels kritums jeb atvērtas par 25 000 mazāk e-darbnespējas lapu salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Pieaug e-recepšu skaits.
Pieaugums vērojams izrakstīto un izmantoto e-recepšu apjomā. 2025. gadā izrakstīti vairāk nekā 18 miljoni e-recepšu un aptiekā atprečoti vairāk nekā 15 miljoni e-recepšu, kas ir par 250 000 e-recepšu vairāk nekā 2024.gadā. Papildus no 2024.gada marta Latvijā izrakstītās e-receptes zāles var iegādāties, atrodoties arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, komandējuma vai tūrisma brauciena laikā. 2025.gadā kopā ārvalstīs izmantotas 2 419 Latvijā izrakstītas e-receptes, savukārt Latvijā ārzemnieki atprečojuši 1 295 citās valstīs izrakstītas e-receptes. Pašlaik pārrobežu datu apmaiņu ar Latviju par e-receptēm ir uzsākusi Igaunija, Čehija, Polija, Spānija, Lietuva un Portugāle, savukārt citas valstis šim sarakstam pievienosies pakāpeniski. Salīdzinājumā ar 2024.gadu, pārrobežas datu apmaiņa par e-receptēm pieaugusi par 60%.
t Pieaug laboratorisko izmeklējumu pārskatu skaits.
2025.gadā palielinājās arī laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatu iesniegšana E-veselībā par 530 000 pārskatiem, nodrošinot bezmaksas piekļuvi 4,7 miljoniem laboratorisko izmeklējumu pārskatu 2025. gadā.
E-veselībā tiek uzkrāti dati par laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatiem no 2024.gada 1.janvāra. Pašlaik analīžu rezultātu pārskatus iesūta 25 iestādes, piemēram, Centrālā laboratorija, E.Gulbja laboratorija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kā arī reģionu slimnīcas un citas ārstniecības iestādes. Pārskatu publicēšana E-veselībā atvieglo ārstniecības personām piekļuvi laboratorisko izmeklējumu datiem, novērš dubultus izmeklējumus, jo ir pieejami iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, un samazina pacientu finanšu un laika slogu.

Pieaug medicīnisko dokumentu skaits.
2025.gadā E-veselībā iesūtīti 1,3 miljoni vizuālās diagnostikas izmeklējumu un 1,8 miljoni slēdzienu par vizuālās diagnostikas datiem. Tie ir vidēji 115 tūkstoši izmeklējumu un 150 tūkstoši slēdzienu mēnesī. Ja vērtē iesūtīto dokumentu skaitu pa gadiem, tad 2025. gadā E-veselībā pieejami par 15 tūkstošiem vairāk vizuālās diagnostikas izmeklējumu un par 300 tūkstošiem vairāk vizuālās diagnostikas slēdzienu nekā 2024. gadā.
Papildu slimnīcām no 2025.gada 1.aprīļa E-veselībā obligāti jāiesūta stacionārie izraksti jeb epikrīzes, tādējādi nodrošinot pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem visaptverošas informācijas pieejamību digitālā formātā par veikto izmeklēšanu un ārstēšanu, kas ir svarīgi turpmākajā pacienta veselības stāvokļa uzraudzībā un nozīmētās terapijas ievērošanā. Salīdzinot ar 2025.gada sākumā un pēc 1.aprīļa E-veselības sistēmā iesniegto epikrīžu skaitu, var secināt, ka elektronisko dokumentu aprite palielinājusies četras reizes. 2025.gadā kopā E-veselības sistēmā iesniegtas vairāk nekā 440 000 epikrīzes. 

Mazā rokasgrāmata rūpēm par ādu sala laikā

Sals, kas nu nekādi nav sabiedrotais ādas veselībai, aizvien neatkāpjas. Āda ir mūsu pats lielākais orgāns, tādēļ rūpēm par to aukstajā gadalaikā jābūt īpašām. Kā pasargāt ādu, ja ārā ir zema gaisa temperatūra, stāsta dermatoloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Ilze Jākobsone un sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre.

Duša – maiga, un ne katru dienu
Ādas kopšanas galvenais mērķis ziemas sezonā ir uzturēt ādas hidrolipīdu barjeru un novērst mitruma zudumu.
“Auksts laiks nav piemērots eksperimentiem vai vieglprātībai. Āda, tāpat kā viss ķermenis, ir pakļauta temperatūras izmaiņām no zemas ārā līdz augstai iekštelpās, turklāt apkures sezonā gaiss telpās mēdz būt ļoti sauss. Tas vājina ādas aizsargspējas. Pat mazgāšanās dušā šajā gadalaikā prasa atšķirīgu pieeju,” skaidro dermatoloģe Ilze Jākobsone. “Ūdenim vajadzētu būt siltam, nevis karstam, un ieteicams retāk izmantot mazgāšanas līdzekļus. Rupju sūkli, skrubi un pīlingu labāk pietaupīt pavasarim. Karsts ūdens un ziepes atšķaida ādas epidermas virsējo slāni – dabisko lipīdu barjeru, padarot ādu sausu, dehidrētu un īpaši jutīgu. Ja vien jūsu darbs nav saistīts ar intensīvu fizisku aktivitāti, pietiek ar mazgāšanos dušā ik pēc divām dienām. Pēc peldes vislabāk ir ādu nosusināt ar dvieli, nevis berzēt. Pēc tam uzklājiet atbilstošu, rūpīgi izraudzītu ķermeņa kopšanas līdzekli. Neesmu pret augu eļļām, kas ir tik populāras, tomēr iesaku iegriezties aptiekā un konsultēties ar farmaceitu, lai atrastu jūsu ādai vispiemērotāko krēmu vai losjonu. Ieteicams, lai izvēlētais produkts satur urīnvielu, īpaši, ja jums ir sausa āda.”
Farmaceite Jeļena Bebre piebilst: “Ķermeņa kopšanas līdzeklim, kas paredzēts lietošanai pēc dušas un būs piemērots ziemas sezonā, vajadzētu saturēt, piemēram, keramīdus, hialuronskābi, A vitamīnu, pantenolu, E vitamīnu, alantoīnu, šī sviestu, jojobas, avokado eļļu un, protams, urīnvielu. Aptiekās ir plašs šo produktu piedāvājums. Iekaisušas ādas gadījumā iesakām līdzekļus ar zaļo tēju, alvejas ekstraktu, gliemežu mucīnu un citam noderīgām sastāvdaļām,” skaidro Jeļena Bebre. Tā kā ziemā āda ražo mazāk sebuma, kas aizsargā epidermas augšējos slāņus no sausuma, ir lietderīgi lietot maigākus tīrīšanas līdzekļus, kas nenoņems lieko sebumu un neizjauks aizsargājošo hidrolipīdu apvalku. “Aptiekā var piemeklēt mūsdienīgus produktus, kas satur specifiskas ķīmiskas molekulas – tās stiprina ādas barjeru, nomierina, atjauno un aizsargā ādu.” Jāņem vērā, ka ziemā var pasliktināties stāvoklis tiem, kuriem ir kāda hroniska ādas slimība, piemēram, ekzēma, atopiskais dermatīts.

Roku krēms – vienmēr pa rokai
Sausas un no aukstuma saplaisājušas rokas ir nepievilcīgas un rada nepatīkamas sajūtas. “Ar roku ādu viss ir vienkārši un sarežģīti vienlaikus. Pirmkārt, noteikti nevajadzētu iet ārā bez cimdiem. Ir kļūda domāt, ka īsajā skrējienā līdz automašīnai, autobusam, veikalam vai birojam rokām nekas nenotiks. Pat īslaicīga atrašanās salā var spēcīgi ietekmēt ādu – ap nagiem tā kļūst sārta, sāk plaisāt, sāp. Ja temperatūra ir zem nulles, labāk izvēlēties dūraiņus, nevis pirkstaiņus, jo dūraiņi labāk saglabā siltumu,” uzsver dermatoloģe.
Farmaceite atgādina, ka aptuveni pusstundu pirms došanās ārā jāuzklāj biezs, trekns krēms, kas ilgstoši pasargās ādu no vides kairinātājiem. “Cilvēki bieži neaizdomājas, kādu krēmu uzklāj rokām. Ja, piemēram, dodoties salā, lieto mitrinošu krēmu, tas tikai palielina apsaldēšanās risku. Ziemai piemēroti krēmi var saturēt A, E un B5 vitamīnu, bišu vasku, dabīgās eļļas (jojobas, olīvu, avokado, makadāmijas, kakao), lanolīnu, glicerīnu, parafīnu un vazelīnu. Ādas kopšanai un atjaunošanai ieteicama pantenola ziede,” stāsta farmaceite.
Dermatoloģe Ilze Jakobsone uzsver, ka senioram, kuriem ir problēmas ar asinsriti, ziemā ādas atjaunošanās ir īpaši lēna, tāpēc svarīgi to pareizi kopt un, ejot ārā, uzvilkt vilnas dūraiņus.

Sejas kopšanas špikeris
Lai gan daba ir nodrošinājusi sejas ādu ar aizsardzību pret salu un vēju, apveltot to ar daudziem lieliem tauku dziedzeriem, kas ražo sebumu, par sejas ādu tomēr ir jārūpējas papildu, uzturot ādas tauku slāni, kas neļauj izplūst mitrumam un pasargā no aukstuma ietekmes.
“Ziemā izvairieties no ādas kopšanas līdzekļiem, kas satur sulfātus, spirtus un skābes – tie var sabojāt ādas aizsargbarjeru. Mazgājiet seju remdenā ūdenī, jo karsts ūdens sausina ādu, var izraisīt rozāciju. Ziemā nav ieteicamas arī pīlinga procedūras, kas izjauc ādas aizsargbarjeru. Labākais ādas draugs ziemā ir barojošs krēms, kam piemīt no sala aizsargājošas īpašības. Arī ādu mitrinoši līdzekļi ir nepieciešami, taču tikai tad, ja daudz laika pavadāt telpās. Tos var uzklāt no rīta, ne vēlāk kā divas stundas pirms iešanas ārā. Ja dodaties laukā tūlīt pēc pamošanās, ieplānojiet ādas mitrināšanu vakarā pirms iešanas gulēt,” iesaka ārste.
Sejas mazgāšanai ziemā labāk izvēlēties kosmētisko pieniņu vai gelu ar neitrālu pH līmeni, nevis ūdeni. Ja parasti ādas attīrīšanai lietots micelārais ūdens, ziemas sezonā labāk izvelēties tādu, kas piemērots jutīgai ādai, bet mitrināšanai farmaceite iesaka produktus, piemēram, ar keramīdiem, skvalānu, šī sviestu, jojobas eļļu, niacinamīdu, pantenolu, glicerīnu. Jāizvairās no sejas krēma ar retinolu – tas lai paliek laikam bez sniega vai liela sala.

Aizsardzība pret sauli – arī ziemā
“Daudzi ir pārsteigti, kad atgādinu, ka ne vien vasarā, bet arī ziemā ir jālieto saules aizsargkrēmu ar SPF 30, jo saules stari, atstarojoties no sniega, var negatīvi ietekmēt ādu!” uzsver farmaceite. “Neaizmirstiet par lūpu balzamu (lūpu krāsu), kas satur eļļas (vai šī sviestu), arī A un E vitamīnus. Noteikti uzklājiet lūpu balzamu pirms katras došanās ārā, pēc ēšanas vai dzeršanas, vairākas reizes atjaunojiet, ja ilgstoši uzturaties ārā. Tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem!” norāda Jeļena Bebre.

Kādas uzturvielas svarīgas ādai?
Dermatoloģe Ilze Jakobsone stāsta, ka ir svarīgi rūpēties par pietiekamu miegu un veselīgu, sabalansētu uzturu. Rieksti, sēklas un avokado ir labs omega 6 avots, savukārt zivis, valrieksti un linsēklas satur omega 3 taukskābes. Jāpārliecinās, ka organisms saņem pietiekami daudz olbaltumvielu, jo tās ir svarīgs elements ādas lipīdu barjeras atjaunošanai.
“Ziemā noteikti iesaku profilaktiskā devā lietot D vitamīnu. E un A vitamīns regulāri jāuzņem ar pārtiku, tāpat kā C vitamīns un B grupas vitamīni. Šīs vielas ir atrodamas, piemēram, olas dzeltenumā, pienā, sierā, zivīs, gaļā, dažos dārzeņi (spinātos, ķirbjos, burkānos, salātos, brokoļos). Ar E vitamīnu bagātas arī augu eļļas (saulespuķu, olīveļļa).
Ja āda ir īpaši sausa, var lietot A un E vitamīnu kursu, paturot prātā, ka šos vitamīnus nedrīkst lietot cilvēki ar smagu aknu mazspēju vai cirozi, malabsorbcijas sindromu, žultsvadu nosprostojumu vai pēc noteiktām operācijām. Pārrunājiet ar savu ārstu un farmaceitu, vai lietojat pilnvērtīgu uzturu, un noteikti veiciet D vitamīna analīzes,” iesaka ārste. Farmaceite piebilst: “Parasti ieteicams lietot 2000 D vitamīna vienības dienā, taču vislabāk, protams, ir vispirms laboratoriski noteikt D vitamīna līmeni – tas palīdzēs ārstam ieteikt jums optimālo šī svarīgā vitamīna devu.” Dermatoloģe Ilze Jakobsone atgādina, ka apkure sausina gaisu telpās, līdz ar to arī āda kļūst sausāka, tādēļ, ja iespējams, vajadzētu ieviest telpās gaisa mitrināšanas ierīces. “Ja ir aizdomas par alerģiju pret aukstumu, ārā ejot, ir silti jāģērbjas, jāieplāno vizīte pie dermatologa un jāārstējas, nevis jāļauj situācijai progresēt līdz mikroplaisām ādā un neciešamai niezei.” Sals nav iemesls atteikties no pastaigām, taču vienmēr jāatceras atbilstoši ģērbties un aizsargāt ādu.