Rakstos

Pavasara vējš acīs? Kā par acīm rūpēties šajā gadalaikā

Pavasara vējš acīs? Kā par acīm rūpēties šajā gadalaikāBeidzot pavasaris – ejam ārā, ķeram siltos saules starus, spirgto vēju un izbaudām! Lieliska doma, bet vispirms jāparūpējas par mūsu dvēseles spoguli – acīm, kas pakļautas gan ultravioleto staru, gan vēja, gan putekļu un ziedputekšņu ietekmei.

Kāpēc žilbinoša saule ir bīstama acīm?
Pavasarī spožā saule un aizvien augstākas gaisa temperatūras mudina vairāk laika pavadīt ārā, taču jāņem vērā, cik kaitīgs acu veselībai ir saules ultravioletais (UV) starojums.
* UV starojums var radīt paliekošus bojājumus gaismu uztverošajā acs daļā – tīklenē.
* Vidēja viļņa garuma saules ultravioletais starojums jeb UVB var izraisīt ādas apdegumus (par to liecina apsārtums), tas paaugstina ādas vēža risku un ir galvenais ādas vēža izraisītājs.
* Garo viļņu ultravioletais starojums jeb UVA, kas brīvi iziet cauri atmosfērai un stiklam, iekļūstot dziļi ādā, var paātrināt ādas novecošanos un palielināt kataraktas – acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās – attīstības risku.
* Šie starojuma tipi – UVA un UVB – var izraisīt sāpīgu acs radzenes iekaisumu.
“Veselības centru apvienības” ķirurģijas klīnikas “AIWA Clinic” oftalmologs Jurijs Kosnarevičs iesaka būt piesardzīgiem un izvairīties no spožiem saules stariem un skatīšanās uz sauli bez aizsargbrillēm. Tāpat jāņem vērā, ka gan ūdens, gan smiltis labi atstaro saules starus, tādējādi pastiprinot ultravioletā starojuma iedarbību uz acīm un ķermeņa ādu. “Svarīgi ir izvēlēties pareizas saulesbrilles, un tās būs ar UV pārklājumu, kas palīdzēs izvairīties no ultravioletā starojuma nelabvēlīgās ietekmes uz acs struktūrām. Diemžēl UV starojuma iedarbība dzīves laikā uzkrājas, un, ja par acīm nerūpējas, vēlākos gados ir liela iespēja, ka attīstīsies acs dzidrās lēcas apduļķošanās jeb katarakta,” uzsver oftalmologs.

Vējš acīs!
Ne tikai saule, bet arī vējš var apdraudēt acis – tas dzenā putekļus un sīkus smilšu graudus, kas, iekļūstot acīs, rada bojājuma riskus. Ja tā noticis, pirmajai palīdzībai mājas apstākļos oftalmologs iesaka skalot aci ar tekošu ūdeni, ja pieejami pilieni, iepilināt acīs mākslīgās asaras.
Sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone atzīst: “Aptiekā bieži vien vēršas pacienti ar šādu problēmu. Ja acī iekļuvis jebkāds sīks svešķermenis, svarīgi aci neberzt – tas tikai pastiprinās traumu. Dažreiz var izlīdzēties ar mirkšķināšanu, svešķermenim izskaloties no acs var palīdzēt asaras. Taču reizēm tas neizdodas, un jāņem talkā skalošana. Skalošanai noderēs sterils fizioloģiskais šķīdums vai speciāls acu skalošanas līdzeklis, kas satur, piemēram, žibulīti. Gadījumā, ja acs sāp, ja izveidojies apsārtums, ja redze pasliktinās, jāmeklē medicīniskā palīdzība.”
Arī ārsts uzsver: “Ja saviem spēkiem svešķermeni izskalot neizdodas un tas rada būtisku diskomfortu, jāvēršas pie ārsta vai acu traumpunktā. Jāņem vērā, ka jebkāds, pat sīks svešķermenis acī var izraisīt infekciozu konjunktivītu.”

Acu mitrināšanai – mākslīgās asaras
Sevišķi izplatīta problēma visos gadalaikos ir sausās acs sindroms, ko var izraisīt gan dažādi vides apstākļi, gan, piemēram, ilgstošs darbs pie datora un skatīšanās viedierīcēs. “Acs virsma ir sausa, tādēļ pastiprināti izdala asaras, cenšoties mitrināt, taču šīs asaras nav kvalitatīvas un nepietiekami uztur mitru acs virsmu,” skaidro oftalmologs J.Kosnarevičs un iesaka lietot mākslīgo asaru pilienus. Ja nepieciešams, tos drīkst izmantot pat piecas, sešas reizes dienā.
Farmaceite J.Namsone norāda: “Mākslīgās asaras patiešām labi palīdz neliela acu sausuma, graušanas vai kairinājuma gadījumā. Mākslīgo asaru līdzekļi papildu mitrina acis, sargājot tās no izžūšanas, kā arī mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem. Aptiekās ir pieejamas dažādas zāļu formas – pilieni un gelveida pilieni, geli un ziedes. Ir pilieni, kas satur arī aktīvās vielas, piemēram, hialuronskābi, dekspantenolu, hipromelozu. Ja nav bijusi iespēja konsultēties ar ārstu, pirms zāļu iegādes noteikti ieteicama farmaceitiska konsultācija par to, kas konkrētajā gadījumā būs piemērotākais risinājums.”

Acu kaitnieki – ziedputekšņi
Nepatīkamus brīžus pavasarī var sagādāt alerģiskais konjunktivīts – acs konjunktīvas jeb gļotādas iekaisums.
“Augu ziedēšanas laikā vidē nonāk spēcīgi alergēni – ziedputekšņi. Pacienti sūdzas par plakstiņu pietūkumu, apsārtumu, asarošanu, niezi, acu jutīgumu pret gaismu, ūdeņainiem izdalījumiem. Raksturīgi, ka šie simptomi parādās abās acīs vienlaikus. Lai tos mazinātu, ieteicams lietot mākslīgās asaras un antihistamīnus, kas aptiekā pieejami bez receptes. Uzlabojums parasti jūtams jau pēc pirmās zāļu devas. Tāpat ir svarīgi censties izvairīties no augiem, kas izraisa alerģisku reakciju. Ja bezrecepšu medikaments tomēr nepalīdz, jāvēršas pie acu ārsta. Iespējams, būs nepieciešams koriģēt terapiju un izrakstīt recepšu zāles,” skaidro J.Kosnarevičs.
Farmaceite J.Namsone apstiprina, ka alerģiskas reakcijas gadījumā pacienti bieži ņem talkā mākslīgo asaru pilienus, kas nesatur konservantus. “Aptiekā iegādājami acu pilieni, kas satur cinka glukonātu, nātrija kromoglikātu, azelastīna hidrohlorīdu, kā arī augu izcelsmes komponentes – kliņģerīti un burvjlazdu. Spēcīgas alerģiskas reakcijas gadījumā, visticamāk, jālieto arī antihistamīna līdzeklis tablešu formā, taču pirms lietošanas uzsākšanas svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvairītos no nevajadzīgas vai dubultas antihistamīna devas.”

Rūpēs par acu veselību ilgtermiņā
Acu veselības uzturēšanai ilgtermiņā farmaceite J. Namsone rekomendē vispirms nopietni pārdomāt savus uztura paradumus – nav noslēpums, ka tam jābūt sabalansētam, lai organisms uzņemtu visām orgānu sistēmām vajadzīgās uzturvielas. “Ja nepieciešams, acu veselībai papildus var lietot uztura bagātinātājus, kas satur hialuronskābi, luteīnu, zeaksantīnu, A un C vitamīnu, cinku, mellenes ekstraktu. Iespējams, uztura bagātinātājs var būt sevišķi noderīgs un palīdzošs tiem, kam ikdienas darbs saistīts ar datoru.”
Oftalmologs J.Kosnarevičs uzsver profilakses nozīmei, kas iekļauj gan uzturvielām bagātu ēdienkarti, gan veselīgu, aktīvu dzīvesveidu, gan, ja nepieciešams, vitamīnu un minerālvielu kompleksa lietošanu. “Par uztura bagātinātāju ar luteīnu ir vērts apdomāt tiem, kuriem ģimenes anamnēzē jau ir acs tīklenes slimības, piemēram, vecuma makulas deģenerācija. Tomēr vēlos atgādināt, ka pirms jebkura līdzekļa lietošanas jākonsultējas ar ārstu, lai, izmeklējot acu veselības stāvokli un apzinot iespējamos riskus, izvērtētu, kas acīm nepieciešams. Tāpat jāatceras, ka pēc 60 gadu vecuma oftalmolga apmeklējums jāiekļauj katra nākamā gada veselības profilakses plānā.”

Donoru diena Balvos 9.aprīlī

9.aprīlī no plkst. 9.00 līdz 13.00 Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē Valsts asinsdonoru centrs aicina ziedot asinis. Lai ziedotu asinis, līdzi ņem derīgu pasi, eID karti vai jebkuru citu personas apliecinošu dokumentu, kas satur šādu informāciju: personas kodu, vārdu, uzvārdu, foto un bankas konta numuru.

Kā ar tuvinieku uzsākt sarunu par mentālo veselību,

Rūpes un atklāta saruna var palīdzēt cilvēkam, kurš piedzīvo grūtu dzīves posmu, apzināties, ka viņš nav viens, un iedrošināt meklēt palīdzību, ja nepieciešams. Marina Veģere, psihiatre “Veselības centru apvienībā”, stāsta par pazīmēm, kas var liecināt – tuvinieks, iespējams, piedzīvo mentālās veselības sarežģījumus. Ārste arī iesaka, kā labāk rīkoties, ja novērotas netipiskas pārmaiņas tuva cilvēka uzvedībā vai izteikumos.

“Grūtībās nonākušie dažkārt ilgstoši cenšas tikt galā saviem spēkiem, kavējas lūgt atbalstu. Ar laiku tas var pasliktināt viņu emocionālo stāvokli. Mentālās veselības traucējumus var būt grūti atpazīt, un vēl grūtāk var būt spert pirmo soli, lai vērstos pēc palīdzības. Tāpēc ir svarīgi būt vērīgiem, īpaši, ja pamanām pārmaiņas cilvēka uzvedībā. Dažkārt pietiek gluži vienkārši piedāvāt draudzīgu plecu atbalstam,” iedrošina Marina Veģere.
Psihiatre atgādina, – jo agrāk aicinām cilvēku atklāti izrunāties par problēmām un, ja nepieciešams, sniedzam atbalstu vai iedrošinām vērsties pēc profesionālas palīdzības, jo lielāka iespēja novērst to pāraugšanu nopietnākās grūtībās.

Pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt
“Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par emocionālām grūtībām un par to, ka cilvēkam, iespējams, vajadzīga palīdzība,” norāda Marina Veģere.
* Ir mainījusies uzvedība – cilvēks bieži šķiet apjucis, nomākts, nobažījies.
* Garastāvokļa svārstības, distancēšanās no citiem, interešu zudums pret lietām, kas iepriekš bijušas saistošas, neraksturīga riskanta uzvedība, arī nevērība pret savu ārējo izskatu un personīgo higiēnu var liecināt par to, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.
* Iespējams, cilvēks atzīst, ka izjūt mazvērtības, vientulības sajūtu vai viņam šķiet, ka kļuvis par apgrūtinājumu citiem.
* Mēdz būt grūti koncentrēties, kontrolēt emocijas, ar laiku arī veikt ikdienas pienākumus.
* Arī krasa ēšanas, fizisko aktivitāšu paradumu maiņa, izmainīts miega režīms, piemēram, ilgstošs bezmiegs vai nespēja izgulēties pat pēc ilgām miega stundām, var signalizēt par grūtībām.
* Cilvēks var izjust fiziskās pašsajūtas pasliktināšanos, veselības traucējumus, piemēram, pastāvīgu nogurumu, enerģijas trūkumu, atmiņas problēmas, hroniskas sāpes, arī nepamatotu svara pieaugumu vai zudumu.
* Bīstams signāls, kas prasa nekavējošu palīdzību, ir domas vai rīcība, kas vērstas uz kaitējuma nodarīšanu sev vai citiem.
“Mūsu emocionālo stāvokli var ietekmēt dažādas dzīves pārmaiņas, piemēram, veselības sarežģījumi, attiecību vai citas problēmas ģimenē, šķiršanās, tuvinieka zaudējums. Arī pārmaiņas darba vidē, regulārs stress vai finansiāli sarežģījumi var kļūt par iemeslu mentālās veselības traucējumiem,” stāsta psihiatre.

Kā uzsākt sarunu
“Iespējams, var būt neērti uzsākt sarunu, jo nezinām, ko un kā sacīt, lai atbalstītu. Baidāmies pateikt ko nepareizu. Cilvēki, kuri piedzīvo psiholoģiska rakstura grūtības, vēl pirms nonākšanas pie speciālista bieži vien vispirms uzticas tuviniekiem vai draugiem,” atzīmē Marina Veģere, atgādinot, ka, sperot pirmo soli, mēs apliecinām rūpes un vēlmi palīdzēt, kas var iedrošināt otru vērsties pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama. “Taču jābūt gatavam saņemt noraidošu atbildi. Arī tad, ja cilvēks uzreiz nav gatavs dalīties, viņš zinās, ka var vērsties pie jums,” saka ārste.
Psihiatre iesaka sarunai izvēlēties piemērotu brīdi un vietu, kur abi jutīsieties brīvi un nepiespiesti. “Svarīgi ir uzmanīgi un ar empātiju klausīties otra teiktajā – nevajadzētu steidzināt, pārtraukt, aicināt apspiest emocijas (frāzes, kas nepalīdz: “neraudi”, “nedusmojies”, “nomierinies”, “saņemies”), dot tūlītējus padomus risinājumam vai apšaubīt cilvēka bažas (nevajag teikt: “Nav vērts par to uztraukties!”). Precizējoši jautājumi palīdzēs labāk izprast situāciju, taču jābūt uzmanīgiem ar pārlieku uzstājību atklāt visas detaļas,” skaidro Marina Veģere.

Kā mudināt rīkoties, lai meklētu palīdzību
Psihiatre iesaka, – kad līdzcilvēks atklāti izstāstījis, kas notiek viņa dzīvē, var iedrošināt darīt ko tādu, lai vispirms mazinātu problēmu radīto spriedzi, piemēram, aprunāties ar tuvinieku, uzticamu draugu, savu ārstu vai kādu citu. Tās var būt arī vienkāršas nodarbes, kas sagādā prieku – došanās pastaigā, kino apmeklējums. Palīdzošas var būt elpošanas prakses vai citas metodes, kas palīdzēs atslābināties un mierīgi pārdomāt turpmāko rīcību, lai situāciju risinātu.
“Var pajautāt, kā varat palīdzēt, kāds atbalsts būtu nepieciešams. Iespējams, vajadzīga praktiska palīdzība – sameklēt informāciju par iespējām saņemt speciālista konsultāciju vai doties līdzi vizītē pie ārsta. Taču mēdz būt situācijas, kad palīdzība vajadzīga nekavējoties,” atgādina Marina Veģere.

Kā būt līdzās
“Drīz vien pēc sarunas vajadzētu sazināties vēlreiz, lai vaicātu, kā cilvēks jūtas, vai ir izdevies atrast veidus, kā tikt galā ar situāciju,” aicina psihiatre, atgādinot, ka reizēm var paiet laiks, līdz cilvēks ir gatavs vērsties pēc profesionālas palīdzības. “Iespējams, tad jūtamies bezspēcīgi, jo nespējam atvieglot sāpes un pārdzīvojumus, ko cilvēks izjūt. Taču patiesas rūpes un ieinteresētība var atbalstīt un būt kā pirmais solis ceļā uz palīdzību, ja tāda nepieciešama! Tādēļ svarīgi atgādināt, ka esam līdzās,” norāda Marina Veģere, psihiatre “Veselības centru apvienībā”.
Latvijā tikai 14% vīriešu, saskaroties ar mentālās veselības problēmām, ir meklējuši profesionālu palīdzību, liecina sociālās kampaņas rīkotāju un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā Latvijas vīriešu aptauja 2026.gada februārī. Vienlaikus katrs trešais vīrietis atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojis mentālās veselības grūtības.

Aicina atsaukties autobusa pasažierus

Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar vairākiem laboratoriski apstiprinātiem masalu gadījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs noskaidrojis, ka viena no infekciozajām personām pārvietojusies ar ECOLINES autobusu maršrutā Rīga–Gulbene–Rīga. Persona 13.martā braukusi no Rīgas uz Gulbeni (izbraukšana no Rīgas autoostas plkst. 8.00), savukārt 15.martā – no Gulbenes uz Rīgu (izbraukšana no Gulbenes autoostas plkst. 13.50).

Jau sešas programmas un gandrīz 100 dalībnieku no visas Latvijas

2026. gads iesācies ar augstu intensitāti– kopš janvāra īstenotas jau sešas psihosociālās rehabilitācijas programmas, kurās piedalījušies gandrīz 100 cilvēki no visas Latvijas. Programmu īstenošanā iesaistījušies vairāk nekā 10 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot multidisciplināru pieeju: psihologi, mākslas terapeiti, ārsts-onkologs, uztura speciālists, fitoterapeits, fizisko aktivitāšu treneris, fizioterapeits. Šāda komanda ļauj sniegt visaptverošu atbalstu, kas aptver gan emocionālo, gan fizisko, gan izglītojošo aspektu.
Psihosociālā rehabilitācija – nozīmīgs posms ceļā uz dzīves kvalitāti
Onkoloģiskās ārstēšanas noslēgums bieži ir tikai pāreja uz jaunu dzīves posmu. Daudzi pacienti saskaras ar trauksmi, nedrošību, grūtībām atgriezties darba vidē un sociālajā dzīvē, kā arī ar ilgstošu emocionālu spriedzi. Psihosociālās rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam: strukturēti pārstrādāt slimības pieredzi, mazināt emocionālās sekas pēc intensīvas ārstēšanas, atjaunot iekšējo stabilitāti un pašapziņu, uzlabot dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Programmas ietver individuālās un grupu psihologa konsultācijas, mākslas un kustību terapiju, izglītojošas lekcijas, uztura konsultācijas un fizisko aktivitāšu nodarbības. Atbalsts tiek nodrošināts arī pacientu tuviniekiem.
Pieteikšanās maija – augusta programmām ir atvērta no marta līdz programmu piepildījumam. Dalība programmās tiek nodrošināta bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots.
Papildu informācija un pieteikšanās: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?500, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , 67625339.
Psihosociālās rehabilitācijas programmas (maijs – augusts 2026)
Maijā – 10. – 16.05. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
24. – 30.05. – programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
Jūnijā – 7. – 13.06. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
14. – 20.06. – onkohematoloģiskās saslimšanas: kā ar tām sadzīvot.
Jūlijā – 5. – 11.07. – programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
19. – 25.07. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
Augustā – 2. – 8.08. – programma cilvēkiem pēc dažādām onkoloģiskām slimībām.
16. – 22.08. – programma sievietēm (krūts vēzis un ginekoloģiskās onkoloģiskās slimības).
Pieteikšanās: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?500 vai https://anketa.dzivibaskoks.lv/
Rudens programmai pietekšanās būs iespēja no 2.jūlija.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” psihosociālās rehabilitācijas programmas īsteno kopš 2009.gada.