Rakstos

“Mobilais busiņš” Balvos

12.janvārī no plkst. 10.00 Balvu sākumskolas pagalmā (Partizānu iela 16, Balvi) Mobilā veselības aprūpes centra busiņš pieņems Balvu novada mazos pacientus (līdz 17 gadu vecumam ieskaitot). Tautā dēvētajā “Mobilajā busiņā” bērniem būs pieejamas okulista un otolaringologa konsultācijas, kā arī nepieciešamie izmeklējumi. Iepriekšējā pieteikšanās obligāta pa tālr. 25406740.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2026.gadā

No 2026.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:
* nesasniedz 780 eiro – reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (iemaksas) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
* sasniedz un pārsniedz 780 eiro – jāveic iemaksas vismaz no 780 eiro 31,07 % apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem iemaksu objektu – 10 % pensiju apdrošināšanai.
No šī gada 1.janvāra personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai – iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 9 360 eiro. Tas nozīmē, ka iemaksas gadā jāveic vismaz no minētās summas.
Iemaksu objekta maksimālais gada apmērs 2026.gadā nemainās, tas ir 105 300 eiro.
Minimālās iemaksas
Valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas VSAA aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru VID deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2340 eiro (trim minimālajām mēneša darba algām).
Iemaksas no valsts budžeta
No 2026.gada 1.janvāra arī par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, iemaksas tiks veiktas no valsts budžeta pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai. Iemaksu objekts būs 171 eiro.
No 2026.gada 1.janvāra mainīsies obligāto iemaksu objekts iemaksām:
* par personām, kuras saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, atbilstoši bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēram – 413,43 eiro;
* par bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem atbilstoši bērna kopšanas pabalsta apmēram – 298 eiro.

Paziņo par gripas epidēmijas sākumu

Slimību profilakses un kontroles centrs šonedēļ paziņoja par gripas epidēmijas sākumu. Vissmagāk ar gripu slimo seniori un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimībām, cukura diabētu, kā arī onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Asinis ziedo tikai 4% iedzīvotāju

Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka bieži krājumos iztrūkst viena vai vairākas asinsgrupas. Tas apdraud ne tikai tos, kuriem asinis nepieciešams nekavējoties – cilvēkus, kuri cietuši negadījumos, grūtnieces dzemdību laikā u.c., bet arī cilvēkus, kuriem asins pārliešana ikdienā svarīga plānveida operāciju, hronisku saslimšanu vai onkoloģijas ārstēšanas gadījumā. VADC uzsver, ka decembri un janvāri gaida ar īpašām bažām, jo svētku laikā donoru aktivitāte bieži samazinās.

Sarkanie brīdinājumi: kā atšķirt nogurumu no agrīnām cukura diabēta pazīmēm

Nereti cukura diabētu atklāj, veicot ar šo slimību it kā nesaistītus izmeklējumus, tomēr speciālisti ir vienisprāti – jo agrāk izdodas pamanīt slimības pazīmes jeb “sarkanos karogus”, jo efektīvāk var novērst tās attīstību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kādos gadījumos nogurums vai citas sajūtas var būt signāls, ka jāpārbauda cukura līmenis asinīs. To skaidro “Veselības centru apvienības” (VCA) endokrinoloģe Tatjana Zaķe, “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Lārmane un “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
“Daļa pacientu par diagnozi uzzina stipri novēloti, piemēram, nonākot stacionārā ar sirds un asinsvadu slimību krīzēm kā insults vai miokarda infarkts. Cukura diabēts, īpaši nediagnosticēts vai neārstēts, ar laiku var radīt bīstamu kaitējumu veselībai, tostarp izraisīt nieru mazspēju, redzes traucējumus, nervu šķiedru bojājumu, kā arī būtiski palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi neignorēt un laikus pievērst uzmanību pazīmēm, kas var liecināt par cukura diabētu,” uzsver VCA veselības klīnikas “Pulss” endokrinoloģe Tatjana Zaķe.
Ārste norāda, ka cukura diabēta attīstība ir saistīta ar traucētu insulīna darbību organismā – vai nu aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna, vai arī ķermeņa šūnas kļūst nejutīgas pret tā iedarbību, attīstoties insulīna rezistencei. “Nošķir 1. tipa cukura diabētu – autoimūnu slimību, kas pārsvarā attīstās jau bērnībā un izraisa absolūtu insulīna deficītu. Ar biežāk sastopamo 2. tipa cukura diabētu ir citādi – tas attīstās pakāpeniski un to lielā mērā ietekmē dzīvesveids.”

Kad diabēta attīstības risks pieaug
“Pieaugot riska faktoriem, šī slimība kļūst par arvien lielāku sabiedrības veselības izaicinājumu,” stāsta T.Zaķe un norāda, ka paaugstināts risks saslimt ar 2.tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos – teju 90% cukura diabēta pacientu ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, hronisku stresu un miega trūkumu, jo tas veicina insulīna rezistenci, kā arī smēķētāji. Iespējama arī ģenētiska nosliece, ja diabēts ir tuvākiem radiniekiem. “Tādēļ savlaicīga riska faktoru atpazīšana, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir galvenie profilakses soļi, kas palīdz novērst vai aizkavēt slimības attīstību,” uzsver ārste.

Cukura diabēta tipiskās pazīmes jeb sarkanie karogi
“Cukura diabētu nereti atklāj nejauši, veicot analīzes profilaktiski vai cita iemesla dēļ. Pirmais agrīnas diagnostikas rīks ir glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā vai glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīze, kas parāda vidējo glikozes jeb cukura līmeni asinīs pēdējo 8–12 nedēļu periodā. Tas ļauj savlaikus identificēt pirmsdiabēta stāvokli un novērst 2. tipa cukura diabēta attīstību. Arī cilvēkiem bez acīmredzamiem simptomiem ir vērts veikt šīs analīzes vismaz reizi gadā,” uzsver ārste Jana Osīte.
Endokrinoloģe T. Zaķe paskaidro: “Nedaudz paaugstināts cukura līmenis asinīs, piemēram, 7– 8 mmol/l, sākotnēji nerada redzamus simptomus, tādēļ 2. tipa cukura diabēts bieži netiek atklāts savlaikus. Tikai tad, kad glikozes līmenis pārsniedz 10–12 mmol/l, var parādīties klasiskie cukura diabēta simptomi – stipras slāpes, bieža urinēšana, arī naktīs. Tomēr ir svarīgi zināt, ka arī agrīnā stadijā var parādīties pazīmes, kas liecina par insulīna rezistenci vai agrīnu 2. tipa cukura diabētu.”
Pirmās diabēta brīdinājuma pazīmes var būt:
o ļoti lēns, bet stabils svara pieaugums,
o grūtības samazināt svaru, pat regulāri ievērojot diētu un fiziskās aktivitātes,
o nogurums vai miegainība neilgi pēc ēdienreizes,
o pastāvīga vēlme pēc kaut kā salda,
o aizkaitināmība vai koncentrēšanās grūtības, kas var būt saistītas ar glikozes līmeņa svārstībām.
“Bieži vien tieši aptiekā pirmie pamanām sarkanos karogus – sūdzības par regulāru nogurumu, lēni dzīstošām brūcēm, roku tirpšanu, kas, iespējams, saistāmas ar cukura diabētu, īpaši, ja papildus ir vēl liekais svars. Pazīmju uzskaitījums nenozīmē, ka ikvienam cukura diabēta pacientam būs tās visas, turklāt šīs pazīmes neparādās vienlaicīgi. Tomēr, ja ir kaut vai kāda no tām, tas jāuztver kā signāls apmeklēt ārstu un veikt analīzes. Ja tiek apstiprināts cukura diabēts, cilvēka veselības uzturēšanai ļoti svarīga ir līdzestība – gan regulārā cukura līmeņa kontrolē, gan medikamentu lietošanā, gan veselīga dzīvesveida ievērošanā,” norāda farmaceite Evita Lārmane.
Cukura diabēta sarkanie brīdinājumi:
o paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk) ir galvenais brīdinājums par 2. tipa cukura diabētu. Tas ir redzamais sarkanais karodziņš, aiz kura slēpjas nopietni vielmaiņas traucējumi, kas ietekmē sirdi, asinsvadus un nervus;
o bieža urinēšana ir viens no pirmajiem cukura diabēta simptomiem, kad glikozes līmenis asinīs jau pārsniedz 10 mmol/l;
o ilgstošas un nepārejošas slāpes;
o konstanta izsalkuma sajūta var liecināt par 2. tipa diabēta sākotnējo stadiju;
o straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā;
o hronisks nogurums;
o lēna brūču un iekaisumu dzīšana;
o zems D vitamīna līmenis organismā var palielināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku, īpaši cilvēkiem ar prediabētu jeb ogļhidrātu tolerances traucējumiem.
Pievēršot uzmanību simptomiem un veicot regulāras glikozes līmeņa pārbaudes, var savlaikus identificēt risku un novērst diabēta attīstību vai komplikācijas.