Rakstos

Pēkšņs samaņas zudums – ģībonis vai epilepsijas lēkme

Epilepsija var būt ģenētiski mantota, kā arī iegūta dzīves laikā, piemēram, galvas smadzeņu audzēja vai citu galvas smadzeņu struktūras bojājumu dēļ.
Dažādos vecuma posmos iemesli un izpausmes epilepsijai ir atšķirīgi, un vismaz divas trešdaļas epilepsijas pacientu izārstējas, apstiprina “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks. Kā atšķirt epilepsiju no ģīboņa un kā lēkmes gadījumā rīkoties līdzcilvēkiem?
“Ja dzīves laikā iepriekš nav bijušas klīniskās izpausmes, kas varētu liecināt par epilepsiju, bet tādas sāk novērot, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista – īpaši svarīgi nenokavēt bērnu ārstēšanu. Tāpat, ja kādam epilepsijas ārstēšana nav izdevusies pirms gadiem, vērts painteresēties pie speciālista no jauna, jo ārstēšanas metodes pasaulē nemitīgi attīstās. Latvijas iedzīvotājiem tās ir kļuvušas pieejamākas – arī ar valsts atbalstu,” norāda “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks. Daļai pacientu epilepsijai raksturīgās izmaiņas var skart visas galvas smadzenes kopumā, tādēļ var arī sajaukt ar citiem samaņas zuduma iemesliem – šādos gadījumos noteikti vajadzētu pārbaudīt veselību, rekomendē J.Mednieks. Viena no pārbaudēm, ko ārsts visdrīzāk nozīmēs, būs galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse. Vajadzības gadījumā tiks izrakstītas zāles un epilepsijas ārstēšanai paredzētās jālieto noteiktu laiku, atkarībā no ārstēšanas panākumiem – epilepsija izzūd, reizēm izveseļošanās notiek pēc vairākiem gadiem. Pēc J.Mednieka teiktā, labs rezultāts ir arī tad, ja pacientam tomēr nepieciešama nepārtraukta zāļu lietošana (reizēm visu mūžu), bet ir panākta epilepsijas kontrole – lēkmes neatkārtojas. Lai epilepsijas lēkmes varētu kontrolēt arī tiem pacientiem, kuriem zāles nepalīdz, ārstēšanā atsevišķos gadījumos tiek izmantota ķirurģiska galvas smadzeņu operācija, kā arī neiromodulācija jeb nervu stimulācija.
“Jāpiebilst, ka ne vienmēr samaņas zudumam ir neiroloģiska izcelsme. To var izraisīt arī vielmaiņas vai asinsrites traucējumi, piemēram, zems cukura līmenis asinīs, anēmija (mazasinība) vai elektrolītu līdzsvara zudums,” norāda ārste Jana Osīte, laboratorijas “Centrālā laboratorija” vadītāja. “Citus iespējamus cēloņus palīdz izslēgt analīzes. Piemēram, dzelzs, feritīna, B12 vitamīna un glikozes noteikšana, kā arī vairogdziedzera hormonu, aknu, nieru rādītāji un citi laboratoriskie testi papildina neiroloģiskos izmeklējumus.”

Kad – epilepsija, kad – ģībonis
Epileptiska lēkme lielākoties vērojama kā dažu minūšu ilgas cilvēka uzvedības izmaiņas. Piemēram, krampji, mēles sakošana, skatiena sastingšana, nespēja komunicēt bezsamaņas epizodē liecina, ka, visticamāk, novērojama epileptiska lēkme. Cilvēkam var būt arī vienas ķermeņa puses notirpums, valodas traucējumi. Pēc epilepsijas lēkmes viņš var izjust pārgurumu, nomāktību. Epilepsijas gadījumā galvas smadzenes ir pāruzbudinātas. Sinkopes jeb ģīboņa gadījumā smadzenes, gluži otrādi, ir pārāk mazaktīvas – ģīboņa brīdī kāda iemesla dēļ tajās nepieplūst asinis.
Dažādi klīniski simptomi epilepsijas gadījumā rāda atšķirību no ģīboņa – ja ir epilepsijas gadījums, smadzenes pēc tā ir pārgurušas vēl vismaz pusstundu, stundu, dienu vai pat ilgāk. Savukārt pēc ģīboņa cilvēks ātri atžirgst un atgūst spēkus, kas iespējams, atjaunojoties asinsritei. Ģīboni var izraisīt karstums, bezgaiss, sāpīgs kairinājums, sasprindzinājums ilgstoši nemainīgā pozā – tie ir pastiprinoši apstākļi, ko līdzās esošie uzreiz var izvērtēt. Kā piemēru, kad cilvēki nereti ģībst, var minēt asins nodošanu, stāvēšanu rindā, koristu uzstāšanās laikā koncertos u.tml.

Kā rīkoties līdzcilvēkiem
Ja epilepsijas lēkme ir līdzās esošam nepazīstamam cilvēkam, tas var izraisīt satraukumu, mudināt ātri pieņemt lēmumu, kā labāk palīdzēt – saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai kā citādi?
Ļoti svarīgi epilepsijas lēkmes brīdī cilvēku pasargāt no iespējas traumēties, piemēram, kritienā sasist galvu. Pēc epileptiskas lēkmes beigām jāraugās, lai viņš atrastos uz sāniem, tādējādi izvairoties no aizrīšanās ar siekalām. Kļūdaini uzskatīt, ka kaut kas jāievieto epilepsijas slimnieka mutē – gluži pretēji, tā var radīt papildu traumu! Epilepsija katru reizi konkrētajam cilvēkam izpaužas praktiski vienādi, tādējādi, piemēram, tuvinieki, skolasbiedri, kolēģi acumirklī atpazīs situāciju un zinās arī par tālāko rīcību.
Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.” Konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Pārbaudi veselību!

Nākamnedēļ ikviens interesents bez maksas aicināts piedalīties Veselības dienās, lai noskaidrotu savu ĶMI, glikozes, holesterīna līmeni, asinsspiedienu un saņemtu informāciju par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem, kā arī par fizisko aktivitāšu nozīmi: 20.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Vīksnas Tautas namā kopā ar feldšeri Ritu Brokāni; 21.oktobrī no plkst. 13.00 līdz 15.00 Skujetnieku feldšeru veselības punktā kopā ar feldšeri Diānu Melnstradi; 23.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kupravas pagasta pakalpojumu centrā kopā ar feldšeri Ivetu Ozoliņu; 24.oktobrī no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kubulu Kultūras namā kopā ar feldšeri Alediju Lāci. Īpaši gaidīti bērni un jaunieši, lai trenētu līdzsvaru, asinātu prātu un piedalītos dažādās kustību aktivitātēs. Veselības dienās piedalīsies arī Balvu novada Sociālās pārvaldes sabiedrības veselības speciāliste Rita Dreimane.

Izsludina konkursu “Gada balva sociālajā darbā 2025”

Labklājības ministrija līdz 28.novembrim izsludinājusi pieteikumu iesniegšanu pretendentu izvirzīšanai konkursam “Gada balva sociālajā darbā 2025”, kura mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē un sociālā darba jomā, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā. Pretendenti var tikt izvirzīti apbalvošanai šādās nominācijās: “Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2025”; “Labākais sociālais darbinieks sociālo pakalpojumu jomā 2025”; “Labākais sociālā darba jomas speciālists 2025”; “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2025”.

Balvu slimnīcai būt!

Vēl līdz 20. oktobrim Balvu novada pašvaldībā var parakstīties par Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāra saglabāšanu. Iedzīvotāji aicināti izteikt savu atbalstu un parakstīties Balvu novada Centrālajā pārvaldē (1.stāvā pie klientu apkalpošanas speciālista), apvienību pārvaldēs un pagasta pakalpojumu centros, Balvu Centrālajā bibliotēkā un tās struktūrvienībās.

Veselības ministrijas iecere pārveidot Balvu slimnīcu par dienas stacionāru nav pieņemama – tā apdraud iedzīvotāju pieejamību savlaicīgai un kvalitatīvai veselības aprūpei. SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” atbilst III līmeņa slimnīcu statusam, un Balvu slimnīca pēdējos gados ir nepārtraukti attīstījusies – veikti ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā, modernizēta aprīkojuma bāze un paaugstināts pakalpojumu līmenis. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” nav saņēmusi aizrādījumus par kritiskiem pārkāpumiem.

Slimnīcas kapacitātes samazināšana apdraud austrumu pierobežas iedzīvotāju pieejamību kvalitatīvai veselības aprūpei, ir pretrunā ar valsts drošības un austrumu pierobežas stiprināšanas plāniem un var izraisīt neatgriezeniskas sekas neatliekamas palīdzības gadījumā. No tālākiem Balvu novada pagastiem (piemēram, Krišjāņiem vai Žīguriem) līdz Balvu slimnīcai ceļā paiet ap 25 minūtēm, bet līdz Rēzeknei vai Valmierai nokļūšana nozīmētu zaudēt kritiski dārgo laiku. Piemēram, no Žīguriem līdz Valmieras slimnīcai ceļā būtu jāpavada vairāk nekā 2 stundas, kas infarkta gadījumā var novest pie neatgriezeniskām sekām, tostarp invaliditātes, bet smagas asiņošanas gadījumā grūtniecēm (gadā vidēji divām māmiņām un viņu nedzimušajiem bērniem) – pie dzīvības zaudējuma. Paradoksāli, ka viena ministrija iegulda miljonus aizsardzībā, kamēr otra samazina medicīnas infrastruktūru.

Balvu novada pašvaldība pieprasa, lai Veselības ministrija un citas atbildīgās institūcijas saglabā Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāru, neīstenojot slimnīcas pāreju uz dienas stacionāru, kā arī nodrošina nepieciešamo finansējumu un resursus, lai uzturētu Balvu slimnīcas 24/7 pakalpojumus un vietējo nodaļu darbību.

Katrs paraksts palīdzēs nodrošināt, ka mūsu novada iedzīvotājiem arī turpmāk būs pieejama kvalitatīva medicīniskā aprūpe tepat tuvumā.
Iedzīvotāji aicināti līdzi ņemt līdzi personu apliecinošus dokumentus (ID karti vai pasi). Parakstoties cilvēks piekrīt savu personas datu apstrādei un to nosūtīšanai Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru prezidentei Evikai Siliņai un veselības ministram Hosamam Abu Meri. Ar Balvu novada pašvaldības veikto datu apstrādi var iepazīties Datu privātuma politikā.

Donoru diena Balvos 2.oktobrī

2.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 13.00 Valsts asins donoru centrs organizē izbraukumu uz Balviem, aicinot iedzīvotājus ziedot asinis Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zālē.