Rakstos
Katram piektajam iedzīvotājam joprojām mājoklī nav dūmu detektoru
Jau piecus gadus visos mājokļos obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. To nosaka Ministru kabineta apstiprinātie “Ugunsdrošības noteikumi”. Lai gan dūmu detektori var glābt īpašumu no bojājumiem vai iznīcības, kā arī pašu iemītnieku dzīvību, tomēr 17% Latvijas iedzīvotāju mājokļos tie joprojām nav uzstādīti, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pasūtītā iedzīvotāju aptauja, ko veikusi pētījumu aģentūra “Norstat”.1 Turklāt daļa iedzīvotāju šo prasību vēl aizvien uzskata par mazsvarīgu.
Aptauja liecina, ka dūmu detektori ir uzstādīti 80% mājsaimniecību. Visapzinīgākie ir vecāka gadagājuma iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma (83%), savukārt biežāk prasību neievēro respondenti no 40 līdz 49 gadu vecumam (76%). Vēl 3% nezina, vai viņu dzīvesvietā detektors ir uzstādīts. “Pieļauju, ka reālā situācija ir vēl kritiskāka, jo, iespējams, ne visi aptaujātie vēlas atzīt, ka nav izpildījuši normatīvu prasības,” uzskata LAA vadītājs Jānis Abāšins.
Iemesli – jautājuma mazsvarīgums un nezināšana
Teju katram piektajam aptaujātajam (17%) mājās nav dūmu detektoru. 38% no šiem iedzīvotājiem atzīst, ka viņiem dūmu detektoru uzstādīšana šķiet mazsvarīga. Biežāk šādu atbildi snieguši vīrieši (47%) un iedzīvotāji vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem (49%).
Savukārt katrs piektais respondents (18 %) nav informēts par dūmu detektoru uzstādīšanas pienākumu, biežāk tās ir sievietes (24 %) un gados jauni cilvēki no 18 līdz 29 gadiem (30 %). Bet 13 % dūmu detektorus nevar atļauties iegādāties.
“Salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju dūmu detektora uzstādīšana joprojām šķiet mazsvarīga, taču tam absolūti nevar piekrist. Detektors var laikus brīdināt – kamēr uguns postījumi vēl nav nodarīti vai tie ir nelieli. Īpaši naktīs, kad oža nedarbojas tāpat kā nomodā, deguma smaku varam nepamanīt, un tad sekas var būt patiešām traģiskas. Ļoti svarīgi detektorus uzstādīt mājokļos, kur dzīvo seniori, jo viņi biežāk var piemirst uz plīts atstātu ēdienu vai nenopūstu sveci,” uzsver LAA prezidents. Tāpat viņš norāda, ka dūmu detektori nav dārgi un to cena ir līdz 20 eiro, bet ugunsgrēka postījumi bieži ir mērāmi desmitos tūkstošu eiro.
Izīrētāja vai īrnieka pienākums?
Trešdaļa aptaujāto (31%) minējusi citu iemeslu, kāpēc detektori nav uzstādīti – visbiežāk tāpēc, ka dūmu detektori iedarbojas, gatavojot ēdienu, tāpēc tos noņēma, citi nav nomainījuši baterijas, daži ir iegādājušies, bet aizmirsuši tos uzstādīt. J.Abāšins uzsver, ka ir jānodrošinās, lai detektors visu laiku būtu darba kārtībā. Ja trauksmes ir pārāk biežas vai nepamatotas, ir jāizvērtē detektora novietojums telpā, piemēram, vai tas neatrodas pārāk tuvu ēdiena gatavošanas virsmai, kā arī tā kvalitāte, nepieciešamības gadījumā iegādājoties jaunu.
“Ja mājoklis ir apdrošināts, izvērtējot atlīdzību, apdrošinātājs var ņemt vērā normatīvo aktu prasību neievērošanu. Proti, ja konstatē cēloņsakarību starp detektora trūkumu un ugunsnelaimes sekām, kompensācijas apmērs var tikt samazināts,” skaidro J. Abāšins.
Vairāki dzīvokļu izīrētāji ir minējuši, ka mājokļa īpašnieks tos nav uzstādījis, bet īpašnieki uzskata, ka tas ir izīrētāja pienākums. Saskaņā ar “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu” par ugunsdrošību mājoklī ir atbildīgs īpašnieks vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet izīrētājs – tikai tad, ja tas īpaši paredzēts nomas līgumā.
Bez detektora – sekas smagākas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati par 2024.gadu liecina, ka mājokļos, kuros izcēlies ugunsgrēks, vairumā gadījumu dūmu detektors nebija uzstādīts. No 1040 ugunsgrēkiem, kas izcēlās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, dūmu detektors bija uzstādīts 225 gadījumos (21,63%), savukārt no 380 ugunsgrēkiem privātmājās dūmu detektors bija uzstādīts vien 91 notikumā (23,95%).
“944 mājokļos, kuros dūmu detektors nebija uzstādīts, gāja bojā 37 cilvēki, bet 325 mājokļos, kuros izcēlās ugunsgrēks un bija uzstādīts dūmu detektors, gāja bojā divi cilvēki. Vēl 277 ugunsgrēkos nebija iespējams noskaidrot, vai mājoklī bija uzstādīts dūmu detektors, bet šajos ugunsgrēkos gāja bojā vēl 17 cilvēki. Analizējot datus, jāsecina, ka mājokļos, kuros dūmu detektors bija uzstādīts, arī degšanas platības ir mazākas,” informē VUGD Prevencijas pārvaldes priekšniece virsleitnante Ilze Dāme.
Satiksmes ierobežojumi Baznīcas ielā
Noslēdzoties kanalizācijas un lietusūdens komunikāciju atjaunošanas darbiem, 13. un 14.novembrī Baznīcas ielas posmā no Brīvības ielas līdz Ezera ielai notiks asfalta ieklāšanas darbi. Šajā laikā satiksme minētajā posmā būs periodiski slēgta un tiks ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas. Iedzīvotājus aicina būt saprotošiem, sekot norādēm un ievērot izmaiņas satiksmē!
Jauni formas tērpi – arī Viļakas pārvaldē
Valsts robežsardze uzsākusi pāreju uz jauniem un modernizētiem ikdienas formas tērpiem, kas piemēroti robežsargu praktiskajām vajadzībām un darba apstākļiem uz valsts ārējās robežas. Jaunie tērpi ir izturīgāki, funkcionālāki un pielāgoti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, vienlaikus stiprinot Valsts robežsardzes vienotību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sekmējot efektīvāku sadarbību kopējā valsts aizsardzības sistēmā.
2024.gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu atbalstīt Valsts robežsardzi, nodrošinot tai vienreizēju finansējumu karavīra kaujas formas tērpa sastāvdaļu iegādei no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Kopējais atbalsta apjoms ir aptuveni 4,5 miljoni eiro, kas ļaus nodrošināt 2400 Valsts robežsardzes amatpersonas ar pilnu formas tērpa komplektu. Proti, robežsargi tiek nodrošināti ar jaunām jakām un biksēm, vasaras un ziemas cepurēm, apakšveļu, jostām, virsjakām, puskombinezoniem, šņorzābakiem un cimdiem. Turklāt jaunajos tērpos izmantots modernizēts maskēšanās raksts “WoodLatPat”, kas īpaši pielāgots Latvijas dabas apstākļiem (mežiem, pļavām un jauktiem apvidiem) un nodrošina efektīvu maskēšanos dažādās vidēs, tostarp pret nakts redzamības un termonovērošanas ierīcēm. Šis raksts samazina robežsargu vizuālo pamanāmību un uzlabo drošību operatīvajos apstākļos. “Formas tērpi izstrādāti, balstoties uz mūsdienu prasībām par izturību, komfortu un praktiskumu. Tie izgatavoti no elpojošiem, elastīgiem un izturīgiem materiāliem, kas nodrošina ērtību gan miera laikā, gan operatīvās situācijās. Pārdomāts piegriezums ļauj brīvi kustēties, bet praktiski izvietotās kabatas sniedz iespēju droši glabāt dokumentus, sakaru līdzekļus un individuālo aprīkojumu. Tērpi ir viegli kombinējami ar papildus ekipējumu – termoveļu, lietus apmetņiem, taktiskajām vestēm, bruņu vestēm, ķiverēm un sakaru ierīcēm, neierobežojot kustību brīvību,” informē Valsts robežsardzes pārstāvji.
Līdz 28.novembrim vēl var pieteikt Zelta pārus
Balvu novada Dzimtsarakstu nodaļa līdz 28.novembrim aicina pieteikt godināšanai Zelta pārus, kuri laulību noslēguši 1975.gadā. Pieteikumus pieņem dzimtsarakstu nodaļā Sporta ielā 1, elektroniski: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai pa tālruni 28641415, 64507147. Atgādinām, ka Zelta pāru godināšanas pasākums notiks 12.decembrī pulksten 13 Balvu novada Dzimtsarakstu nodaļā.
Iespēja kopā būt!
Balvu katoļu draudze līdz 12.novembrim aicina pieteikties (tālr. nr. 28334577) izbraukumam uz Stompaku taku, – tas būs pasākums ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un tiem, kuri sirdī jūtas jauni. Pulcēšanās pie katoļu baznīcas 15.novembrī plkst. 11.00.
Veiksmes prognoze
.