1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
05-11-2025
Vārdadienas šodien: Lote, Šarlote

Rakstos

Izveidots speciāls krīzes tālrunis lauksaimniekiem

Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.” Konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Upīte turpina pārsteigt

Turpinot darbu pie dziesmu cikla, kas veltīts visam gadam un tā ritumam Upītes kultūrtelpā un apkārtnē, folkloras kopa “Upīte” pavasarī un vasarā dziedātās dziesmas papildinājusi ar jaunu pārsteigumu – dziesmu “Rudens bolss”, ko savulaik novadpētnieks, folklorists un dzejnieks Ontons Slišāns ierakstīja pie Upītes kultūrtelpas teicējām pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tā ir viena no daudzajām dziesmām, ko O.Slišāns ir savācis un iemūžinājis lentēs, saglabājot vietējo dziedāšanas tradīciju un valodas skanējumu.

Var aizpildīt platību maksājumu Provizorisko iesniegumu

Sākot ar šī gada 2.oktobri, lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var pakāpeniski aizpildīt Provizorisko iesniegumu (ģeotelpisko iesniegumu) platību maksājumu saņemšanai 2026.gadā.
Provizoriskajā iesniegumā iespējams:
* norādīt savus laukus, kuriem tiks pieprasīts platību maksājums,
* veikt lauku bloku precizēšanu, ja nepieciešams – to var izdarīt gan Provizoriskā iesnieguma sadaļā, gan sadaļā “Lauku bloku precizēšana”.
Provizoriskais iesniegums vēl nav gala iesniegums par platību saņemšanu. Platību maksājumu iesniegumu varēs iesniegt 2026.gada pavasarī. 2025.gadā 1565 lauksaimnieki sagatavoja provizoriskos iesniegumus.
Ir iespēja uzsākt lauku bloku precizēšanu, arī iesniedzot precizēšanas pieprasījumu Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Lauku bloku precizēšanas pieprasījumu var iesniegt par nepieciešamajām korekcijām lauku blokos, kā arī jaunu ainavas elementu izveidi vai esošo dzēšanu, kas tiek precizēti uz EKO3. Kā ainavas elementi var būt: pastāvīgas biodaudzveidības salas, dīķi ar piekrastes veģetāciju, koki, koku vai krūmu puduri un rindas, akmeņu kaudzes, aizsargājamie koki, dižakmeņi un alejas.
Atgādinām, ka lauku bloka minimālā platība ir 0,30 hektāri, savukārt lauka minimālā platība ir 0,10 hektāri. Precizēt var tikai koptas platības, proti, uz precizēšanas iesnieguma brīdi tās ir labā lauksaimniecības stāvoklī.
Pirms lauku bloka precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas aicinām pārbaudīt esošo situāciju lauku bloka kartē “karte.lad.gov.lv”. Pēc pieprasījuma saņemšanas dienesta speciālisti veiks izvērtējumu un sniegs atbildi EPS.
Jautājumu un konsultāciju gadījumā lūdzam sazināties ar Klientu apkalpošanas centru pa tālruni: +371 67095000 (darba dienās no plkst. 8.00-20.00).

Nominantu vidū – četri mūsējie!

Līdz 25.oktobrim ikviens interesents var balsot par prestižā Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2025” nominantiem, tostarp mūsu novada čakliem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri ar savu darbu stiprina gan Balvu novadu, gan Latvijas laukus: ZS “Kotiņi” – nominācijā “Gada lauku saimniecība”; ZS “Līcītis Dižozols” saimnieks Lauris Ikstens – nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”; ZS “Āriņi” saimnieks Raitis Blaums – nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”; SIA “JK timber” – nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā”. No vienas ierīces var balsot vienu reizi dienā, turklāt iespējams atbalstīt vairākus favorītus.

Zema vasarāju raža

Vasaras kviešus pārtikas kvalitātē šī gada untumainajā vasarā izdevies nokult Zemgalē un Vidzemē. Tikmēr, piemēram, kartupeļu ražu šogad praktiski nav izdevies iegūt Latgalē, jo lielākā daļa tupeņu sapuva vagās. Pašlaik ievērojami aizkavēti arī ziemāju sējas darbi, radot bažas par nākamā gada ražas potenciālu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālistu veiktā rudens ražas prognozēšana. Septembra izskaņā veiktais ražības apkopojums liecina, ka viszemākā vasaras kviešu ražība – 1,8 t/ha – bijusi Latgalē, visaugstākā – 4,8 t/ha – Zemgalē, valstī vidēji šis rādītājs ir 3,4 t/ha, kas ir līdzīgi, kā bija pērn.

vadi

Veiksmes prognoze


.