Rakstos
Sākas pieteikšanās valsts atbalstam Latvijas vietējām šķirnēm
Līdz 15. aprīlim iespējams pieteikties valsts atbalstam “Atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai (LDGRS)”, lai veicinātu nozīmīgāko vietējās cilmes sugu saglabāšanu. Tā ir iespēja sniegt atbalstu un rosināt lauksaimniekus piedalīties Latvijas nacionālās nozīmes dzīvnieku saglabāšanā un audzēšanā.
Atbalstam var pieteikties dzīvnieku audzētājs, kurš ir reģistrējis ganāmpulku un dzīvniekus atbilstoši noteikumiem, uzņemas saistības vienu gadu nepārdot, nedāvināt un nelikvidēt pieteikto dzīvnieku (izņemot īpašos gadījumus, piemēram, slimību, dabisku nāvi vai nelaimes gadījumu) un ir saņēmis biedrības atzinumu, ka dzīvnieks atbilst vietējās apdraudētās šķirnes saglabāšanas prasībām.
Atbalstu var saņemt par šādiem dzīvniekiem:
* Latvijas brūnās vecā tipa govis – 441 EUR (vecākas par 2 gadiem) vai 264 EUR (6 mēn. – 2 gadi);
* Latvijas zilās govis – 470 EUR (vecākas par 2 gadiem) vai 282 EUR (6 mēn. – 2 gadi);
* Latvijas baltās cūkas (sivēnmātes virs 50 kg un kuilis) – 605 EUR;
* Latvijas tumšgalves vecā tipa aitas – 91 EUR;
* Latvijas vietējās kazas (vecais tips) – 98 EUR;
* Latvijas siltasiņu zirgi (braucamais tips) – 425 EUR (vecāki par 6 mēnešiem);
*Latvijas ardeņa zirgi – 383 EUR (vecāki par 6 mēnešiem);
* Latgales rikšotāju zirgi – 383 EUR (vecāki par 6 mēnešiem).
Atbalsta mērķis ir saglabāt lauksaimniecības dzīvnieku vietējās apdraudētās šķirnes atbilstoši Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumam.
Atbalsta suņu turēšanu pie ķēdes
“Lai gan Latvijā suņu turēšana pie ķēdes ir aizliegta, tomēr vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir pieļaujama – visbiežāk to atzīst Latgalē (66%), visretāk – Vidzemē un Rīgā (49%),” secināts nodibinājuma “Labdarības fondsSofi” (turpmāk – Sofi fonds) šogad veiktajā pētījumā sadarbībā ar “Norstat Latvija”.
Iespēja kopienām
Līdz 21.martam visā Latvijā turpinās pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai (drosaskopienas.lv), kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums – līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
Vienkāršota tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem
Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, tādējādi samazinot administratīvo slogu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027.gadam (KLP SP), valdība 10.februārī apstiprināja izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem.
Grozījumi skar vairāku laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu prasības, ekoshēmu atbalsta un saistītā atbalsta par dārzeņiem saņemšanas nosacījumus, un samazināts uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroļu daudzums.
Izmaiņas veiktas atsevišķu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarta piemērošanā, piemēram, ilggadīgo zālāju saglabāšanai (LLVS 1) samazināta atsauces īpatsvara vērtība, pielāgojot to aktuālajai kopējās lauksaimniecības zemes un ilggadīgo zālāju platībai. Augu maiņas (LLVS 7) nosacījumos ir pievienota iespēja LLVS 7 prasības izpildīt, īstenojot kultūraugu dažādošanu, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar jauniem kultūraugu apakšsugas augiem, u.c.
Grozīti vairāku ekoshēmu nosacījumi, piemēram, ekoshēmā EKO2 nektāraugiem dzēsta prasība tos nopļaut, izņemta prasība starpkultūras sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas un vienkāršoti nosacījumi zaļmēslojuma augu papuvēm par audzējamiem kultūraugiem. Ekoshēmā par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO6 paredzēta iespēja lauksaimniekam saglabāt zālāju ilgāk, nevis tikai divus saistību gadus, u.c. izmaiņas.
Noteikumos samazināta Lauku atbalsta dienesta (LAD) uz vietas veicamo pārbaužu intensitāte no 5 uz 3% platībatkarīgajiem pasākumiem un no 5 uz 2% dzīvniekatkarīgo saistīto ienākumu atbalstam. Savukārt sociālo nosacījumu sistēmā 1% atbalsta samazinājums ir aizstāts ar brīdinājumu.
Noteikumi ir papildināti ar nosacījumu, ka 2026.gadā LLVS 5., 6. un 7. standarta prasības nepiemēros saimniecībām, kurām LAD ir iesniegts paziņojums par lietavu radītajiem postījumiem 2025.gadā. Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā veikti vēl citi administrējošo slogu samazinoši precizējumi.
Pieejams atbalsts ūdens kvalitātes uzlabošanai
Līdz 27.februārim iespējams pieteikties projekta LIFE GoodWater IP “Mazo grantu” programmas atbalstam. Grants paredzēts, lai finansiāli, izglītojoši un informatīvi atbalstītu projektus, kuros tiek risinātas upju un ezeru apsaimniekošanas problēmas. Mūspusē līdz šim īstenota ūdensaugu pļaušana Rugāju ūdenskrātuvē un Balvu ezerā.
Veiksmes prognoze
.