Rakstos
Svarīgi ņemt vērā! Saimniekojot 2026.gadā, ir pieļaujamas atkāpes dažu nosacījumu izpildē
Tuvojas 2026.gada saimniekošanas sezona. Ņemot vērā 2025.gada nelabvēlīgo laikapstākļu radītos postījumus saimniecībās, kas ietekmē arī vairāku prasību izpildi gaidāmajā saimniekošanas sezonā, ir pieļautas atkāpes vairāku labas lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) nosacījumu izpildē.
Minētās atkāpes ir noteiktas, lai atvieglotu prasību izpildi saimniecībās, kur laikapstākļu radītie postījumi ir būtiski ietekmējuši saimniekošanu.
2026.gadā tiks piemērots atbrīvojums no ziemas seguma un augu maiņas prasībām (LLVS 5, LLVS 6 un LLVS 7) tiem atbalsta pretendentiem, kuri LAD ir snieguši informāciju par plūdu un lietavu nodarītajiem postījumiem.
Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniekiem ir nosūtījis arī informatīvas vēstules par paredzētajām atkāpēm 2026. gadam, skaidrojot, kādos gadījumos tās būs piemērojamas.
LAD aicina lauksaimniekus līdz 2025.gada 30.decembrim LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai mobilajā lietotnē iesniegt informāciju par plūdu un lietavu skartajām teritorijām, ja saimniecībā šie apstākļi ir radījuši postījumus un vēl līdz šim nav sniegta par to informācija LAD. Iesniedzot informāciju, jāpievieno arī fotofiksācija, kas apliecina radušos zaudējumus. Tikai tad, ja būs pieejama šāda informācija no lauksaimniekiem, varēs piemērot minētās atkāpes.
Svarīgi! Atkāpes neattieksies uz ekoshēmām EKO1 (videi un klimatam labvēlīga lauksaimniecības prakse) un EKO7 (agroekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecības), un šo ekoshēmu nosacījumi 2026.gadā ir jāievēro pilnā apmērā. Ja prasības tiek izpildītas tikai daļēji, tad attiecīgi ekoshēmu atbalsts tiks aprēķināts proporcionāli prasības izpildes apjomam.
LAD turpinās informēt lauksaimniekus par aktualitātēm un nosacījumiem platību maksājumu saņemšanai 2026.gadā arī turpmāk, tāpēc LAD aicina iepazīties ar aktuālo informāciju LAD tīmekļvietnē un citur.
Noslēgusies 2025.gada sezonas laukstrādnieku reģistrācija
No šī gada 1.aprīļa līdz 30.novembrim notika sezonas laukstrādnieku reģistrācija, ko darba devēji varēja veikt, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS).
To izmanto Latvijas saimniecības, kas strādā augļkopības un dārzeņkopības nozarē un sezonāli nodarbina laukstrādniekus, tostarp akmeņu lasīšanas darbos sējumos, stādījumos vai zālājos, lai vienkāršotu darbinieku uzskaiti. Šogad sezonas darbos piedalījās 3798 lauksaimnieki un kopumā 492 saimniecības visos Latvijas reģionos nodarbināja sezonas laukstrādniekus.
Ērti un ātri laukstrādnieku reģistrāciju šajā sezonā varēja veikt, izmantojot arī LAD mobilo lietotni. Lietotnes sadaļā “Sezonas ls” iespējams apskatīt informāciju par saimniecībā jau esošajiem sezonas laukstrādniekiem, veikt datu labošanu, reģistrēt jaunus sezonas laukstrādniekus, kā arī redzēt informācijas apkopojumu par darbinieku paveikto.
No 2026.gada 1.aprīļa sezonas laukstrādnieku reģistrācija sistēmā būs pieejama atkal. Detalizēta informācija par sezonas laukstrādnieku reģistrācijas moduli ir skatāma dienesta tīmekļvietnē “Sezonas laukstrādnieki”.
Ievēlēta Bērzpils pagasta iedzīvotāju padome
25.novembrī Bērzpils pagasta iedzīvotāju kopsapulcē iedzīvotāji ievēlēja savus pārstāvjus sadarbībai ar vietējo lēmējvaru. Jaunievēlētie padomes locekļi apliecināja gatavību pārstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses, uzklausīt vajadzības un kopīgi strādāt pie apkārtējās vides uzlabošanas. Par padomes locekļiem ievēlēti: Madara Žīgure, Elīna Raciborska, Anika Sindija Vaivode, Lolita Kokoreviča, Iluta Pugača, Kaspars Rakstiņš, Lauris Ikstens un Emīls Kindzulis. Atgādinām, ka šobrīd iedzīvotāju padomes bez jaunizveidotās Bērzpils pagasta padomes darbojas arī Briežuciema, Krišjāņu, Lazdukalna, Rugāju un Vecumu pagastos.
Apkopoti dati par lauksaimnieku iesniegto informāciju par postījumiem
Līdz 4.novembrim 3171 lauksaimnieks iesniedza informāciju par lietavu postījumiem. Kopējā cietusī platība ir 94,7 tūkstoši ha.
Visvairāk cietušas platības, kurās audzēti ziemas kvieši (20 tūkstoši ha), auzas (10 tūkstoši ha), zirņi (8,5 tūkstoši ha), vasaras kvieši (5 tūkstoši ha), ziemas un vasaras rapsis (kopā nepilni 8 tūkstoši ha), bet cietušas ir arī platības ar citiem kultūraugiem. 5,2 tūkstoši ha ir platība, kas netika apsēta, bet ilggadīgie zālāji cietuši 12 tūkstošu ha lielā platībā.
Pieteikumus par postījumiem iesniedza arī biškopji – saņemti 317 pieteikumi no 307 biškopjiem.
Līdz 4.novembrim iesniegtos datus iekļaus zaudējumu apkopojumā un plānos iespējamos atbalsta pasākumus. Iesniegtā informācija ļaus izvērtēt arī laikapstākļu radīto ietekmi reģionos un valstī kopumā.
Ziņošana par ārkārtējo laikapstākļu nodarītajiem postījumiem ir pieejama nepārtraukti – arī pēc 4. novembra. Lauksaimnieki jebkurā laikā var iesniegt paziņojumu LAD mobilajā lietotnē vai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), kur ziņošanas funkcionalitāte par ārkārtējo apstākļu radītajiem postījumiem darbosies pastāvīgi.
Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnā putnu gripa
Latvijā konstatēti jauni augsti patogēnās putnu gripas H5N1 gadījumi atrastiem mirušiem savvaļas putniem. Slimība konstatēta diviem mirušiem gulbjiem Dienvidkurzemes novadā un vienam Cēsu novadā. Līdz ar to šogad augsti patogēnā putnu gripa konstatēta jau sešiem savvaļas putniem dažādos Latvijas novados.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina: lai pasargātu mājputnus no saslimšanas, jāievēro biodrošība – tie jātur, jābaro un jādzirdina tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar nosegtu ūdensnecaurlaidīgu jumtu un norobežotiem sāniem, novēršot savvaļas putnu un savvaļas ūdensputnu piekļuvi. Mājputnus var izlaist tādās ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni ir norobežoti, lai novērstu savvaļas putnu un savvaļas ūdensputnu piekļuvi.
Tāpat jāraugās, lai putnu novietnei nepiekļūst nepiederošas personas; tiktu lietots darba vai maiņas apģērbs un apavi personām, kuras nonāk kontaktā ar putniem; barojot un dzirdinot mājputnus, netiktu izmantots virszemes ūdenstilpēs iegūts ūdens; barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevarētu piekļūt savvaļas putni.
Mājputnus arī aizliegts izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs, izņemot mākslīgi izveidotās, kurās ir nodrošināta to norobežošana, kas nepieļauj savvaļas putnu un savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un šīs tilpnes izmanto tikai mājas ūdensputnu sugām.
Par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.
Iedzīvotāji ir aicināti ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši – ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi. Ziņojot lūdzam precīzi aprakstīt putna līķa atrašanās vietu vai nosaukt koordinātes.
Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.
Latvijā 2025.gadā uz augsti patogēno putnu gripu laboratoriski izmeklēti 63 atrasti miruši savvaļas putni. Sešiem no tiem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa H5N1. Atgādinām, ka šī gada maija beigās augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums tika konstatēts mājputnu novietnē Ogres novada Birzgales pagastā.
Augsti patogēnā putnu gripa turpina izplatīties arī citās Eiropas valstīs, kur kopumā šogad mājputnu novietnēs konstatēti 385 slimības uzliesmojumi, visvairāk – Ungārijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Bulgārijā, Francijā. Slimības uzliesmojumu pieaugums vērojams tieši pēdējā mēneša laikā – valstis ziņojušas par 113 augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu novietnēs. Šis uzliesmojumu skaits veido teju 30 % no visiem šī gada augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu novietnēs Eiropas valstīs.
Veiksmes prognoze
.