Rakstos
Aicinājums lauksaimniekiem
Līdz 27.jūnijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) var iesniegt informāciju par plūdu un salnu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Šobrīd informāciju var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, sadaļā “Citi pieteikumi” – te kā tēmu ir jāizvēlas “Lietavu pieteikums” vai “Salnu pieteikums” un jāaizpilda informācija par katru cietušo lauku.
Var pieteikties līdz 30.jūnijam
Ņemot vērā nelabvēlīgos laikapstākļus Latvijā, ir izmaiņas platību maksājumu pieteikumu – ģeotelpisko iesniegumu pieņemšanas termiņā. Pieteikties platību maksājumiem 2025.gadā var līdz 30.jūnijam bez samazinājuma sankcijas. Iepriekš tika plānots, ka pieteikšanās noslēgsies 16.jūnijā. Sankcija netiks piemērota arī tiem pieteikumiem, kas ir iesniegti pēc 22.maija, kad noslēdzās pieteikšanās pamattermiņā.
Sezonas laukstrādniekiem – atvieglots nodokļu režīms
Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15% – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.
Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
- lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
- lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme;
- lauksaimnieks ir pieteicis zemi platību maksājumam (ģeotelpiskajā iesniegumā) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;
- šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un šajās platībās augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā nodarbina sezonas laukstrādnieku – ienākuma nodokļa maksātāju;
- šo lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmanto sējumu, stādījumu vai zālāju audzēšanai, un šajās platībās akmeņu lasīšanā nodarbina sezonas laukstrādnieku –ienākuma nodokļa maksātāju;
- sezonas laukstrādnieks vienlaikus tajā pašā dienā nav reģistrēts citā saimniecībā.
Savukārt, lai sezonas laukstrādnieka ienākumiem varētu piemērot 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tam ir jāatbilst šādiem trim nosacījumiem:
- persona ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 90 kalendārās dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā;
- personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;
- personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.
Ja sezonas laukstrādnieks vienā un tajā pašā zemnieku saimniecībā ir nodarbināts 90 kalendārās dienas pēc kārtas un viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000 eiro, šis laukstrādnieks ir jāreģistrē VID kā darbinieks un turpmāk no viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Plašāka informācija pieejama LAD tīmekļvietnē izvēlnē “Sezonas laukstrādnieki”, kā arī skaidrojošajos materiālos VID tīmekļvietnē “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis” un “Kā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt pārskatu “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums”.
Aicina platību maksājumiem pieteikties savlaikus
Lauku atbalsta dienests aicina lauksaimniekus pēc iespējas ātrāk iesniegt pieteikumus platību maksājumu saņemšanai, lai nepieciešamības gadījumā savlaikus varētu saņemt konsultācijas. Pieteikšanās iespējama līdz 22.maijam, bet ar samazinājuma sankciju – līdz 16.jūnijam, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
Līdz 8.maijam dienests ir saņēmis 18 000 iesniegumu. Tāpat kā iepriekš, arī šogad LAD piedāvā iespēju mazajām saimniecībām pieteikumu iesniegt mutvārdos pa tālruni. Plašākai informācijai un jautājumu gadījumā LAD aicina zvanīt uz klientu apkalpošanas tālruni +371 67095000 (darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00) vai apmeklēt Klientu apkalpošanas centrus klātienē.
Lauku atbalsta dienests turpina iesākto pieeju un arī šogad rīko konsultācijas dažādos Latvijas reģionos, kuru laikā LAD darbinieki sniedz atbalstu ģeotelpiskā iesnieguma aizpildīšanā. Aktuālais konsultāciju grafiks pieejams LAD mājaslapā, sadaļā “LAD konsultācijas par platību maksājumu iesniegšanu”.
Mājputnu turētājiem atgādina par biodrošību
Laikā, kad pieaug augsti patogēnās putnu gripas risks, Pārtikas un veterinārais dienests mājputnu turētājus, neatkarīgi no tā, cik mājputnu ganāmpulkā – viens vai vairāki, aicina neaizmirst par biodrošību – turēt, barot un dzirdināt mājputnus tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, lai nepieļautu saskari ar savvaļas putniem.
Šī paša iemesla dēļ arī mājputnu pastaigu laukumiem ir jābūt norobežotiem un tos aizliegts izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs, izņemot mākslīgi izveidotās, norobežotās, kuras izmanto tikai mājas ūdensputnu sugām.
Tāpat jāraugās, lai putnu novietnei nepiekļūst nepiederošas personas, tiktu lietots darba vai maiņas apģērbs un apavi personām, kuras nonāk kontaktā ar putniem. Barojot un dzirdinot mājputnus, jāraugās, lainetiktu izmantots virszemes ūdenstilpēs iegūts ūdens, betsavukārt barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevarētu piekļūt savvaļas putni.
Par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.
Kā jau esam informējuši iepriekš, līdz ar gājputnu atgriešanos pieaug arī augsti patogēnās putnu gripas riski. Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.
Latvijā augsti patogēnā putnu gripa ir konstatēta tikai savvaļas putniem. 2024.gadā laboratoriski tika izmeklēti 72 mirušu savvaļas putnu paraugi, un vienam no tiem apstiprināta putnu gripa. 2025.gadā augsti patogēnās putnu gripas gadījumi savvaļas putniem Latvijā nav konstatēti, taču slimība atklāta savvaļas putniem gandrīz 30 citās Eiropas valstīs, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā.
Aicinām iedzīvotājus ziņot par atrastiem mirušiem savvaļas putniem, īpaši ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi. Ziņojot lūdzam precīzi aprakstīt putna līķa atrašanās vietu vai nosaukt koordinātes. Jāpiebilst, ka laboratoriskai izmeklēšanai uz putnu gripu ir derīgs putna līķis ar galvu un neskartiem iekšējiem orgāniem, tāpēc aicinām ziņot tikai par tādiem savvaļas putniem.
Veiksmes prognoze
.