Rakstos
Līdz 20.maijam dzēsti 169 meža ugunsgrēki
Šogad Valsts meža dienests reģistrējis un dzēsis jau 169 meža ugunsgrēkus ar kopējo platību 170 hektāri, no tiem 40,6 hektāros degušas jaunaudzes.
Valsts meža dienests atgādina, ka saskaņā ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu 1.aprīlī ir sācies meža ugunsnedrošais periods, kas ilgs līdz 30.septembrim. Šajā periodā iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības meža zemē, nepieļaujot ugunsgrēka izcelšanos.
Ugunsnedrošajā periodā personām, uzturoties mežos un purvos, ir aizliegts:
* nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
* kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
* atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
* dedzināt atkritumus;
* braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
* veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Valsts meža dienests atgādina, ka vidēji 90% meža ugunsgrēku izceļas cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā, tādēļ vasaras periodā iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem ar uguni mežā. Tāpat jāatceras, ka, pamanot meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana 112.
Kopumā Valsts meža dienests šogad piedalījies 185 ugunsgrēku dzēšanā, likvidējot arī ugunsgrēkus ārpus meža teritorijas. Iepriekšējo gadu meža ugunsgrēku statistika skatāma Oficiālās statistikas portālā.
Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Helikopters Naudaskalnā
22.maijā Valsts robežsardzes Aviācijas un speciālo operāciju pārvalde kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts meža dienestu organizē kopējās mācības, kuru mērķis ir praktiski pilnveidot sadarbību lielas platības ugunsgrēku dzēšanā. Mācību laikā gaisa telpā mūspusē būs redzams Valsts robežsardzes helikopters, kas piedalīsies dažādu praktisko uzdevumu izpildē, tostarp ugunsgrēku dzēšanas simulācijās tiks izmantota “Bambi Bucket” ārējās piekares ūdens tvertne. Lai nodrošinātu veiksmīgu mācību norisi, paredzēta arī helikoptera nosēšanās Balvu lidlaukā Naudaskalnā.
Kārtējais apdraudējums
17.maija rītā Nacionālo bruņoto spēku izsludinātais iespējamais gaisa telpas apdraudējums pulksten septiņos noslēdzās Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novados, bet neilgi pirms plkst. 8.00 tas beidzās arī Alūksnes un Balvu novados. Atgādinām, ka Balvu novada pašvaldības iestādēm izstrādātais rīcības algoritms gaisa telpas apdraudējuma gadījumā paredz: “Ja brīdinājums par gaisa telpas apdraudējumu (šūnu apraides paziņojums) ir izziņots ārpus darba laika un līdz plkst. 6.40 nav paziņots par apdraudējuma beigām: mācību process visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, tiek organizēts attālināti; pirmsskolas izglītības iestādes nodrošina mācību procesu dežūrrežīmā, pilnībā atjaunojot mācību procesu pēc apdraudējuma beigu izziņošanas; skolēnu pārvadājumi nenotiek; citas pašvaldības iestādes rīkojas saskaņā ar organizācijas “Rīcības plānu”, nodrošinot kritisko funkciju veikšanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests svinēs dzimšanas dienu
17.maijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) svinēs savu dzimšanas dienu – ugunsdzēsības Latvijā 161.gadadienu. Tādēļ šajā dienā, kā arī 18. un 19.maijā ugunsdzēsības depo visā Latvijā notiks Atvērto durvju dienas.
Tāpat jāpiebilst, ka 19. maijā no pulksten 10 līdz 17 Latvijas Ugunsdzēsības muzeja apmeklējums Rīgā, Hanzas ielā 5, būs bez maksas! Apmeklējuma laikā skolēniem būs iespēja iepazīt ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, apskatīt VUGD tehniku un aprīkojumu, praktiski izmēģināt, cik sver ugunsdzēsēju glābēju ekipējums, pārbaudīt, vai iespējams 45 sekunžu laikā uzvilkt aizsargtērpu un piedalīties interaktīvās sarunās par drošu rīcību dažādās situācijās. Lai plānotu apmeklētāju plūsmu un katram ciemiņam ugunsdzēsēji glābēji varētu veltīt laiku un uzmanību, izglītības iestāžu grupām nepieciešams iepriekš pieteikties tajā struktūrvienībā, kurā vēlas ciemoties. Priecājamies, ka savos svētkos varam aktualizēt drošības jautājumus un iepazīstināt ar ugunsdzēsēja glābēja profesiju,” uzsver VUGD pārstāvji.
Ieviesīs Zemessardzes atbalstītāja statusu
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kā mērķis ir paplašināt sabiedrības iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā. Proti, likumprojekts paredz ieviest jaunu – Zemessardzes atbalstītāja – statusu, kā arī pilnveidot vairākus ar Zemessardzes darbību saistītus regulējumus.
Izmaiņas paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, kā arī uzlabot sociālās garantijas. Tāpat jaunais Zemessardzes atbalstītāja statuss iecerēts kā iespēja tiem Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt militāro dienestu, bet vēlas sniegt praktisku atbalstu Zemessardzei. “Ar Zemessardzes atbalstītāja statusa ieviešanu mēs nodrošinām iespēju valsts aizsardzībā iesaistīties arī tiem cilvēkiem, kuri nevar dienēt formāli, bet ir gatavi sniegt nozīmīgu ieguldījumu ar savām prasmēm un zināšanām. Šobrīd vēlmi iesaistīties Zemessardzes atbalstītājos oficiāli izteikuši jau vairāk nekā 140 pilsoņi, kuri apliecina iedzīvotāju gatavību brīvprātīgi sniegt Zemessardzei praktisku atbalstu noteiktu vajadzību un uzdevumu izpildei,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Tuvākajā laikā tiks pilnveidota pieteikšanās kārtība, kas ļaus šim statusam ērti pieteikties arī biedrībām un dažādām organizācijām. Zemessardzes pārstāvji arī atkārtoti sazināsies ar visiem, kuri jau brīvprātīgi pieteikušies, lai pārrunātu tālāko procesu, plānotos soļus un iestāšanās termiņus. Tāpat jāpiebilst, ka atbalsta jomas tiks definētas, balstoties uz Zemessardzes vienību konkrētajām vajadzībām. Visbiežāk nepieciešamais atbalsts ir medicīnas un evakuācijas, loģistikas un apgādes, sakaru un informācijas tehnoloģiju, inženierijas, komunikācijas un ēdināšanas jomās, kā arī citās specialitātēs atbilstoši konkrētiem uzdevumiem. Šobrīd notiek arī darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas nostiprinās sistēmas regulējumu un ieviešanas kārtību.
Veiksmes prognoze
.