Rakstos
Aicina neuzķerties uz reklāmām
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina patērētājus par Latvijas medijos izplatītām krāpnieciskām reklāmām, kurās, izmantojot maldinošus virsrakstus, sabiedrībā pazīstamu cilvēku attēlus, viltotus mediju noformējumus un emocionāli uzrunājošus attēlus, tiek solīti augsti un garantēti pasīvie ienākumi, tostarp tūkstošiem eiro mēnesī bez riska un bez pieredzes. Šie krāpnieciskie piedāvājumi nereti tiek izplatīti maksas reklāmu veidā meklētājprogrammās, kur reklāmu izvietojums un vizuālais noformējums pirmšķietami rada iespaidu par uzticamu informācijas avotu vai ziņu publikāciju. Šajās reklāmās krāpnieki imitē Latvijas ziņu portālu un televīzijas raidījumu dizainu, radot nepamatotu iespaidu par informācijas uzticamību.
Robežsargi varēs izmantot sprāgstvielas
Valsts robežsardzes likumā noteiktā robežsardzes funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību.
Lai to izpildītu, robežsardzei noteikti arī vairāki uzdevumi, piemēram, valsts robežas apsardzība, mēģinājumu novēršana nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū, personu nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršana un citi uzdevumi, kurus robežsargi šobrīd pilda, lietojot ieroci un speciālos līdzekļus. Tomēr, ņemot vērā iespējamos ilgtermiņa draudus no Krievijas un Baltkrievijas puses un vairākus gadus īstenoto migrantu krīzi, situācija var strauji mainīties un robežsargiem var nākties saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Tādēļ 20.janvārī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” un tā tālāku virzību izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts robežsardzes likumā pašreiz noteiktās funkcijas un nepieciešamību īpaši apmācītiem un speciāli sagatavotiem robežsargiem sniegt tiesības konkrētos gadījumos lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, lai efektīvāk un ātrāk novērstu vai pārtrauktu paaugstināta riska apdraudējumus personu, sabiedrības un valsts aizsardzības jomā. Svarīgi uzsvērt, ka likumprojekts nosaka tiesības lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tikai strikti noteiktas nepieciešamības situācijās, kā arī tikai atsevišķām, speciāli apmācītām un ekipētām Valsts robežsardzes amatpersonām.
Jāpiebilst, ka likumprojekts Valsts robežsardzes likumu paredz papildināt arī ar 17.1 pantu, kas noteiktu robežsarga tiesības lietot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises galējas nepieciešamības situācijās, lai atvairītu: bruņotu vai militāru iebrukumu Latvijas teritorijā; grupveida vai bruņotu uzbrukumu, kurā tiek izmantots ierocis, kaujas tehnika vai transportlīdzeklis; bruņotas personas ieņemtu objektu, kas atrodas Valsts robežsardzes valdījumā vai turējumā, kā arī lai varētu iznīcināt nocietinājumu vai iekļūt objektā, kurā tiek veikta personas dzīvību vai veselību apdraudošas darbības. “Likuma izpratnē par sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises lietošanu uzskatāma mērķtiecīga iedarbība uz dzīvu būtni vai objektu. Vienlaikus tiks noteikts, ka, lietojot sprāgstvielas, to izmantošanai jābūt nepieciešamai un samērīgai, maksimāli ierobežojot nodarīto kaitējumu,” atkārtoti uzsver Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
Latgales iedzīvotājiem izkrāpj desmitiem tūkstošus eiro
Latgales reģionā maija beigās reģistrēti trīs jauni krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot apšaubāmas investīciju platformas un telefonkrāpšanu, uzdodoties par bankas darbiniekiem, no iedzīvotājiem izkrāpuši ievērojamus naudas līdzekļus. Vienā no gadījumiem izkrāpti pat 42 870 eiro, bet citos zaudējuma apmērs vēl tiek precizēts.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve OLGA VASIĻJEVA informē, ka Balvu novada Kubulu pagastā fiksēts gadījums, kad laikā no šī gada 31.janvāra līdz 24.maijam 1972.gadā dzimis vīrietis savā dzīvesvietā no datora, būdams maldināts, pārskaitīja naudas līdzekļus uz kriptovalūtas platformu “Nexo” un “Black chine” kontiem. Šo platformu krāpniecisko darbību rezultātā vīrietim tika izkrāpti 6881 eiro, kā arī pazuda nauda no kriptovalūtas konta, kuras apmērs vēl tiek precizēts.
Šis gan nav vienīgais šāda veida krāpniecības gadījums Latgalē pavisam nesenā pagātnē. Tā, piemēram, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki saņēmuši iesniegumu arī no kādas 1992.gadā dzimušas sievietes, ka laikā no 21.aprīļa līdz 24.maijam caur elektronisko maku “Blockhain.com” viņai izkrāpti 42 870 eiro. Izmantojot attālināto programmatūru, būdama maldināta, sieviete veica maksājumus uz “Blockchain.com” virtuālo maku. Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka sieviete arī iepriekš bija uzticējusies dažādām apšaubāmām investīciju platformu shēmām. Savukārt Daugavpils iecirknī 23.maijā fiksēts gadījums, kad, izmantojot jau bieži pielietojamo krāpšanas metodi, kāds krievu valodā runājošs vīrietis, telefoniski uzdodoties par “Luminor” bankas darbinieku, no 1957.gadā dzimušas sievietes izkrāpa naudu 4000 eiro apmērā. Kaut arī par minētajām krāpnieciskajām darbībām Latvijas iedzīvotāji ir vairākkārt brīdināti, tomēr, neko nenojaušot, sieviete bija ievadījusi savus internetbankas kodus, ko ar maldiem izvilināja krāpnieki.
Sakarā ar iepriekš minētajiem notikumiem, Valsts policijā uzsākti kriminālprocesi un turpinās izmeklēšana. Policija iedzīvotājus atkārtoti aicina būt uzmanīgiem, neuzķerties uz noziedznieku krāpnieciskām shēmām un viltus bankas zvaniem, sargāt savus personīgos datus, kā arī neuzticēties apšaubāmām investīciju platformām!
Kriptovalūta (piemēram, Bitcoin) ir virtuāla valūta, kas var būt digitāli (internetā) nosūtīta, glabāta vai tirgota un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīta par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāma par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu.
Viltus izsaukums uz tiesas namu
1.jūnijā pirms pulksten 12 uz Rēzeknes Tiesas namu Balvos tika izsaukti ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība. Izrādās, kāds ļaundaris pazvanījis un pavēstījis, ka tiesā atrodas spridzeklis. Atgādinām, ka viltus izsaukums var beigties ar lielām nepatikšanām!
Pēc likuma izmaiņām – pirmās problēmasPēc likuma izmaiņām – pirmās problēmas
Droši vien arī daļa mūspuses autovadītāju saskārušies ar gadījumiem, kad nācies atskārst: “OCTA polises termiņš jau beidzies, bet jaunu iegādājies vēl neesmu…” Tādas pašas situācijas mēdz būt arī ar autovadītāju medicīniskajām izziņām vai laikus neatjaunotu autovadītāja apliecību.
Runājot konkrēti par OCTA polisēm, pagājušā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi. Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Diemžēl tā tas arī noticis, jo tikai divus mēnešus pēc likuma izmaiņām jaunā kārtība radīja pirmās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem. Proti, LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze liecina, – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaikus neiegādāsies jaunu polisi. “Tā pagājušajā gadā jūlijā un augustā iegādāto viena mēneša OCTA polišu analīze liecina, ka to pircēji nākamo polisi iegādājas vidēji divas dienas pēc iepriekšējās beigu termiņa. Lai arī šis nav kritiski liels kavēto dienu skaits, tomēr tas apliecina, ka mūsu paustās bažas ir pamatotas,” atzinis LTAB valdes priekšsēdētājs J.Abāšins.
Tādēļ ikviens, tajā skaitā mūspuses autovadītāji, aicināti savlaikus pārliecināties par OCTA polises un visu pārējo nepieciešamo dokumentu derīguma termiņiem!
Veiksmes prognoze
.