1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
28-03-2024
Vārdadienas šodien: Agija, Aldonis

Rakstos

Viļakā svinības iesāk ar piemiņas svētbrīdi

 

Viļakā Lāčplēša dienas svinības iesākās ar piemiņas svētbrīdi ekumeniskajā dievkalpojumā Viļakas Vissvētās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā, kurā draudzes prāvests Guntars Skutels aicināja lūgties par Latviju un tiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs varētu dzīvot. Arī luterāņu mācītājs Mārtiņš Vaickovskis uzsvēra, ka 11.novembris ir zīmīga un priecīga diena: “Zīmīga, jo ir Lāčplēša diena. Kāpēc īpaša un priecīga? Tāpēc, ka mēs varam nākt Dieva priekšā un šeit, brīvā Latvijā, kā brīva tauta no sirds brīvi Dievu lūgt un Dievam pateikties. Tas ir īstais prieka avots, ko Dievs Pats mums dod.” Savukārt pareizticīgo priesteris Aleksandrs vēlēja spēku un izturību, kā arī godam pieminēt kritušos, kuri atdevuši dzīvību par Latviju.  

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, uzrunājot klātesošos, jautāja, kādi bija mūsu varoņi: “Varētu šķist, ka tie bija divus līdz divarpus metrus gari vīri, ar ļoti lieliem pleciem. Nē. Viņi bija tādi paši kā mēs, kuri gribēja dzīvot, mīlēt, veidot ģimenes. Aicinu padomāt - kāda ir mūsu māja, kurā mēs dzīvojam? Kāda ir mana ģimene, mana lauku sēta, mans dārzs, mana puķu dobe? Centīsimies sevi pārcelt gandrīz pirms 100 gadiem. Mēs esam tie, kas stāsies pretī ienaidniekam. Dievkalpojumā priesteris teica, ka tie bija varonīgi cilvēki, kuriem nebija bail. Tam varētu piekrist, bet patiesībā jebkuram ir bail. Arī tiem, kuri bija ierakumos. Paliek cilvēcīgais jautājums: “Kāpēc man to vajag?” Kāpēc man jāzaudē svarīgākais, kas ir manā dzīvē – mana dzīvība? Katrs atrada savu motivāciju,- kāpēc? Iespējams,  tie bija sapņi, ka pēc 100 gadiem mana tauta, mana ģimene dzīvos brīvā valstī.”


Baznīcā. Ekumeniskajā dievkalpojumā piedalījās dažādu vecumu ļaudis, tostarp trīs konfesiju draudžu gani (foto).

Pēc dievkalpojuma. Jaunieši piekrita novada vadītāja teiktajam, ka mēs esam vienoti, neskatoties uz to, ka daudzi mūs mēģina šķirt.


Noliek ziedus. Pēc ekumeniskā dievkalpojuma Lāčplēša dienas dalībnieki nolika ziedus pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītās piemiņas zīmes – stēlas.   


Lāpu gājiens. Gājienā, kā ierasts, devās arī robežsargi, kuri ik dienu rūpējas par to, lai mēs varētu mierīgi gulēt, dzīvot un darīt savus ikdienišķos darbus.


Jaunā maiņa. Jaunsargi jautāti, kādas ir sajūtas Lāčplēša dienā, viennozīmīgi atzina, ka lepojas ar savu valsti.   


Brāļu kapos. Viļakas pamatskolas direktore Anželika Ločmele atgādināja, ka 1918.gada rudens bija ļoti sarežģīts gan mums, šajā zemē, gan pasaulē: “Viļakas apkārtnē vēl 1920.gada sākumā norisinājās kaujas ar svešzemniekiem. Šajā brāļu kapā kopā ar 31 Latvijas armijas kareivi ir guldīti 14 kritušie igauņi. Godināsim visu to varoņu piemiņu, kuri, neatkarīgi no tautības, ir ziedojuši savu dzīvību mūsu valsts nākotnes labā!” 

vadi

Veiksmes prognoze


.