1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
18-04-2019
Vārdadienas šodien: Fanija, Vēsma

Rakstos

Kad daba mijas ar vēsturi...

 

Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju mēnesis: “Iesim tur, kur satiekas dabas vērtības un vēsture, turklāt tuvojas Stompaku kaujas atceres diena, tāpēc lūkosim, kas šeit notiek ziemā.”


Stompakos pirmo reizi. Mārīte un Elmārs Šakini no Šķilbēniem jautāti, kāpēc brīvdienu velta pārgājienam purvā, atzina, ka, pirmkārt, viņus uz to mudinājis jaukais un saulainas laiks. “Otrkārt, mēs šeit nekad neesam bijuši. Treškārt, mani tas interesē tāpēc, ka nodarbojos ar novadpētniecību, turklāt mani radinieki te ir bijuši un viņu likteņi nav īsti skaidri,” piebilda Mārīte.


Rīdzinieki. Juris un Daina Zalāni no Rīgas atklāja, ka par Stompaku kauju ir ļoti daudz dzirdējuši, tāpēc vēlējās pirmo reizi apskatīt, kas šobrīd purvā notiek: “Ceram gūt purva un vēsturiskas sajūtas.”


Saņem balvu. Uz jautājumu, kas ir šī gada putns, atbildi sniedza 10-gadīgais Miķelis (foto). “Mežirbe, laukirbe,” sprieda pusaudzis. R.Indriķe apstiprināja, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2019.gada putnu izvēlējusies mežirbi un pasniedza Miķelim balvu.

Kopā ar tēti. Luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis pārgājienā devās kopā ar meitiņu Elizabeti un dēlu Eduardu. “Šodien šeit neesmu darba darīšanās,” viņš jokoja.


Zinātkārākie. Pārgājiena noslēgumā tās dalībnieki (foto) bija vienisprāt, ka gūti jauni iespaidi un zināšanas. “Partizāniem bija ne tikai sava maizes ceptuve, bet arī baznīca, kur notika pat viena laulības ceremonija. Tāpat tagad zinām, kā izskatās purva vaivariņš, turklāt šeit mitinās daudzas aizsargājamas putnu sugas, piemēram, melnais stārķis, ķīķis, klinšu ērglis, rubenis, mednis, mežirbe, purva piekūns,” viņi secināja.


Varoņi vai bandīti? Viļakas Novada muzeja vadītāja Rita Gruševa pārgājiena dalībniekiem stāstīja par vēstures līkločiem šai pusē atgādinot, ka Stompaku kauju 1945.gada 2.martā uzskata par nacionālo partizānu lielāko kauju pret padomju iebrucējiem Baltijā. Tāpat viņa analizēja, kāpēc nacionālo partizānu darbību vietējie iedzīvotāji vērtēja neviennozīmīgi.  


Jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Tie, kuri pārgājienā devās ne pirmo reizi, secināja, ka Stompakos ir uzstādīti informatīvi stendi, kā arī bīstamākajās jeb slapjākajās vietās izbūvētas laipas. Tiesa, Valdis Mičulis no Riebiņu novada sprieda, ka, viņaprāt, Stompakos vajadzētu atjaunot vismaz vienu bunkuru. Pasākuma vadītājas viņam paskaidroja, ka to darīt aizliegts, jo šeit atrodas dabas lieguma teritorija.


Piemērs, kā sadzīvot. Regīna Indriķe atklāja daudzus interesantus faktus, ko nereti, atpūšoties dabā, nepamanām. Viņa mudināja atpazīt meža zvēru pēdas, tostarp pēc izkārnījumu lieluma un formas. “Mežs ir arī kā sociālās vides piemērs. Lūk, lielas egles paspārnē dzīvo apse.”


Zvans no Stompakiem. Anita Bicāne pārgājienā noskaidroja ne tikai to, kas ir ‘ārkausa kasandra’, bet arī paspēja pazvanīt paziņām, lai palepotos, ka zvana no purva.


Kā daudzdzīvokļu māja. Profesionālu gidu vadībā var ieraudzīt daudzas interesantas lietas, vietas un faktus. R.Indriķe vērsa klātesošo uzmanību uz kādu koku, kuru viņa nodēvēja par daudzdzīvokļu namu.

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Piektdiena

Lielā Piektdiena sakrīt ar pilnmēness iestāšanos plkst. 14.12, tāpēc mūsu glābšanas dienestiem ieteicams būt kaujas gatavībā gan šīs pirmssvētku, gan svētku dienās, kas var paiet visai vētraini. Ja šodien to sajutīs ceļu policisti, jo dažiem šoferiem negribēsies ievērot ne ātruma ierobežojumu, ne citus satiksmes noteikumus. Citi atkal uzvedīsies agresīvi, un daudziem būs jūra līdz ceļiem. Vismaz tu centies būs gudrāks (-a) un saglabāt vēsu galvu un skaidru prātu. Vai sarunāts?