1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
28-03-2024
Vārdadienas šodien: Agija, Aldonis

Rakstos

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (10.06.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Sākumpunkts. Patriotisms jāpierāda ne tikai ar vārdiem

 

Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūra, ikvienam Latvijas pilsonim sniedzot iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpēties par tās drošību un aizsardzību. Lai arī pašreizējie notikumi pasaulē par dienestu Zemessardzē radījuši vēl nebijušu interesi, allaž aktuāls būs jautājums, ar kādām domām un darbiem dzīvot, lai vēl vairāk spēcinātu patriotismu un mīlestību pret to, kas svēts ikvienam no mums – mūsu tēvzemi. Par šo un daudziem citiem jautājumiem saruna ar Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 31.kājnieku bataljona komandieri pulkvežleitnantu JĀNI FREIMANI.

Balvu novada iedzīvotāji Zemessardzes 31.kājnieku bataljonu jau vēsturiski dēvē par savējo, kas ne tikai dibināts 1991.gada decembrī Balvos, bet tur dienesta gaitas sākuši, noslēguši un arī joprojām turpina daudzi mūspuses iedzīvotāji. Bet kāds ir Jūsu ceļš militārajā sfērā no tā pirmsākumiem līdz pat šodienai?
-Mana dzimtā vieta ir Alūksne – turpat arī esmu audzis un mācījies Ernsta Glika Alūksnes 1.vidusskolā. Pēc skolas absolvēšanas izglītību turpināju iegūt Ogres lauksaimniecības skolā. Šajā laikā centos saprast savas vēlmes un daudz domāju par profesijas izvēli. Kad man apritēja 18 gadi, sava krusttēva iedvesmots, kurš tobrīd dienēja Zemessardzes 24.kājnieku bataljonā, iestājos Zemessardzē. Tur uzreiz sapratu, ka militārā sfēra mani interesē, jo tajā ir tik daudz interesantu lietu kā: ieroči, militārās zināšanas, fiziskās aktivitātes un arī izaugsmes iespējas. Neilgi pēc tam, 1995.gadā, iestājos arī Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par virsnieku. Akadēmiju absolvēju tālajā 1999.gadā. Tā arī sākās mana militārā dzīve un karjera. Šo daudzo gadu laikā esmu dienējis dažādās NBS vienībās un daudzos amatos. Esmu piedalījies divās starptautiskajās operācijās – 2007.gadā Bosnijā un Hercegovinā un “Resolute Support” misijā Afganistānā 2019.gadā. Man ir bijusi unikāla iespēja dienēt arī NATO štābā Nīderlandē, Brunsumā. Tur ieguvu vērtīgu pieredzi un plašāku dzīves redzesloku. Pirms Zemessardzes 31.kājnieku bataljona komandiera amata pieņemšanas dienēju Aizsardzības ministrijā un NBS Apvienotajā štābā Operāciju Vadības pārvaldē. Visi šie amati man snieguši dažādu un ļoti vērtīgu pieredzi, kas noder, esot bataljona komandiera amatā.

Kādas ir vērtības, kuras Jūs kā bataljona komandieris un zemessargi kopumā ikdienā aizstāvat un turat godā?
-Dienests Zemessardzē man ir svarīgs, un tā ir arī goda lieta. Ir liels prieks atkal tajā atgriezties, jo, kā jau minēju iepriekš, mana militārā karjera sākās tieši te. Savukārt galvenās vērtības ir karavīru un zemessargu tēvzemes mīlestība un ciešā griba aizstāvēt savu ģimeni, tautu un valsti. Augstā zemessargu motivācija nodrošināt Latvijas valsti brīvu un neatkarīgu arī ir tā galvenā pamatvērtība.

31.kājnieku bataljona devīze ir “Savai tautai, tēvzemei un brīvībai”. Kas sabiedrībai jādara, lai par šajā devīzē iekļautajiem vārdiem, kā arī tādiem jēdzieniem kā ‘patriotisms’, ‘pienākums’ un ‘tēvzemes aizsardzība’ neatceramies tikai svētku reizēs?
-Kā jau esmu minējis iepriekšējās intervijās, Latvijas drošība, kā to paredz visaptverošās valsts aizsardzības koncepcija, ir visas sabiedrības atbildība. Tādēļ katram indivīdam, katrai organizācijai būtu jāizlemj ieguldīt valsts aizsardzībā tādā veidā, kādā katrs to var paveikt. Bet, protams, vislabāk to var izdarīt, stājoties Zemessardzē, kur katrs tiks attiecīgi apmācīts. Līdz ar to gan Zemessradze, gan NBS un Latvijas valsts kopumā kļūs spēcīgāka un drošāka. Manuprāt, patriotisms tomēr jāpierāda arī ar praktisku rīcību, nevis tikai ar vārdiem.

Vai sekojat līdzi Latvijas un visas pasaules politikai?
-Jā, lai labāk izprastu esošo ģeopolitisko situāciju. Sakarā ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu nosodu Krievijas īstenoto genocīdu pret Ukrainas valsti un tautu. Uzskatu, ka tas ir uzbrukums demokrātiskajām vērtībām visā pasaulē. Šobrīd mums ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu gan politiski, gan praktiski, lai tā būtu spējīga uzvarēt šajā karā. Latvija līdz šim jau ir daudz palīdzējusi Ukrainai – gan atbalstot politiski, gan nosūtot uz Ukrainu vairākas palīdzības kravas, ieskaitot militāro ekipējumu, munīciju, degvielu un, protams, arī Latvijas iedzīvotāju saziedotos materiāli tehniskos līdzekļus, piemēram, autotransportu, maskēšanās tīklus, drēbes un citas svarīgas lietas. Šis plašais Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai liek man domāt, – ja līdzīga situācija būtu Latvijā, tad iedzīvotāju atbalsts NBS un Zemessardzei arī būtu ievērojams.

Šogad 1.oktobrī notiks 14.Saeimas vēlēšanas. Vai Jūs dodaties uz vēlēšanām, lai atdotu savu balsi, un kādu nozīmi saskatāt visam šim procesam kopumā?
-Jā, piedalos vēlēšanās un vienmēr dodos balsot. Uzskatu, ka katram pilsonim demokrātiskā valstī ir iespēja izvēlēties un ievēlēt tos deputātus, kuriem viņi visvairāk uzticas un kuri būtu gatavi godīgi strādāt un aizstāvēt tautas intereses. Man nešķiet loģiska to cilvēku attieksme, kuri ignorē vēlēšanas un pēc tam klaji kritizē Saeimu.

Kādi ir argumenti, kādēļ iedzīvotājiem būtu jāpiedalās vēlēšanās?
-Doties vēlēt un paust savu viedokli ir katra Latvijas valsts pilsoņa pienākums. Tā ir arī cieņa pret savu valsti, tās iedzīvotājiem un, protams, rūpes par labāku nākotni.

Jūsu skatījumā, kādi kopumā ir katra Latvijas iedzīvotāja pienākumi pret valsti?
-Ir vairāki normatīvie akti, kas Latvijas Republikā nosaka gan iedzīvotāju pienākumus pret valsti, gan valsts pienākumus pret pilsoni. Taču, ņemot vērā, ka esmu militārpersona, varu minēt piemēru, ka katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. Savukārt Pilsonības likums nosaka Latvijas pilsoņu aizsardzību ārvalstīs, kas ir valsts pienākums pret Latvijas pilsoni.

Ko Jums nozīmē un ko Jūs saprotat ar vārdu ‘patriotisms’?
-Man tas nozīmē mīlestību pret mūsu Latviju, - lai tā allaž tiktu godāta gan vārdos, gan aizsargāta praktiski, ja tas būtu nepieciešams. Šajā sakarā kā piemēru vēlos minēt mūsu Latvijas zemessargus, kuri, iestājoties Zemessardzē un dodot zvērestu, jau ar savu rīcību ir parādījuši, ka viņi gatavi darīt visu, lai mūsu Latviju aizstāvētu.

Patriotisms ir jēdziens, kura nozīme un svarīgums dažādos laikos atšķiras, vai arī tas ir vērtību kopums, kas, neatkarīgi no jebkādiem ārējiem apstākļiem, ir nemainīgs?
-Kā jau minēju iepriekš, tā ir tēvzemes mīlestība un gatavība to aizstavēt, ja tas ir nepieciešams. Un arī citos laikos, piemēram, okupētajai Latvijai esot PSRS sastāvā, bija Latvijas patrioti, kuri savu valsti mīlēja, godāja un arī cīnījās par to. Tie bija mūsu mežabrāļi, kuri neatzina PSRS varu. Brīvas Latvijas sapnis un cerība bija katrā no viņiem. Diemžēl Latvija atguva savu neatkarību tikai 1990.gadā. Uzskatu, ka Latvijas mežabrāļi ir labākais patriotisma piemērs mūsdienās.

Vai viegli sevī saglabāt patriotismu, redzot, ka valstī atsevišķas lietas varbūt nenotiek tā, kā to vēlētos?
-Šajā jomā esmu optimists un domāju, ka mums krietnu, drosmīgu un pašaizliedzīgu cilvēku netrūkst, kuri rūpējas, lai patriotiskas jūtas nepazustu. Kā piemēru gribu minēt mūsu Zemessardzes 31.kājnieku bataljona veterānus, kuri aktīvi piedalās dažādos atceres pasākumos, stāsta un māca mūsu zemessargiem, jaunsargiem un skolēniem par tām vēstures liecībām, kur spilgti redzams dažādu cilvēku patriotisms. Tās ir liecības par Latvijas Brīvības cīņām un mežabrāļiem. Lepojos ar mūsu bataljona personālu, zemessargiem un veterāniem.

Kā cieņu pret Latviju un tādām vērtībām kā miers un valstu neatkarība stiprināt tajā sabiedrības daļā, kas lielākā vai mazākā mērā ir noskaņoti pretēji un domā citādāk?
-Mūsdienās ir ļoti svarīgi sekot līdzi uzticamiem medijiem, lai neiekristu dezinformācijas slazdā. Tādēļ vairāk būtu jāskaidro situācija pasaulē un notiekošais karš Ukrainā, lai samazinātu to sabiedrības daļu, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Ja šie cilvēki domātu kritiski un izprastu tās brutālās zvērības, kas vērstas pret ukraiņu tautu, domāju, ka Krievijas agresijas atbalstītāju loks krietni saruktu.

Kādas saredzat savas turpmākās gaitas Zemessardzē?
-Kopš pagājušā gada 2.jūlijā esmu stājies Zemessardzes 31.kājnieku bataljona komandiera amatā, galvenais virsmērķis nav mainījies. Tas ir bataljona kaujas gatavības celšana, lai vienība būtu gatava dažādu scenāriju un krīžu uzdevumu izpildei.

Pagājušā gada 21.maijā Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā svinīgā ceremonijā iesvētīja Zemessardzes 31.kājnieku bataljona karogu. Tie bija vēsturiski mirkļi, karogam kļūstot par šīs Zemessardzes vienības galveno simbolu, vērtību un svētas misijas vēstnesi. “31.kājnieku bataljona karogs ir unikāls ar to, ka vieno divus Latvijas novadus – Alūksnes un Balvu. Šis karogs ir mūsu ģenētiskais kods, kas savstarpēji stiprina abus novadus. Savukārt, runājot salīdzinājumos, karogi ir tie, kas, balstoties uz savu gadu gaitā krāto pieredzi, no paaudzes paaudzē tiek simboliski nodoti ar asinīm uz audekla,” sarunā ar laikrakstu “Vaduguns” teica toreizējais 31.kājnieku bataljona komandieris Jānis Ritenis.

“Lai arī kur būtu, atceries, no kurienes nāc…”

 

“Mana mamma ir feldšere, līdz ar to visu dzīvi ar vienu ausi esmu klausījusies par medicīnu un arī pati vēlējos izmēģināt, kā tas ir. Man ne tikai patīk palīdzēt cilvēkiem, bet vēl jo vairāk zināt, kā rīkoties nestandarta situācijās, kas ir ļoti būtiski,” gandarīta par iestāšanos Zemessardzes rindās un apgūto karavīra-glābēja amatu ir Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 31.kājnieku bataljona zemessardze briežciemiete KATRĪNA PUNDURE.

Stāšanās Zemessardzē ir nopietns un atbildīgs lēmums. Kā līdz tam nonāci?
-Mana dzimtā vieta ir Briežuciems, kur esmu uzaugusi un dzīvoju arī šobrīd. Pamatskolu pabeidzu Briežuciemā, mācības turpināju Rīgas Stila un modes tehnikumā, apgūstot vizuālā tēla stilista profesiju, bet šobrīd Daugavpils Universitātes 4.kursā studēju grafikas dizainu. Savukārt doma par iestāšanos Zemessardzē radās universitātes laikā. Man patīk izaicinājumi, fiziskas aktivitātes un kvalitatīvi pavadīts laiks. Studējot grafikas dizainu, sapratu, ka šī profesija ir diezgan neaktīva un laiks galvenokārt tiek pavadīts pie datora. Tikmēr Zemessardze ir vieta, kur atslēgties no ikdienas dzīves un izaicināt sevi. Jāuzsver, ka liels pluss Zemessardzē ir elastīgs grafiks, ko var savienot ar studijām un citām lietām. Tas bija arī viens no iemesliem, kas mudināja saistīt dzīvi ar šo bruņoto spēku vienību. Sākotnēji tas bija mans klusais lēmums, kuru iepriekš rūpīgi apdomāju. Un, kad biju patiešām pārliecināta par stāšanos Zemessardzē, tikai tad par to paziņoju saviem tuviniekiem, kuri, protams, mani atbalstīja.

Esi apguvusi karavīra-glābēja amatu. Medicīna ir viena no lietām, kas ietilpst Tavā interešu lokā?
-Zemessardzi apmeklēju brīvajā laikā, gan piedaloties mācībās, gan pildot dažādus atbalsta pienākumus. Tā nav mana ikdiena, bet papildus lieta studijām. Dienestā esmu kopš 2020.gada, kas ir salīdzinoši nesen, bet šajā laikā esmu apguvusi teorētiskās un praktiskās iemaņas, kas tiek papildinātas katrās mācībās. Vienmēr ir kas jauns un nekad nav identisku situāciju. Iegūti arī daudzi jauni draugi un paziņas. Kas attiecas uz karavīra-glābēja amatu, to izvēlējos, jo kurss saistīts ar medicīnu, kas mani interesē. Jāpiebilst, ka mana mamma ir feldšere, līdz ar to visu dzīvi esmu ar vienu ausi klausījusies par medicīnu un arī pati vēlējos izmēģināt, kā tas ir. Man ne tikai patīk palīdzēt cilvēkiem, bet vēl jo vairāk zināt, kā rīkoties nestandarta situācijās, kas ir ļoti būtiski. Nedrīkst krist panikā, jāsaglabā miers un jāzina, kā rīkoties, jo dažkārt nemaz nevajag zināšanas augstākajā medicīnā, lai spētu palīdzēt cietušajam. Dienesta laikā ir iegūta liela pieredze un rūdījums, kas liek uz ikdienas lietām skatīties citādāk.

Aprīlī militārajā bāzē “Pipariņi” Cēsīs notika Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Medicīnas rotas rīkotais karavīra paplašinātās pirmās palīdzības karavīra-glābēja kurss, kurā piedalījies arī Tu. Kāds bija Tavs galvenais uzdevums šajās mācībās?
-Mums visiem šajā kursā galvenais uzdevums bija gūt iemaņas, kā aprūpēt, stabilizēt un nogādāt cietušo uz drošu vietu, kur tālāk tiek sniegta padziļināta medicīniskā palīdzība. Tā ir nebijusi un ļoti vērtīga pieredze. Mācības maksimāli tika pietuvinātas realitātei, kā rezultātā apguvu prasmes, kā neapjukt, saglabāt mieru un rīkoties paaugstināta stresa apstākļos. Šis ir ļoti būtisks moments. Cilvēks var būt ļoti zinošs, bet, ja viņam nebūs spējas savākties un rīkoties, iestājas haoss, un tad jau var būt par vēlu kādu glābt, jo reizēm dzīvības jautājums ir tikai 3 līdz 5 minūtes īss. Protams, tikpat svarīgi saprast, kā un ļoti ātri rīkoties, aprūpējot kādu ievainojumu, domāt pāris soļus uz priekšu jau par medikamentiem, transportēšanu un būt gatavam stāvokļa pasliktināšanās iespējām. Šis bija mans pirmais šāda veida un tik apjomīgs kurss – gan laika, gan apgūto iemaņu un informācijas daudzuma ziņā.

Ņemot vērā gūto līdzšinējo pieredzi, ko Tev nozīmē dienests Zemessardzē?
-Manuprāt, patriotisms par savu zemi, mīlestība pret savām ģimenēm, tuviniekiem un līdzcilvēkiem ir galvenās vērtības, kas tiek godātas, ikdienā darbojoties Zemessardzē. Tā ir motivācija iet un darīt, zinot, ka tā var pasargāt sev tuvas un ļoti dārgas vērtības.

Un kādu Tu saredzi karavīra-glābēja galveno misiju?
-Karavīra-glābēja loma ir ļoti svarīga. Lai mediķi varētu sniegt palīdzību cietušajam, viņš vispirms pēc negadījuma uzreiz jānostabilizē, pretējā gadījumā arī mediķi vairs nespēs līdzēt. Sekojot līdzi šobrīd aktuālajiem notikumiem, pierādās tas, cik šī pirmā palīdzība un stabilizācija ir būtiska, pretējā gadījumā tiek zaudētas dzīvības.

Mēs ikdienā bieži runājam par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem procesiem, kas veido mūsu nākotni, kopējās vērtības un apziņu, kādā valstī dzīvojam un kādu vēlamies to būvēt. Kādu Tu tam visam piešķir nozīmi? Piemēram, vai dodies balsot vēlēšanās un uzskati, ka tas ir katra Latvijas valsts pilsoņa pienākums – tāds pats, kā, piemēram, aizstāvēt savu valsti, pildot pienākumus bruņoto spēku struktūrās vai jebkādā citādā veidā?
-Līdz šim esmu piedalījusies gan pašvaldību, gan arī Saeimas vēlēšanās. Uzskatu, ka katram pilsonim jādodas vēlēt, jo katra balss ir no svara. Tā ir iespēja veikt savu atbildīgu izvēli. Vēlēšanas ir visu pilsoņu pienākums, bet diemžēl ne visi to uzskata par vajadzīgu pildīt. Turpretī militārā dzīve ir katra paša izvēle, vadoties pēc individuālām fiziskajām un morālajām spējām. Līdz ar to šādā ziņā tās ir divas dažādas lietas. Kas attiecas uz Latvijas iedzīvotāju pienākumiem pret savu valsti, teiktu, ka katra mazā rīcība ir kā pienākums. Kaut vai pienākums apdomāt savas darbības, nepiemēslojot apkārtējo vidi, ejot balsot uz vēlēšanām un vēl daudz kas cits, jo tikai kopā mēs veidojam savu Latviju.

Vai interesējies par notiekošo politikā?
-Jā, lai būtu informēta, kas notiek Latvijā un pasaulē. Līdz šim biju domājusi, ka tāda veida karš, kāds šobrīd notiek Ukrainā, ir pagātne. Diemžēl pierādās pretējais. Ir skumji, ka 21.gadsimtā cilvēkiem nākas to piedzīvot.

Kā jebkurā citā valstī, arī mūsu Latvijā ikdienas dzīvē neiztikt bez dažādām nejēdzībām. Vai mūsdienās viegli būt patriotam, to visu redzot?
-Esmu savas valsts patriote – pat tad, ja kādreiz augstākstāvošie lemj ne tā, kā gribētos. Turklāt jāatceras, ka tā ir tikai daļa no mūsu Latvijas. Ir tik daudz labu lietu un līdzcilvēku, kas līdzsvaro negācijas. Savukārt patriotisms ir viss, ko mēs darām ikdienā – paceļot zemē nomestus atkritumus, aplejot dārzā ziedus, kas zaļos mūsu Latvijā, un izpalīdzot otram, jo tikai viss kopā veido mūsu valsti, ne tikai vieta uz pasaules kartes. Tajā pašā laikā domāju, ka mūsdienās ir diezgan grūti saglabāt patriotismu, bet ne neiespējami. Viss atkarīgs no katra cilvēka uzskatiem. Lai arī kur būtu, atcerieties par vietu, no kurienes nākat…

Kas mūsdienās ir patriotisms un kādu nozīmi saskatāt dalībai sabiedriski nozīmīgos procesos? (Vārds Balvu novada jaunsargiem)

 

Valsts nākotne ir jaunatne
AGNESE LOGINA: -Patriotisms ir savas dzimtenes, tautas mīlestība un uzticībai tai, gatavība pašaizliedzīgi darboties savas valsts labā. Noteikti esmu Latvijas patriote un man patīk sava valsts. Lai gan tai ir nepilnības, tomēr citur to ir vairāk! Man arī patīk runāt savā valodā, un Latvijā ir tik daudz lietu, ar kurām lepoties un ko aizstāvēt. Katrs valsts iedzīvotājs ir valsts seja gan tūristu, gan citu iebraucēju acīs. Katram cilvēkam – gan mūsu valsts ciemiņiem, gan arī Latvijas iedzīvotājiem – par valsts drošības un kārtības apdraudējumiem un pārkāpumiem tajā jāziņo policijai. Jaunsardzē mēs iemācījāmies patriotisma pamatus un to, kā aizsargāt savu dzimto zemi un tās iedzīvotājus. Arī uz vēlēšanām noteikti došos, jo tas ir katra pilsoņa pienākums. Ir ļoti svarīgi iesaistīties politiskajos notikumos un veicināt valsts attīstību. Valsts nākotne ir jaunatne, līdz ar to ir svarīgi nodrošināt izglītību, attīstību un iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs.

 

Aizstāvēt brīvību un neatkarību
ARVILS KOKOREVIČS: -Manuprāt, patriotisms ir mīlestība pret savu dzimto vietu, valsti, darbošanās tās labā un savas valsts aizstāvēšana gan darbos, gan arī vārdos. Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir arī aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu, apzinīgi strādāt, maksāt nodokļus, celt valsts labklājības līmeni. Savukārt katra jaunsarga pienākums ir sekmīgi mācīties, nodarboties ar sportu, piedalīties jaunatnes aktivitātēs, būt izpalīdzīgam, godīgam, draudzīgam. Pasākumi un darbošanās kopā saliedē jaunsargus, veicina piederību valstij un nostiprina patriotismu, kas izpaužas arī konkrētā rīcībā, piemēram, piedaloties vēlēšanās. Katram Latvijas Republikas pilsonim, tiklīdz to ļauj likums, obligāti jāpiedalās Saeimas vēlēšanās.

 

Galvenais – rūpes par sevi un līdzcilvēkiem
GUNITA ŠAKINA: -Patriotisms ir mīlēt savu dzimto vietu, kopt savu māju un tās apkārtni, kā arī, iegūstot izglītību ārzemēs, atgriezties atpakaļ savā dzimtenē un tur strādāt. Runājot par to, kādi ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pilsoņa pienākumi pret valsti, galvenais ir rūpēties un aizstāvēt vienam otru. Darbojoties Jaunsardzē, mēs iegūtās prasmes un iemaņas nostiprinām. Ņemot vērā, ka šogad ir Saeimas vēlēšanas, kas noteikti ir viens no sabiedriski nozīmīgākajiem procesiem, arī es došos vēlēt. Ļoti ceru, ka ievēlētie deputāti rūpēsies par mūsu visu kopējām vērtībām. Ja viņi savus pirmsvēlēšanu solījumus pildīs tikpat dedzīgi, kad būs ievēlēti, mums klāsies labi. Vairāk jādomā par parastajiem cilvēkiem, jo viņi ir tie, kuri balsta mūsu valsti.

 

“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* *Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.