Rakstos

Piedzimt Latvijai (4.07.2025.)

Pērn statistiķi Latviju sveica dzimšanas dienā ar nepatīkamu ziņu – 2024.gada 9 mēnešos piedzimis rekordmazs bērnu skaits – pirmo reizi zem 10 000. Tendences ir diezgan skaidras – kopš 1991.gada dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, proti, mirst vairāk cilvēku nekā dzimst. Savukārt tas rada satraukumu par valsts attīstību un nākotni. Pareizo lēmumu trūkums, un sekas var būt neatgriezeniskas, jo zaudējam savus iedzīvotājus, iztukšojas Latvijas reģioni, it īpaši pierobeža. Īstenojot projektu “Piedzimt Latvijai!”, 21 publikācijā sarunās ar jomas speciālistiem un vietējo kopienu iedzīvotājiem meklēsim atbildes uz jautājumiem, ar ko Latvijai draud šādas demogrāfiskās situācijas turpināšanās. Kas tam pie vainas – mainīgā pasaules lietu kārtība, nestabilā ekonomiskā situācija, kara draudi, nevēlēšanās uzņemties atbildību, bailes netikt galā vai kas cits? Ko darīt, lai situācija uzlabotos, un vai tas vispār ir iespējams?

Mamma uz pusslodzi

Lielākā problēma, uz ko norāda esošās un topošās māmiņas, domājot par to, vai var atļauties vairāk par vienu bērnu ģimenē, ir krasais ienākumu kritums bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Nereti atļauties bērnu nozīmē arī apturēt karjeru un piedzīvot materiālas problēmas, tādēļ daudzas māmiņas jau pirmajos mēnešos pēc mazuļa piedzimšanas gatavas atgriezties darbā. Savukārt tiesībsarga nesen veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinoši liela daļa darba ņēmēju Latvijā (19% sieviešu un 17% vīriešu) norāda uz bažām par darba zaudēšanu vai grūtībām atrast jaunu darbu, kas attur aptaujātos no ģimenes paplašināšanas plāniem. Tādēļ joprojām aktuāls jautājums, kā apvienot darbu un bērnu – jāizmanto bērnudārza, auklītes pakalpojumi vai jāpievēršas attālinātajam darbam? Un ar kādiem zaudējumiem un ieguvumiem jārēķinās, pieņemot konkrētus lēmumus?

Meitiņas dzimšana ievērojami maina dzīvi

Rīgas domes deputāte, novadniece MAIRITA LŪSE ir piecus gadus jaunās Gabrielas māmiņa, kuras dzīvi un karjeru bērniņa ienākšana ģimenē mainīja ļoti krasi.

No domes uz bērnudārzu, un atpakaļ

Mairita Lūse stāsta, ka laikā, kad pasaulē nāca meitiņa, viņas ienākumu kritums nebija ļoti liels. Tas arī tādēļ, ka jau pēc nepilna gada tika pieņemts lēmums atgriezties Rīgas domē un turpināt pildīt deputātes pienākumus. Kas attiecas uz to, cik ļoti bērna piedzimšana ietekmēja ikdienas darba gaitas un karjeras izaugsmi, novadniece atceras, ka tas bija laiks, kad dzīve mainījās dažādās jomās, tajā skaitā tika pilnībā nomainīts karjeras virziens. “Patiesībā tas, ka līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē tiek nomainīta karjera, jaunajām māmiņām ir tipisks stāsts. Nav šaubu, ka bērns ļoti ietekmē mātes darba pienākumus – it īpaši, ja svarīga darba sastāvdaļa ir neformālā kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem, kas mēdz notikt ārpus oficiālā darba laika. Proti, ja arī pat kolēģi ļoti, ļoti atbalstīs, tāpat būs gadījumi, kad vairs nebūs iespējas noorganizēt vēl vienu darba tikšanos ārpus darba laika, jo gluži vienkārši būs jādodas mājās pie bērna. Turklāt šāda situācija man bija nupat. Proti, šobrīd vīrs atrodas komandējumā, bet Rīgas domē debašu rezultātā ievilkās vicemēru vēlēšanas. Tas nozīmēja, ka vienā no pārtraukumiem man bija jāskrien uz bērnudārzu, lai paņemtu bērnu, un pēc tam bija jāpaspēj atpakaļ uz domi, lai līdz galam noklausītos debates un nobalsotu. Arī šobrīd neesmu kopā ar kolēģiem, kuri atzīmē sēdes beigas un neformālā gaisotnē komunicē, kādi darbi Rīgā darāmi turpmākajos četros gados, bet meitiņai vāru vakariņas!” šo trešdien pastāstīja jaunā māmiņa.

Saeimā izveido bērnu kopšanas istabu

Mairita piebilst, ka, apvienojot bērnu ar darbu, tika izmantoti gan auklītes un bērnudārza pakalpojumi, gan arī iespēja strādāt attālināti. “Jāuzsver, ka arī jauno vecāku darbavietas ir tās, kas pēc bērna piedzimšanas var parūpēties par tēti, mammu un demogrāfiju šī vārda visplašākajā izpratnē. Piemēram, kad valsts runā par to, ka darba devējiem saviem darbiniekiem jānodrošina labi apstākļi, tā piemirst, ka arī pašas valsts un pašvaldību iestādes ir darba devēji. Tāpēc Saeimā pēc ilgiem juridiska ceļa meklējumiem ieviesām bērnu kopšanas istabu jeb vietu, kur vecāki savus bērnus var atstāt, ja viņu darbs ievelkas. Šī istaba domāta ne gluži zīdaiņiem, bet jau nedaudz pieaugušākiem bērniem. Jāteic, šī iniciatīva tapa ļoti ilgi, bet nupat ir realizēta. Uzskatu, ka šādai istabai jābūt arī citu profesiju darbavietās – no mediķiem līdz pārdevējiem un tiem, kuri strādā maiņu darbu. Tas ir ļoti svarīgi,” pārliecināta M.Lūse.

Ar meitiņu Anniju. Jautāta, ko nozīmē ģimene un bērni, Mairita uzsver, ka nevēlas dēvēt bērnus par dzīves jēgu, jo tas gan ignorē tos cilvēkus, kuriem izvēles vai apstākļu sakritības dēļ bērnu nav, gan arī pašam bērnam uzliek pārlieku lielu slogu, jau kopš dzimšanas būt par kāda dzīves jēgu. “Bērni ļauj uz pasauli paskatīties no jauna un citām acīm un var sniegt dziļu prieku. Vienlaikus nevajadzētu noliegt, ka audzināt bērnus ir milzīga atbildība un smags darbs. Ģimene ir augsne, kurā mēs visi kā sēklas uzaugam, un tās var izskatīties ļoti dažādas. Katrs varam rūpēties par to, lai mūsu un citiem bērniem būtu iespējams izveidoties par labiem cilvēkiem. Tādēļ atkārtošu frāzi, kas nevar izskanēt par biežu – sabiedrībā svešu bērnu nav!” uzsver M.Lūse.

Slavenais foto. 2020.gadā aktīvas diskusijas raisīja attēlā redzamais foto, kad Rīgas domes deputāte Mairita Lūse sanāksmju telpā ieradās ar bērnu ratiņiem. Kāds pauda viedokli, ka bērna klātbūtne darbavietā ir traucējoša, tikmēr citi nešaubījās, ka tas ir normāli un pat vēlami. Pati Mairita, atskatoties uz vairākus gadus seno notikumu, sarunā ar laikraksta “Vaduguns” žurnālistu atzīst, ka tā bija pirmā pieredze kļūt par spoguli, uz kuru visa sabiedrība atspoguļo savas domas un idejas. “Tā bija ne tikai smaga, bet arī interesanta pieredze. Jāpiebilst, ka arī nupat uz Rīgas domes sēdi devos ar savu meitiņu. Jāteic, ar piecgadnieci atrasties sēdē bija pat grūtāk, nekā laikā, kad Gabriela bija zīdaiņa vecumā,” ar smaidu sejā stāsta M.Lūse.

Ar katru bērnu pieredze citādāka

Trīs bērnu māmiņa KRISTĪNE PUGAČA, kura lielāko savas dzīves daļu pavadījusi Cēsīs, bet Balvos ar ģimeni dzīvo jau sešus gadus, stāsta, ka bērnu audzināšana, apvienojot ar darbu, ir izaicinājums. Vienlaikus viņa nešaubās, ka bērni ir dzīves lielākā laime, arī savu ikdienu iespējams saplānot tā, lai domas par karjeras izaugsmi un laika pavadīšana ar savām atvasēm harmoniski līdzāspastāvētu.

Zīdainis rokās, un uz mācībām Rīgā!

Pirms pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi mūspusē Kristīne ar vīru Aivi divus gadus strādāja Anglijā, kur pasaulē nāca vecākā meita Luīze. Tad tika pieņemts lēmums atgriezties dzimtenē, bet pēc gada ceļi atkal aizveda uz ārzemēm, Anglijā pavadot vēl divus gadus. Šajā laikā pieteicās arī vidējā meitiņa Elīza, kura piedzima jau Latvijā, jo Kristīne ar Aivi nolēma ārvalstīs vairs neatgriezties. “Nekad nešaubījos par to, ka vēlos ģimeni, jo kam tad dzīvot, ja ne saviem bērniem?! Pirmā meitiņa piedzima, kad biju tikai divdesmit gadus jauna. Varbūt varētu šķist, ka šādā vecumā lēmums par bērniņu ir pāragrs, tomēr, tagad atskatoties uz to laiku, ar vīru esam ļoti laimīgi,” uzsver Kristīne.

Viņa atceras, ka pēc pirmās meitas piedzimšanas sāka strādāt, kad Luīzei bija apmēram pusotrs gads. Lieli palīgi bija ne tikai vīrs Aivis, bet arī Kristīnes māsa ar vīru, ar kuriem ikdienas gaitas tika sakārtotas tā, lai kāds vienmēr varētu palikt mājās ar mazuli. Savukārt ar vidējo meitu Elīzu bija nedaudz sarežģītāk. Tolaik Kristīne ar Aivi uz laiku bija atgriezušies Latvijā un, kad Elīzai apritēja četri vai pieci mēneši, Kristīne nolēma turpināt mācīties. Proti, zīdainis bija uz rokām, un pusgadu trīsreiz nedēļā Kristīne ar autobusu devās uz mācībām Rīgā. Bērniņa pieskatīšanā ļoti palīdzēja vīra vecāki, pēc kā tika atvērts savs skaistumkopšanas kabinets Balvos un uzsāktas darba gaitas. “Vecākā meita jau apmeklēja bērnudārzu, bet vidējo meitu, kamēr atrados darbā, pieskatīja kāds no tuviniekiem. Savukārt trešā meitiņa piedzima pagājušā gada 16.februārī, un bērna kopšanas atvaļinājumā tā īsti arī neaizgāju, jo jau februāra beigās atsāku darbu,” stāsta Kristīne.

Balveniete piebilst, ka tās, protams, nebūt nebija pilnvērtīgas darba dienas. Turklāt Kristīne atzīst, ka pēc trešās meitas piedzimšanas viņai ir liela vainas sajūta, ka tik ļoti daudz laika nākas pavadīt darbā. Tomēr, domājot par nākotni un karjeras izaugsmi, skaistumkopšana ir sfēra, kur nevar atrasties ilgstošā prombūtnē – tiktu zaudēta klientūra un viss līdz šim sasniegtais būtu jāsāk būvēt no jauna. “Tādēļ, runājot par ieguvumiem un zaudējumiem, skaidrs viens, ka nekas nav un nevar būt svarīgāks par bērniem. Vienlaikus jādomā arī par savu darbu, un man sava nodarbošanās ļoti patīk. Bez tā nevarētu!” enerģijas pilna teic jaunā māmiņa.

Sūdzēties par pabalstu apjomu nevajadzētu

Balveniete teic, ka viņas gadījumā finansiālais aspekts, lemjot par ģimenes pieaugumu, nav bijis noteicošais. Savukārt, vērtējot valsts atbalstu jaunajām māmiņām, Kristīne spriež, ka cilvēkiem, kuriem ienākumi ir minimāli, dzīvot ar pabalstiem vien noteikti ir grūti. Tikmēr viņa pati uzsver, ka par pabalstu apjomu jaunajām māmiņām nevajadzētu sūdzēties, jo bērnu piedzimšana ir Dieva dāvana vecākiem, nevis tas tiek darīts valsts labā. “Līdz ar to negaidu, ka man kāds kaut ko iedos no malas, bet priecājos par to pašu, kas ir. Galu galā, kādēļ gan valstij būtu jāuztur vecāku jaundzimušie, jo tas ir pieaugušo apzināts lēmums un viņiem pašiem vispirms būtu jāapsver, vai bērnus var atļauties. Turklāt daudzie pabalsti veicina pabalstu paaudzi un nereti nerada vēlmi strādāt, bet gan dzīvot uz valsts rēķina,” nešaubās Kristīne.

Viņa piebilst, ka mūsdienās trīs bērni ģimenē, protams, ir daudz, bet teorētiski to varētu būt vēl vairāk, jo pieredze liecina, ka mazi bērni lielus ieguldījumus nemaz neprasa. Cita lieta, kad viņi kļūst pieaugušāki, kad bērniem, piemēram, jāuzsāk augstskolas gaitas. “Mūs vecāki palaida ar vienu maisiņu rokās un mēs paši daudz ko sasniedzām. Arī es varu iet paceltu galvu un teikt, ka visu, kas man ir, esmu sasniegusi pati, tomēr saviem bērniem gribas iedot roku un pacelt viņus maksimāli augstu,” nešaubās Kristīne.

Laimīga ģimene. Jautāta, cik grūti apvienot darbu ar bērnu audzināšanu, Kristīne Pugača stāsta, ka laikā, kad nebija piedzimusi trešā meita, viss bija salikts pa plauktiņiem. Proti, viena meitiņa apmeklēja bērnudārzu, bet otra – skolu. Savukārt, piesakoties jaunākajai meitai, šobrīd ikdiena kļuvusi nedaudz grūtāka, bet tik un tā visu iespējams saplānot. Turklāt, kā priecājas Kristīne, dzīve iedod pareizos cilvēkus pareizā laikā, jo Adelei ir arī ļoti jauka auklīte. Attēlā – jaunā māmiņa Kristīne Pugača ar vidējo meitu Elīzu (seši gadi) un vīru Aivi, kuram klēpī jaunākā meitiņa Adele (drīzumā gads un četri mēneši), bet blakus – vecākā meita Luīze (desmit gadi).

Speciālistu komentāri

Jo ilgāka prombūtne, jo grūtāk atgriezties darba tirgus apritē

SANDRA KINDZULE, Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu filiāles vadītāja: – Ja jaunā māmiņa pirms bērna piedzimšanas strādāja, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņa atgriežas darbā. Savukārt, ja māmiņai iepriekš nebija algota darba vai arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma pieņemts lēmums nestrādāt iepriekšējā darbavietā, viņa reģistrējas bezdarbnieka statusam. Šogad (uz šodienu) Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu klientu apkalpošanas centrā bērna kopšanas atvaļinājumam reģistrējušās 33 jaunās māmiņas, bet pagājušajā gadā bija 36 šādas māmiņas. Jāteic, ka Latvijā, salīdzinot ar daudzām ārvalstīm, bērna kopšanas atvaļinājums ir salīdzinoši garš. Turklāt pēc tā noslēguma bērna vecums ir pietiekams, lai vecāki savu atvasi faktiski uzreiz var iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē. Vienlaikus daļai jauno māmiņu ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā, jo, kā zināms, darba tirgus ir ļoti mainīgs. Proti, jo ilgāk cilvēks ir prombūtnē un nestrādā, jo arvien straujāk viņš izkrīt no darba tirgus aprites un prasībām. Arī pati, kad pasaulē laidu savu jaunāko meitiņu, darbā atgriezos jau pēc pusgada. Un iemesls bija tieši tāds pats, jo, strādājot valsts iestādē, darba apstākļi, pienākumi un jauninājumi ir ļoti mainīgi.

Vai atļauties bērnu nozīmē apturēt karjeru un piedzīvot materiālas grūtības? Daļēji noteikti, ka jā, jo tieši šī iemesla dēļ daļa jauno māmiņu izmanto iespēju atgriezties darbā pēc iespējas ātrāk un bērnu audzināšanu apvienot ar darbu. Nereti arī dzirdēts, ka darba devēji par darbinieku neizvēlas sievieti ar maziem bērniem, jo pastāv lielāks risks, ka šāds darbinieks sakarā ar bērnu slimošanu biežāk atradīsies prombūtnē. Tā rīkoties, neapšaubāmi, ir nepieļaujami, un arī likumiski mazu bērnu esamība nevar būt arguments, lai sievieti nepieņemtu darbā. Vienlaikus darba devējam ir tiesības izvēlēties darbiniekus. Tikmēr mana personīgā pieredze (kā darba devējam valsts iestādē) ir ļoti pozitīva, jo līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu filiālē strādājuši darbinieki, kuriem ir mazi bērni, bet ar lieliem izaicinājumiem nesaskārāmies. Arī paši darbinieki lielākoties cenšas rīkoties tā, lai nesagādātu problēmas darba devējiem, jo labam darbiniekam savus pienākumus svarīgi izdarīt kvalitatīvi, nevis regulāri būt prombūtnē.

Pirms vēlēšanām Balvu novadā bija daudz solījumu par bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu. Tomēr šis pabalsts, vienkārši runājot, ir vienreizēja dāvana, kas neatrisina konkrēto ģimeņu finansiālās problēmas un arī nemaina domas – radīt bērnu vai nē. Šī pabalsta paaugstināšanā pastāv arī risks, ka to varētu izmantot sociāli nelabvēlīgas ģimenes. Savukārt, lai palielinātu dzimstību, jādomā, lai cilvēki savā novadā jūtas labi, bet, kas pats galvenais, jārada stabilitāte, lai nebūtu šaubu par to, kāda būs rītdiena. Diemžēl šobrīd nenoteiktības sajūta ir ļoti liela, kas neļauj mērķtiecīgi un ar apņēmību plānot nākotni.

Kopšanas atvaļinājumam noslēdzoties, pēc pabalstiem nedodas

LĪGA ŠUSTOVA, Balvu novada Sociālās pārvaldes vadītāja: – Tāpat kā citviet Latvijā, arī Balvu novadā ir ģimenes, kuras saņem sociālos pabalstus – ne tikai atbilstoši likumam un noteiktajam statusam pēc bērna vai vairāku atvašu piedzimšanas (daudzbērnu ģimenes), bet arī laikā, kad ģimenē vēl nebija pieauguma. Savukārt tendences, kad jaunās māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma dodas uz sociālo pārvaldi, lai saņemtu materiālo palīdzību, Balvu novadā nav. Vienlaikus situācijas mēdz būt dažādas. Proti, ir māmiņas, kuras, piedzimstot bērnam, saņem valsts noteiktos pabalstus, bet pēc tam darba tirgū neatgriežas, jo arī iepriekš nekur nestrādāja. Bet ir arī jaunās māmiņas, kuras pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzreiz turpina strādāt vai to atsāk darīt pat ātrāk.

Vai ir ģimenes, kuras esošo pabalstu politiku izmanto ļaunprātīgi un dzemdē bērnus ar mērķi saņemt materiālo palīdzību? Nevēlos teikt, ka tas notiek ļaunprātīgos nolūkos. Vienkārši ir ģimenes ar nelabvēlīgu sociālo situāciju, kurām nav citu ienākumu, bet tikai tā dēvētā bērnu nauda. Nevar arī teikt, ka tā ir esošās sistēmas izmantošana, jo dzīves apstākļi ir tādi, kādi tie ir, un šīm ģimenēm pabalsti gluži vienkārši pienākas. Jebkurā gadījumā Balvu novadā šī nav aktuāla problēma, tomēr ģimenes, kuras savu dzīves apstākļu rezultātā saņem attiecīgos pabalstus, ir. Runājot par kopējo sociālo pabalstu politiku valstī, jebkura pabalsta paaugstināšana, ņemot vērā esošo dzīves līmeni Latvijā un to, ka viss kļūst dārgāks, ir apsveicama. Tomēr tas patiešām rada risku, ka, piemēram, sociāli nelabvēlīgās ģimenes pieejamos pabalstus varētu izmantot ļaunprātīgi, dzīvojot uz bērnu naudas rēķina. Rezultātā šī nauda ne vienmēr tiek ieguldīta bērnu vajadzībām, bet vecāki to iztērē sev. Līdz ar to pabalstu paaugstināšana ir kā koks ar diviem galiem, jo ir arī ģimenes, kuras par saņemto lielāku naudiņu teiks patiesu ‘paldies’ un to ieguldīs bērnu izglītībā un izaugsmē, nevis savu vajadzību apmierināšanā.

Kā Latvijā veicināt dzimstību? Esmu māmiņa diviem bērniem – vienam tikko apritēja pieci gadiņi, bet otrs uzsāks mācības 2.klasē. Nereti izskan viedokļi, ka katrā ģimenē vajag trīs bērnus, lai valstī būtu pozitīva demogrāfija. Katrs bērns ir Dieva dāvana un svētība, bet vai, ņemot vērā ne pārāk spīdošo sociālekonomisko stāvokli valstī, cenu sadārdzinājumu, dzīvojamā fonda un darbavietu trūkumu, arī ģeopolitiskos notikumus un kopējo nestabilitāti, par katru cenu nepieciešams arī trešais, ceturtais, piektais bērns? Uzskatu, ka nē, bet tā vietā jāizaudzina un maksimāli jāiegulda tajos bērnos, kurus Dieviņš ģimenēm jau devis. Visi šie jautājumi iet kopsolī ar finansiālo situāciju un pieaugušo atbildību, jo vecākiem jābūt atbildīgiem par saviem bērniem un viņu nākotni.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

* Par publikāciju “Piedzimt Latvijai” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

https://www.facebook.com/laikrakstsvaduguns/videos/1906548010100577