Kā tā ugunīgā kļava …

Piektais starptautiskais teātru klasiskās dramaturģijas festivāls noslēdzies. Kā kurš iespēja un izplānoja laiku izrādēm, tik arī noskatījās. “Ķiršu dārza” laikā vienmēr ir karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo skatīties izrādes nav viegli. Nav viegli arī tās izspēlēt. Aktieriem līst sviedri saspēlēs, savu varoņu likteņus izdzīvojot, skatītājiem netrūkst emociju, pārdomu, personīgās dzīves atmiņu un arī asaru. Teātris ir īpaša māksla, kā sarunā izteicās gados jauns puisis Juris, kurš bija noskatījies trešo daļu no 19 iespējamajām izrādēm. Viņam sākotnējais domu jūklis, kas jauc prātu, atgādina veļas automāta griešanos. Kad beidzot automāts  apstājas, izņem tīru, svaigu veļu. Arī emocijas  ar laiku norimst un izgulsnējas skaidrība – atziņas, kas noder un, iespējams, palīdz  turpmāk  kaut ko arī izmainīt savā dzīvē.  Izrādes bija par mīlestību. Dažādu tās izpausmēs. Kā tā ugunīgā kļava, kas deg rudeņos, un kurai līdzi sadeg arī daudzu  sirdis…

Pirmo reizi Balvu festivālā. Limbažu Tautas teātra režisore Inta Kalniņa, ar kuru skatītāji  iepazinās, noskatoties iestudējumu “Taurenīt, taurenīt”, ir arī Amatierteātru  asociācijas valdes priekšsēdētāja. Teātru festivālā Balvos limbažnieki  piedalījās pirmo reizi. Asociācija dod iespēju iznest Latvijas amatierteātru vārdus pasaulē un redzēt  skatuves mākslas jaunākās tendences. Asociācijā ietilpst arī režisores V.Resnes Balvu Tautas teātris.

Stāstiņi bibliotēkā. Alūksnes Tautas teātra  “Slieksnis” režisore Daiga Bētere uzskata, ka aktieru veidotās ainiņas, atspoguļojot bibliotēkas apmeklētāju uzvedību un manieres, ir  veiksmīgi izdevušās. Jo vairāk tādēļ, ka Alūksnes Tautas namu šobrīd rekonstruē. Tas nozīmē, ka amatierteātris vairāk nekā gadu ir bez mājām- bez telpām,  dekorācijām, rekvizītiem. Radās ideja  saspēles veidot, piemēram, lasītavā, kur viss jau ir – apmeklētāji, plaukti, grāmatas. Skatītāji, šķirstot žurnālus, pat nemanīja, ka izrāde jau sākusies. Režisore atklāja, ka citviet skatītāji tik ļoti iejūtas aktieru izspēlētajās situācijās, ka arī paši sāk runāt un dzīvot līdzi notiekošajam. Tas labi papildina  spēli, jo zināmā mērā ir eksperiments gan skatītājiem, gan arī aktieriem. Pēc izrādes Balvos viens otrs teica, ka  visas ikdienišķās ainiņas gluži pie sirds gan neesot bijušas.

Festivāla simbols. “Ķiršu dārzs” šovasar  uzziedējis piekto reizi. Tā simbols ir ķirsis, ko iestādīja par godu Balvu Tautas teātra simtgadei. Simboliskie ķiršu kauliņi vienmēr rotā arī kultūras un atpūtas centra laukumu, pilsētu. “Iestādīt” savu ķirsi nama foajē speciālā dekorā bija iespēja arī  ikvienam no 222 festivāla dalībniekiem.

Ezera krastā. Skatītāji  omulīgi sēdēja brīvā dabā, skatoties humorpilnās “Skapēna blēdības” Ogres Tautas teātra aktieru izpildījumā. Muzikāls, humorpilns uzvedums, kas ļauj atpūsties un nelauzīt galvu par problēmām. Taču liek aizdomāties, ka arī blēdīties jāprot, un kādam tas ir  talants.

Atpūtas vakarā. Sestdienas vēlā vakarā visi festivāla dalībnieki bija sirsnīgi gaidīti nama Lielajā zālē, kur skanēja mūzika, bija klāts galds un  direktore Anita Strapcāne aicināja saskandināt vīna glāzes. Visiem amatierteātru režisoriem teica sirsnīgu paldies par piedalīšanos un pasniedza skaistu simbolisku ķirsi.

Teātru fane.  Balveniete  Emerita Brenčeva vienmēr bijusi  aktīva kultūras pasākumu apmeklētāja. “Ķiršu dārza” laikā viņa noskatījās 11 izrādes. “Katra izrāde man ir svētki dvēselei. Aizeju mājās un rūpīgi  pārdomāju katru noskatīto izrādi. Festivāls ir vienreizēja iespēja baudīt skatuves mākslu. Teātri brauc pie mums, kā var neiet un tos neskatīties,” ir Emeritas pārliecība.

Vecpilsētas teātra izrāde. Pusaudzes Annas Frankas  dienasgrāmata, rakstīta no 1942. līdz 1944.gadam,  iekļauta skolu obligātās literatūras sarakstā. Par ebreju slēpšanos no nacistiem, par spēju sadzīvot, lai  izdzīvotu. Vecpilsētas teātra režisore Edīte Neimane (attēlā) veidojusi dienasgrāmatas skatuvisko variantu, ko Balvos izrādīja Sakrālajā kultūras centrā. Skatītāji izrādi vērtēja kā vienu no iespaidīgākajām un pasniegšanas formā izteiksmīgākajām  izrādēm visā festivālā. Režisore atklāja, ka doma par  skatuvisko variantu  viņai radusies tāpēc, ka kolektīvā ir atbilstoša galvenās lomas aktrise. “Caur savu  skatuvisko variantu vēlējos parādīt, cik cilvēciskā saskarsme patiesībā ir vienkārša un reizē arī sarežģīta. Izrādi spēlējam ilgi – kopš  2012. gada. Rīgas  teātru festivālā  ar to  kļuvām par laureātiem. Balvos, uzskatu, arī nospēlējām veiksmīgi,” pastāstīja režisore E.Neimane. Annas Frankas  lomu spēlēja Signe Ķipure (attēlā). Viņa ir ilggadēja aktrise, kuras talantu režisore vērtē ļoti augstu. Pēc izrādes skatītāji sprieda, cik patiesībā ir gadu aktrisei, kura tik  meistarīgi atveidoja pusaudzes vecuma meiteni. Signe atklāja šo noslēpumu - viņai ir  42 gadi, ikdienā viņa strādā  birojā grāmatvedības un ekonomikas jomā.

Ļoti bagātīgs repertuārs. Režisorei Inesei Daukstei (no kreisās) uzreiz bija skaidrs, ka teātra gardēžiem festivālā  būs ko redzēt, izjust un pārdomāt.  Šogad repertuārs bija ļoti bagātīgs. Inese noskatījās 5 izrādes:  “Ikviena manī radīja jaunatklāsmi, izbrīnu, patiku un gandarījumu. Varu tikai apbrīnot, cik tālu sniedzas režisora iecere dramatizējumā. Patika mizanscēnas, aizrāva aktierspēle, kā arī vienkāršā un tajā pat laikā estētiskā scenogrāfija, tērpi un mūzika. Esmu pateicīga Vairai Resnei un Balvu Tautas teātrim par šo iespēju dzīvot teātra pasaulē,” saka Inese.