Susāju seniori dodas apskatīt Alūksni

13.oktobrī, kad lauku darbi apdarīti, Viļakas novada Susāju pagasta seniori devās ekskursijā uz Alūksni.

Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns atzīst, ka doma aizvest seniorus ekskursijā bija jau agrāk, taču cilvēkiem  rudenī svarīgāk par atpūtu bija  novākt ražu savās piemājas saimniecībās, sagatavot ziemas krājumus, sakopt sētsvidu. “Nekur tālu aizbraukt nevaram, jo dažiem cilvēkiem  mājās ir lopi un vakarā jāatgriežas  apdarīt darbus,” piebilda pagasta  vadītājs. Jāteic, ka no mājas izkustēt vēlējās pat Anna Ambarova, kurai 16.oktobrī palika 90 gadi. Viņa iegriezās Bībeles muzejā un ar interesi aplūkoja jauno Tempļakalna ielas tiltu, lai caur gida stāstījumu uzzinātu, kā to uzbūvēja bez ezera aizbēršanas un peldlīdzekļu izmantošanas, saglabājot vidi un neskarot ezera gultni. Marija Voika pastāstīja, ka ar pagastu bijusi ekskursijā pa Daugavas lokiem, kā arī apskatījusi baznīcas Cēsu pusē. “Alūksne pārsteidza. Nekad neiedomājam paskatīt kaimiņu pilsētas visus tūrisma objektus. Mani patīkami pārsteidza renovētās daudzstāvu mājas, prieks skatīties,” atzina M.Voika. Ekskursanti pabija vairākās vietās - iegriezās muzejos, paspēja uzkāpt tornī, uz kultūras centra skatuves nodziedāt “Rūžeņu”, nobaudīt pusdienas vietējā ēdnīcā un pat iemalkot kafiju “Katrīnkrogā”.

Klausās “Vides labirintu” saimnieka stāstījumu. Inga Ganiņa un Ināra Kudure kopā ar citiem dzirdēja, kā saimnieks Aldis Verners stāsta par savu privāto dabas muzeju, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Izstādē “Ahāti – dabas varenības spogulis” skatāmi gandrīz 150 šo dabas veidojumu. Interesanti bija vērot, kā minerālus apstaro ar ultravioletajiem stariem, kurus tie atstaro dažādās krāsās, līdz ar to tumsā izskatās īpaši krāšņi.  

Kāpsim tornī?  Aleksandra Volkova, Irēna Strupka, Lucija Maļiņina un Valentīna Krēmere apsvēra ideju uzkāpt skatu tornī, kas atrodas pie Alūksnes ezera Tempļa kalna parkā. No torņa, kas ir 37,8 m augsts, paveras skats uz Alūksni. Dažiem šo augstumu izdevās pievarēt.

Samērīsimies? Lilitai un Linardam Jakovļeviem bija interesanti samērīties ar dažādu putnu spārniem, uzzīmētiem uz sienas, jo katram putnam spārnu garums  atšķīrās. Līdzās tornim bija veikaliņš, kur varēja nopirkt   suvenīrus, un daži šo iespēju arī izmantoja.

Pie Glika ozoliem. Seniori uzzināja, ka vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveica vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem — latviešu valodā iztulkoja Bībeli. Tam par godu viņš mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kuri zaļo joprojām. Blakus tiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Glika ozoli. 1685–1689”, kas simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku.

Valentīna Bukovska pie Saules tilta. Tempļa kalnā atrodas ne tikai Slavas templis, bet arī  Saules tilts, un šī ir atpūtnieku iecienīta vieta. Valentīna par garākām pastaigām ekskursijas laikā nesūdzējās, bet, atspiedusies uz sava lietussarga, ņipri tipināja citiem pa priekšu.

Pārsteidz grimētavas. Sarmīte Circene pauda apbrīnu plašajām un gaišajām kultūras centra grimētavas telpām, kurās ir vieta arī skaitliski lieliem kolektīviem, piemēram, koristiem.

Bībeles muzejā. Irēna Strapcāne un Lucija Maļiņina, arī pārējie muzeja apmeklētāji, uzzināja, ka bībele bija pirmā bērnu ābece, jo nākamā - īstā Stendera ābece - iznāca tikai pēc 100 gadiem. Bībeles cena toreiz bija tikpat liela, cik 500 kilogrami rudzu vai 140 kilogrami gaļas. Šajā muzejā ir ap 900 grāmatu - bībeles, dziesmu grāmatas, sprediķu grāmatas un dažāda literatūra, bet Bībeles vien ir ap 300, turklāt 38 valodās.

Alūksnes Kultūras centrā. Metodiķe Ilze Briediņa pastāstīja, ka šeit darbojas 9 amatiermākslas kolektīvi -skolotāju koris “Atzele”, senioru koris “Brūklenājs” un citi. Renovēto ēku novērtēja arī Susāju iedzīvotāji, izskatot teju visas telpas, diskozāli un kamerzāli ieskaitot, bet uz lielās skatuves padziedāja “Rūžeņu”.

Interesants atradums. Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns ar interesi aplūkoja Latvijas laika dzelzceļa verstu stabus ar Latvijas ģerboni. SIA “Jaunsētas tūrisms” īpašnieks Druvis Tomsons paskaidroja, ka tie atrasti tēva laukos, purvā, kur garām  gājis šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Valka. “Ir zināms, ka Latvijas ģerbonis tajā iegravēts trīsdesmitajos gados un ir vēl labi saskatāms. Mūsu cements jau sen būtu sadrupis,” teica D.Tomsons.

Garšīga kafija! Susāju seniori, arī Anna Nikolajeva un Irēna Strupka, “Katrīnkrogā” nobaudīja garšīgu kafiju.