Rakstos

Balveniešu darbi kalendārā “Solis gleznā”

Lai tuvinātu vēsturiskās vērtības un mūsdienīgo, rosinot bērnus un jauniešus pievērsties Latvijas mākslas vēstures izzināšanai un interpretācijai ar interaktīvo izglītības tehnoloģiju palīdzību, notika konkurss skolu jauniešiem “Solis gleznā”. Konkursa organizatori saņēma 321 darbu no 80 Latvijas skolām ar interpretācijām par četru Latvijas glezniecības meistaru - J.Rozentāla, J.Valtera, Ģ.Eliasa un V.Purvīša - daiļradi, no kuriem 13 bērnu un jauniešu fotogrāfijas, tostarp divas no Balvu Mākslas skolas, kas ataino latviešu glezniecības meistaru darbus, iekļautas īpašā 2017.gada kalendārā, kas jau piekto reizi tapis UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un izglītības uzņēmuma “Lielvārds” konkursā “Darini kalendāru”. Šogad tā devīze bija “Solis gleznā”.
Balvu Mākslas skolas 7.klases audzēkņi kopā ar skolotāju Anitu Kairišu interpretēja divus mākslas darbus - J.Rozentāla gleznu “Vasara Kurzemē” un J.Valtera gleznu “Gleznotājs”. Gleznā “Vasara Kurzemē” iemūžinātajos tēlos iejutās Nikola Tokareva un Gustavs Kairišs (3 gadi). Fotogrāfijā mākslas darba “Vasara Kurzemē” interpretējums Balvu Mākslas skolas audzēkņu izpildījumā iemūžināts ar nosaukumu “Pie Balvu ezera”. Savukārt J.Valtera gleznas “Gleznotājs” galvenajā tēlā iejutās Niks Kevins Petrovs, kuru grimēja Anete Vigule, bet galvenais rekvizītu izkārtotājs bija Sandis Livzenieks. Rekvizītos izmantotas lietas un detaļas no skolotājas skapja. Rezultātā Balvu parka ainavā jaunie mākslinieki iemūžināja fotogrāfiju ar nosaukumu “Gleznotājs”. Abi iesniegtie darbi arī iekļuva laureātu sarakstā, ko decembra sākumā godināja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Bērni un jaunieši dalījās pieredzē par to, kā tapis katrs darbs un kādas emocijas radījis solis gleznā citā laikā.
Tuvojoties Latvijas simtgadei, vairākiem izciliem latviešu gleznotājiem aprit apaļas jubilejas. 2016.gadā atzīmēta Jaņa Rozentāla 150. gadadiena, 2017.gadā  aprit 130 gadi kopš Ģederta Eliasa,145 gadi kopš Vilhelma Purvīša un 148 gadi kopš Johana Valtera dzimšanas. Šo gleznotāju darbi ir daļa no Latvijas kultūras kanona. Viņi veidojuši latviešu kultūru caur mākslu, pratuši savos darbos ietekmēties no dažādām kultūrām un  mākslas skolu tradīcijām, bet vienmēr savā mākslinieciskajā izteiksmes veidā pratuši saglabāt un izcelt tautas vērtības un radīt latviešu mākslas estētikas principus.