1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
08-12-2017
Vārdadienas šodien: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Žēl, ka stellēs vairs neklaudz paminas

 

Kas: pensionāre Valentīna Bratušķina, 84 gadi.
Kur: Viļakas novadā, lauku viensētā.
Ko dara: priecājas par brīvību un gaida ciemiņus.

 

Jau gadus desmit, kopš miris vīrs, viņa dzīvo viena. Liktenis mūžībā aizsaucis arī jaunāko dēlu, atstādams vecmammai Valentīnai mazmeitiņu. Lai arī bijušas runas, ka viņa varētu pārcelties uz dzīvi pie otra dēla, pensionāre strikti izvēlējusies palikt savā viensētā. Te ir viņas mazā pasaulīte, kur iemītas taciņas, zināma katra kartupeļu vaga, zemeņu grēdas, puķes un viss, ko pensionāre vēl spēj un vēlas apkopt pati savām rokām. “Teicu viņiem, ka dzīvošu savās mājās, kamēr vien spēšu. Te man ir brīvība, te viss ir manējais,” mundri saka pati Valentīna. Vasaras mēnešos viņas braucamrīks ir velosipēds vai arī iet kājām, bet sala laikā, kad sniegs un vējš, maizi un citu pārtiku piegādā dēls.

Sāk rosīties agri pavasarī
Saimniecei neienāk prātā bēdāties, ka dzīvo nomaļus no kaimiņiem un tuvumā šalc mežs. Viņa iziet pagalmā un visapkārt – brīvība! Tur viņai puķu košums, ogu krūmi, siltumnīca ar tomātiem. Visur jūt saimnieces darbīgās rokas. Valentīnai patīk rosīties. Kā iziet ārā, tā gatava strādāt visu dienas cēlienu līdz pat pievakarei. Rosīties sāk jau agri pavasarī – ņem lāpstu vai dakšas un rok, kamēr citi laukos nogaida, kad apžūs zeme un varēs braukt ar tehniku. Viņa nolīdzina lauciņu ar grābekli, pēc acumēra izvelk vadziņas un pa vienam sastāda iepriekš istabā saasnotus bumbuļus, ko aprušina no abām pusēm vēl ar kapli. Tāpēc sanāk, ka viņai kartupeļi jau zaļo, izlīduši augšpusē, kamēr viens otrs laukos tos tikai vēl meklē pagrabā. Visas vagas dārzā izravētas, uzirdinātas, lai arī lietavas vietām dārzu samērcējušas par daudz. Tupeņi ir izauguši, drīz varēs lasīt nost. Tagad pienācis ogu vākšanas laiks, pilnu muti var našķoties ar jāņogām un ērkšķogām. Valentīnas plānos pēc pupiņu novākšanas ir iestādīt jaunas zemeņu vagas, lai arī citu gadu netrūktu šī garduma. No pašas dārza patīkami pagatavot kādu dārzeņu sautējumu vai arī svaigus salātus ar zaļumiem. Siltumnīcā sārtojas tomāti, gatavojas sarkanā paprika. Valentīna atklāj, ka veikalā labprāt nopērk žāvētu cūkas karbonādes gabaliņu, rudzu maizi un arī saldā krējuma paciņu. Tie viņai ir neiztrūkstoši produkti ikdienas uzturā. Pienu gan viņa tikpat kā nelieto, lai gan kādreiz dzert trekno lauku slaukumu bijusi ierasta lieta.

Kopš bērna kājas
“Esmu pieradusi strādāt kopš bērna kājas. Augām pieci bērni, tēvu paņēma karā, vajadzēja darīt visus darbus,” viņa atceras. Tagad šai saulē viņas palikušas vien abas vecākās māsas. Jaunības gados Valentīna bija kolhozniece, daudz strādāja uz lauka. Joprojām atceras izbīli ar zirgu, kurš bijis pārlieku straujš, un meitene, vākdama akmeņus, to nespēja novaldīt. Vēlāk strādāja lopkopībā, arī mežniecībā, tad bija uzskaitvede, mācījās krejotavas vadītāju kursos. Darba gados viņai sakrāti daudzi diplomi un medaļas par aktīvo mūža devumu. Pārdzīvots laiks, kad sievietes nesaudzēja, un lika iet strādāt fermā jau pāris mēnešus pēc bērna piedzimšanas. Valentīna šai prasībai pretojās, tādēļ ģimene dabūja arī ciest. Viņus nosūdzēja par otra ragulopa turēšanu, kas tolaik nebija atļauts, tādēļ samazināja izmantojamā zemes gabala platību. Taču vīrs par šo kolhoza valdes lēmumu daudz nebēdāja, turpināja saimniekot, kā ierasts. Pensijas laiku Valentīna sagaidīja, strādādama jaunuzceltajā pīļu kompleksā. Viņa tur strādāja vēl kādu laiku pēc tam, atteikusies no pensijas, jo abus ienākumus saņemt nebija ļauts.

Rokdarbu meistare
Valentīnai piemīt daudz talantu. Ne velti istabā goda vietā nolikts Atzinības raksts, ko dāvājis Nacionālais kultūras centrs par ieguldījumu nacionālās kultūras vērtību apzināšanā un tālāknodošanā. Valentīna 27 gadus mēroja ceļu līdz Viļakai, lai piedalītos folkloras kopas “Atzele” mēģinājumos. Ne par grūtu, ne ilgu bija nostaigāt 7 kilometrus turp un atpakaļ, lai dziedātu. Tagad gan vairs šajā kopā nedzied, saka, ka balss sāk pagurt un arī kājas vairs nejūtas tik drošas. Taču, satiekoties ar dziedātājām kādā svētku pasākumā, arī pati lustīgi dzied līdzi sen zināmās dziesmas.
Valentīnas istabas rotā izšuvumi, kas uzklāti uz galda, pielikti pie sienas, gultas pārklātas ar rakstainām austām segām. Arī tas ir viņas roku darbs. Pati smej, ka jaunībā, kamēr vēl nebija izgājusi pie vīra, bijusi sevišķi čakla rokdarbniece. Tad viņai bijis daudz brīva laika, jo uz puišiem nav skatījusies, labāk sēdējusi stellēs un audusi vai arī darinājusi ļoti smalkus izšuvumus. “Tagad man tos vairs nevajag. Labprāt ņemu un atdāvinu,” viņa atzīst. Valentīna drusku skumst, ka stelles tagad nelietderīgi stāv uz istabaugšas,- nav vairs, kas gribētu un arī mācētu tās izmantot. Arī rados nav nevienas sievas, kurai patiktu klaudzināt stelles. Valentīna joprojām ada, un jaunu zeķu pāris parasti top rudens vai arī ziemas novakarēs, kad nav cita darba. Skatīties televizoru viņai nepatīk, pensionāre labāk ada vai tamborē.
Valentīna Bratušķina sevi raksturo kā izdarīgu un labu vietējā ciema iedzīvotāju. “Ar visiem satieku, gaidu ciemos labus cilvēkus un priecājos par viņiem,” pati saka. Laikraksta “Vaduguns” ciemošanās reizē pie Valentīnas namdurvīm pieklauvēja arī radinieki no Ogres – Uldis, Vanda un Anna, kuri labprāt klausās folkloras kopas “Atzele” disku ar Valentīnas balsi un apbrīno pensionāri par viņas enerģiju un možumu.

 

Ko par viņu saka citi
Aldis Pušpurs Susājos:- Valentīna visu mūžu bijusi ļoti kārtīgs un ticīgs cilvēks. Ja ko dara, izdara uz to labāko. Man viņas tēlā iemiesojas veco laiku tikumi foršā izpildījumā. Tās ir dažādu darbu prasmes, zināšanas, atsaucība, cilvēcīgums un vienkāršība. Šķiet, Valentīna, gadiem ejot, nemainās. Viņa apmeklē arī Vēršukalna kultūrvēstures muzejā rīkotos pasākumus. Un parasti atnāk ļoti savlaikus – stundu vai pusotru iepriekš. Viņa dzīvo patālāk un nāk no savām mājām kājām. Vienkāršs un patiess lauku cilvēks.
Ingrīda Zondaka, lietvede Susāju pagasta pārvaldē:- Ļoti strādīga tante. Zinu, kādreiz viņai bija plašs zemeņu lauks, daudz puķu. Tās viņa audzē joprojām. Interesējas par jaunākajām šķirnēm un puķes pasūta caur katalogiem un selekcionāriem. Pensionāre brauc ekskursijās, mīl dziedāt, zina no galvas vārdus daudzām, daudzām dziesmām.
Ilmārs Locāns, pagasta pārvaldes vadītājs:- Susājos vientuļi dzīvo aptuveni 15 cilvēki. Cenšamies viņus sadzirdēt un arī palīdzēt. Viņi var braukt bez maksas autobusā, kas pārvadā skolēnus, ar transportu atvedam uz vietējās nozīmes sarīkojumiem un pēc tam aizvedam atpakaļ uz mājām, bet uz konkrētiem lūgumiem atsaucas un sniedz palīdzību sociālais dienests. Valentīna Bratušķina dzīvo patālu no centra. Atceros, bija problēmas ar kaimiņu suni, jo, braucot ar riteni, rējējs viņu sabaidīja. Tagad viss ir kārtībā, šo jautājumu atrisinājām.

 

 

 

 

Laika prognoze

-2.6°C

Balvi

Pārsvarā mākoņains
Humidity: 97%
Wind: DDA at 0 kmh
Otrdiena2°C/6°C
Trešdiena-3°C/3°C
Ceturtdiena-2°C/-1°C
Piektdiena0°C/1°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
Sesta judze
vadi

Veiksmes prognoze

Pirmdiena

Pragmatiskajā pirmdienā nepalīdzēs sapņošana un lidināšanās mākoņos. Būs vien jādara tas, kas jādara. Vairāk vadīsimies no prāta, nevis jūtu pozīcijām. Pie jaunām lietām nevajadzētu vēl ķerties, labāk pabeigt vecās, sen zināmās. Šodien vajadzētu izvairīties no darbošanās ar lakām, krāsām un citām indīgām vielām. Tāpat kosmētiskas vai medicīniskas procedūras, kas saistītas ar kārpu, dzimumzīmju un furunkulu likvidēšanu, ieteicams atstāt uz citu dienu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Vai Latvijā cilvēkus apzināti izdzīvo no laukiem?