Rakstos

Ņems vērā reālo situāciju

  • Drukāt

Jau ziņots par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā platībā, var piemērot atkāpes, administrējot tiešmaksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.

Atkāpes atbalsta maksājumu saņemšanai
Uz platību maksājumu saņemšanu neattiecinās termiņu zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo stādījumu rindstarpu izpļaušanai un papuves aparšanai, jo šīs platības apsaimniekošana prasa ilgāku laiku. Tiešo maksājumu saņemšanai neattiecinās minimālās ražības ieguves prasību saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Arī meliorācijas sistēmām plūdu nodarītos bojājumus neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, lai saņemtu tiešos un platību maksājumus.
Balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegumu, par vienu gadu var pagarināt noteikto projekta īstenošanas termiņu un noteikt sasniedzamos rādītājus līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemākus par normatīvajos aktos noteiktajiem, pieļaujot 10 procentu toleranci. Vērtējot projektos noteikto mērķu sasniegšanu, ņems vērā reālo situāciju un pagarinās uzraudzības periodu vai arī piemēros atkāpes. Nepiemēros soda sankcijas par minimālo ieņēmumu prasības neizpildi marķētās dīzeļdegvielas iegādei un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.

Zaudējumus segs tikai daļēji
Līdz 2.oktobrim ik darbdienu Balvos, Brīvības ielā 46 a, pieņems iesniegumus par plūdos cietušajām platībām. Tas jādara iespējami operatīvi, lai varētu apzināt situāciju un platības apsekot. Apsekošanas faktu fiksē elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un dokumentē ar fotogrāfijām.
Zemkopības ministrija uzsver, ka kompensāciju saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā. Kompensēt paredzēts tikai bojā gājušo graudaugu, dārzeņu un kartupeļu platību, un zaudējumus lauksaimniekiem būs iespējams segt tikai daļēji. Zaudējumu apmēru rēķinās, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajai kultūrai. Kopējo kompensāciju izmaksai nepieciešamo summu aprēķinās, ņemot vērā visu apzināto bojā gājušo platību novados, kuros izsludināta ārkārtējā situācija.

Cerības ar katru dienu zūd
Lauku uzņēmēji vēl nogaida un nesteidz pieteikties kompensāciju saņemšanai cerībā, ka tomēr izdosies ievākt kaut kādu daļu graudaugu. Bet šonedēļ atkal lietavas. Tilžas lauksaimnieks Vilnis Dzenis neslēpj, ka situācija ir vairāk nekā bēdīga. Pieklususi uzņēmuma “Tilžas rapsis” teritorija, tukšajos bunkuros skan tikai atbalsis. Šoruden, salīdzinot ar pērnā gada darbu kalendāru, produkcijas vākums tilžēnietim ir 30% līmenī. Graudi ir vairāk nekā mitri, tie neripo uz priekšu un nebirst bunkurā. Vilnis saka paldies firmām, kas ir saprotošas un pieņem arī tādus graudus, kādus atved zemnieki. Dažkārt mitruma procents uzrāda pat 28%. “Izdevumi būs lieli, un vēl nav zināms, kas no tā visa paliks pāri,” saka lauksaimnieks. Jo sāpīgāk vērot realitāti zinot, ka bija izaugusi laba, pat ļoti laba raža. Bet tīrumi izskatās briesmīgi – stāv lieks ūdens, vārpas daudzviet cieši piegūlušas zemei. Grūti padomāt, kā būs ar rudens arumu un vai vispār šīs sezonas laikā tik briesmīgi izmocīto zemi varēs sakārtot un apsaimniekot tālāk. V.Dzenis sakās esam vēl optimists, lai gan cerība, ka šoruden spēs izbraukt uz lauka un kaut ko ievākt, zūd ar katru dienu. Sinoptiķi nebeidz solīt lietainas dienas. Auzas acīmredzot ir norakstāmas pilnībā. “Satiekamies ar citiem zemniekiem, parunājam, pakratām sirdi viens otram, un viss. Labo gadu pieredze atgādina, ka lauksaimniekam jāiekrāj arī rezerve, jo ne velti nākas piedzīvot arī šādus kritumus, kādi ir tagad,” atzīst Vilnis. Pašam nelielu mierinājumu sniedz apziņa, ka nav saistību ar banku, apdrošinātas rapša un vasaras kviešu platības.

Vēl nogaida
Balvos pieteikumus par plūdu nopostītajiem sējumiem dienā iesniedz kādi 4-5 lauksaimnieki. Tie saņemti no Viļakas, Šķilbēniem, Baltinavas, Rugājiem, Bērzpils. Darbiniece atzīst, ka lauku uzņēmēji ar ziņu iesniegšanu vēl nogaida cerībā, ka varbūt laika apstākļi uzlabosies un viņi iespēs ievākt kādu daļu izaugušā. Šonedēļ iesniegumus aizpilda rakstveidā, bet pēc 15.septembra to varēs izdarīt arī elektroniski. Pieteikumos jānorāda hektāri, konkrētais kultūraugs, jāpievieno arī karte.