1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
08-12-2017
Vārdadienas šodien: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Katra uzvara ir solis uz priekšu

Vārds, uzvārds: Arvis Vilkaste
Dzimis: 1989.gada 8.aprīlī Balvos
Nodarbošanās: profesionāls sportists, bobslejists
Ģimene: precējies
Pēdējie sasniegumi: 2014.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos sudraba medaļa četriniekos; 2015.g. Pasaules čemponātā Vintenbergā četriniekos bronza, Eiropas čempionātā Laplaņā - zelts; 2016.g. - Pasaules čempioni četriniekos Īglsā.

 

Sporta dzīves pārzinātāji, eksperti un bijušie treneri baltinavieša Arvja Vilkastes līdzšinējo sportisko karjeru vērtē īsi un kodolīgi – tas ir veiksmes stāsts. Lielajā sportā bobslejā viņš ir tikai 8 gadus, bet bez izcīnītajām zelta, sudraba un bronzas medaļām Pasaules kausa posmos Arvja un viņa komandas kontā ir arī Olimpiskais sudrabs un Pasaules čempiona tituls.

Par jūsu četrinieka panākumiem droši vien grāmatu varētu uzrakstīt…
-Plāna burtnīca vien sanāktu (smejas). Grāmata drīzāk varētu sanākt par treniņu procesu, sacensībām, pārbraucieniem, traumām... Man ir bieza treniņu klade, ko sāku rakstīt 2006.gadā. Treniņnometnē Ukrainā, kur tolaik vēl trenējos vieglatlētikā, man to uzdāvināja trenere Sarmīte. Kopš tā laika tur pierakstu katru savu treniņu. Pēdējā laikā rakstu ļoti cieši, jo kladē palikušas vien dažas baltas lapas. Gribas, lai pietiek līdz Olimpiskajām spēlēm Korejā...
Pirms trīs gadiem izcīnīts Olimpiskais sudrabs! Vai kas tāds Tev vispār sapņos rādījās?
-Nē, tiešām nerādījās. Bija klusa cerība tikt sešiniekā…
Kādas emocijas pārņem brīdī, kad stāvi uz goda pjedestāla?
-Gandarījums un prieks par padarīto darbu.
Kas jādara, lai izaugtu par olimpieti? Tas pa spēkam katram sportistam?
-Tas viss ir ļoti daudzu faktoru veiksmīgs salikums. Bet galvenais ir gribasspēks un neatlaidīgs darbs, kas atmaksājas ar panākumiem.
Kas, Tavuprāt, bobslejā ir skaists?
-Ja godīgi, tad tiešām nezinu… Bobslejs iemāca pārvarēt, disciplinēt sevi, cīnīties, kļūt fiziski spēcīgākam… Uzvaras ir skaistas. Skaistas ir arī atgriešanās mājās pēc ilgas prombūtnes.
Jūsu četrinieka visi trīs stūmēji ir lauku puiši. Ar ko tas skaidrojams? Pilsētnieki nav tik izturīgi un spēcīgi?
-Negribas tik kategoriski spriest, tomēr uzskatu, ka lauku darbi norūda un attīsta fiziskās spējas, tāpat arī disciplinē.
No kurienes Tev tas spēks un dabiskais stiprums?
-Viss mērāms neatlaidīgā darbā.
Jūsu četrinieka panākumu atslēga ir…
-... saliedēts komandas darbs un pilota Oskara Melbārža meistarība.
Pirmā reize kamanās. Tu to atceries?
-Jā! Tas bija ar Uģi Žaļimu Siguldā, kad braucām no dāmu starta. Mans pirmais gads bobslejā. Uģis ar Osi togad mācījās braukt pa trasi. Uģis iepriekšējā dienā bija divreiz kritis, tādēļ arī es, loģiski, biju gatavs kritienam. Vēl tagad atceros - tas bija ļoti bailīgs brauciens. Bija liela nesaprašana un neziņa par gaidāmo… Bet beigu beigās līdz galam tikām – laimīgi, bez kritiena.
Svarīga sastāvdaļa sportista ikdienā noteikti ir uzturs. No kādiem produktiem un iecienītiem ēdieniem nākas atteikties?
-Starpsezonā neatsakos ne no kā – ēdu visu, ko kārojas. Bet sezonā, kad ir problēmas ar kopējo komandas svaru, ir jāatsakās no saldumiem.
Kas ir Tava stiprā aizmugure, mīļie cilvēki?
-Protams, sieva Ieva un meita Madara. Arī baba, mamma. Izmantojot iespēju, vēlos pateikties visiem, kuri seko līdzi bobslejam un mūsu gaitām, tur īkšķus.
Jums režīms teju kā jūrniekiem. Aizbraucat, atbraucat uz pāris dienām, un atkal projām. Cik viegli izturēt atšķirtību no ģimenes un mīļajiem?
-Iepriekš to tik ļoti neizjutu, bet kopš man piedzima meita, ir ļoti, ļoti grūti - jo īpaši sezonas laikā, kad no mājām esmu projām vairākus mēnešus. Agrāk arī šķita smagi, bet bija jau izveidojies zināms pieradums un apziņa, ka tas ir darbs un prombūtne no mājām un tuviem cilvēkiem ir neatņemama sastāvdaļa.
Interesanti, ka pilotam Oskaram Melbārdim sievu sauc Ieva, un arī Tev ir sieva Ieva. Vai arī komandas biedru draudzenes un sievas mēdz satikties?
-Mēdz, jā. Kad ir pieņemšanas un pasākumi saistībā ar darbu, tad visi kolēģi tiekamies ar otrajām pusēm. Tādās reizēs sievas un draudzenes pačalo.
Vai Tava Ieva kaut reizi ir sēdējusi bobā?
-Bobā viņa ir sēdējusi, bet nekustīgā (smaida). Ā, ir arī nolaidusies no starta estakādes. Pa trasi vēl nav braukusi un arī neraujas to darīt, kaut gan ātrums viņai patīk.
Esi kādreiz iedomājies sevi boba pilota vietā?
-Ir interese pamēģināt, bet tikai pamēģināt.
Ko vēl dari bez bobsleja? Vai ir kas tāds, kas interesē, un vai vispār kam citam pietiek laika?
-Visu savu brīvo laiku veltu meitas audzināšanai. Nekam citam šobrīd laika neatliek un arī nevelk.
Tev kādreiz uznāk sajūta, kad gribas visu mest pie malas?
-Uznāk. Parasti tas notiek brīžos, kad piedzīvoti kritieni, ir traumas un vairs nevar strādāt ar maksimālu atdevi. Tas ir ļoti smagi - ieguldīts ļoti liels darbs, un pēkšņi kritiens atpakaļ…
Pats esi nācis no Baltinavas, bet tagad dzīvo Rīgā. Kas Tavai sirdij tuvāks - galvaspilsētas kņada un steidzīgais ritms vai rāmā lauku gaisotne?
-Protams, lauku miers. Par to esmu bijis pārliecināts vienmēr. Laukos viss ir nesteidzīgāks, klusāks, mierīgāks – vārdu sakot, citādāks. Dodoties no Rīgas uz lauku mājām, pat satiksme kļūst krietni lēnāka. Bet tas drīzāk krīt uz nerviem, nevis iepriecina (smejas).
Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli. Tu jau esi olimpiskā sudraba ieguvējs… Kādi ir nākotnes mērķi?
-Cīnīties par uzvarām ikkatrās sacensībās. Vienalga, kāds tām ir mērogs.

Kā izaudzināt olimpieti?

 

Inta Vilkaste, Arvja mamma: -Manuprāt, nekāda īpašā audzināšana tam nav vajadzīga. Svarīgi jau agrā bērnībā sajust bērna aicinājumu un atbalstīt viņu visos centienos. Arvis, jau mazs būdams, izmantoja katru iespēju pasportot – kopā ar tēti gāja uz sporta zāli, slidoja, skrēja, darīja visu, kas patika. Atceros, kad skolas laikā viņam jautāja, vai negribētu nodarboties ar profesionālo sportu, Arvis vienmēr teica – nē. Taisnība vien ir teicienam: nekad nesaki ‘nekad’, jo nu viņš jau daudzus gadus ir profesionālajā, lielajā sportā.
Valentīna Boldāne, Arvja vecmamma: -Arvis bērnību lielākoties pavadīja pie manis, Baltinavā, un jau kopš mazām dienām ļoti aizrāvās ar sportu. Arī lauku darbi viņam nebija sveši - tos Arvim ierādīja viņa vecaistēvs, pat speciāli sataisīja mazākas dakšas sienam un lāpstu, lai var strādāt abi kopā. Toreiz jau pavisam citi laiki bija – neviens bērns pie televizora vai datora nesēdēja, bet gāja strādāt lauku darbus. Arī Arvis daudz strādāja un paralēli trenējās - redz, kas no tā visa sanāca. Bet, teikšu godīgi, man no tā bobsleja joprojām bail – kad pa televizoru rāda sacensības, es neskatos, tikai klausos, jo satraucos, lai tikai puiši nenokrīt un nesasitas. Kad zinu, ka brauciens bijis veiksmīgs, mierīgu sirdi noskatos atkārtojumu. Droši vien nekad neaizmirsīšu Arvja četrinieka braucienu Sočos, kad viņi izcīnīja olimpisko sudrabu. Asaras bira tāpat kā mazdēlam – tik emocionāli tas bija. Vēlāk viņš atveda parādīt savu medaļu, paturēju rokās - dikti smaga. Taču arī darbs tajā visā ieguldīts smags – puiši to bija pelnījuši.
Sarmīte Keisele, Arvja bijusī trenere: -Olimpieši izaug ar mērķtiecīgu darbu un pacietību. Arvis pie mums uz sporta skolu atnāca ieinteresēts un motivēts, turklāt viņš bija ļoti apdāvināts gan ar ātruma īpašībām, gan koordināciju. Viņam padevās viss, ko mācīju, turklāt tas arī patika. Viņš sasniedzis tik daudz, pateicoties dabas dotajam talantam un mērķtiecībai. Joprojām sekoju līdzi viņa sportiskajām gaitām un turu īkšķus, lai viss izdodas!

 

 

 

Laika prognoze

-2.8°C

Balvi

Pārsvarā mākoņains
Humidity: 97%
Wind: DA at 0 kmh
Otrdiena2°C/6°C
Trešdiena-3°C/3°C
Ceturtdiena-2°C/-1°C
Piektdiena0°C/1°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
Sesta judze
vadi

Veiksmes prognoze

Pirmdiena

Pragmatiskajā pirmdienā nepalīdzēs sapņošana un lidināšanās mākoņos. Būs vien jādara tas, kas jādara. Vairāk vadīsimies no prāta, nevis jūtu pozīcijām. Pie jaunām lietām nevajadzētu vēl ķerties, labāk pabeigt vecās, sen zināmās. Šodien vajadzētu izvairīties no darbošanās ar lakām, krāsām un citām indīgām vielām. Tāpat kosmētiskas vai medicīniskas procedūras, kas saistītas ar kārpu, dzimumzīmju un furunkulu likvidēšanu, ieteicams atstāt uz citu dienu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Vai Latvijā cilvēkus apzināti izdzīvo no laukiem?