1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
16-04-2024
Vārdadienas šodien: Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

Vasaras sezonu noslēdz ar Ģimeņu futbola dienu

 

Sestdien Balvu Valsts ģimnāzijas stadionā pulcējās lieli un mazi, lai vasaras sezonas noslēgumu pavadītu sportiskā gaisotnē. Aptaujātie sportisti bija vienisprāt, ka šobrīd aktuālākais jautājums ir Balvu stadiona rekonstrukcijas darbi.

Plānots, ka stadionu pēc būvdarbiem svinīgi atklās jau nākamā gada jūnijā. Lai arī tas ir sen gaidīts notikums, diskusijas par to kļūst arvien spraigākas. Ne velti treneris un Balvu novada domes deputāts Jānis Zakarīts pēc 12.oktobra domes sēdes uzsvēra, ka sportisti ir nemierā ar esošo projektu. Arī Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva Ģimeņu futbola dienā neslēpa bažas par stadiona nākotni. Viņaprāt, daudzas lietas mūsu valstī nav līdz galam pārdomātas: “Uzskatu, ka stadionā nepieciešamas tribīnes ar jumtu, kas ir ļoti svarīgi. Otrkārt, cilvēku paliek mazāk vai vairāk, tomēr ģērbtuvēm un inventāra telpām jābūt atbilstošām mūsdienu prasībām. Ja ģērbtuves ir, piemēram, 17 vai 20 kvadrātmetrus lielas, tad tas ir stipri par maz. Stadionus nebūvē katru gadu...” Taujāts, vai deputāti uzklausīs futbolistu vēlmes, E.Kaļva atgādināja, ka tās nav tikai futbolistu, bet dažādu sporta veida speciālistu prasības. “Vienreiz ir jāsaņemas, jāsapurinās un jāizdara viss iespējami labāk. Stadions nedrīkst strādāt tikai pāris mēnešus gadā, tāpēc jādomā arī par profesionālu apgaismojumu,” viņš piebilda. Ģimeņu futbola dienā aktīvi startēja arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs. Viņš paskaidroja, ka risinājums tiek meklēts: “Papildināsim un pamainīsim projekta virzību. Šis jautājums nav nolikts maliņā.”


Galvenais tiesnesis. Balvu Sporta centra treneris Ingus Zaharāns priecājās, ka Ģimeņu futbola diena Balvos notiek jau vairākus gadus. Viņš, tāpat kā pārējie futbola spēles mīļotāji, uzsvēra, ka sportisti ar nepacietību gaida stadiona pārbūves darbu rezultātu.


Nākamgad startēs. Balvu luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis kopā ar bērniem turēja īkšķi par četrgadīgā Eduarda sportiskajām veiksmēm. “Nākamgad, kad bērni paaugsies, Ģimeņu dienā piedalīsimies jau kuplākā skaitā,” solīja mācītājs.


Kapteiņu cīņa. Komandu kapteiņiem nācās vilkt vienam otru. Foto - cīnās divi Aigari (Noviks un Pušpurs). Tiesa, pārliecinošu uzvaru kapteiņu cīņā izcīnīja Jurģis Vilciņš.


Startē komandās. Visi sportisti vilka lozes, lai sadalītos četrās komandās. Par to kapteiņiem izvēlējās četrus pieaugušos: Aigaru Pušpuru, Aigaru Noviku, Jurģi Vilciņu un Jāni Gaili. Lai arī Jānis oponēja, ka pulkvedis nevar būt kapteinis, savus pienākumus viņš pildīja godam. Viņa vadītā “Sarkanā komanda” jau pirms sacensībām izdomāja saukli: “Kopā mēs varam!” Un varēja arī...


“Dzeltenie”. Šo komandu veiksmīgi vadīja Aigars Noviks.


Traucē zaķa čības. Astoņgadīgajai Keitai Zaharānei vienā no mēģinājumiem, sitot bumbu vārtos, paslīdēja kāja. “Pie visa vainīgas zaķa čības,” sprieda meitenīte.    


Varēja labāk. Bumbas žonglēšanas jeb “Kurš vairāk” pārbaudījumā nepārspēts palika kapteinis jeb pulkvedis Jānis Gailis. Viņš katrā no diviem mēģinājumiem spēja bumbu uzsist jeb driblēt 50 reizes. Savukārt Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas 8.klases audzēknis Dāvis Pužulis (foto) sprieda, ka viņa rezultāts varēja būt labāks. “Jātrenējas,” secināja puisis.


Veido makaronu krelles. Jurģis Vilciņš neslēpa, ka futbolu spēlēt ir vieglāk, nekā veidot makaronu krelles: “Tas ir līdzīgi kā raidījumā “Lauku sēta”, kur šķiro pupiņas. It kā nekas nav sarežģīts, tomēr nav tik viegli trāpīt mazā caurumiņā. Šādi pasākumi saliedē gan bērnus, gan vecākus, gan trenerus.” Spriežot par stadiona būvniecības darbiem, Jurģis uzsvēra, ka noteikti jābūt tribīnēm ar jumtu, skrejceļiem un apgaismojumam. “Piemēram, ģimnāzijas stadionā apgaismojuma nav, un tas nozīmē, ka āra treniņi ir ierobežoti. Varam trenēties maksimāli līdz pulksten 18.”   


Roku rokā. “Zilā komanda” veiksmīgi pievarēja pārbaudījumu “Roku rokā”, kurā visai komandai bija jāizlien cauri trīs dažāda izmēra riņķiem.


“Ai, Jēzus, Jēzus!” Diāna Tabore, pārvarot piepūšamo atrakciju, nepārtraukti atkārtoja: “Ai, Jēzus, Jēzus!” Lūgta atklāt, vai tas palīdzēja, Diāna atklāja, ka viegli nebija.   

Reportāžas

vadi

Veiksmes prognoze


.