1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
17-11-2017
Vārdadienas šodien: Aleksandrs, Doloresa

Rakstos

Garšīgā plūme ar bērnības atmiņām

Zinātniece Māra Skrīvele 20 gadu laikā Balvu pusē ciemojusies daudzkārt, aizrautīgi stāstot par augļkopības attīstības iespējām un jauninājumiem. Jauni rosinājumi vienmēr noderīgi. Zinātniece aicina atcerēties un censties atjaunot garšīgo Dzelteno olplūmi.

Veikalu plauktos vietējās plūmes, izņemot hibrīdplūmi ‘Kometa’, gandrīz vairs nav atrodamas. Mēģinājumi ieviest komercdārzos kādu no rietumu vai Krievijas šķirnēm nav bijuši veiksmīgi. Taču Latvijas Dzeltenās olplūmes bija atrodamas gandrīz katrā lauku sētā un bija ne mazāk kā 50% no visiem plūmju stādījumiem, turklāt bagātīgi ražoja. Diemžēl laika gaitā audzes bez kopšanas sabiezinājās, novecoja un vairs neražoja, atstājot tikai bērnības atmiņas par šķirnes augļu teicamo garšu. Vadošā pētniece doktore Māra Skrīvele secinājusi, ka šķirnes labākie kloni ir jāatjauno. Šo plūmi joprojām veiksmīgi audzē dažos Igaunijas komercdārzos ar nosaukumu “Liivi kollane munaploom”. Tā sastopama arī Lietuvā un Krievijas pierobežas rajonos. Tirgū plūme ļoti pieprasīta, jo atzīta par plūmi ar visgaršīgākajiem augļiem.
Kāpēc plūmes agrāk labi ražoja arī audzēs, zālājā? Iespējams, seklā sakņu sistēma, kamēr audze nebija sabiezināta, pietiekami daudz barības vielas saņēma no nobirušām lapām un augļiem, arī nepļautā zālāja. Zinātniece aicina agronomus, kuru dārzos saglabājušās Olplūmju audzes vai atsevišķi kādreiz labi ražojoši koki, iesaistīties šīs šķirnes labās slavas atjaunošanā. Taču nederēs novērojumi par kokiem, kas iegādāti pēdējo 50 gadu laikā kokaudzētavās, ja izmantoto potzaru izcelsme nav zināma. Ja audzē daļa koku vēl ir samērā veselīgi, var sākt ar novecojušo un vārgo koku izzāģēšanu un atstāto koku vainagu atjaunošanu, zarus pamatīgi saīsinot. Protams, noderēs arī dažāda veida mulča, lai uzlabotu mitruma režīmu. Ja iespējams ierīkot jaunu stādījumu, no vecās plūmju audzes jāizvēlas spēcīgas, bet ne pāraugušas sakņu atvases audzes malā. Pavasarī vajadzētu pavērot, vai olplūmes zied reizē ar kādu blakus augošu plūmi, vai tai ziedu putekšnīcas jau nav izbirušas laikā, kad plūmes ir pilnos ziedos. Par kādas šķirnes piemērotību apputeksnēšanai var pārliecināties, ja tās ziedošos zarus ar neizbirušām putekšnīcām ieliek traukā ar ūdeni un to pakarina plūmes kokā.
Pētījumi 1935.gadā Vecaucē un 1936.gadā Priekuļos liecināja, ka olplūme bijusi pašauglīga. Turpretī pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā veiktie pētījumi liecina, ka tā ir pašneauglīga. Izskaidrojumi varētu būt divi – vai nu ārējiem apstākļiem mainoties olplūme mainījusi savu bioloģiju, vai arī eksperimentos iekļauti dažādi kloni.
Mākslīgi apputeksnējot, pietiekamu augļu daudzumu - 3-7% no ziedu daudzuma - nodrošina gandrīz visas šķirnes. Dārzā dabīgos apstākļos pat apputeksnēšanai ieteiktajām šķirnēm reti sakrīt ziedēšanas laiki. Iespējams, arī citu apstākļu dēļ apaugļošanās tomēr nenotiek.
Katrs speciālista novērojums dažādos apvidos, apstākļos ir ļoti vērtīgs, lai paātrinātu Dzeltenās olplūmes augļu atgriešanos vismaz vietējā tirgū, lai varbūt pat kļūtu par mūsu zemes plūmju zīmolu,- aicina zinātniece.

Laika prognoze

1.8°C

Balvi

Apmācies
Humidity: 96%
Wind: DR at 27.4 kmh
Svētdiena0°C/2°C
Pirmdiena-1°C/2°C
Otrdiena-2°C/1°C
Trešdiena-3°C/0°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Sestdiena

Sveiciens Valsts svētkos! Un neskatoties uz mūsu negarastāvokli, tie tomēr būs svētki. Cita lieta, ka prāts galīgi nenesīsies uz priekiem, tusiņiem un vēlmi kontaktēties ar līdzcilvēkiem. Drīzāk noskaņojums būs padrūms, un kādu pārāk jautru svētku svinētāju gribēsies pasūtīt vienu māju tālāk. Centīsimies tomēr nebūt tādi „rūgumpodi” un sabiedrībā rādīt laipnu ģīmi. Bet, ja kāds ar savu „depresiju” negribēs tikt galā, lai tup mājās pie TV vai datora un nebojā citiem svētku noskaņojumu. Sarunāts?