1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-10-2018
Vārdadienas šodien: Irīda, Īrisa

Latvijas patrioti no matu galiņiem līdz papēžiem

Inese un Oskars Rēvaldi dzimtas māju Viļakā sākuši iekopt salīdzinoši nesen – pagājušā gadsimta 90.gados. Tagad viņi jau ir trīs dēlu - Ritvara, Roberta un Romualda - vecāki, kā arī vēl pirms diviem gadiem viņu ģimenē ienāca jauks puisis Ingus, kurš šogad turpinās mācības 8.klasē. Runājot par uzvārda Rēvalds izcelsmi, atklājās sākotnēji neticams fakts - Oskara vecvecvectēvs (vectēva vecaistēvs) minēts latviešu ekonomista, publicista un politiķa, jaunlatviešu kustības aizsācēja, Ainažu jūrskolas dibinātāja, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātāja Valdemāra Krišjāņa grāmatā “Raksti. 2.sējums”.

Pārsteidzoši dzīves līkloči
Lai arī tas šķiet neticami, Oskars Rēvalds zina stāstīt, ka viņa vecvecvectēvs Andrejs, kurš dzīvojis Dundagas pusē, uzzinot par Krišjāņa Valdemāra aicinājumu latviešiem pirkt zemi Krievijā, devies turp laimes meklējumos. Ko par to raksta Kr.Valdemārs?
“...1863.gadā lēti nopirku pāri par 500 desetinām neapstrādātas, bet pa lielākai daļai zemkopībai piederīgas zemes Novgorodas guberņā, Nikolaja dzelzceļa tuvumā, 80 verstes no Pēterburgas. 1863.gada beigās sludināju manis izdotajās latviešu “Pēterburgas Avīzēs” šīs zemes pārdošanu visāda lieluma gabalos par 15 rubļiem desetinā... 1864.gada decembrī ieradās trīs man sveši zemnieki - Zēbergs, Liecenieks un Rēvalds no Dundagas muižas, kas iemaksāja pirmo rokasnaudu 2500 rbļ. apmērā ar lūgumu arī viņiem un citiem zemniekiem, kuru vārdus visus nevarēja nosaukt, nopirkt zemi, tādu pašu kā līdzšinējā maksas un labuma ziņā, jo viņiem pašiem radot kavēkļus pirkšanas līguma slēgšana ar krieviem, kā arī vēlākā sadalīšana un aplēšana. Man šis priekšlikums jaunajai latviešu kolonijai likās izdevīgs... Būdams noskaņots pret latviešu un igauņu masu izceļošanu tālu Krievijas iekšienē, šo 500-600 latviešu nometni pie lielā satiksmes ceļa uzskatīju arī Vidzemes un Kurzemes zemniekiem par ļoti noderīgu...”
Latvijā Andreja mazdēls Roberts atgriezās Otrā pasaules kara sākumā - 1941.gada bargajā ziemā - un sāka dzīvot vispirms Rankas pusē, tad pārcēlās uz dzīvi Baldonē. Savukārt tētis Aleksandrs mammu atrada Liepnā, kā rezultātā Oskars piedzima Alūksnē. Rēvaldu dzimtas dzīves ceļa līkloči patiesi pārsteidz, piemēram, kā Oskars nokļuva Viļakā? Arī šis stāsts ir zīmīgs ar to, ka nevis Oskars izvēlējās dzīvesvietu, bet acīmredzot dzīvesvieta - viņu. 1991.gadā Alūksnē atjaunotajā Latvijas armijas pirmajā iesaukumā viņš brīvprātīgi aizgāja dienēt robežsardzē. Tālāk dienesta gaitas aizveda uz Vārves, Mālpils, Siguldas mācību centriem, līdz 1992.gadā viņš nokļuva Viļakā. “Šeit ar Inesi arī sastapāmies,” viņš atklāja. Ja Oskars Inesē iemīlējās no pirmā acu skatiena, tad Inesei pirmie iespaidi ir pavisam citādi. Kā nu ne, ja Oskaru pirmo reizi viņa ieraudzīja Ziemassvētku pasākumā. Kas tur savāds? “Viņš kā Ziemassvētku vecītis man uzdāvināja ļoti daudz konfekšu,” paskaidroja Inese. Laulības ostā viņi iestūrēja 1994.gada 15.oktobrī.

Viņi ir četri
1995.gada 5.martā pasaulē nāca pirmais dēls Ritvars. Pēc neilga laika - 2001.gadā - piedzima Roberts, bet 2002.gadā - Romualds. Roberts šogad tupinās mācīties Viļakas Valsts ģimnāzijas 11.klasē. Tuvinieki viņu raksturo kā smaidīgu un draudzīgu cilvēku, kurš iemīlējis datortehnoloģijas. Pats Roberts smej, ka dzīvo labā ģimenē un patiesi viņam patīk datori. Jāpiebilst, ka jaunietim, kā jau visiem Rēvaldiem, padodas eksaktie mācību priekšmeti, turklāt Roberts labi spēlē arī šahu. Spriežot par to, kāda ir stipra ģimene, Roberts nešaubās, ka jābūt draudzīgiem. “Ar Romualdu gan sanāk dažreiz pakašķēties,” viņš neslēpj. Arī Romualds piekrīt brāļa teiktajam smejot, ka pastrīdas strīdēšanās pēc. Viņš šogad uzsāks mācības Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā Rēzeknē, lai vēl pamatīgāk apgūtu eksaktās zinātnes. Pirms diviem gadiem trīs brāļiem pievienojās Ingus, kurš mācīsies Viļakas Valsts ģimnāzijas 8.klasē. Viņu jaunajā ģimenē raksturo kā kluso futbolistu, kuram padodas zīmēt. Puiši darbojas Jaunsardzē, ar labiem panākumiem piedalās olimpiādēs, Viļakas Valsts ģimnāzijā strādā atsaucīgi un zinoši skolotāji, atbalsts ir ļoti jaukas klases audzinātājas. Rēvaldi, lūgti atklāt, vai nav gribējies meitiņu-peciņu, Inese un Oskars atsmaidīja paskaidrojot, ka par to domāja kopš Ritvara piedzimšanas: “Trīsreiz gaidījām, un beidzot mums ir meitiņa-peciņa.”

Gadsimta notikums
Pirms desmit dienām Rēvaldu ģimene un dzimtas koks vēl vairāk paplašinājās, jo vecākais dēls Ritvars kļuva par precētu kungu. Viņa otrā pusīte jeb vecāku piesauktā meitiņa-peciņa Diāna Pužule no Medņevas pagasta Kangariem, nu jau Diāna Rēvalde, pastāstīja, ka ar Ritvaru pazīstama jau kopš skolas gadiem, kad tikās dažādos pasākumos. Zīmīgi, ka viņi vienlaikus esot bijuši arī Dziesmusvētkos, tiesa, dažādos kolektīvos. Šobrīd jaunieši par savu dzīvesvietu izvēlējušies Rēzekni. Tā ir pilsēta, kurā abi pavadījuši vairāk nekā četrus gadus, kopā īrējuši dzīvokļus un ieguvuši vismīļāko kaķi Timiju. Jautāti, vai kāzu diena vērtējama kā gadsimta notikums gan Latvijā, gan viņu dzīvē, jaunlaulātie vienlaikus atzina: “Jā!” Pēc viesu stāstiem, laulību ceremonija bija viens no emocionāli piesātinātākajiem un skaistākajiem notikumiem, par ko viņi saka ‘paldies’ prāvestam Guntaram Skutelam. Dvēselisku noskaņu mičošanas rituālam pusnakts klusumā piešķīra tēta māsīcas Intas koklējums. “Turklāt izvēlētā krāsa kāzu ielūgumos, diplomiņos un citos atribūtos bija tumši sarkana ar baltu. Nu gluži kā Latvijas karogs,” secina Diāna. Savukārt Ritvars, kurš studē mehatroniku un strādā kā laborants Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), ar 3D printeri izgatavoja kāzu piemiņas lietas - galda karšu turētājus, kuros var glabāt arī fotogrāfijas no priecīgā notikuma. To, ka abiem ir interese par augstām tehnoloģijām un dizainu, liecina vēl kāds fakts: Diāna, kas šogad uzsāks savu prasmju pilnveidošanu RTA Interjera dizaina programmā, kopā ar Ritvaru pērn atjaunoja Viļakas “Baltā brieža” mototrases simbolu - Balto briedi.
Oskars jautāts, vai viņam ir svarīgi, lai uzvārds Rēvalds saglabātos pēc 10, 50, 100 un vēl vairāk gadiem, atzina, ka viņš pacentās, lai būtu trīs dēli. Savukārt Inese atgādināja, ka kāzu viesi jaunajam pārim, lai dzimta turpinātos, vēlēja pirmo dēlu. Un ko par to domā jaunlaulātie? “Centīsimies,” viņi apņemas.

Stiprai dzimtai stipras saknes
Rēvaldu ģimene spēj pārsteigt. Piemēram, pat dzimtas koks, kurā apkopotas ziņas par 263 cilvēkiem, izveidots trīs dimensijās. Viņi zina stāstīt, ka rados ir tādas stipras dzimtas kā Zučiki un Tarvāni Liepnas pusē, Brokāni, Kokoreviči, Makarovi Vecumu un Birznieku pusē. “Piemēram, mana vecmamma bija 18. bērns Brokānu ģimenē,” atklāja Inese. To, ka Rēvaldiem tuvas ir eksaktās zinātnes, liecina fakts, ka tēva brāļi bijuši lieliski celtnieki un meistari. Piemēram, Oskara tētis Aleksandrs strādāja par būvdarbu vadītāju Balvos, bija Kupravas keramzīta rūpnīcas celtniecības darbu galvenais inženieris, kā arī piedalījies Siguldas gaisa tramvaja izbūvē.
Spriežot par dzimtu sakņu apzināšanu, it īpaši valsts simtgadē, Rēvalduprāt, tā ir vairāk nekā nepieciešama. “Mani uztrauc mūsdienu skrejošais ritms un vērtību nenovērtēšana. Bez saknēm, bez pagātnes nav arī nākotnes. Stipri būsim tikai tad, ja pratīsim novērtēt to, ko mūsu senči mums ir iedevuši pamatu pamatos,” uzskata Inese.

Lepojas ar savu zemi
Rēvaldu ģimenes hobijs ir Latvijas apceļošana. “Braucam jau vairākus gadus, bet tā arī neesam paspējuši visu valsti apskatīt, pat ne mazāko tās daļu. Atgriežoties kādā vietā, atklājam ko jaunu, ko iepriekš nepamanījām,” secina Inese. Lūgti pastāstīt, kas motivē būt aktīviem, piedalīties dažādos pasākumos, Rēvaldi atzina, ka visdziļāk sirdī iegūlies viens no pēdējiem pasākumiem “Izgaismo Latviju”: “Viļakā notika Baltica pasākums, tāpēc, iespējams, Viļakas pusē to dalībnieku skaits nebija liels. Savā starpā sadalījām posmus, izgatavojām zīmītes un devāmies ceļā. Ingus, piemēram, zīmēja plakātus “1836”; Oskars darināja savam punktam ozollapu pušķi ar puķēm. Vienā vietā līdzi ņēmām zemenītes, citā – Līgo konfektītes utt. Kas mūs spiež to darīt? Neviens. Tā mēs sajūtam Latviju! Mēs vienmēr piedalāmies lāpu gājienā. Cenšamies izdarīt savu darbu – to, kas mums ir svarīgs. Latvija esam mēs. Gatavojoties kāzām, aizgājām izpļaut pie baznīcas zāli. Mums to neviens neprasīja. Tāpat mums palīdz citi, piemēram, kāzās - Viļakas pamatskolas kolektīvs. Organizējot kāzas, sapratām, ka cilvēki ir izpalīdzīgi un pat pasaka priekšā, ko vēl jauku var izdarīt. Arī braucot pa Latviju, mēs saskaramies ar pozitīvu cilvēku attieksmi.” Lūgti atklāt recepti, kāds ir labestības noslēpums, Inese un Oskars domīgi raustīja plecus nosakot: “Dots devējam atdodas!”

 

Vēsture ir jāzina!
Vecākais no Rēvaldiem šobrīd ir Oskara tēvabrālis, baldonietis Juris Rēvalds, bet viņa brālis Voldemārs, arī baldonietis, vēl pamatīgāk ir pētījis dzimtas koku. Un patiesi telefonsarunā Voldemārs sīki jo sīki bija gatavs stāstīt vēsturiskus faktus par sava vecvectēva Andreja piedzīvojumiem Krievijā: “Tolaik paputējušie krievu muižnieki pārdeva savas zemes, un Krišjānis Valdemārs mudināja savus novadniekus tās nopirkt. Divi Dundagas zemnieki - Rēvalds un Zēbergs - brauca zemes lūkoties. Galarezultātā iznāca šmuce. Šmuce bija tāda, ka viņi, atbraucot uz Kurzemi, pastāstīja, ka Krievijā zeme ir laba un lēta. Mārketings nostrādāja, un daudzi kurzemnieki pārdeva savus īpašumus, iedzīvi un par pēdējiem grašiem devās uz Krievzemi. Bet zemes, ko iegādāties, nebija tik daudz, cik tās pirkt gribētāju. Kur palikt, ko darīt? Daudziem nācās dzīvot pat būdiņās. Bija pat tiesa.”

Kā Andrejs Rēvalds nokļuva Krievzemē? Voldemārs Rēvalds: “Saimnieks Rēvaldu dzimtas vecākajam dēlam atstāja zemi Rīgzemjos, kur šobrīd atrodas otrs lielākais ozols Latvijā, bet jaunākajam dēlam Andrejam iedeva 300 zelta cara rubļus. Tā bija milzīga bagātība. Par 100 rubļiem viņš atpirkās no dienesta, par 100 rubļiem nopirka zemi 80 verstis no Pēterburgas un vēl par 100 rubļiem atbrauca uz Latviju, apņēma sievu no Sasmakas (šodien – Valdemārpils, Krišjāņa Valdemāra dzimtā puse) un iegādājās iedzīvi jaunajai dzīvei Krievijā.”

Lepojas ar savējiem
Viļakas Rēvaldi lepojas ar radiniekiem Baldonē – ar tēvabrāli Voldemāru un viņa meitu, kura ar kokļu ansambli “Dzītari” koncertējusi daudzviet pasaulē. “Jā, kādās 30 valstīs viņa ir bijusi. Tāpat viņa izgatavo suvenīrkoklītes. Arī es, kad bija festivāls Francijā, izgatavoju divas koklītes. Viena palika Francijā, šķiet, etnogrāfisko mūzikas instrumentu muzejā, bet otra aizceļoja uz Dienvidāfriku,” pastāstīja Voldemārs.

 

 

Laika prognoze

4.8°C

Balvi

Pārsvarā mākoņains
Humidity: 97%
Wind: Dienvidi at 16.1 kmh
Otrdiena2°C/8°C
Trešdiena1°C/6°C
Ceturtdiena-1°C/7°C
Piektdiena3°C/8°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Pirmdiena

Urrā, nu tad beidzot var sākt darboties uz pilnu klapi. Šinī pirmdienā var izdoties daudz kas, ar piebildi, ka to visu vajadzētu uzsākt pēc plkst. 10.00. Šodienas panākumu atslēga būs vezums enerģijas, kaudze neatlaidības, klēpis čakluma un saujiņa nekaunības. Un tad Tu noteikti uzjāsi Stikla kalnā kā Antiņš un iespējams, ka jau ar 1x, nevis ar 3x. Šodienas panākumi vairāk attiecināmi uz karjeru, nevis mīlas lietām.