Rakstos

Izaicini savas pelēkās šūnas!

Jo lielāks skaits cilvēku dalās ar ziņu, jo tā ir ticamāka. Cilvēkam var uzticēties, ja viņš saka, ka ir labs draugs. Dažas reizes zagt internetā ir pieļaujami. Kritiskā domāšana ir sinonīms kritikai. Šie ir tikai daži no aplamiem apgalvojumiem, kuriem, daudz nedomājot, piekrīt liela daļa Latvijas Drošāka interneta centra Drossinternets.lv organizētā skolēnu zināšanu konkursa “Izaicini savas pelēkās šūnas!” dalībnieku – dažādu vecuma grupu skolnieku.
Lai pārliecinātos, kā Latvijas skolēni orientējas interneta pasaulē, Drossinternets.lv februārī organizēja konkursu “Izaicini savas pelēkās šūnas!” tiešsaistes testa formā. Konkursa jautājumi bija atšķirīgi dažādām klašu grupām: 1.-4.klasēm, 5.-7.klasēm. 8.-9.klasēm, kā arī 10.-12.klasēm. Tie ietvēra nozīmīgākās ikdienā pielietojamas digitālās prasmes: kritisko domāšanu, influenceru darbības analīzi, reklāmu atpazīšanu, ziņas ticamības izvērtēšanu, informācijas meklēšanu, faktu un viedokļu nošķiršanu, apdomīgu iepirkšanos internetā. Skolēni apliecināja arī savas tehniskās prasmes, piemēram, kā deaktivizēt sociālā tīkla kontu. Mēneša laikā tiešsaistes testu izpildīja 16 284 skolēni. Visaktīvākie bija 5.-7.klašu skolēni, bet viskūtrākie – vidusskolnieki.
“Internets ir kļuvis par vidi, kurā skolēni izklaidējas, sazinās savā starpā, mācās un radoši izpaužas, ikdienā saskaroties ar nepieciešamību pārzināt gan drošības jautājumus, gan autortiesības, pilnveidot prasmi atrast un kritiski izvērtēt informāciju, izturēties pieklājīgi un izmantot interneta iespējas savu mērķu sasniegšanā. Visas šīs zināšanas, prasmes un attieksmes veido skolēna digitālo pratību. Sakām lielu paldies pedagogiem, kas apzinās, ka digitālā pratība ir starpdisciplināra un pilnveidojama praktiskos ikdienas uzdevumos. Apkopotie konkursa rezultāti ir vienlaikus kopīgiem spēkiem sasniegtā braukšanas ātruma mērītājs un ceļazīme turpmākajam darbam,” uzsver Drossinternets.lv izglītības darba vadītāja Liene Valdmane.
8% 1.- 4.klašu grupas skolēnu uzķertos uz internetā izliktiem slazdiem un, ieraugot internetā reklāmas baneri ar tekstu “Tu esi laimējis...”, spiestu uz tā, norādot savu mājas adresi. 20% teicās būt piesardzīgāki – ar mājas adresi nedalītos, bet uz banera gan uzspiestu intereses pēc. Tas apliecina, ka bērni neapzinās risku lejupielādēt vīrusu savā ierīcē, ja tiek klikšķināts uz uzrunājošiem reklāmas baneriem. Turpat 30% šīs vecuma grupas bērnu atbild apstiprinoši uz apgalvojumu, ka “privāta saruna internetā vienmēr nozīmē, ka rakstītais un sūtītais paliek tikai starp jums, tāpēc var pilnībā uzticēties otram un sūtīt jebko, pat tādas lietas, ko negribētu, lai vēl kāds uzzina”. 20% gan savu apstiprinošo atbildi pastiprina ar to, ka tas atkarīgs no otra cilvēka, vai viņš saka, ka ir patiešām labs draugs. “Vieglprātīgo bērnu attieksmi pret privātas informācijas sūtīšanu apliecina Drossinternets.lv ziņojumu līnijā saņemtie problēmu gadījumi, kad bērns tiek pazemots, jo viņa privātā informācija, fotogrāfijas un video ir nonākuši publiskai apskatei,” skaidro L.Valdmane.
5.-7.klašu grupas uzdevumā, ievietojot attēlu ar reālu vīrusa izsūtīšanas piemēru WhatsApp platformā, tikai nepilni 70% bērnu saprata, ka, spiežot uz saites, visticamāk lejupielādēs vīrusu savā telefonā. Pārējie 30% ticēja solījumam, ka varēs nomainīt krāsu savai WhatsApp lietotnei, vai arī uzskatīja, ka nekāds ļaunums nevar notikt, uzspiežot uz saites, jo tā ir tikai reklāma. Uzmanību jāpievērš skolēnu zināšanām par autortiesībām – 10% saka, ka ir atļauts dažas reizes nokopēt mūzikas CD, DVD, filmas, ja to dara tikai dažas reizes un nepārdod citiem, bet vienkārši uzdāvina. Influenceru jeb iedvesmotāju ietekmes spēku jauniešu vidū apliecina fakts, ka vairāk nekā 800 11-14 gadus vecu bērnu jeb 12% no šīs vecuma grupas testa dalībniekiem atzina, ka viņi noteikti prasītu vecākiem iegādāties un būtu ļoti bēdīgi, ja vecāki nepirktu tās preces un produktus, ko influenceri ir ieteikuši kā ļoti labus.
Satraukumu raisa 8.-9.klašu skolēnu reakcija saistībā ar kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu. 21% jauniešu paši nepiedalītos apcelšanā, bet neko nedarītu lietas labā, lai pārtrauktu klasesbiedra pazemošanu. Neapmierinošas ir arī vecāko pamatskolas klašu skolēnu atbildes par internetā publicētas ziņas patiesumu. Proti, 20% atzīmēja, ka jāpārbauda ir tikai ziņas autors: ja internetā ir publicēti vairāki viņa raksti, var pieņemt, ka tas ir profesionāls žurnālists un viņa rakstītajam var uzticēties. Savukārt 10% jauniešu uzskata, ka par ziņas patiesumu var spriest pēc tās popularitātes, aplami ticot – jo vairāk cilvēki ir dalījušies ar ziņu, jo ticamākai ziņai jābūt.
Arī 10.-12.klašu skolēni uzrāda nepilnīgas zināšanas par interneta informācijas patiesumu. Turpat 25% jauniešu uzskata: ja internetā rakstīts, ka kāds zinātnieks ir publicējis jaunus atklājumus un pierādījumus, tam var pilnībā ticēt. Gandrīz 30% jauniešu nezina, ko nozīmē jēdziens ‘kritiskā domāšana’, viņu atbildes bija, ka tā ir domāšana kritiskās situācijās vai negatīvu spriedumu un kritikas izteikšana publiski. Kritiskā domāšana patiesībā ir informācijas un datu analīze ar mērķi pārliecināties par tās objektivitāti un patiesumu.
Konkurss “Izaicini savas pelēkās šūnas!” ir jau otrā plaša mēroga skolēnu zināšanu pārbaude, kas balstīta praktiskos uzdevumos, nevis skolēnu pašvērtējumā, ko organizē Drossinternets.lv. 2018.gadā kopā ar Valsts izglītības satura centru norisinājās diagnostikas darbs, kas aptvēra 420 skolas visā Latvijā. Darbu pildīja vairāk nekā 18 tūkstoši 3. un 6.klašu skolēnu.
Drossinternets.lv aicina skolas un to audzēkņus, kuri nav pildījuši testu “Izaicini savas pelēkās šūnas!”, to izpildīt, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas.
* 1.- 4. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_1-4
* 5. - 7. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_5-7
* 8. - 9. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_8-9
* 10. - 12. KLASEI ej.uz/peleko_konkurss_10-12