Kurš mūsu mežā galvenais? (25.10.2019.)
- Detaļas
- Izveidots Ceturtdiena, 24 Oktobris 2019 16:44
Spīts vai mīts par vismazākajiem valstī
Šogad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nākusi klajā ar jauniem Latvijas administratīvi teritoriālās reformas plāniem. Izstrādāta karte, kurā pašvaldību skaits no 119 samazināts līdz 35. Plānots atkal apvienot vienā lielā novadā arī bijušo Balvu rajona teritoriju, kas iepriekšējās reformas laikā 2009. gadā sadalījās četros: Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novados. Neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, 15.oktobrī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39. Zūdot cerībām panākt kompromisu demokrātisku diskusiju ceļā, vairāki novadi gatavojas ķerties pie radikālākām cīņas metodēm. To laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pētīs un vētīs septiņās publikācijās.
Mēs nebūtu tie, kas mēs esam!
2009.gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 253 kilometrus no Rīgas, Krievijas pierobežā, izveidojās mazākais novads Latvijā - Baltinavas novads. Jo iedzīvotāji tā bija lēmuši. Ka arī mazas pašvaldības spēj attīstīties, savu pārliecību Baltinavas pārstāvji spēja aizstāvēt Saeimā, bet nākamajos gados pierādīt, saimniekojot mazākajā novadā valstī. Ne velti mēdz teikt,- mazs cinītis gāž lielu vezumu! Baltinavieši šajā periodā daudz darījuši novada attīstībā. Viņi lepojas ar saviem lauksaimniekiem un savu teātri, kura radītā luga kļuva par vienu no Nacionālā teātra skatītākajām izrādēm, un vēl daudz ko citu. Baltinavieši ir lepni par savām latgaliskajām saknēm, kad novadā un citviet sarunājas latgaliešu valodā. Un tādēļ viņi mazliet baidās, vai jaunā administratīvi teritoriālā reforma nepārvilks svītru Baltinavai, padarot to par miestu bez identitātes.
Domāju, ka liela daļa baltinaviešu var teikt: bez sava novada mēs šodien nebūtu tie, kas mēs esam! Tagadējā Baltinavas novada domes priekšsēdētāja SARMĪTE TABORE apliecina: “Mēs tiešām esam pašvaldība, kam desmit gados kopš novada izveidošanās bijusi visstraujākā attīstība, salīdzinot ar citām pašvaldībām Latvijā, tostarp arī Pierīgu. Mums šis skaitlis ir 2,8. Viņiem izaugsme nenotika tik strauji, jo attīstības indekss jau tad bija augsts. Savā darbībā mēs ne ar ko neatšķiramies no lielajām pašvaldībām. Nezinu, kas ir palaidis mītu, ka mazajām pašvaldībām pietrūkst spēju realizēt lielus projektus. Tā nav! Mēs veiksmīgi realizējam gan lielākus, gan mazākus projektus. Mēs ņemot kredītus! Arī lielās pašvaldības ņem kredītus projektu realizācijai. Var jautāt,- kā mēs plānojam strādāt turpmāk? Tāpat kā līdz šim,- plānojam realizēt arī jaunus projektus, par kuru virzību domājam jau tagad. Ir zināmas nākamā gada novada budžeta aprises. Budžetu sola lielāku, bet, ņemot vērā inflāciju, naudas daudzums lielāks nebūs. Taču tas ļauj pastāvēt.”
Paliekot novadā, ko veido viens pagasts, baltinavieši nesaņēma valsts piesolīto burkānu – 200 tūkstošu latu lielu apvienošanās naudu, ko citas pašvaldības. Tas bija stimuls censties, domāt un darboties pašiem. Pa šiem gadiem teju 50 dažādu projektu veidā Baltinavas novada teritorijā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem - sakārtota ūdenssaimniecība, siltināta vidusskola un kultūras nams, pārbūvēti un atjaunoti pašvaldības autoceļi, labiekārtots Baltinavas ciems, parks, realizēta virkne mazo projektu, kurus varētu saukt un saukt. Novada domes priekšsēdētāja aicina papētīt, cik naudas šajos desmit gados ieguldīts mazo pagastu attīstībā, kas savulaik apvienojās lielākos novados. Protams, iedzīvotāju skaits Baltinavā, kā visā valstī, samazinājies. Tādēļ parādījusies un tiek kultivēta doma par novadu apvienošanu.
“Mēs neesam pret reformu kā tādu. Iespējams, tā ir pat nepieciešama, bet pret VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas formātu, automātiski apvienot vairākas pašvaldības, ja nav veikta izpēte, analīze, kas tieši pēc reformas būs labāk un kādā veidā, kā apgalvo VARAM ministrs. Nesaņemot konkrētas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, novada deputāti pašvaldības lietu ministrijai nosūtīja jau otro vēstuli.
Mēs ceram, ka mūs varbūt sadzirdēs jautājumā par otrā līmeņa pašvaldībām. Paliekot pirmā līmeņa pašvaldībai, Baltinavā būtu iespēja sniegt iedzīvotājiem daļu pakalpojumu, bet daļu varētu risināt otrā līmeņa pašvaldības. Tad tiktu saglabāta mazo novadu pārstāvniecība un mazie novadi varētu lemt par savām problēmām un risināt tās. Šis būtu jāizdiskutē, jāuzliek uz papīra ciparos, lai varētu saprast, uz kuru pusi iet, bet mums piedāvā PSRS laiku rajonu karti ar nelielām korekcijām. Pateikt, ka būs labāk, tā ir mistika,” savu viedokli pauž Baltinavas novada domes priekšsēdētāja.
Viņai piekrīt arī Baltinavas iedzīvotājs, ilggadējs bijušais pašvaldības deputāts un vadītājs JEVGENIJS ZELČS: “Teikšu vienmēr un visur, ka ar šo reformu mēs atgriežamies pie vecajiem izpildkomiteju laikiem. Proti, veidojoties lielajiem novadiem, no mazajiem pagastiem reti kurš tiek pie lemšanas. Pamatā vēlēšanās novinnē lielās partijas, kur starp deputātiem reti ir kāds cilvēks no mazajām teritorijām. Lielā novada lielajā domē mazie pagasti, arī lielāki, paliek bez vēlētām amatpersonām, tikai ar ieceltiem cilvēkiem. Manuprāt, arī mazās pašvaldībās, kad izveidojās lielais novads, tie cilvēki, kas paliek kā pārvaldnieki, būtu jāvēl vietējiem iedzīvotājiem. Bet tagad, piemēram, Balvu novads savu cilvēku vienkārši ieceļ, vienalga,- vai viņš patīk vietējiem iedzīvotājiem, vai nepatīk, vai viņam uzticas. Tādēļ būtu vēlams, ja Balvi veidosies kā viens liels novads, lai pagastos būtu savs vēlēts pārvaldnieks, kuram, aizbraucot uz Balviem, būtu kaut kāda teikšana. Nevis viņš aizbrauks pie izpilddirektora un teiks,- man mašīnai motors čupā, izkrita durvis, lūdzu, iedaliet naudu!
Par novada budžeta jeb lielās naudas sadali, protams, lems deputāti, kas būs ievēlēti no lielajām partijām. Viņi sanāks reizi vai divas mēnesī un par to Baltinavu, ja tur nebūs kārtīgs pārvaldnieks, aizmirsīs. Varbūt lielos projektos viņi par mums atcerēsies, bet kā būs ar mazajiem, kur arī vajag pašvaldības līdzfinansējumu?! Tie mazie pagasti jau paliks bez sava budžeta. Pagasta štata darbiniekiem algām naudu iedos, bet brīvu līdzekļu, ar ko rīkoties, nebūs. Tāpēc saku, ka atgriežamies pie izpildkomiteju laikiem. Būs partijas komitejas jeb partiju vīri, kas sēdēs deputātu krēslos, un izpildkomiteja, izpilddirektors ar diviem - trim vietniekiem, kuri komandēs saimniecības daļu, vai agrāk tā saucamā (Staņislavoviča) Jāņa Dūdas Balvu rajona izpildkomiteja,” secina Jevgenijs.
Novadam pastāvot, kaut arī mazam, baltinavieši var par savu attīstību lemt paši, ar savu naudu rīkoties paši. Pašavaldība var līdzfinansēt mazos projektiņus, jo tai ir savs budžets. Bet reforma mazajiem novadiņiem paģēr staigāt ar cepuri rokā un klanīties.
Arī Baltinavas novada iedzīvotāja VIOLENTA KUBULIŅA spriež, ka pierobežas novadu apvienošana būs drauds gan turpmākai attīstībai, gan drošībai. Apvienojot novadus, viņasprāt, iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk, jo darbavietas likvidēs. Cilvēki izbrauks meklēt darbu uz citām vietām,- vienalga, vai tās būs Rīga, Pierīga, ārzemes vai cits novads. “Reformas notiek dažnedažādas, bet darbavietas nerodas. Apvienojot mazos novadus, to kļūs vēl mazāk. Arī pati pēc internātskolas slēgšanas biju spiesta meklēt darbu citā novadā. Līdzīgi būs arī ar speciālistiem, kas strādā novadā vai tā iestādēs. Ja nav cilvēku, nav arī attīstības. Šai reformai nav nākotnes redzējuma, kas notiks un kā notiks,” secina Violenta. “Novada iztukšošanās no cilvēkiem ir arī apdraudējums robežas drošībai. Pati dzīvoju netālu no valsts robežas. Kādreiz šeit bija daudz iedzīvotāju. Cilvēki pamanīja, ja kāds nelikumīgi bija šķērsojis robežu, bet tagad tukšajās mājās var paslēpties, un ne čiku, ne grabu!” saka Violenta.
Prombraucot no Baltinavas piestājām ceļa malā, kur pensionārs Staņislavs Circenis grāba lapas. Apjautājāmies par dzīvi un novadu reformu, uz ko vīrietis cienījamos gados atbildēja: “Mēs te ar draugiem apspriedāmies,- labāk tomēr, lai paliek savs novads. Mums ir labāk, ja tepat var aiziet uz ambulanci, aptieku, pagasta padomi vai ciema padomi, kā agrāk sauca. Bet, ja būs jābrauc uz Balviem, ko tad? Nē, nē, labāk lai paliek viss, kā ir.”
Nosūta otru vēstuli
Lai atbildētu iedzīvotājiem uz interesējošiem jautājumiem, mums, deputātiem, ir nepieciešams saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem no VARAM. Tā kā no VARAM izskan informācija, ka, īstenojot ATR, iedzīvotājiem viss uzlabosies, mēs vēlamies uzdot jautājumus, lai pārliecinātos, ka tā tiešām būs!
1. Kādā veidā tiks nodrošināta iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšana, iedzīvotāju labklājības celšanās pēc ATR?
2. Kādi pakalpojumi un par cik uzlabosies jaunizveidotajā novadā? Vai ir veikta izpēte un analīze katrai teritorijai, kas parāda uzlabojumus?
3. Kādā veidā un kādi pakalpojumi kļūs pieejamāki Baltinavas novada iedzīvotājiem pēc ATR?
4. Kādā veidā un par cik pieaugs pakalpojumu kvalitāte jaunajā novada teritorijā?
5. Kādā veidā tiks nodrošināta tautsaimniecības izaugsme jaunizveidotajā novadā?
6. Kādā veidā un kā tiks panākta uzņēmējdarbības attīstība jaunizveidotajā novadā?
7. Kādā veidā tiks panākta jaunu darbavietu radīšana jaunizveidotajās teritorijās?
8. Kā tiks nodrošināti pasažieru sabiedriskie pārvadājumi uz jauno novada centru? Jo, piemēram, no 2021.gada 1.janvāra nebūs autobusa maršruta Cēsis-Gulbene-Balvi-Baltinava-Kārsava, faktiski sešu apdzīvoto vietu (Zubki, Dzintars, Dziervīne, Rudukova,Timšāni, Pazlauga) iedzīvotājiem nokļūšana uz jauno novada centru vispār nav iespējama. Jau tagad nav sabiedriskā autobusa maršuta apdzīvoto vietu Punduri, Demerova, Dokti, Gnilki, Grikovka, Lauruti un vienai daļai Slobodas iedzīvotājiem, līdz Baltinavas novada domei iedzīvotāji nokļuva ar velosipēdiem vai kājām. Uz jaunizveidoto novada centru Balvos arī šiem iedzīvotājiem nav iespējas nokļūt vispār! Vai to var nosaukt par pakalpojumu uzlabojumu? Vai to var nosaukt par pakalpojumu pieejamības uzlabošanos?
9. Kādā veidā reformas rezultātā tiks panākta iedzīvotāju aizbraukšanas samazināšana, realizējot ATR?
10. Kā tiks panākta demogrāfiskās situācijas uzlabošana?
11. Kādā veidā tiks samazināts bezdarba līmenis, ja pie ATR bez darba paliks daudzi darbinieki? Un cik tiks izmaksāts atlaišanas un bezdarbnieku pabalstos?
12. Kā tiks nodrošināts vienlīdzības princips visu apvienoto novadu pašvaldību darbinieku atlasē jaunizveidotā novada pašvaldības administrācijā, vai neveidosies privilēģijas tiem darbiniekiem, kuri strādā novadā, kuram pievieno pārējos novadus?
13. Kā tiks nodrošinātas atlaisto darbinieku sociālās garantijas, īstenojot reformu? Citu valstu labā prakse paredz nodrošināt papildus sociālās garantijas atlaistajiem darbiniekiem pie šāda veida apjomīgajām reformām.
14. Kādā veidā tiks nodrošināta katras teritorijas pārstāvniecība jaunajā novada lēmējinstitūcijā?
15. Kā tiks panākta reģionālā izaugsme pie šīs ATR?
16. Kādā veidā tiks veicināta kultūrvides, tradīciju, dialektu saglabāšana?
17. Kādā veidā tiks panākts, lai novadi, kuri pievienojas, nepaliek nomales?
18. Kādā veidā tiks palielināts ES fondu finansējums novadiem, kuri pievienojas? Vai ir izvērtēti riski un vai nav tā, ka krasi samazināsies ES finansējums teritorijām, kuras pievieno? Piemēram, Baltinavas novads vidēji gadā no ES fondiem (ERAF, ELFLA, ESF, KPFI un citiem) piesaista Baltinavas novada teritorijai ap 300 000 eiro, vai pēc ATR Baltinavas novada teritorijai investīciju apjoms no ES fondiem vismaz saglabāsies esošajā līmenī, vai pieaugs, vai samazināsies?
19. Kādā veidā tiks panākta decentralizācija?
20. Vai ir veikts pētījums par to, vai šī reforma nebūs par pamatu tam, ka lauki, pierobeža paliks pavisam tukši? Vai VARAM atbalsta lauku un pierobežas iztukšošanos? Piemēram, daudzas valstis atbalsta reģionu attīstību un veicina lauku apdzīvotību, paredzot finansējumu attālākiem reģioniem un lauku teritorijām. Latvijā diemžēl notiek pretēja darbība, tiek darīts viss, lai lauki paliktu neapdzīvoti! Nedrīkst īstenot ATR, pirms nav izvērtēts, kādas sekas atstās sasteigta un nepārdomāta ATR lauku teritorijām un Austrumu pierobežai.
Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes būtiski zināt iedzīvotājiem. Mēs, Baltinavas novada deputāti, arī vēlamies uz šiem konkrētajiem jautājumiem saņemt konkrētas atbildes. Ir ļoti būtiski zināt, vai situācija uzlabosies, vai pasliktināsies? Ko iegūs novada iedzīvotāji un ko zaudēs?
Uzskatam,- Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās tik dramatiski, ka eksperimentēt nedrīkst! Ir jāizvērtē visi cipari un fakti.
Baltinavas novada deputāti.
Par zīmēšanas pulciņu un patieso dzīvi
AIVARS NALIVAIKO ir ilggadējs pašvaldības deputāts, bijis pašvaldības amatpersona, bet jau otro sasaukumu ir Inčukalna novada domes priekšsēdētājs. Arī Inčukalna novads administratīvi teritoriālās reformas gaidās ir izvēles priekšā, vai pievienoties novadam uz Rīgas pusi, vai Vidzemes virzienā. Turklāt, atšķirībā no citiem novadiem Latvijā, Inčukalna novads tiek sadalīts divās daļās, kur katrai jādodas uz savu pusi ar savu pūru. Kā būt? Ņemot vērā bagāto pašvaldības un dzīves pieredzi, Aivaram ir savs viedoklis gan par iespējamo administratīvi teritoriālo reformu vispār, gan Inčukalna novadā, tostarp arī Baltinavas novadā, kurā viņš dzimis, audzis, skolā gājis un uzsācis savu darba dzīvi. Te joprojām viņam pieder arī nekustamais īpašums - no vecākiem mantotā māja, kurp viņš brauc appļaut zāli, novākt ābolus, pavadīt brīvo laiku, ja tāds ir, pie viena aprunājas ar cilvēkiem.
Kā veidojās situācija, ka no Baltinavas nokļuvāt Inčukalna novadā?
-Atgriezies no dienesta padomju armijā, turpināju strādāt Baltinavas padomju saimniecībā, spēlēju ansamblī, vadīju diskotēkas. Taču jaunības maksimālismā gribējās darīt ko vairāk, aktīvāk, jutu, ka tā teritorija, kur atrados, nedos man cerēto. Meklēju iespējas pārcelties, ko astoņdesmito gadu beigās arī izdarīju - pārcēlos uz dzīvi Inčukalna novadā, Gaujas ciematā. Strādāju zvērsaimniecībā “Gauja”, piedalījos sabiedriskajā dzīvē. Deviņdesmito gadu sākumā iesaistījos komercdarbībā, sākumā izveidojām vairumtirdzniecību, tirdzniecības nams “Gauja” bija viens no lielākajiem apkārtnē. Tā kā mums negribēja atdot privatizācijai kultūras nama ēku, kurā atradās tirdzniecības nams, vēlāk komercdarbību nācās sašaurināt, un es, paliekot uz dzīvi Inčukalna pagastā, aizgāju tirdzniecības darbā uz Rīgu.
Taču nonācāt “ierakumu” pretējā pusē - deviņdesmito gadu vidū kļuvāt par pašvaldības deputātu no paša veidotās vēlēšanu apvienības kandidātu saraksta. Kā tas notika?
-Kad sākās neatkarība, domājām,- visu darīsim brīvi, tirdzniecībā nekādus dokumentus nevajadzēs, neko nevajadzēs. Tā dzīvē nenotiek! Valsts sāka veidot sevi, sāka parādīties dažādi normatīvie akti. Saskārāmies ar atļaujām, bija nepieciešami dažādi saskaņojumi, kad vajadzēja griezties pašvaldībā. Pašvaldības un darītāju domas dalījās. Risinot šos jautājumus, izbaudīju birokrātiju, tādēļ izlēmu: nākamajās pašvaldību vēlēšanās veidošu savu deputātu kandidātu sarakstu. Balotēšos principa pēc! Mani ievēlēja par deputātu. Tā nokļuvu pašvaldību darba vidē, kur aktīvi darbojos līdz pat šim brīdim. Kopš 2013.gada esmu Inčukalna novada domes priekšsēdētājs. 2009.gadā Inčukalna novadu apvienoja ar Vangažu pilsētu. Esam vienīgais novads Latvijā, kur pilsēta nav novada centrs. Vangažiem nav lauku teritorijas, tāpēc nevarēja izveidot novadu, bet viņiem ir sava pārvalde. Reformu neatbalstīju, jo mūs gribēja pievienot Siguldai. Bijām viena no tām pašvaldībām, kas ar reformu nebija mierā. Kad jautājumu skatīja Saeima, pats stāvēju ar plakātu. Tad Inčukalnu nepievienoja Siguldai, bet Inčukalnam pievienoja Vangažus.
Kas šajos desmit gados novadā paveikts?
-Mēs pieņēmām situāciju tādu, kāda tā ir. Izvērtējām apstākļus un mēģinājām kārtot savu saimniecisko dzīvi. Aizvadītajos gados izdarīts pietiekami daudz darba. Mēs esam mērķtiecīgi strādājuši: sakārtojuši ūdenssaimniecību, apkures jautājumus, izveidojuši kapitālsabiedrības, realizējuši projektus, uzņēmušies saistības. Inčukalns nav tikai gudrona dīķi, ko drīz jau izsmels. Kā baltinaviešus pazīst pēc amatierteātra izrādēm, tā par mums runā kā par pasaules un Eiropas līmeņa galda hokeja čempioniem. Ir izdarītas daudzas citas labas lietas. Mēs esam ekonomiski spējīgi attīstīties,- ir darbavietas, rūpnieciskajā zonā ir stabils ekonomiskā koeficienta pieaugums. Iedzīvotāju skaits ir stabils. Aizvadītajos gados esam izdzīvojuši bez iedzīvotāju zaudējuma ar minimālu pieaugumu. Novadā ir 8241 iedzīvotājs.
Un atkal jauna reforma?! Citiem piedāvā apvienoties, bet Inčukalna novadu rauj uz pusēm. Kāds ir Jūsu viedoklis par šo teritoriālo reformu?
-Jā, citiem piedāvā apvienoties, bet mums - sadalīties. Vangažu pilsētu grib atdalīt un pievienot Ulbrokas novadam, bet Inčukalna novadu pievienot Siguldas pilsētai. Atkal viss neloģiski! Bez ekonomiskiem aprēķiniem, bez vērtējuma, bez pamatojuma, vienkārši tīri politiski, tāpēc mēs esam pret to. Gan iedzīvotāju sapulču balsojums, gan aptauju rezultāti liecina, ka 82% iedzīvotāju no tiem, kas piedalījās, ir pret novada dalīšanu. Novada dalīšana mums nāks par sliktu. Bet, ja reforma notiek, mēs gribam uz Pierīgu, jo dzīve notiek Pierīgas virzienā. Savu viedokli esam pauduši valdībai un, izmantojot Eiropas Savienības pašvaldību hartu, esam gatavi griezties Satversmes tiesā, ja reforma notiks. Kāpēc mums neizmantot savas tiesības, ja iedzīvotāji mūs pilnvarojuši?!
Ja seko politiskajai videi, tad redzams, ka pietiekami daudz sabiedrības ar šo reformu nav apmierināti. Kā esmu teicis, VARAM ministrs Juris Pūce varētu vadīt zīmēšanas pulciņu. Paņem un uzzīmē novadu karti. Lai veiktu reformu, jābūt skaidram reformas mērķim un instrumentiem, kā šo mērķi sasniegt. Uz šodienu to nav, bet ir pietiekami daudz jautājumu, kuriem neredz risinājuma: tie svarīgākie - veselības aprūpe, izglītība... Valsts šīs divas lietas reformē katru gadu, katra valdība pa savam, un nevar sakārtot gadu gadiem. Būtībā mēs tās jau esam sagrāvuši. Nu, ja vajag ekonomēt un reformēt, tad sākam ar Saeimu, kur varbūt nevajag tos simts deputātus, sākam ar ministrijām, starpinstitūcijām, aģentūrām, jo kopumā cilvēku kļuvis mazāk visā Latvijā.
Šī reforma samazinās lauku cilvēku īpašo vērtību, pavērs ceļu jaunai emigrācijai,- vai nu uz lidostu, vai kādu attīstības centru, līdz ar to sagraujot vēl daļu sabiedrības. Tagadējo novadu teritorijas paliks neaktīvākas ar katru gadu.
Ja reforma notiks, 2021.gadā mēs taustīsimies tāpat kā 2009. Es to jau piedzīvoju, kad sanāk 15 deputāti pie galda domē un domā, ko darīt, jo nav ne mērķu, ne kritēriju, ne uzstādījumu. Mērķus izdomās savus, bet kur paliks iedzīvotājs? Nekur!
Esat liecinieks arī dzimtā - Baltinavas - novada aktivitātēm saistībā ar reformu. Kāds ir Jūsu vērtējums?
-Veidojoties novadiem, Baltinavā cilvēki bija aktīvi, spēja saglabāt savas vietas identitāti, savu neatkarību. Novadā aizvadītie gadi baltinaviešiem bijusi laba skola, kā pašiem sevi izprast, izjust, ko viņi spēj, ko var. Bieži vien daudzas lietas teorētiski izklausās labi, bet praksē izskatās citādi. Baltinavu var minēt kā piemēru attīstības ziņā,- attīstības koeficenta pieaugums viņiem ir 2,8, kas ir augstākais valstī šajā periodā, pat Pierīgas novados tas ir 0,5, 0,6, 0,8... Viņi izdarījuši daudz.
Ja analizējam tālāk, redzam, ka iedzīvotāju skaits novadā sarūk, valsts nestimulē uzņēmējdarbību, lai viņi atgrieztos. Lauksaimniecībā cilvēku vajadzīgs tik, cik vajadzīgs. Arī zemes ir tik, cik ir. Lai cilvēki neaizbrauktu, bet tie, kas aizbraukuši, atgrieztos, būtu jārod kādi šo procesu veicinoši instrumenti, kas rada jaunas ražošanas nozares, jaunas darbavietas. Valstij jārūpējas, lai tās teritorija būtu nosegta ar iedzīvotājiem, lai nepaliktu tukša, kas ir arī valsts drošības jautājums. Bet tā nenotiek! Vai nav noticis līdz šim.
Ja Baltinavu pievieno Balvu novadam, tad novada attīstība būs atkarīga no Balvu novada domes deputātiem, kas tajā darbosies. Vai Baltinava ar nedaudz vairāk kā tūkstoš iedzīvotājiem spēs ievēlēt tajā savu pārstāvi, cik aktīvs viņš būs? Cik spējīgs nodot baltinaviešu vēstījumu, ko mēs tur gribam, varam? Iedzīvotājiem kļūs svarīgs pakalpojumu jautājums. Ja pēc šī pakalpojuma būs jābrauc uz Balviem, iedzīvotāju materiālā situācija neuzlabosies, bet pasliktināsies. Pasliktināsies dzīve kā tāda. Un baltinavieši to negrib pieļaut.
"Projektu finansē/līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem"