1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
13-07-2020
Vārdadienas šodien: Anvars, Oskars, Ritvars

“Viens pats mājās” (26.06.2020.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pusgadu īstenos projektu “Viens pats mājās” – deviņās publikācijās - ielikumos veidosim sabiedriski nozīmīgu publikāciju sēriju par pretstatiem Latgalē, latgaliešu spītu, izdomu, kā stiprināt dzimto pusi, aktivizēt sabiedrību. Tāpat meklēsim atbildes uz jautājumiem: kā mainījusies informatīvā telpa; vai latviskās tradīcijas iespējams saglabāt pamestā ciemā; kā vietējie ļaudis spodrina savu kultūrvidi; vai svarīgi runāt mātes valodā; kā veicināt lokālpatriotismu u.c.?

Ceļā uz ciparu radio burvību

 

2020.gada 9.janvārī Rekovā Valsts prezidents Egils Levits pavēstīja, ka viņam liels prieks un gods būt Viļakas novadā ne tikai tādēļ, ka tā ir Latgale, bet arī tikko atklātā Aizpurves apraides masta dēļ.

“Informatīvā telpa ir pamats sabiedriskajai dzīvei jebkurā demokrātiskā valstī, un tas ir ļoti būtiski, ka visi Latvijas iedzīvotāji beidzot ir tajā iekļauti. Pateicoties Aizpurves apraides mastam, tagad Latvijas informatīvā telpa tiek nosegta par visiem 100%,” ar gandarījumu atzina prezidents. Viņam tolaik piekrita arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, kurš norādīja, ka pienākusi tā diena, kad piepildās solījumi un sapņi. Arī LVRTC valdes loceklis Ģirts Ozols ir pārliecināts, ka, raugoties no pakalpojuma nodrošināšanas puses, var apgalvot, ka līdz 8 000 mājsaimniecībām signāla kvalitāte gan zemes bezmaksas televīzijas apraidē, gan Latvijas Radio programmu nodrošināšanā ir uzlabojusies. Mērījumi, kurus veicam katru gadu visos reģionos, tieši Krāslavas un Viļakas novadi bija tie, kuros kaimiņvalstu televīzijas un radio programmu signāli bija būtiski spēcīgāki, nekā Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Latvijas Televīzijas pirmā programma vietumis bija ceturtais spēcīgākais signāls pēc Baltkrievijas un Krievijas televīzijas programmām. Radio gadījumā tas bija 7.-8. spēcīgākais signāls.
Kāda situācija ir šobrīd?
-Abos novados signāls noteikti ir visspēcīgākais, ja mēs runājam par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pirmo programmu.
Vai kaimiņvalstu signāli joprojām ietekmē mūsu valsts informatīvo telpu?
-Esam spēruši krietnu soli uz priekšu. Tiesa, kaimiņvalstu signāli nav kļuvuši vājāki, tomēr mēs no savas puses esam veikuši savu mājas darbu. Sabiedrisko mediju signāli ir būtiski kļuvuši spēcīgāki, īpaši Viļakas un Krāslavas novados. Jāpiebilst, ka jāņem vērā fakts, ka infrastruktūra jeb tehniskais nodrošinājums katrā mājsaimniecībā ir citādāks un dažāds. Vēršam uzmanību uz to, ka pašiem cilvēkiem būtu jāpārbauda, piemēram, kādi ir savienojumi ar antenu,- vai tie nav sarūsējuši, vai tie nav atvienojušies. Mums ir palīdzības dienests, uz kuru var zvanīt. Jāsecina, ka vairāk nekā 90% gadījumos, runājot ar klausītājiem un skatītājiem, problēma izrādās vienkārša.
Kā cilvēks lai zina, uz kuru pusi jāpagriež antena, piemēram, Balvos?
-Ja mēs runājam par Krāslavas novadu, tad pieņemu, ka šīs puses iedzīvotāji zina, kur atrodas tāda apdzīvota vieta kā Skaista. Attiecīgi antena jāvirza uz Skaistas pusi. Savukārt Viļakas gadījumā tā ir Aizpurve. Viss atkarīgs no konkrētās vietas un reljefa, kur cilvēks dzīvo. Kā ar Balviem? Iespējams, tā ir Alūksne, bet tikpat labi, var būt Aizpurve. Jāmēģina!
Ko Jūs ieteiktu?
-Pieļauju, ka signāls tomēr spēcīgāks Viļakas novada Aizpurves tornī. Cesvainē, protams, ir augsts tornis, kā arī Cesvaine atrodas 100 metru virs jūras līmeņa, tomēr esmu pārliecināts, ka Aizpurves 100 metrus augstais masts ir pareizais virziens. Ideālā versija, kad mēs ik gadu veicam testus, varam iebraukt Balvos.
Vai var apgalvot, ka informatīvā telpa Latvijā tiek nosegta par visiem 100%?
-Kas mūsu dzīvē ir 100%? Pēc šo divu mastu izbūves joprojām mums ir 6 vietas, kur ar signālu varētu būt zināmi apgrūtinājumi. Piemēram, Liepājas reģionā pie Lietuvas robežas, Turaidā, kā arī reljefa dēļ ģeogrāfiski īpašās vietās. Ja runājam par Latgali, par pierobežu, kas ir Eiropas Savienības ārējā robeža, tad tie varētu būt ļoti reti gadījumi, kad nav pieejams signāls. Šobrīd ir pieejami pieci bezmaksas televīzijas kanāli.
E.Beļskis, esot Rekovā, solīja, ka no 2022.gada tiks nodrošināti septiņi bezmaksas kanāli...
-Viena lieta ir tas, kas ir, un cita lieta - tas, kas ir iespējams. Arī šobrīd, uzbūvējot šos divus mastus, ir iespējams zemes apraides televīzijā palaist sesto programmu. Tehniski tas ir iespējams. LVRTC nodrošina tehnisko pusi, bet mūsu pakalpojumu pasūtītājs ir konkrētas raidorganizācijas, vienalga, vai tā ir televīzija, vai radio. Nav tā, ka mēs - tur, kur ir mūsu infrastruktūra, izdomājam un pieslēdzam visas, piemēram, radio programmas. Tā nav. Ja radio vadība mums pasaka, ka no konkrēta datuma jānodrošina tas un tas, tad mēs to arī darīsim. Piemēram, Aizpurvē jānodrošina Radio 2 signāls. Tā nav mūsu brīva izvēle, runājot par saturu.
Kam jāsaka galavārds, lai Viļakas novadā skanētu Radio 2?
-Pasūtītājs ir raidorganizācijas. Mediju politiku valstī kopumā nosaka Kultūras ministrija, bet realizē, uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPL).
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzskata, ka mūspuses ļaudis ir pelnījuši klausīties Radio 2.
-Šis jautājums ir komplicēts. Jāstrādā ar Saeimas deputātiem, iespējams, ar Finanšu un Kultūras ministriju, Latvijas Radio 2, kā arī ar NEPL. Kāpēc Radio 2 nav ļoti naska, lai pieslēgtu signālu? Īpaši pierobežā ir svarīgs saskaņojums ar kaimiņvalstīm par frekvenču lietošanu. Nav tā, ka Krievijas, Baltkrievijas vai Latvijas pusē jebkurš un jebkur var uzstādīt torni un sākt apraidi. Ir frekvenču diapazoni, kas tiek piešķirti konkrētām valstīm, kas starpvalstu līmenī ir saskaņoti.
Kāpēc Skaistā nodrošina Radio 2, bet Viļakā nē?
-Tur varēja uzlikt trīs reizes jaudīgāku raidītāju, nekā mēs, balstoties uz starpvalstu līgumu, varējām uzstādīt Aizpurvē. Ja Radio 2 uzliek trīs reizes vājāku raidītāju, tad tā aptveršanas zona būs trīs reizes mazāka. Skatoties no efektivitātes viedokļa, tas sanāk salīdzinoši neefektīvāk. Visu visur nevar atļauties. Tas nenozīmē, ka nevar cīnīties, jo tehniski to var atrisināt mēneša laikā.
Un kā ir ar Latgales Radio?
-Godīgi sakot, viņi pie mums nav bijuši. Šāds aprēķins no mūsu puses nav veikts, jo nav bijis pieprasījuma.
Kāda ir apraides nākotne?
-Ir tuvākā – 3 gadi, un ilgtermiņa nākotne. Trīs gados, pat trīs gadi nav nepieciešami, lai palaistu Radio 2 un Latgales Radio, ja runā par šādiem uzlabojumiem. Fundamentālāki konceptuāli tehniski izaicinājumi, lai pakalpojumu kvalitāti uzlabotu, ir pāriešana uz ciparu radio. Pašlaik ir analogais radio, kas ir vienīgā tehnoloģiskā platforma mūsu pārvaldībā. Pāreja uz ciparu ir ilgtermiņa jautājums, kas, iespējams, atrisināsies līdz 2030.gadam.
Radio signāli būs kvalitatīvāki?
-Noteikti. Piemēram, šobrīd Balvos kādu radio labāk dzird, citu ne tik labi. Ciparu radio burvība ir tāda, ka apraides signāla stiprums ir pilnīgi vienāds jebkurā vietā, kas ir konkrētās apraides zonā.

Ziņas svešā mēlē

 

Pērna gada augustā “Vaduguns” apmeklēja Medņevas pagasta Aizpurvi, lai aprunātos ar pierobežas iedzīvotājiem, ko viņi redz un dzird, domā un saka par Latvijas Televīzijas un radio apraidi pierobežā. Kas ir mainījies?

2019.gadā aptaujātie aizpurvieši bija vienisprāt, ka spēcīgā signāla dēļ iedzīvotājiem vienkāršāk uztvert kaimiņu valstu raidošos radio un televīzijas kanālus, nekā savus, Latvijas valsts. “Un tas nozīmē dzīvot citā informatīvajā telpā un nezināt par notiekošo savā valstī. Īpaši to izjūt vecie cilvēki, pensionāri, kuri nevar iegādāties modernākas, dārgākas uztveres ierīces,” sprieda pierobežā dzīvojošie. Tāpat viņi atzina, ka patiesībai atbilst nostāsti par to, ka pēc kaimiņvalsts prezidenta uzrunas gadu mijā atsevišķi gados vecāki iedzīvotāji mēdz teikt,- a naš prezident skazal! (Tulk.- ‘bet mūsu prezidents teica’.)
Medņevas kultūras dzīves organizatore Skaidrīte Šaicāne, kura dzīvo Aizpurvē, pirms nepilna gada smēja, ka apraides torņa vietā kalpo divas kājas: “Atnāk kāda kaimiņu tante, kura vienmēr visu zina, un pastāsta jaunākās ziņas.” Tagad viņa atzīst, ka līdz ar jaunā torņa izbūvi situācija ir uzlabojusies: “Mums nav par ko sūdzēties. Laba kvalitāte ir Latvijas bezmaksas programmām. Tāpat labi skan Radio 2 atšķirībā no babas, kurai ir vecs radio. Šķiet, ka mazie un vecie radioaparāti nespēj uztvert signālu. Internets mums tagad arī ir. Kad bērniem pastāstīju par apraides torņa būvniecību mūspusē, viņi pavēstīja: “Beidzot būs kā citiem.” Ir! Ko mēs vēl gribam? Lai ātrāk beidzas Covid-19...” Jautāta, vai Aizpurvē jaušama kaimiņvalsts mediju propaganda, S.Šaicāne pastāstīja, ka Krievijas kanālus neskatās: “Dažreiz skatījos, kad vēl virtuvē bija apaļā antena. Pierobežā nav problēmu skatīties kaimiņzemes kanālus, kaut gan mums nav ne laika, ne vēlmes to darīt. Krievijas prezidenta uzrunu Jaungadā neskatos, tomēr, izejot laukā, paraugāmies salūtu, cik tas ir liels otrpus robežas. To patiesi var redzēt. Man mīļas ir mūsu prezidentu uzrunas, neskatoties uz personālijām.”
Blakus jaunajam Latvijas Radio un televīzijas apraides tornim atrodas divstāvu daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvo divas Zelču ģimenes – Rita Zelča un viņas meita Rudīte Zelča. Viņas pirms gada apgalvoja, ka ar televīziju ir pavisam bēdīgi: “Nerāda neko vai parāda, ka nav signāla.” Šobrīd meita ar mammu pieļauj, ka signāls no jaunā torņa pāriet pāri viņu mājai: “Laikam esam pārāk tuvu tornim. Neķer ne Radio 2, ne Latgales Radio.” Rita piebilst, ka viņai mājās ir dekoders ar karti, tāpēc var skatīties gan piecus Latvijas, gan divdesmit bezmaksas Krievijas kanālus: “Tāpat mēs redzam, kā gadu mijas naktī kaimiņi salūtu šauj. Nekāda propaganda mūs neietekmē – ir interesanti paskatīties.”
Pensionāre Virgīnija Raginska, kura arī dzīvo šajā mājā, 2019.gada augustā prognozēja: “Ja uzcels jauno torni, droši vien dzirdēs un redzēs visu kā spogulī.” Sirmgalve tagad secina, ka televīziju var skatīties bez problēmām, ko gan nevar teikt par radio: “Latgales Radio mēs joprojām nedzirdam. Priekšniekam Rīgā tā arī sakiet, lai ieslēdz to. Arī Radio 2 slikti dzird. To apliecina arī vedekla, kura secina, ka Radio 2 arī mašīnā pazūd. Ieslēdziet Latgolu un Radio 2 - man Krievijas televīzijas un radio kanāli neinteresē.”

 

Iedzīvotāji vēlas Radio 2


Medņevas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Prancāns pirms nepilna gada zināja teikt, ka radio slikti dzird visā Viļakas novadā: “Vietām problēmas ir arī ar Latvijas Televīzijas bezmaksas kanālu uztveršanu. Ceram, ka jaunais tornis problēmas atrisinās.” Taujāts, kas mainījies pēc apraides masta uzstādīšanas, J.Prancāns secina, ka televīzijas bezmaksas kanālu kvalitāte ir uzlabojusies: “Pirms tam nereti ekrānā parādījās kaut kādi kvadrātiņi. Šobrīd, kā atzīst iedzīvotāji, kvalitāte ir laba. Ko skatās vairāk – Latvijas vai Krievijas kanālus? No mūsu torņa, protams, noteikti Latvijas kanālus. Tiesa, daudziem ir satelīta televīzija, kā arī antenas pagrieztas Krievijas virzienā. Jāpiebilst, ka cilvēki izvēlas izklaides raidījumus, filmas un seriālus, nevis ieklausās kaut kādā propagandā. Tagad daudz spriež par medijpratību un viltus ziņām. Medņevas pagastā 95% ir latvieši, tāpēc šaubos, ka viņus var maldināt ar meliem. Tajā pat laikā jāatzīst, ka Krievijas kanālos ir labas filmas, kuras cilvēki skatās. Tas nenozīmē, ka mēs te baigi ietekmējamies. Cilvēks, atnācis no darba, grib relaksēties, tāpēc vakarā paskatās kādu filmu, šovu vai koncertu. Jā, esmu dzirdējis par nostāstiem, ka Jaungada naktī klausās kaimiņvalsts prezidenta uzrunu. Man kaimiņzemes līdera uzruna neinteresē. Pieļauju, ka lielākajai daļai iedzīvotāju ir līdzīgas domas un uzskati. Mēs esam Latvijas iedzīvotāji, mums ir sava valsts, ar kuru lepojamies. Jābrīnās, esam pierobežas pagasts, un tik latvisks! Jaunā apraides torņa signāla kvalitāti vērtēju ar plus 10 ballēm. Pretenziju nav! Runājot par radio, tad sūdzēties nevar par Radio 1 un Radio 4. Aptaujas liecina, ka cilvēki labprātāk klausītos Radio 2, kuru diemžēl tornis nepārraida. Acīmredzot darbarūķi ir noguruši no oficiālas un politiskas informācijas un vēlas pēc darba paklausīties tautai pieņemamu un saprotamu, labu mūziku. No Krāslavas novada Skaistas torņa nez kāpēc raida Radio 2. Daudzi vietējie man ir jautājuši, kāpēc tā? Man nav atbildes.”

Ar televizoru joprojām uz ‘jūs’

 

Svinīgās kapsulas iemūrēšanas brīdi 2019.gada 20.augustā topošā apraides masta pamatos Viļakas novada Aizpurves ciemā nozīmīgu un vēsturisku padarīja vēl divi notikumi. Pirmkārt, kopš pirmskara brīvās Latvijas laikiem šis apraides masts bija pirmais, kuru pamatus iesvētīja. Šo atbildīgo uzdevumu paveica Viļakas katoļu draudzes priesteris Guntars Skutels. Savas uzrunas sākumā priesteris tolaik neskopojās ar humoru atzīstot, ka viņš iesvētīs lietu, kuru neizmanto: “Man nav televizora, un jau 17 gadus neklausos radio un neskatos televizoru. Tas ir garš stāsts, un tam ir savi iemesli. Tomēr apsolu,- ja ar apraides mastu viss būs kārtībā un tas vēstīs labu informāciju, uz kādu brīdi televizoru pie sevis atļaušu ienest! Jebkurā gadījumā apraides masts ir svarīgs objekts.” Taujāts, vai ar televizoru ir uz ‘tu’ vai ‘jūs’, prāvests atzina, ka uz ‘jūs’: “Tolaik runāju ne tikai par signāla, bet arī satura kvalitāti. Jāsecina, ka automašīnā Radio 2 mūspusē nereti pazūd.”
Otrkārt, īpašu kapsulas iemūrēšanas brīdi padarīja arī LVRTC 800 m2 plašais valsts karogs, kas bija Latvijas vēsturē lielākais valsts karogs. Tas Latvijas simtgades rītā plīvoja arī visas Eiropas Savienības augstākajā TV tornī Zaķusalā (368 m) Rīgā...

* Par publikāciju “Viens pats mājās” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā mazināt iedzīvotāju nabadzību un sociālo nevienlīdzību?

maksāt lielākus pabalstus - 1.2%
nodrošināt darbu - 18.5%
katram pašam jārūpējas par sevi - 76.5%
lai meklē laimi ārzemēs - 3.7%
mani tas neinteresē - 0%

Balsis kopā: 81
Balsošana šajā aptaujā ir beigusies ir: Jūlijs 14, 2020