"Viens pats mājās" (31.07.2020)

  • Drukāt

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pusgadu īstenos projektu “Viens pats mājās” – deviņās publikācijās - ielikumos veidosim sabiedriski nozīmīgu publikāciju sēriju par pretstatiem Latgalē, latgaliešu spītu, izdomu, kā stiprināt dzimto pusi, aktivizēt sabiedrību. Tāpat meklēsim atbildes uz jautājumiem: kā mainījusies informatīvā telpa; vai latviskās tradīcijas iespējams saglabāt pamestā ciemā; kā vietējie ļaudis spodrina savu kultūrvidi; vai svarīgi runāt mātes valodā; kā veicināt lokālpatriotismu u.c.?
Pagājušajā gadā Krāslavas novada Skaistā un Viļakas novada Aizpurvē apraides mastu pamatos iemūrēja laika kapsulas ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Abu vēstījumu saturs bija identisks. Tikmēr acīgākie pamanīja, ka bez VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” pārstāvja un pašvaldību vadītājiem Skaistas vēstījumu parakstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, bet Viļakas vēstījumā savu parakstu atstāja valsts augstākā amatpersona - Valsts prezidents Egils Levits. Tomēr kāda ir šādu vēstījumu vērtība un cik svarīgi tos nodot turpmākajām paaudzēm?

Būtībā, senatnīgumā un mērķī
Vēstījumu kapsulu iemūrēšana pamatos, ceļot kādu jaunu objektu, ir ļoti populāra parādība ne tikai Latvijā. Senos laikos jūras braucējiem vēstījums pudelē kalpoja par iespēju noteikt straumes virzienu, reizēm bija vienīgā, kaut vājā cerība uz glābiņu, vai - jau pēc ilgāka laika - vienīgā liecība par kuģa likteni. Atradējam, protams, tā ir liela intriga un prieks, - jo senāks vēstījums, jo interesantāk. Vērtība rodas no tā, ko kāds ir gribējis pateikt, cik sens ir vēstījums, vai kapsula bijusi atbilstoša mērķim un vispār kaut kas ir saglabājies.
Cik svarīgi vēstījumus nodot turpmākajām paaudzēm? Mūsdienās ir daudz citu iespēju atstāt vēstījumu. Tomēr ne vienmēr var paredzēt vēstures gaitu. Jebkurā gadījumā šāda pēkšņi zemē atrasta liecība būs interesanta vienmēr. Diemžēl šāda veida senus atradumus mūspusē nezinu. Savukārt savā bērnībā ar draugiem, stādot koku, esam paši rakstījuši vēstījumu, ko ierakt pie saknēm. Tas gan bija ļoti bērnišķīgi - vecā zāļu pudelītē ielikta zīmīte, kas noteikti neizturēs laika pārbaudi. Tomēr arī šo zīmīti atrast pēc laika būtu interesanti. Ja pašai būtu jānodod vēstījums nākamajām paaudzēm par laiku, kurā šobrīd dzīvojam, ja rakstītu, piemēram, mazbērniem veltītu vēstījumu, tajā īsumā pastāstītu par dzimtu, ģimeni, mājām, par to, kā piedzīvots laiks, kad mums atkal ir sava Latvija.

Tehnoloģiska un ideoloģiska vērtība
1968.gada 29.oktobrī, komjaunatnes 50 gadu dibināšanas dienā, kādreizējā partijas komitejas ēkā iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Es biju viens no šī vēsturiskā brīža aculieciniekiem, un kapsulu vajadzēja atvērt pēc 50 gadiem – 2018.gadā. Pa šo laiku gan ir mainījusies valsts politiskā iekārta, arī Padomju Savienības vairs nav, un tā iemūrētā kapsula joprojām atrodas savā vietā neskarta. Mūsu rīcībā gan nonāca vēstījuma kopija, kura aptuvenā būtība bija, ka padomju jaunieši piemin cīnītājus par revolūcijas ideāliem, ka viņi strādās un cels komunismu... Savulaik biju arī aculiecinieks vēstījuma kapsulas iemūrēšanai, kad būvēja mākslas skolu. Priecājos, ka izvēlējās tieši manas meitas Ilonas zīmējumu, kuru ievietoja vēstījuma kapsulā. Jāpiebilst, ka vēstures zinātne ir mana sirdslieta jau kopš bērnības, par kuru interesi radīja mana māte – kādreizējā skolotāja un skolas novadpētniecības muzeja izveidotāja.
Kopumā uz vēstījumu nodošanu nākamajām paaudzēm raugos pozitīvi, jo tas mūsu pēctečiem sniedz informāciju par kādu konkrētu notikumu un fonu ap to. To vēstījumu vērtība, kas iemūrēti Skaistas un Aizpurves apraides mastu pamatos, ir tehnoloģiska. Proti, pēc daudziem gadiem, kad, iespējams, šie vēstījumi tiks atvērti, pasaulē būs izveidotas jau citas, krietni modernākas tehnoloģijas. Līdz ar to mūsu pēctečiem būs papildus ieskats ne tikai par šodien valdošajām tehnoloģijām, bet, šajā gadījumā, varbūt arī par valstu ideoloģijām, starpvalstu attiecībām. Arī mēs, muzeja darbinieki, pirms septiņiem gadiem iemūrējām sava veida vēstījumu. Proti, tolaik vēstures un mākslas muzeja teritorijā notika centrālapkures pieslēgšanas darbi. Lai arī tie, vismaz mūsdienās, nešķiet ievērojami darbi, tomēr par godu šim notikumam nolēmām iemūrēt vēstījumu. Ja kāds šo vēstījumu atradīs pēc daudziem gadu desmitiem, iespējams, viņiem būs ļoti interesanti iepazīties ar to, kādas savulaik bija apkures tehnoloģijas.
Vai Skaistas iedzīvotājiem nav zobs uz Aizpurves ciema ļaudīm, ka viņu vēstījumu parakstīja Valsts prezidents, bet Skaistas vēstījumu – augsta, bet tomēr zemāka ranga valsts amatpersona – satiksmes ministrs? Nezinu, kā šo faktu uztver Skaistas iedzīvotāji un krāslavieši kopumā. Visticamāk, daudzi par to nemaz arī nezina. Tomēr varu teikt, ka tā droši vien ir laba zīme. Varbūt līdz ar satiksmes ministra parakstu mūspusē uzlabosies ceļu stāvoklis? Tas, protams, ir humors. Runājot nopietni, nedomāju, ka tam vajadzētu piešķirt īpašu nozīmi. Vēstījumā arī rakstīts: “Jūs, kas šobrīd lasāt šo vēstījumu, jau zināt, kāds mūžs bijis Skaistas un Viļakas mastiem, un vai mastiem izdevās sekmēt izvirzītos mērķus”. Vai mastiem ilgtermiņā izdosies realizēt savus mērķus? Konceptuāli tā tam vajadzētu būt. Tomēr uzskatu, ka laiks jau aizritējis, masti uzstādīti par vēlu un tie neko vairs neglābs, jo laukos ar katru gadu cilvēku paliek arvien mazāk. Lai Dievs dod, ka es maldos!

Torņu un mastu karte Latgalē
Bezmaksas zemes TV apraidē iedzīvotājiem pieejamas piecas TV programmas: LTV1, LTV7, Sportacentrs.com, Re:TV un Rīga TV 24. “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) atgādina, ka, lai varētu uztvert šo TV programmu signālu, Aizpurves un Skaistas iedzīvotājiem jānoregulē uztverošās antenas jauno mastu virzienā un jāveic televīzijas programmu uzstādīšana. Pamatdarbība visiem ir vienāda – jāveic programmu meklēšana, lai TV iebūvētais uztvērējs vai dekoders uztver jauno programmu bloku. Pretējā gadījumā uztvērējs turpinās uztvert TV programmas no citiem raidošajiem torņiem. Tāpat, veicot antenas regulēšanu, nepieciešams pārliecināties, vai antena ir izvietota pēc iespējas augstāk virs zemes, kā arī, vai antena, kabeļi un to savienojumi ir tehniski atbilstošā stāvoklī un nav bojāti vai novecojuši. Tas tādēļ, jo tieši šāda veida bojājumi ir viens no biežākajiem šķēršļiem programmu kvalitatīvai uztveršanai.

Ziņas svešā mēlē
Laikraksts “Vaduguns” devās aprunāties ar Krāslavas novada Skaistas pagastā dzīvojošajiem, lai lūkotu, kas mainījies pēc apraides masta uzstādīšanas. Vairums aptaujāto, kuri savas ikdienas gaitas vada netālu no Latvijas – Baltkrievijas robežas, par Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas mērķiem teic: “Tas nav slikti, bet kopumā tam ir maza jēga. Cilvēki turpinās skatīties un iegūt informāciju no tiem kanāliem, kas viņus interesē!”

Skaistas pagasta iedzīvotājs PĒTERIS ORUPS stāsta, ka pēc apraides masta uzstādīšanas – līdz ar šī gada sākumu - sākās problēmas ar maksas kanālu skatīšanos, jo tie no viņa televizora gluži vienkārši pazuda. Līdz šim kopumā maksas apraidē bija vairāki kanāli, tajā skaitā iedzīvotāju vidū populārie LNT un TV3. Visvairāk Pēterim kremt, ka vairs nerāda šlāģermūzikas kanālu, pa kuru pārraidītās dziesmas viņš klausījās katru mīļu brīdi. “Kad šāda ķibele notika, sākām interesēties, zvanīt, kāpēc tā? Atbrauca meistars no Madonas, kurš šajos jautājumos apkalpo Latgales reģionu. Viņš darbojās ap antenu, ap televizoru, bet jēgas no tā nekādas. Meistars teica, ka, iespējams, Skaistā uzstādītā apraides masta signāls ir spēcīgāks par citu torņu signālu, tādēļ maksas kanāli tiek slāpēti. Rezultātā nācās speciāli braukt uz Daugavpili, lai no maksas kanāliem atteiktos, jo par velti jau nemaksāšu. Varbūt vajag nopirkt jaunu antenu? Iespējams, pie vainas ir arī apkārtnes reljefs un koki, jo dzīvojam ieplakā. Lai vai kā, esmu jau pieradis dzīvot bez maksas kanāliem. Ja nav, tad arī nevajag!” optimismu nezaudē Pēteris.
Jāpiebilst, ka pagājušā gada nogalē “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Aizpurves un Skaistas iedzīvotājus aicināja noregulēt uztverošās antenas jauno mastu virzienā un veikt televīzijas programmu uzstādīšanu, lai varētu uztvert bezmaksas zemes apraidē esošo TV programmu signālu (vairāk informācijas interneta mājaslapā www.lvrtc.lv). Pēteris gan stāsta, ka viņa mājā antena joprojām pagriezta pretējā virzienā. Kungs spriež, - ja antenu pagriezīs masta virzienā, visticamāk, vairs nevarēs skatīties Baltkrievijas kanālus. Tos Pēteris iecienījis dažādu iemeslu dēļ – gan kaimiņvalsts prezidentu Aleksandru Lukašenko var paklausīties, gan arī baltkrievu koncertus paskatīties. “Ja mums būtu tāds prezidents, cita kārtībā būtu! Kas attiecas uz masta uzstādīšanu un vēlmi mazināt kaimiņvalstu propagandu, jāteic tā: priekš manis tas masts bijis vai nebijis! Līdz šim skatījos, piemēram, Baltkrievijas kanālus, to turpinu darīt arī tagad. Pierobežas iedzīvotājiem dzīve turpinās tādā pašā ritmā, kā līdz masta uzstādīšanai,” nešaubās Pēteris.
Arī Pēterim Orupam kaimiņos dzīvojošajai FELICIJAI MARKEVIČAI pēc apraides masta uzstādīšanas pārstāja rādīt maksas kanālus. Tiesa, šī problēma jau novērsta, uzstādot jaunu antenu. “Kopumā pēc masta uzstādīšanas nekas nav mainījies. Bijām domājuši, ka līdz ar jauno mastu tiks pastiprināts signāls Krievijas un Baltkrievijas kanāliem. Masts domāts Latvijas bezmaksas apraidē esošajiem kanāliem? Bet man taču bezmaksas un maksas kanāli labi rādīja gan pirms masta uzstādīšanas, gan arī tagad! Nesaprotu, kāpēc to mastu vispār vajadzēja būvēt? Jebkurā gadījumā jaunais apraides masts kaimiņvalstu propagandu nemazinās. Tā domāt ir muļķīgi. Cilvēki, kuri gribēs, skatīsies satelīttelevīziju vai vēl vairāk izmantos internetu. Varbūt, piemēram, Zilupes pusē kaimiņvalstu propaganda ir efektīva, bet ne Skaistas pagastā. Mēs Krievijas kanālos skatāmies dažādus šovus, koncertus, bet ne ziņas. Paskatāmies arī, ko saka Krievijas prezidents, bet mēs paši protam atšķirt pelavas no graudiem,” uzsver Felicija.

Informācijai: Skaistas pagastā sevi par latviešiem uzskata ap 77%, krieviem - ap 10%, baltkrieviem - ap 8%, poļiem - ap 3% cilvēku. Tas gan ir uz papīra un pasēs, bet ikdienā krievu valoda tiek lietota biežāk (pēc Skaistas pagasta pārvaldes vadītājas teiktā).

* Par publikāciju “Viens pats mājās” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.