“Viens pats mājās” (25.09.2020.)

Kas nūteik Kas nūteik slāgtajuos školuos?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pusgadu īstenos projektu “Viens pats mājās” – deviņās publikācijās - ielikumos veidosim sabiedriski nozīmīgu publikāciju sēriju par pretstatiem Latgalē, latgaliešu spītu, izdomu, kā stiprināt dzimto pusi, aktivizēt sabiedrību. Tāpat meklēsim atbildes uz jautājumiem: kā mainījusies informatīvā telpa; vai latviskās tradīcijas iespējams saglabāt pamestā ciemā; kā vietējie ļaudis spodrina savu kultūrvidi; vai svarīgi runāt mātes valodā; kā veicināt lokālpatriotismu u.c.?

Par speiti vysam, ir ari lobys lītys (Aleksandrs Tihomirovs, Kuprovys pogosta puorvaļdis vadeituojs)

Pādejūs godūs Latvejā sliedze cīši daudzys lauku školys. Vīna nu pyrmuom Viļeks nūvodā bie Kuprovys pamatškola. Voi pīmynat tū breidi, kod bie juopījem lāmums?
-Nui, tys bie 2014.gods. Tok itys lāmums nebeja kai zibiņs spierīņs nu skaidru debešu. Školu ciele 600 skūlānim, a pādejā vuiceibu godā skūlānu skaits tymā bie 28! Ka škola turpynuotu pastuovēt, nuokamajā godā tymā bārnu skaits jau byutu mazuok nakai 20. Jemūt vārā, ka tūšaļt struoduoja 10 školuotuoji i 3 tehniskī darbinīki, itaids lāmums beja juopījem. Citaižuok vēļ piec goda saītu individualuo apvuiceiba – iz vīnu skūlānu vīns školuotuojs.
Jyusupruot, tūreiz tys beja pareizs lāmums?
-Dūmoju, nui, partū ka školu slēdzem na jau deļ īgrybys. Tik lelu āku ar tik mozu skūlānu skaitu finansiali uzturēt nabie izdeveigi. Pīļaunu, ka vydškolys pūsmā škola varātu byut, saceisim, Bolvūs, a pamatškolom gon vādzātu byut iz vītys. Koč kod pūsmā nu Bolvim leidz Kuprovai beja četrys pamatškolys,- nu vaira nav ni školu, ni bārnuduorza Kuprovā. Tū aizsliedze piec tuo, kod likvidieja školu, partū ka nebie vaira bārnu, kurīm iz tīni īt. Tok nav tai, ka škola slāgta pavysam i tamā nikas nanūteik. Itūšaļt uzturam sporta zalu, kur jaunīši i ari pīaugušī kotru dīnu piec 16.00 var īt pasportuot.
Jau četrus godus školys āka stuov tukša. Cik zinoms, tukšys muojis vysod kārdynuojušs zagļus…
-Pyrmūs divejus godus školu vysu laiku gribieja pūsteit – bīži izsyta lūgu styklus, kurūs golu golā pogrobstuovā i pyrmajā stuovā aizmyuriem. Školai puorstuojūt struoduot, sasaucem vysys nūvodā asūšuos izgleiteibys īstuodis i tai arī sacejam,- jemiet, kū kurījam vāg. Lobuok atdūt, kab dorbojās.
Daudzuos vītuos Latvejā slāgtuos školys puorveidoj par vacū ļaužu apryupis nomim. Voi dūmojat par tū?
-Saprūtams, ari mes apdūmuom itaidu ideju, pareikynuom i secynuom, ka vādzeigi leli leidzekli, kab školu puorprofilietu. Školā grīstu augstums ir 3,20m, pansionatā - 2,70m, a kotri līkī 10cm pi apkuris izmoksom ir 10%. Koč kod par āku interesiejuos ari uzniemieji, tok pa lelam jīm vādzeiga viņ moza daļa nu ākys kūpejuos plateibys, leidz ar tū uzturiet tū ir naizdeveigi.
Ik pa laikam socialajūs portalūs radzam biļdis ar graustim nu bejušuos Kuprovys drenu cauruļu ryupneicys i zam tuom parokstu – spūku cīmats…
-Dīmžāļ tai ir, i maņ ir cīš biedeigi, ka par Kuprovu tai dūmoj. Tok ir lītys, kuruos varam izmaineit i kuruos nā. Dūmoju, Latvejā ir daudz švakuokys vītys par myusu pogostu. Nui, bie reiz Kuprovā vysā Padūmju Savīneibā zynoma ryupneica, bie ari kara daļa. Tok tūšaļt vaļdeja cyta vara, bie cyti uzstuodejumi. Tān nu tuo vysa dīmžāļ vaira nikuo nav. Bie mieginuojumi itū montojumu koč kam nūdūt, investori interesiejuos, a rezultatu mes radzam. Tok nav myusim tei švakuokuo vīta Latvejā, kai cyti tū rauga īstuosteit. Nav!
Pīruodejums tam, ka eistyn Kuprova nav tikai spūku cīmats, ir nūsyltynuotuo daudzdzeivūkļu muoja. Bolvūs vys vēļ nav nivīnys...
-Nui, mes eistyn tū asam izdarejuši prīks pošim. Myusu prīkšrūceiba ir tei, ka komunaluo saimnīceiba ir pogosta puorvaļdis puorziņā. Leidz ar tū varam saceit, ka Kuprovā ir vīni nu zamuokajīm apkuris tarifim nūvodā. Atškireibā nu uzjāmumim, kuri snādz komunaluos saimnīceibys pakolpojumus, pošvaļdeiba var struoduot par pošizmoksu, leidz ar tū cylvākim tys ir izdeveiguok.
Cik itūšaļt pogostā ir īdzeivuotuoju?
-Piec pādejīm datim Kuprovys pogostā deklariejušīs 333 īdzeivuotuoji. Daudzi voi moz, sprīdit poši.
Tyvojās nūvodu apsavīnuošona. Kuprovīšu dzeivē tei varētu koč kū maineit?
-Ite aritmetika vīnkuorša. Nūvodu reformys sakarā vysi runoj par ekonomeju. Asu mīrā, ekonomēt var i vāg, nu da zynomai rūbežai. Jau īprīkšejuos reformys laikā 2009.godā mes grybiem ekonomiet, a cytuos sferuos tai saekonomiem, ka piec tam tuos vaira nevariem apvīnuot. Ka runojam par gaidamū nūvodu apvīnuošonu, nasaviersim globali, a vītejā mārūgā. Agruok kotrā pogostā bie 7 deputati – jī zynuoja cylvākus, situaceju, problemys, vysu varie atrysynuot. Izveiduo nūvodus, tān videji saīt diveji deputati nu pogosta, kuri ari puorzyna situaceju. Nu, kod byus 26 pogosti i pīci deputati, par puorstuovnīceibu varēsim aizmierst. Varam tikai maneit, no kurīnis jaunajā nūvodā tiks deputati i kaidys interesis jī aizstuovēs. Tod iz vysu jaunveiduotū nūvodu byus 15 deputati… Voi ar tū pītiks, nazynu gon. Myusu vaļstī vēļ ir kaida problema – kotrs vaļstsveirs mieginoj īīt viesturē ar kaut kaidom reformom, puormejom, vēļ koč kū jaunu i nebejušu. Ka kaids pavaicoj par darbeibys rezultatu, jī atsoka vīnu i tū pošu,- ka maņ īdūtu vēļ 5 voi 10 godus, tod gon varātu koč kū izdareit. A mes tok radzam, ka nikas nesaīt. Vysi gryb palikt viesturē, nu ar ‘plus’ voi ‘mīnus’ zeimi, nivīnu nainteresej. Golvonais palikt.
Ar kaidom problemom pogosta īdzeivuotuoji pi Jyusim grīžās?
-Cylvāki īt iz pogostu nūsamoksuot par komunalīm moksuojumim, pogosta ākā atsarūn socialais dīnests, buoriņtīsa, biblioteka. Problema pa lelam vīna – maksuotspieja. Vys vēļ karojam ar poruodnīkim, atslādzam elektreibu, motivejam, raugam koč kū sarunuot. Šod tod tys pasadūd, a na vysod. Maņ par lelu breinumu, ir cylvāki, kuri gotovi dzeivuot ari bez elektreibys, i jīm tys der.
Kur pogosta īdzeivuotuoji struodoj?
-Cylvāki nūsadorboj ar mežsaimnīceibu, struodoj mežā, kaids - tierdznīceibā, vosorā īt mežā i peļnej, losūt i nūdūdūt ūgys. Daudzim tei ir iztikšona vysai zīmai. Cyts dīnā nūpeļnej pat 70-80 eiro. Tī, kas gryb, vysi struodoj. Vyss atkareigs nu cylvāka, na nu vītys.
Koč kod Kuprovys pamatškola bie sova veida kulturys centrs, kurā nūtyka pasuocīni. Kai ir itūšaļt?
-Myus koč kai reklamej ar minus zeimi, nu ir ari lobys lītys. Zamū tarifu piec pi myusim brauc cylvāki nu Bolvim i cyturīnis, interesejās par breivū dzeivūkļu fondu. Pogosta ākā dorbojās krīvu ansamblis, etnografiskais ansamblis, ari vokali instrumentalais ansamblis “Strautiņš”. Cylvāki īt iz mieginuojumim, dorbojās, koncertej. Kuprovā vyss nūteik.

30 godus školu sauce par sovejū

“Nu Kuprovys pamatškolys sliegšonys paguojušs vairuoki godi, nu vēļ jūprūjom pīmiņu, cik gryutu sirdi guoju tai garum. Pareizuok sokūt, pyrmū godu pat raudzeju īt ar leikumu, partū ka puoruok suopeigi tys vyss beja. Itei škola beja muna dzeive, kūpā te nūstruoduoju 30 godus,” soka ilggadejuo Kuprovys pamatškolys direktore.

Emerita Prancāne, byudama jauna školuotuoja, 1974.godā suoka struoduot vacajā Kuprovys pamatškolā, kurā vuiciejuos divejas plyusmys. Tūbreid vaļdeja uzplaukums, pogosts beja puorapdzeivuots, partū ka Kuprovā iz pylnu jaudu struoduoja drenu cauruļu ryupneica. Izaveiduo saimis, dzima bārni, i jau 1979.godā durovys attaiseja jaunuzcaltuo Kuprovys pamatškola i krīvu vydškola, kas dorbuojās vīnā ākā. Tūlaik bejušū školys direktoru Augustu Voiku paaugstynuo omotā, i juo vītā dorbu suoka jauna školuotuoja. Emerita Prancāne pīmiņ, ka pyrmajūs godūs školā vuiciejuos na viņ lels skūlānu skaits – tyvu 300, a i struoduoja ari krītnys darbinīku kolektivs – 30 školuotuoji i tehniskī darbinīki. Direktore soka,- kūpā jamūt kolektivs beja lobs i darbeigs, tikai šod tod jai daguoja pīlītuot diplomatis spiejis, kam daudzi pedagogi beja krīvu tauteibys cylvāki. “Tok, kab voi kai, par sovim školuotuojim varu saceit tikai tū lobuokū – jī reikuoja skaistus pasuocīņus i tureja cīnā tradicejis,” soka E.Prancāne.

Saprota, ka agri voi vālu byus beigys
Leidza ar Kuprovys ryupneicys sliegšonu suocies pakuopiniska skūlānu skaita sasamozynuošona. Daļa saimu ar vysim bārnim atsarīze sovā dzymtajā pusē, ūtra daļa, krušuokuos sīvys, īsakuortuo Bolvūs tierdznīceibā. “Vysi procesi nūtyka pakuopiniski, skūlānu skaita sasamozynuošonu īskaitūt. Mes saprotam, ka agri voi vālu tuos byus beigas. Vysi zynuoja, ka tai byus, i tam gatavejuos. I tys breids pīnuoce 2014.godā, kod vairs nebeju ituos školys direktore,” stuosta Emerita Prancāne. Byudama školuotuoja ar lelu stažu, jei nabeja mīrā ar izgleiteibys i zynuotnis ministris argumentu, ka mozajuos lauku školuos i apvīnuotajuos klasēs zynuošonys nav atbylstūšys, deļtam tuos juoslādz. “Tuos ir piļneigys oplomeibys i glupeibys. Asmu struoduojuse apvīnuotījuos klasēs, krīvu klasēs ar skūlānu skaitu ap 30. Kurīs var, tys var, i tys nav atkareigs ni nu školys atsarošonuos vītys, ni nu kuo cyta. Pi tam pīruodejums tam ir vairuoki sabīdreibā zynomi i cīnejami cylvāki, kurī vuiciejušīs Kuprovys školā. Tys ir tagadejais Reigys dūmis deputats Andris Morozs, Jānis Raibekazs, Larisa Krištopanova, tīsnese Ligita Kuzmane (tān jai cyta pavuorde),” soka bejušuo direktore. Ik pa laikam jei profesionaluos interesis dieļ pasaklausa i pasekoj leidza reformom tagadejā izgleiteibys sistemā. I ari par tū Emeritai Prancānei ir sovs pīzynums, kū jei raksturoj eisi i kūdūleigi,- par šerpu tys vyss!

Gribuos saceit,- reiz bie!
Bejušuo Kuprovys pamatškolys direktore ir puorlīcynuota,- agri voi vālu cīmats ītu iz izmieršonu, pat ja naaiztaiseitu školu. A kū lai dora, ka lauki palīk vys vēļ tukšuoki i cylvākim nav dorba? Jīm daīt braukt paceli. “Myusim jau jaunīšu praktiski nav – puorsvorā pusmyuža cylvāki voi pensioneri. Tī, kas var, brauc ūguos i peļnei iztikšonu - tod kaidu laiku var dzeivuot. Puorejī izteik, kai var. Nazy voi kas meisīs iz lobū pusi ari tod, kod nūvodi otkon apsavīnuos vīnā. Ka juosoka gūdeigi, asu atguojuse nu tuo vysa nūst, nagrybu dūmuot ni par politiku, ni kū cytu. Asu pensejā i gribīs mīreigu dzeivuošonu,” jei atkluoj.
Pagostā nikod nav biejs sova kulturys noma, deļtam ka kulturys epicentrs daudzus godus atsaroda taišni Kuprovys pamatškolā. Tī nūtyka pasuocīni, izstuodis, mieginuojumi – vysa kulturys dzeive. Vīnā nu kabinetim pat beja sataiseita lyugšonu kapela, kurū īsvieteja prīsters Aleksāns. Iz tīnīti varieja nuokt sevkurš, kas juta aicynuojumu. Tān kulturys dzeive nūteik pogosta puorvaļdis ākā, kur iz mieginuojumiem saīt gon folklorys ansambļa sīvys, gon ansambļa “Strautiņš” dalinīki. I Kuprovys īdzeivuotuoju vydā ir pulka taidu, kuri īt i dora, i jīm tys pateik.
Emerita Prancāne atkluoj,- nu tuo breiža, kod jei ir pensejā, kasdīnys dzeive palykuse daudz lānuoka i mīreiguoka. Obeji ar veiru Raimondu īkūpj duorzu, apkūpj syltumneicu i pučys. Golu golā ari atsaradīs laiks pasavērt televizori, kam, kai pīzeist bejušuo školys direktore, lobuok pasavērt serialus, nakai klauseitīs politiku – koč juonervozei nav: “Vaira natycu ni vaļstei, ni politikim, i izaver, ka ari Eiropys Savīneiba kruši izjuks. Tys ir laika vaicuojums. Ari pi myusim iz Kuprovu sūlejuos nuokt investori i atjaunuot ryupneicu. A nivīns te naīs… I nav jau ari dorbaspāka, kas struoduotu. Labi, ka myusim koč vīns veikals vēļ ir, posts, ambulance pīktdiņuos, i ari aptīka. Kod i pyrms daudzim godim te vyss beja cytaižuok. Dīmžāļ par tīm, aizguojušīm laikim, vairs viesta tikai fotografejis, kas palykušs kai vacys viesturis līceibys. Verūs iz juom i tai viņ gribīs saceit,- reiz bie…”

Upīte - Slišānu pasaulis centrs

Vītvuords Upīte daudzim vaira nav nikaids jaunums. Mozajā Upītes cīmā, kas atsarūn Viļeks nūvodā, pošā pīrūbežā, nūteik aktiva kulturys dzeive. Īmeslis tam ir kupluo Slišānu saime, kas gūdā tur latgaliskuos vierteibys i uztur dzeivys tradicejis. Kab ari pazeistamuokais saimis puorstuovs - nūvodpietnīks, kulturys darbinīks, folklorists i literats Ontons Slišāns - jau ir aizguojs myužeibā, juo aizsuoktū tuoļuok dora bārni i mozbārni. Namaterialais kulturys centrs “Upīte”, kulturviesturis muzejs, folklorys kūpa – tei ir tikai daļa nu tuo, par kū ar sovejīm guodoj Ontona dāls Andris. Jys ari bie vīns nu tīm, kas vysdedzeiguok īzastuoja par Upītes pamatškolys saglobuošonu, kod tyka pījimts lāmums tū sliegt.

Jau trešais vuiceibu gods kai Upītē vaira nav pamatškolys. Šaļtī, kod taisiejuos pījimt itū lāmumu, bieji vīns nu tīm, kas vysskaļuok īzastuo pret školys sliegšonu. Tys bie pareizs lāmums?
-Ka škola palyktu taida pati, kaida bie, tod tok lobuok slēgt. Nu, ka kaids īsaklauseitu myusu idejā puorveidot tū par alternativū školu 1.-6.klasem, tei varātu pastuovēt. Tūšaļt maņ lykuos napareizs pats process, kai nūtyka školys sliegšana. Es uzskotu, ka tys juodora cytaižuok, na tai, ka deputati saīt komitejis siedē, nūbalsoj par sliegšonu i piec tam pasoka,- padūdit ziņu puorejīm. Bie juoatbrauc iz školu, juoizrunoj ar vacuokim, jāpastuosta, ka gryuši i duorgi uzturēt školu ar tik mozu skūlānu skaitu.
Kaidu redzi mozū školu liktini i voi tuom vyspuor ir nuokūtne?
-Mozuom školom ir viertine prīkšrūceibu, tū asu saciejs nazcik reižu. Tān, kod deļ coronys īvīsti vysaidi īrūbežojumi, vysgryušuok īt taišni leluom školom, kur vairuok skūlānu. Jīm leluoks gryutums nūorganizēt gon ādynuošonu, gon starpbreižus. Riezeknē lelījuos školuos nu reita leidz pušdīņlaikam bārni vuicuos, piecpušdīnē īt iz sātu, vuicuos attuolynuoti, i kotra klase cytaižuok. Baļtinovys školā tys vyss nūteik daudzi vīnkuoršuok. Vuiceibu process nūteik, kai parosti, ād maiņuos, i vyss ir kuorteibā.
Pīkreiti apgolvuojumam, ka mozajuos školuos bārnim mozuoka vareiba lobuok īsavuiciet i sajimt atbylstūšu izgleiteibu?
-Nav taisneiba! Vīneigi pādējūs godus, kod vaļstī īvīse sistemu “nauda sekoj skūlānam” i izgleiteibys īstuodis suoka ceiņu par kotru bārnu, dūmuotīs, vuiceibu leimeņs krytuos. A princypā mozajuos školuos, taišni ūtraiž, ir vysmozuokuo vareiba naizavuiciet. Ka klasē ir 7 skūlāni, školuotuoja pīīt pi kotra, apsaver, puorbauda, kas izdareits. Ka klasē ir 25 bārni, vysim atpraseit vīlu navar. Lauku školom vīneigi juosamaina laikam leidza. Nu ituo skotupunkta verūtīs, ka Upītes škola byutu palykuse taida, kaida bie, tod eistyn lobuok slēgt. Nu slēgt na jau deļ tuo īmesla, kaidu mineja nūvods. Kurs nakurs školā bie aizasiediejs, a es uzskotu, ka kotram sovā laikā juosaprūt, kod juoaizīt. Ka byutu ļauts struoduot jaunam, energejis pylnam školuotuojam, beigys byutu cytys.
Kruši piec Upītes pamatškolys sliegšonys tū īsaguoduoji sovā eipašumā. Deļkuo tai?
-Školu īsaguoduo bīdreiba – Upītes jaunīšu folklorys kūpa, caur kuru pīsaistejam projektu finansejumu. Ka puordūtu tikai vīnu pošu školu, dīzyn voi tū pierktu, partū ka tei tikai ir apgryutynojums. A, kod uzzynuoju, ka nūvods nimoz nazataisa nu tuos atdaleit zemi, iz kurys ir parks i sporta laukums, saprotu, ka juosareikoj. Ka tū vysu puordūtu kaidam cytam, vādzātu divejis treis dīnys, kab vysu izrautu, nūleidzynuotu i itymā vītā īsātu rapsi voi vēļ koč kū cytu. Itū parku iesuoka veiduot muns tāvs Ontons i praktiski puse Upītes cīma īdzeivuotuoju. Nūpierkūt školu, pyrmuom kuortom dūmuoju par bārnim i jūs nuokūtni.
Iz kurū pusi reitūs tān brauc Upītes bārni?
-Nāsu skaitejs, nu autobuss, kas no reita brauc iz Rekovu, ir tukšuoks nakai tys, kas brauc iz Baļtinovu. Tok tys nav ruodeituojs, nazcik vacuoki sovus bārnus iz školu Rekovā vad poši, partū ka autobuss nu reita brauc puoruok agri.

Parosti soka,- vītā, kur nav školys, nav ari dzeiveibys. Tok Upītē vys vēļ kas nūteik…
-Škola ir tikai vīns no faktorim. Svareiguokuos ir dorbavītys (Upītes tyvumā tuos ir), tod škola i tikai piec tam kultura. Ka nabyus dorba, nabyus ari cylvāku, kuri īs iz pasuocīnim, i skūlānu školā. Tys vyss juosaver kulā. Nav tai, ka deļ školys izmierst cīms voi škola nūtur cīmu.
Prauda tam, ka kotrā vītā cīši daudzi kū nūsoka cylvāks?
-Dūmuotīs tai ir, partū ka, kas cyts daries, ka na pats. Ka es struodoju taidā omotā, tod tū doru nu vysys sirds, na tikai kab nūpeļneitu olgu.
Identitatis saglobuošona, latgaliskūs tradiceju kūpšona i nūdūšona – Slišānu saimei tys laikam genūs, partū ka vysa saime turpynoj tāva Ontona īsuoktū.
-Varbyut tys jau vacs stuosts, a, kod piec 12 godus ilgys dzeivuošonys Reigā braucem atpakaļ iz Upīti, pyrmais uzstuodejums bie,- kab bārni nu atsagrīšonys nabyutu zaudietuoji. Izgleiteibys ziņā jī nikuo nazaudieja, kaut gon ari Reigā reši kurei škola ir pi sātys. Tī iz školu Mežcīmā nu sātys braucem 7-8km. Leluokūtīs, nu kuo bārni, dzeivojūt Upītē, varēja cīst, bie kulturys tryukums. Deļtuo vādzieja dariet tai, kab jī Upītē justūs lobuok nakai Reigā. Ka juosoka gūdīgi, dzeivojūt Reigā, iz ļāļu teātri aizguom tikai vīnreiz, a tādiņ myusu bārnim itaida vareiba Upītē ir kotru godu. I dūmoju, ka ari reidzinīki iz Nacionaluo voi kaida cyta teātra izruodem aizīt rašuok nakai mysupusis cylvāki, kurim taida vareiba ir Upītē.
Cik Tev pošam svareigi popularizēt latgalīšu volūdu i kai tū izdareit vysveiksmeiguok?
-Ar mani mozu vacuoki runuo latgaliski, deļtuo, ka es iz prīkšu narunuošu volūdā, kurā mani uzrunuoja māma ar papu i vacvacuoki, maņ ruodīs, ka es jūs nūdūtu. Tymā pat laikā es nepuormatu nivīnam, kurš tū nadora. Byutu jūceigi, ka es, kurš kasdīnā runoj i dūmoj latgaliski, pieški pasuocīņūs i sabīdreibā palyktu cytaiduoks. Tei ir cīna izruodeišona i dzymtys sakņu saglobuošona. Ari Vaļsts prezidents, sasateikūt ar mani Rekovys patmaļuos, pīsaceja, ka ar jū drūši varu runuot latgaliski. Taipat myusu nūvodnīkam, tīslītu ministram, asūt myusupusē, pat pruotā naīt runuot latviski. Cylvāki vīnkuorši sajiut sovys saknis.
Uzturiet latgaliskū var muoksleigi voi tūmēr juobyut kuodam ‘trokajam’, kurš īt i dora, 'paraunūt' sev leidza cytus?
-Muoksleigi nikas nav varams, tys bys leidzeigi kai indiāņu rezervatā, iz kurīni vysi brauc viertīs, kai jī dzeivoj. Vysam juonūteik dabeigi, nu sirds. I, nui, varbyut ari vāg vīnu trokū, kas pavalk sev leidza.
Līkās, dreiži Latvejā nabyus nivīna, kurš nazynuos, kas ir Upīte i “Upītes Uobeļduorzs”. Pīmini pyrmū festivalu – sajiutys, emocejis?
-Pyrmais “Uobeļduorzs” nūtyka 2002.godā, tymā laikā es jau vuiciejūs Reigā. Ontons Slišāns jau kaidu laiku runuo, ka gryb sareikuot natradicionalu dzejis dīnu pasuokumu. Maņ pošam eisti naguo pi sirds dzejis pasuokumi, deļtuo naīzasaisteju i pat nasaprotu, ka dūma ir par festivalu, kur gon muziki dzīd, gon ari ailinīki skaita ailis latgaliski. Tāta maņ pīzvaneja i saceja,- 21.septembrī atbrauc, nūtiks festivals! Pyrmajā festivalā bie divejis dalis – dīnā nūtyka dīnys pasuocīņs ar folkloru i dzeju, a vokorā bie deju muzyka i dzeja. Jau nu tuos pyrmuos reizis bie nūsacejums: kab varietu pīsadaleit festivalā, jāizpylda vysmoz vīns dorbs latgaliski. Vēļ puors turpmuokūs godus festivals tyka daleits divejuos daļuos, a, kod es puorjiemu tuo organiziešonu, nūsprīžu, ka tys nav sadolams i tam juonūteik vīnā daļā ar vysu stylu muzyku i dzejnīkim. Taipoš pa drupeitei nūsacejums par latgaliskumu nu jau ir izaudzs gondreiž da 100%.
Daudzi kulturys darbinīki žālojās,– reikoj, kū grybi, cylvāki vysleidza naīt. A Upītē tok īt…
-Vīns ir atpazeistameiba, nu ari pi tuo juostruodoj. Kod tik kai suocem koč kū dareit, ari iz myusu pasuocīnim parreizi cylvāku pyuli naguo. Daudzi vēļ da šam nav saprotušs, ka juostruodoj deļ bārnim. Sevkurš pasuocīņs juoreikoj, dūmojūt par bārnim, kab jīm patyktu i mozī justūs breivi,- ka bārns labi jiutās, arī vacuoki labi jiutās, i pasuocīņs ir izdevs. Asmu itū formulu atrads, nazynu gon, voi da gola maņ tys izdūd, tok, ka cylvāki nuok, taitod vyss nūteik. Kaut gon, redzi, 19. “Upītes Uobeļduorzā” kaidam napatyka estrādis solmu rulli, nevarieja redziet nu molys i izdūmuo caurumu izdadzynuot... (smejās). Nazynu, ceru, ka tai vīnkuorši bie nejaušeiba, navys cylvāku glupeiba. Labi, ka vysi dzeivi i vasali.
Solmu ruļļu estrāde myusupusē bie kas naradzāts… Nu kurīnis itaida ideja?
-Ideja par ruļļu estrādi pajimta nu portala “Facebook”, kur tū kaidā fotografejā ieraudzeja muna sīva Ligita. Lītuvā teiruma vydā bie izbyuvieta šaida estrāde, jei maņ paruodie biļdi, i es saprotu, ka tei byutu breineiga ideja vosorys pasuokumu reikuošonai. Pīzvanieju “Kotiņu” Aldim, pavaicuoju, voi varēs nūsponsoriet solmu ruļļus, i piec puoris dīnom jis pīzvanieja sokūt,- byus! Lītuvīši sovu estrādi izbyuvieja nu 145 rullim, a mes nu 198. Tai šūgod “Upītes Uobeļduorzs” nūtyka solmu ruļļu estrādē, leidz guņs līsmys izjauca vysu pasuocīni…
Nu, nasaverūt iz itū guņsnalaimi, portalā “Facebook” īrakstieji,- tiksimies nuokamgod. Taitod nikas nasabeidz?
-Festivals byus, tok vēļ gryuši prognozēt, kaidā formātā, par tū nav skaidreibys, kas nūtiks ar Covid-19 virusa izplateibu. Īkštelpuos pasuocīni reikuot navaru. Cik tod to cylvāku var satilpt myusu mozajā tautys nomā?! Vīneigi tod jāreikoj taidi pasuokumi, iz kurīm cylvāki naīt (smejās). Jau ar sūlim pamierieju, ka, īvārojūt nuilinejūs distanciešonuos nūteikumus, tautys nomā varu īlaist viņ 42 apmeklātuojus.
Vysi Tovi bārni spielej instrumentus, dzīd, doncoj, ar prīku pīsadola pasuokumūs. Kai Tu tū panuoc?
-Asmu puorlīcynuots, ka jaunīšus īinteresēt ir vysvīgluok, daudzi gryušuok ir ar vacuokim cylvākim. Kotrs bārns juouzrunoj personeigi – vysleidza, jis piļsātnīks voi laucinīks. Kod paguojušajā godā aizbraucem iz pasuokumu Bolvu Vaļsts gimnazejā, školuotuoji breinuojās, kai maņ izadeve aizraut jaunīšus, partū ka pīsadalie vysi. Vyss ir vīnkuorši. Bārni juokontrolej, i tai pat laikā jāļaun jīm sasajust svareigim, nūteiciejim. Upītes kulturtelpā vairuok pīsavieršam taišni jaunīšim, partū ka piec desmit divdesmit godim dīvamžāļ vacū teicieju vaira nabyus myusu vydā. Lepojamīs, ka Latvejā jaunuokuo “pusbolsu” zynuotuoja ir nu Upītes i jai ir tikai 19 godi. Kulturys montuojumu raugam īdzeivynuot tai jaunekleiguok – koč voi ar T-krekleņa uzrokstu “#UpītieDzeiveJauka”. Atvad māma treis jaunus bārnus pi myusim, i pyrmais vaicuojums nu mozuo pusis,- voi myusim ari byus taidi krakli?
Kuri ir tī breiži, kod puorjem gondarejums i saprūti, ka dorbs nav dareits veļteigi?
-Suokumā bie gondarejums, kod redzieju, ka cylvāki apmeklej pasuokumus i prīcojās. Vēļ leluoks prīks puorjieme, kod piec tam kaids pasaceja ‘paļdis!'. Tādiņ, kod vysi aizvīn vaira suokuši lītuot socialūs teiklus, maņ pateik piec pasuokumim paskaiteit komentarus. Itūnedeļ paskaiteju ari par degšonu Upītē – cylvāki gon uzmundrinuo, gon veļteja kritiskus vuordus. I taisneiba ir jīm vysim. Nasakliudej tys, kurš nikū nadora. Es varu byut laimeigs, partū ka asmu vīns nu ratajīm, kurš dora sirds dorbu.

Cik svareigi popularizēt latgalīšu volūdu i kai tū veiksmeiguok dareit?

Ineta Atpile-Jugane, ailineica, scenariste, dzīšmu tekstu autore: -Ar latgalīšu volūdu asu saisteita kotru dīnu. Struodojūt muzejā, kotru dīnu runoju latgaliski, taipat ari muzeja gostus, ekskursantus uzrunoju latgaliski. Cyta vydā, cīši daudzi meilu pruotu izalosa munu stuostejumu itymā volūdā, partū ka kur gon cytur jī dzierdēs myusu volūdu, ka na vītā, kur tū runoj? Ka mes poši, latgalīši, tū nedareisim, tod kurš gon cyts? Volūda - tei ir boguoteiba, kas paruoda myusu gudreibu, senču montojumu i koč kū eipašu, tikai myusu vītai, kūpīnai, cylvākim rakstureigu. Dūmoju, ka latgalīšu volūda juosagloboj, juopopularizej i juonūdūd nuokamuom paaudzem ar lelu atbiļdeibys sajiutu. Taišni deļtuo ailis gon bārnim, gon pīaugušīm, ari dzīšmu tekstus (daļu) rokstu taišni latgaliski. Maņ svareigi, ka volūda skaņ, teik skaiteita, runuota, izdzīduota, ka tū dzierd i lītoj na viņ vacuoka godaguojuma ļauds, a taišni bārni i jaunīši. Maņ ir prīks, ka muni Indejis studenti i draugi prūt puorsteigt mani, sateikūt veikalā i sokūt: “Vasala, ka namaloj!” I es pat nūticēt navaru, ka dzierdu tū, kū dzierdu... Tū sauc par cīnu pret vītu i cylvākim, kur tu itūšaļt dzeivoj. Nui, asu ar mīru, ka raksteit latgaliski i pi tam dzeju myusdīnuos ir cīši ekskluzivi, partū ka zynu, ka tū skaita mozs skaiteituoju skaits. Tok tys jau ari ir tys lobuokais, ka saprūtu,- maņ ir vareiba dareit koč kū cīši eipašu, koč kū uorkuorteigi skaistu i vierteigu. I atsazeit mīlesteibā latgaliski ir tik skaisti, suokūt nu vysparostuokuo 'es tevi mīļoju' leidz 'mūstās vysi dabasi'. Es tū doru, kai es prūtu vyslobuok - rokstūt, skaitūt, popularizejūt, vodūt raduošuos nūdarbeibys, kuru laikā vysi kūpā rokstam latgaliski, i, ticit, vysim izadūd. Ka grybam! Ka raugam! Školā tys ir cīši atkareigs nu školuotuoja, voi jys ir īinteresiets struoduot ar latgalīšu volūdu, voi nav. Maņ prīks par jaunīšim, kuri lepojās i dora lītys latgaliski nu sirds i tai, ka tuoli skaņ. Vīns nu skaistuokajim pīmārim ir Upīte, Slišānu dzymtys tik daudzpuseiguo darbeiba, kas vārsta iz latgaliskuo izpieti i nūdūšonu nuokamajuom paaudzem. Pi tam vēļ tys teik dareits dabiski i organiski, teik dzeivuots, navys tāluots i dareits, ka juodora i vāg. I taišni partū rezultati ir tik pamonami, ilglaiceigi i tycami. Festivals “Upītes Uobeļduorzs” ar uzstuodejumu, ka tī skaņ tikai latgalīšu volūda 19 godu garumā, ir vysspylgtuokais pīmārs, ka ir, nūteik i vāg!

Arnis Slobožaņins, muzikis grupā “Dabasu Durovys”: -Ka pasaveram iz laiku pyrms 100 godim, tod latgalīšu volūda bie pošsaprūtama, dzeiva, vitala, i nivīns navarēja pat īsadūmuot, ka latvīši vyspuor koč kod cytaižuok Latgolā varietu runuot. Šudiņ situaceja puorsamejuse. Gon deļ pošu latgalīšu vainis, gon koč kaidu uorieju faktoru īspaidā mes latgalīšu volūdu vaira tik daudzi nalītojam – eipaši publiski i tod, kod runojam par nopītnim vaicuojumim. Dīvamžāļ uzskotam, ka taidūs gadejumūs latgalīšu volūdai juopalīk sātā. Kab tai nanūtyktu, vyss juodora cytaiduok, juorauga runuot pošim. Tei ir ceiņa ar sevi, īšona pret straumi, nu deļtuo cylvāks radeits, kab ītu pretim straumei. Ir taids teicīņs,- lobuok maut pretim straumei i byut dzeivam, nakai plyust pa straumei i byut beigtam. Kotram cylvākam sirdsapziņā voi apziņā juovaicoj atbiļde iz vaicuojumu,- cik tod jam kai latgalīšam ir svareigi lītuot latgalīšu volūdu? Sirdsapziņā ir vysys atbiļdis...
Kai popularizēt latgalīšu volūdu? Ir juoroda precedenti ar volūdys lītuošonu. Pyrms 10 godim latgalīšu volūda bie cīši moz sastūpama masu medijūs, televizejā, radio, tei bie vairuok folklorys, tautysdzīšmu volūda. Uzskotu, ka latgalīšu volūdai vys vēļ vairuok juopasaruoda tī, kur tei īprīkš nav pasaruodejuse voi ari kaidu laiku nav lītuota. Radio i televizejā tei šūbreid jau skaņ, a, ja īsim vēļ tuoļuok, tai byutu juoteik, saceisim, tīsu sistemā. Juoroda precedents, kod tīsys siede teik nūvadeita latgaliski. Skaists precedents ir tys, ka izgleiteibys i zynuotnis ministre runoj latgaliski, i myusim vāg tū dareit vēļ i vēļ. Viestura Kairiša filma ir latgaliski, i, ka mes dareisim tuoļuok taidā gorā, volūda pa drupeitei atdabuos prestižu, jaunīši tū suoks lītuot vēļ bīžuok. Breineigs pīmārs tam ir Upītes Andris. Jys ir cylvāks, kurš nikod nav reikuojīs apriekina piec, vysod biejs idejis cylvāks. Andris izveiduojs ap sevi Upītes kulturtelpu. Kai jau sacieju, ir breineigi maut pretim straumei i byut dzeivam, taitod Andris ir dzeivs. I es dūmoju, ka juo organizātais “Upītes Uobeļduorzs”, kurš šūgod pīdzeivuoja guņs šovu, nuokamgod varātu atdzimt kai Fenikss jaunā kvalitatē i tei Upītes solmu sadegšona pat varātu tikt pagrīzta pozitivā gaisūtnē kai loba PR akceja. Kab Andrim izdūd! I, zynit, aiz juo ir cylvāki, tymā skaitā ari es.

Annele Slišāne, muoksli-neica: -Svarei-guokais ir tys, ka myusim, Latgolā dzeivojūšīm, juoapsazynoj, ka tei ir myusu dzymtuo volūda. Dzymtajai volūdai ir lela vierteiba, tei ir kotra cylvāka, vysa nūvoda identitate. Nūlīdzūt sovu volūdu, ļauds nūlīdz sovu viesturi i kulturu. Dzymtuo volūda ir daļa nu kotra, tei ir munys saimis, munys viesturis i kulturys daļa manī. Dzymtajā volūdā ļauds runoj, dzīd, roksta i losa. Populariziešona ir gruomotu izdūšona, izstuožu, pasuocīņu nūsaukumu i aprokstu, plakatu taiseišona latgalīšu volūdā. Pasuocīņu nūtikšonys gaita latgalīšu volūdā, izstuožu atkluošona – tī vysi ir nūtykumi, kas paruoda, ka latgalīšu volūda ir dzeiva, ka tei dzeivoj gon saimēs, gon školuos, gon dorbavītuos i vysaidūs pasuocīņūs. Byutu labi, ka tū varētu vuiceit ari školuos, koč tik vīnu stuņdi nedeļā, runuot starpbreižūs latgaliski. Ari munā dzymtajā pusē Upītē vyss nūteik latgaliski - pa eistam, sovā dzymtajā volūdā, nikū nanūlīdzūt i naaizmierstūt, a jiutūt lapnumu par sovu volūdu i vītu, kurā dzeivojam.

* Pārvedums - S.Vorza

* Par publikāciju “Viens pats mājās” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.