“Viens pats mājās” (29.09.2020.)

  • Drukāt

Kas asmu as?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pusgadu īstenos projektu “Viens pats mājās” – deviņās publikācijās - ielikumos veidosim sabiedriski nozīmīgu publikāciju sēriju par pretstatiem Latgalē, latgaliešu spītu, izdomu, kā stiprināt dzimto pusi, aktivizēt sabiedrību. Tāpat meklēsim atbildes uz jautājumiem: kā mainījusies informatīvā telpa; vai latviskās tradīcijas iespējams saglabāt pamestā ciemā; kā vietējie ļaudis spodrina savu kultūrvidi; vai svarīgi runāt mātes valodā; kā veicināt lokālpatriotismu u.c.?

 

Pavaicoj sovam sirdsbolsam
Vīns nu projekta “Viens pats mājās” temu nosaukumim skaiteituoju uzrunoj, kotram līkūt aizdūt sev vaicuojumu: “Kas asmu es?” Ituos temys nūsaukums līk viļkt paralelis ar Vaļsts eksprezidenta Valda Zatlera slovonū gruomotu “Kas es esmu?”, kur bejušais uorsts i prezidents vaicoj atbiļdis iz svareigim sovys dzeivis vaicuojumim. Tok gruomotys īvodā V.Zatlers izceļ, ka eipaši grib uzrunuot jaunatni. “Viņ tauta, kas zyna sovu viesturi, var veiduot sovu nuokūtni. Mes varam bez gola i molys citiet daudzi gudru dūmu, a nikod navāg puorstuot dūmuot pošim. Ceru, ka muns stuosts rūsynuos cylvākus dūmuot. Dūmuot par sevi, par myusu tautu i Latveju,” pīzeist gruomotys autors.
Myusim, latvīšim, ir par kū dūmuot,- tei ir gon myusu tautys, gon myusu vaļsts i volūdys viesture. Na jau veļteigi profesionalais muzikis, grupys “Baltie lāči” solists Andris Baltacis ir saciejs: “Vysu pyrma es asmu latvīts, tod latgalīts.” Nu kaids mož nabyus mīrā ar juo saceitū. Kaids ilgi dūmuos: “Kas asmu es?”, leidz atrass atbiļdi, kas nuok nu sirds. Puordūmuos par latgaliskū, par tuo vītu myusu kasdīnā projektā doluos gon vairuoki Baļtinovys nūvoda īdzeivuotuoji, gon Baļtinovys vydškolys direktors, kurs ir vīns nu dedzeiguokajīm Latgolys patriotim, kai jū raksturoj Baļtinovys vydškolys absolvents Austris Keišs, gon Baļtinovys Rūmys katuoļu draudzis prāvests Staņislavs Prikulis i cyti baļtinovīši.

Styprynoj pīdareibu dzymtajai vītai

Inta Ludborža ir viesturis i nūvodvuiceibys školuotuoja Baļtinovys vydškolā. Īt nu saimis, kurā obeji vacuoki bie školuotuoji. Padūmu godūs latgalīšu volūdu napopularizēja, kur nu vēļ školuotuoju saimē. Inta pīzeist: “Kod nakod pat suoku dūmuot, kai mes saimē kasdīnā sasarunuom - latvīšu literarajā voi latgalīšu volūdā. Gribīs dūmuot, ka latgalīšu volūdā, eipaši, kod aizbraucem pi babys iz laukim. Apziņa, ka pīdareiba Latgolai i latgalīšu volūda ir vierteiba, saprotu pamozom. Struodojūt Baļtinovys vydškolā, jau vairuokus godus skūlānim pasnādzu nūvodvuiceibys nūdarbeibys. Caur tyvuokuos apleicīnis īpazeišonu styprynojam pīdareibu sovai dzymtajai vītai. Navar īmeiļuot tū, kū napazeist. Izstaiguom īlys tepat, Baļtinovā, braucem tyvuokūs i tuoluokūs puorbraucīņūs pa Baļtinovys nūvodu i Latgolu. A pa vydu, prūtama līta, skaņ latgalīšu volūda. Tei ir golvonuo vierteiba, kū nasagrib pagaisynuot, tei sasaista myus ar myusu seņčim. Ir saimis, kurymuos kasdīnā skaņ latgalīšu volūda, a sarunuos ar bārnim teik puorīts iz latvīšu literarū volūdu. Vīneigi kontaktiešonuos ar vacvacuokim vēļ naļaun aizmierst latgalīšu volūdu. Tei ir myusu pīdareibys atslāga Latgolai, sovam nūvodam, sovai dzymtajai vītai. Saprūtams, ir saimis, kuruos latgalīšu volūda ir sarunvolūda vysim saimis lūceklim. Bārni nu taidom saimem na viņ nūvodvuiceibys stuņdēs, a ari ikdīnā nasakaunej runuot latgaliski. Tys ir saimis nūpalns, tei ir veiduojuse bārnūs puorlīceibu, ka latgalīšu volūda - tei ir boguoteiba. I školys uzdavums, ari nūvodvuiceibys stuņdēs, ir styprynuot itū puorlīceibu - asmu lapns, ka nuoku nu Baļtinovys, Upeitis, Brīžucīma, Latgolys, ka prūtu runuot, skaiteit, raksteit latgalīšu volūdā.”
Nūvodvuiceibys kursu školā verās viesturis kontekstā. Tys nūteik it kai divejūs leimiņūs - Latgola kai Latvejis kulturviesturisks nūvods i Baļtinovys nūvods. Pyrmuos temys - nūvoda jiedzīņs, nūvoda simboli, nūvoda teritoreja. Izlūksne, dialekts, latgalīšu rokstu volūda. Tuoluok temys jau saisteitys ar viesturiskū atteisteibu, nu aizviesturis da myusdīnom, kotrā viesturis pūsmā raksturojūt ari sovai tyvuokajai apleicīnei svareigū, saceisim, pūļu laiki Latgolā,- zinis par pyrmū katuoļu bazneicu Baļtinovā, Latgola LR sastuovā, 20.gs. 20.-30.godu Baļtinovys pogosta saimnīciskuo, kulturys dzeive, školys Baļtinovā i.c. Nūvodvuiceibys stuņdēs rauga īsavuicēt na viņ teoretiskuos zynuošonys, nu ari īvārojamuokuos viesturiskuos vītys pazeit dobā, kluotīnē.

“Nanūcierssim saknis!”

 

Imants Slišāns, Baļtinovys vydškolys direktors, voda ari latgalīšu volūdys fakultativu

2011.goda tautys skaiteišonā pyrmū reizi tyka īkļauts vaicuojums: “Voi tu kasdīnā lītoji latvīšu volūdys paveidu - latgalīšu volūdu?” 164,5 tyukstūši cylvāku atbiļdēja apstyprynūši, ka lītoj. Vaļsts volūdys likumā ir saceits: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Vaļsts prezidents Egils Levits sovuos uzrunuos publiski ir izsaciejs aicynuojumu pošim latgalīšim vairuok lītuot sovu volūdu i runuot ar bārnim latgaliski. Latgaliski ir vysaidi interneta resursi, tymā pošā laikā latgaliski nav nivīnys avīzis, žurnala, radio i televizejā latgalisku raidiejumu ir cīši moz. Ir atseviški izdavumi (pīmāram, žurnals “A12”, “Vietējā Latgales Avīze”), kurymūs nalela daļa publikaceju ir latgaliski. Tai var raksturot situaceji puors teikumūs. Koč i ari sabīdreibys attīksme pret latgalīšu volūdys situaceji, maņ dūmuotīs, vys vēļ izaloboj, nu daļā cylvāku nu padūmu laika paaudžom puormontuota attīksme pret myusu volūdu kai pret taidu, kas ir navādzeiga paguotnis palīka, kurai vīta ir viņ folklorys kūpu repertuarā voi sātā sarunom ar babu i vacini. Dzeivs ari pīzynums, ka latgalīšu volūdys lītuošona maisa lobuok īsavuiciet pareizu latvīšu literarū volūdu. Varbyut, partū da šam latgalīšu volūdys vīta školuos ir cīši nīceiga voi ari daudzuos školuos tuos nav vyspuor, koč i IZM - Izgleiteibys i zynuotnis ministreja (vysmoz vuordūs) aicynoj školuos muoceitīs latgalīšu volūdu i nūvodvuiceibu.
Vaicuojums par latgalīšu volūdu, kas ir vaca, boguota, lītuota saimēs paaudžu paaudzēs naatkareigi nu vaļsts īkuortys i valdūšuo režima attīksmis, tys ir vaicuojums par vierteibom. Ka iz sevkuru volūdu vārtūs sausi pragmatiski viņ kai iz karjerys veiduošonys instrumentu globalā mārūgā, tod jau vysā pasaulī nu 1.klaseitis byutu juopuorīt iz angļu, kīnīšu, spāņu, krīvu volūdom, nagaisynuot laiku skaitliski tik mozom i tik šauri lītuotom volūdom kai, pīmāram, latvīšu, igauņu, lītuvīšu, sūmu, sloveņu, norvegu, islandīšu itt. Paļdis Dīvam, mes dzeivojam SOVĀ vaļstī i deļtuo ari raugam uzturiet SOVYS vierteibys. I vīna nu šuom myusu tautys vierteibom ir latgalīšu volūda!
Teik praseits, voi latgalīšu volūdu Latgolys školuos vāg kai obligatu voi izvielis prīkšmatu, fakultativu. Es saceitu,- kab latgalīšu volūdai byutu logiska vīta školuos, tai juobyut logiskai vītai uorpus školys oficialā lītuojumā, kab latgaliski byutu regulari izejūši laikroksti i žurnali, kab latgalīšu volūda radio i TV byutu īrosta kasdīna, navys tikai atseviški izjāmuma gadejumi “nu projekta iz projektu”, kab latgalīšu volūda byutu radzama kasdīnā - ceļa nūruodēs, īlu uzrokstūs, izkuortnēs itt. Tys nav nikas eipašs. Tai bie breivajā Latvejis Republikā da Ulmaņa 1934.goda apvārsumam. Šudiņ ir de jure atjaunuota 1918.godā proklamietuo Latvejis vaļsts, a de facto latgalīšu volūdys lītojumā nav likvidietys padūmu režima i K.Ulmaņa pretvaļstiskuo apvārsuma sekys. Byutu ari normali, ka, struodojūt Latgolā virknē jūmu, kas saisteitys ar vītejuos volūdys lītojumu, dorbu ar cylvākim, vītejījuos pošvaļdeibuos byutu obligatys latgalīšu volūdys prasmis.
A golvonais, ka dzymtuos volūdys vaicuojums ir vaicuojums par sovu identitati, sovom saknem, par piedareibu sovai vītai, sovai saimei, dzymtai, sovam nūvodam, sovai vaļstej. Cylvāks izīt pasaulē nu sovys sātys, nu sovys dzymtuos vītys. Ar cik stypru pošapziņu, sovu vierteibu boguoteibu cylvākbārns dūdās pasaulē nu saimis, tik styprs i veiksmeigs jis ari ir vysūs pasaulis ceļūs. Pyrmais izškirūšais faktors latgalīšu volūdys atteisteibai vys jau ir saime, tikai tod - škola. Nanūciersim saknis, nūsprīžūt, ka ar bārnu labuok narunuot latgaliski, kod i paaudžu paaudzēs tei bejuse dzymtuo volūda tāvim, vactāvim, vacvactāvim... Volūda nav viņ volūda, tei ir kulturys i identitatis pamats.
Baļtinovys vydškolā latgalīšu volūdai ir nūzeimeiguoka vīta nakai vydusmāra Latgolys školā. Tys ari logiski, deļtuo ka tautskaite paruodēja, ka Baļtinovys, Kuorsovys, Cyblys, Varakļuonu, Vuorkovys, Vileks i cytūs nūvodūs ir visaugstuokais latgaliski runojūšū eipotsvors. Školā lelījūs pasuokumūs - Žetonu vokorā, izlaidumūs, Zineibu dīnā, vaļsts dzymšonys dīnā skaņ latgalīšu volūda. Suokumskūlānim ir vareiba dorbuotīs folklorys kūpā, kur na viņ dzīsmis, a i vysa saziņa ir latgaliski. Pamatškolys pūsmā Baļtinovys vydškolā ir nūvodvuiceiba, a vacuokajuos klasēs var īsasaisteit latgalīšu volūdys fakultativajuos nūdarbeibuos. Kotru godu baļtinovīši pīsadola latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadēs. Školys pasuokumūs muzikalū ītārpu roda dzīsmis gon latgaliski, gon latvīšu literarajā volūdā. Byutu normali, ka vysim jaunīšim, beidzūt školu Latgolā, byutu elementarys latgalīšu volūdys zynuošanys. Byutu normali, ka vysā Latvejā, golu golā jaunīši zynuotu, kas ir latgalīšu volūda, kaida ir tuos atteisteibys viesture i statuss šudiņ, tod napasaruodeitu vysaidi breinumi masu medejūs i pat omotpersonu izteikumūs Brežneva laiku dūmuošonys leimenī.
Cylvāki vys vēļ vairuok apsazynoj latgalīšu volūdys vierteibu, viņ dīvamžāļ pošu cylvāku Latgolā palīk mozuok i mazuok.

Latgaliskais kai pīvīnuotuo vierteiba

 

Austris Keišs ir 26 godus vacs. 2018.goda vosorā Reigys Stradeņa universitatē sajieme magistra gradu politikys zynuotnē. Itūšaļt struodoj vīnā nu vodūšojuom i pīredzis ziņā boguotuokuom sabīdriskū attīceibu agenturom Baltejā “Mediju tilts” i turpynoj studejis Reigys Stradeņa universitatis Komunikaceju fakultatē.

Kaidā volūdā sasarunuot saimē, kurā izaugot?
-Izaugu latgalīšu saimē, vīnā nu latgaliskuokuom vītom Latvejā – Baļtinovys nūvodā, kur īdzeivuotuoji vys vēļ kūp i gūdoj latgalīšu volūdu i kulturu. Latgaliski runuoju jau nu agrys bierneibys, kur lela ītekme, saprūtams, biejuse saimei – māma Aija Keiša ir tautys muzikante, kurei spieļoj latgalīšu dzīsmis i dzīd, baba Marija Circene ir styngra katuolīte, kurei sovūs bārnūs i mozbārnūs caur latgalīšu volūdu nūstyprynuo ari katuoļu tradicejis. Taipat lela nūzeime bejuse ari munim krystvacuokim – Anitai Kašai i Astērijam Keišam. Juopīzeist, ka da školys suokuma vīneiguo vīta, kur dzierdieju latvīšu literarū formu, bie televizeja, partū ka saimē, radinīku saītūs i tyvuokajā apleicīnē skanieja viņ latgalīšu volūda.
Kas nūstyprynuo puorlīceibu par latgaliskuo unikalitati?
-Nuokamais pūsms bie Baļtinovys vydškola, kas na viņ nūstyprynuo puorlīceibu par latgaliskuo unikalitati, a i paplašynuo zynuošonys par nūzeimeiguokīm Latgolys kulturys i sabīdriskīm darbinīkim i Latgolys viesturi. Pasateicūt Baļtinovys vydškolys direktoram Imantam Slišānam, kurs ir vīns nu dedzeiguokajīm myuslaiku Latgolys patriotim, latgalīšu volūda i kultura školā vysod tika aizdrūsynuota i atbaļsteita – dorbuojās latgalīšu volūdys pulceņš, kai ari pasuokumi gondreiž vysod nūtyka latgalīšu volūdā. Taidā vidē ari bārnim i jaunīšim bie vīgli puorvariet nadrūšeibu par latgalīšu volūdys lītojumu i vīnam ar ūtru runuot latgaliski.
Piec vydškolys suokat studēt. Kaida bie sajiuta byut studentam latgalīšam Reigā?
-Iz Reigu puorsacieļu 2013.goda vosorā piec Baļtinovys vydškolys pabeigšonys. Studeju izviele nūsasviere par lobu Reigys Stradeņa universitatei (RSU), kurā vāluok absolvieju politikys zynuotnis programmu gon bakalaura, gon magistra leimenī. Nu suokuma īsakļaušona studentu kolektivā bie puorbaudiejums, kū lelā mārā nūsacēja naziņa par nuokūtni i kulturšoks aba puosarceļšona nu cylvāku skaita ziņā mozuokuo nūvoda iz Reigu. Pyrmūs puors mienešus mugorys smadziņuos sasaglobuo ari dūma, ka runoju cytaižuok nakai cyti, kas, dūmuotīs, apgryutynuoja socializiešonu ar kursabīdrim. Piec kaida laika vīns nu kursabīdrim atsazyna, ka deļ muna latvīšu volūdys lītojuma suokumā dūmuojs, ka asmu nu Krīvejis. Tok, pīrūnūt pi jaunīm kasdīnys apstuoklim i dzeivis režyma, pazuda ari kautreiba attīceibā iz latgaliskuos identitatis paušonu. Studeju laikā stuostieju par Latgolu, interese par itū temu pīauga gon kursabīdru, gon ari akademiskuo personala vydā, kuo rezultatā studeju, kursa i bakalaura dorbus veļtieju taišņi ar Latgolu saisteitom temom. Juopīzeist, ka vāluok vysuos kompanejuos, kuruos saguo pabyut, latgaliskais vysod biejs kai pīvīnuotuo vierteiba.
Voi situaceja latgalīšu volūdys jūmā izaloboj?
-Verūtīs iz munu studeju suokumu plašuokā kontekstā, dūmuotīs, ka mes, latgalīši poši, da šam naasam variejušs piļneibā puorvariet īkšejuos, pruotā uzstuodeituos barjerys par latgalīšu volūdys lītuošonu jaunuos vidēs i kontekstūs. Ite, prūtama līta, juojem vārā latgalīšu volūdai nalabvieleigī viesturiskī apsvārumi i barjerys, kū izlyka Ulmaņlaiku princips “vīna vaļsts, vīna volūda,” a vāluok – PSRS represivais režims. Itūšaļt situaceja ir nesaleidzami uzalabuojuse, tok latgaliskais taipat bīži teik uzskateits dreižuok par koč kū eksotisku, na normu voi pošsaprūtamu daļu nu Latvejis kūpejuos kulturys boguoteibys. Deļkuo tai? Atbiļžu iz itū vaicuojumu ir daudzi, ītverūt ari jau eisumā nūsauktūs viesturiskūs aspektus. Pyrms puors godim maņ bieja vareiba īsavuicēt norvegu volūdu i Reigā struoduot skandinavu uzjāmumūs, kurī ļuove īpazeit ari norvegu attīksmi pret sovu volūdu i dialektim. Juopīzeist, bieju puorsteigts dazynuot, cik cīši dažuoda ir norvegu volūda i cylvāki, kuri tū lītoj. Na veļti Norvegeja teik saukta par “dialektu vaļsteibu”, kurā īdzeivuotuoji nasakaunej nu volūdys eipatneibom, kas raksturoj jūs dzymtū vītu. Itys ir ari muns nūvieliejums Latgolai i Latvejai – byusim lapni ar tū, kas asam i nu kurīnis nuokam!

Deļkuo tev svareigi runuot latgaliski?

Rolands Keišs, z/s “Kotiņi” runysveirs: - Deļtuo, ka asmu latgalīts septeitajā paaudzē, ka namaloju. Latgliski runuoja muni senču senči. Tys ir īdzymts, deļtuo svareigi atbaļsteit tū, kū davušs senči. Ka tū nedareišu, tod nadareis nivīns cyts. Ka latgalīšu volūdā narunuos nivīns cylvāks, tod volūda izmiers. Asu pasuokumu vadeituojs i vysus pasuokumus puorsvorā vodu latgalīšu volūdā. Maņ nav diskomforta sajiutys. Pasuokuma daleibnīkim parosti soku,- ka koč kū nasaprūtit, puorprosit! Divejis reizis paskaidruošu bez moksys, a trešūreiz byus juomoksoj. (Smejās!)  Partū, ka runoju latgaliski, nivīns maņ nav aizruodiejs, nūsaucs par duraku voi kai cytaiži. Nu cylvākim asmu sajiems tikai uzslovys. Na veļti ari Latvejis Vaļsts prezidents, kod cīmuojās saimnīceibā, saceja,- runojit latgaliski vysur - Saeimā, saimē, pošvaļdeibā. Ka jyus narunuosit latgaliski, volūda izniks i izmiers.

Marija Bukša, Baļtinovys Muzikys i muokslys školys direktore: -Maņ itei volūda ir svareiga deļtuo, ka tei ir muna dzymtuo volūda. Pīdzymu i augu latgalīšu saimē, kur runuom viņ latgaliski. Saimē bie styprys tradicejis - gon godskuortu, gon saimis gūdu, kur tika dzīduots viņ latgaliski, stuosteiti anekdoti, atstuosteiti vysaidi nūtykumi. Ari tān saimē runojam latgaliski. Itei volūda līkuos dvēseliskuoka, dzirkstūšuoka, meiluoka. Latgaliski ir vīnkuoršuok i patīsuok izasaceit. Maņ svareigi saglobuot itū volūdu, kab myusu bārni, bārnu bārni dzīduotu latgalīšu dzīsmis, skaiteitu dzeju, stuosteitu puosokys, anekdotus latgaliski. Ari školys vuiceibu i audzynuošonys dorbā kūpjam latgaliskuos tradicejis. Šūgod Juoņūs myusu sātā gasteja jaunīši nu Kurzemis, Vydzemis, Reigys. Par latgaliskū gosti paude sajiusmu.

Iveta Gabrāne, struodoj Bolvu suokumškolā, dzeivoj Baļtinovā: -Deļtuo, ka maņ latgalīšu volūda ir dzymtuo, Baļtinovā tū dzierd gondreiž kotrā saimē. Latgaliski runoju cīši aktivi un cīš prīcojūs, ka ari maņ atbiļd latgaliski. Sasateikūt ar cylvākim nu Latgolys, tys nūteik pats nu sevi. Kotrā vītā latgaliski runoj cytaižuok,- Vileks pusē cytaižuok, Kuorsovys pusē cytaižuok, Ludzā vēļ cytaižuok. Ir eista bauda i prīks tū vysu dzierdēt. Nu vacuokuos i videjuos paaudzis tū puorjem ari bārni. Kod audieju pulceņa daleibnīki sasateik ar omotu meistarim, bārni latgaliski runoj jīm leidza, partū daudzi termini ir tikai latgaliski,- colonka,- navys saiva, čosnī deči. Cīž prīcojūs, ka vacuokais dāls Eduards  Nikodema Rancāna bolvai, kas ir Latgolys školuotuoju bolvai, sovulaik pīteice školuotuojis Anitu Ločmeli i Rudīti Laganovsku.

Staņislavs Prikulis, Baļtinovys Rūmas katuoļu draudzis prāvests: -Deļuo, ka asu dzyms i dzeivoju latgaliskā vidē, kolpoju Baļtinovys katuoļu draudzē, kur dīvkolpojumi bazneicā i cyti religiskī rituali 99% nūteik latgaliski aba tautys volūdā. Gondreiž vysi draudzis lūcekli i nūvoda īdzeivuotuoji runoj latgaliski. Jau 20.godsymta ūtrajā pusē Latvejā latgaliski izdeve lyugšonu gruomotys, Svātū rokstu lasejumus, evaņgelejus, religiskū ritualu aprokstus. Deļtuo ari pārni atsasauču Baļtinovys vydškolys direktora Imanta Slišāna pīduovuojumam pīsadaleit latgalīšu rokstu volūdys diktatā. Maņ guo labi! Prīks bie redziet daudzi jaunīšu, skūlānu i cytu cylvāku, kas gribēja puorbaudeit sovys latgalīšu rokstu zynuošonys. Diktats bie kai stimuls na viņ runuot, a i raksteit latgaliski.

 

Silvija Buklovska, struodoj Baļtinovys nūvoda pošvaļdeibā: -Latgalīšu volūda - tei ir muna ideņtitate. Ar sovim bārnim runoju tikai latgaliski i ceru, ka ari jī ar savejīm runuos sovu tāvu volūdā. Padūmu laikūs, kod nu latgalīšu volūdys puorsvorā kauniejās i daudzi vacuoki ar sovom atvašom runuoja latviski, muni vacuoki, paļdis Dīvam, ar itū slimeibu naslymuoja, a gon runuoja ar sovim bārnim latgaliski.
Žāļ, ka 21.godsymtā pa drupeitei gaist dzymtuos vītys pīdareiba. Vyss teik globalizeits, i lela daļa ļaužu tur sevi par pasaulis piļsūnim. Latinim ir taids teicīņs “Ubibene, ibipatria” aba “Kur labi, tī tieveja”. Sovu dzimtini, sovu pīdareibu vīnai voi ūtrai tautai myusim navādzātu svērt vīnūs svoru kausūs ar materialū lobkluojeibu. Sova dzimtine i sova volūda juomīļoj i juotur cīnā deļtuo, ka tei ir myusu, unikala i ni ar kū naaizstuojama. Cylvāks, kurs tū nāapsazynoj voi napīzeist, ir kai kūks bez saknem.

 

“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Viens pats mājās” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

* Pārvedums - S.Vorza