1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
28-03-2024
Vārdadienas šodien: Agija, Aldonis

"Viens pats mājās" (30.10.2020.)

 

Rodūšī apvuoršni

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pusgadu īstenos projektu “Viens pats mājās” – deviņās publikācijās - ielikumos veidosim sabiedriski nozīmīgu publikāciju sēriju par pretstatiem Latgalē, latgaliešu spītu, izdomu, kā stiprināt dzimto pusi, aktivizēt sabiedrību. Tāpat meklēsim atbildes uz jautājumiem: kā mainījusies informatīvā telpa; vai latviskās tradīcijas iespējams saglabāt pamestā ciemā; kā vietējie ļaudis spodrina savu kultūrvidi; vai svarīgi runāt mātes valodā; kā veicināt lokālpatriotismu u.c.?

Kūpīnu teatris ir pasaulī populara metode (community theatre, applied theatre) i skotivis muokslys veids, kas vārsts iz kaidys kūpīnys (īdzeivuotuoju grupys kaidā konkretā teritorejā) atteisteišonu, izzynuošonu i vīnuošonu ar teatra leidzeklim. Kūpīnys teatris var apvīnuot daudzveideigus elementus nu profesionaluo teatra, amatierteatra, antropologejis, stuostnīceibys u.c. Tuo mierkis ir izzynuot kaidys kūpīnys fenomenus, stuostus, car tīm veicynuot lokalpatriotismu i pīdereibys sajiutu.

Sovu rodūšumu realizei teatrī

Teatris laukūs. Redzīs, bez tuo myusu kulturys dzeive nabyutu īdūmojama – vysmoz kotrā ziņā na Latgolā. Nu, kai tū padareit interesantuoku, rodūšuoku i saistūšuoku? Ruodīs, iz itū vaicuojumu atbiļdi atroduse teatra režisore Inese Daukste, kura spāruse sūli myusdīneigys teatra formys vierzīnī i myusupusē pyrmuo izveiduojuse kūpīnys teatra izruodi.

2019.godā Bolvu nūvodā īvīset jaunu teatra formu, kas Latvejā vēļ mozpazeistama – kūpīnu teatri. Kai roduos itei ideja?
-Dorbs suocēs 2018.goda februarī, kod britu režisoru vadeibā fonds INITIUM sadarbeibā ar Latvejis Nacionalū kulturys centru i Latvejis Kulturys ministreju ar meistarklašom uzsuoka diveju godu projektu “Latvejis stuosti. Šekspirs sateik Blaumani”. Projekta mierkis beja stuosteit Latvejis cylvāku, vītu i lītu stuostus, dažaiduot Latvejis amatierteatru izpausmis i snīgt jaunys zynuošonys kai reģionu kulturys darbinīkim, tai vītejū teatru aktierim, režisorim. Uzaicynuojums iz meistarklašom sajiemu ari sovā e-postā. Vysod asu vaicuojuse īspiejis sevi pylnveidot, partū ari itū īspieji nalaižu garum. Meistarklasis vadieja breineigi kūpīnys teatra eksperti nu dažaidom valstim. Kūpā apmeklieju sešys meistarklašu sesejis, kuru nūslāgumā beja juoizstruodoj sova ideja, kū realizēt kūpīnys teatra ītvarūs. Muna ideja uzrunuo ekspertus, i jau rudinī Tiļžā īsaroda LU Filologejis fakultatis studentis, kab intervietu cīma īdzeivuotuojus i savuoktu stuostus par Tilžu. Stuosti, nūtykumi, Tilžys paguotne, tagadne i nuokūtne puortopa vīnā stuostā, kuru realizēt paleidzē dramaturgs Edgars Niklasons, komponists Jēkabs Nīmanis, horeografe Alise Putniņa i režisors Jan Willem van den Bosch. Tai, apsavīnojūt vītejai kūpīnai (amatiermuokslys kolektivim, īdzeivuotuojim, profesionalim), roduos laikmeteigs kūpīnys teatra īstudiejums “Breinuma līpa”.
Piec izgleitībys asat pedagoge, a nu jau nazcik godus teatra kolektivu daleibnīki Jyusus sauc ari par režisori. Kai tai saguoja, ka teatris Jyusu dzeivē ījem tik nūzeimeigu vītu i palics par neatjemamu sastuovdali?
-Iz režisora profeseju nāsu guojuse apzynuoti, tok tai īsagrūziejušs apstuokli. Tū gryuši izskaidruot, a teatris puorjem tevi vysu: dūmys, kasdīnu, nakts i breivdīnys… teatris ir tevī, i vyss. Voi tu skaiti kaidu gruomotu, klausīs kaidu stuostu, atrūdi kaidu viestuli, lītu, nūbrauc iz kaidu vītu, pieški tu nūgiuni sevi pi dūmys,- tū varētu īstudēt, par tū varētu stuosteit.
Ar kū atsaškir kūpīnys teatris nu amatierteatra?
-Kūpīnys teatrī dorbojās vysa kūpīna, īdzeivuotuoji var nabyut pīdereigi kaidam amatiermuokslys kolektivam. Dramaturgejis pamatā ir vītejū īdzeivuotuoju stuosti, nūtykumi, kuri viesta par vītu, kurā dzeivojam. Teik izcalts i atkluots svareiguokais, taidā veidā kūpīnys daleibnīkim līkūt saprast, cik breineigi jī ir. Nu molys vysod lobuok īraudzeit vysu skaistū, kas kasdīnā pasleid garum. Kūpīnys teatra aizdavums ir palelynuot kūpīnys pošapziņu, patriotismu, lapnumu par vītu, kurā dzeivojam.
Par “Breinuma līpu” 2019.godā sajēmet ari Bolvu nūvoda pošvaļdeibys Goda bolvu kulturā “Mūsu lepnums 2019”. I tys nav vīneigais sasnīgums. Voi i kurūs breižūs asat lapna par padareitū?
-Nāsu jutusies lapna par sevi, a par sovim teatra cylvākim gon. Asmu pateiceiga tīm, kurī bejušs kūpā ar mani gon kod kas isadeve, gon kod naisadeve. Paļdis kotram par davīriešonu, pasaļaušonu, atbolstu i sapratni. Par naatsakuopšonu, par sevis puorvariešonu, par sevis ļaušonu puorveiduošonys i atsavieršonys procesim. Par mīlesteibu i uzticeibu teatrim.
Čiulim kūpā ar čangalim tūp breinumi,- tai par Jiusu režisietū teatra īstudiejumu “Breinuma līpa” sacieja teatra meiļuotuoji. Kai tod ir - voi čuiļi ar čangaļiem var sasatruoduot?
-Soka, ka latgalīši ir atvārti cylvāki…. A voi vysi asam atvārti jaunom idejom, formom i atkuopem nu tradicionaluo, par tū tān nāsu tik puorlīcynuota. “Breinuma līpa” auga lāni, pa drupeitei, tok, sokūt paļdis breineigai komandai, rezultats lyka cylvākim sevi nūviertēt. Voi asam gotovi maineit sovu godu godim pastuovūšu dūmuošonu i dzeivisveidu, voi asam gotovi pījimt koč kū jaunu, kab poši i vīta, kurā dzeivojam, naizneikst? Taišni nagrybiešona koč kū maineit, cytaiduo ītīpeiga napījimšona ir beigu suokums. “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” ir vysim zynoma Raiņa patīseiba.
“Breinuma līpa” ir vierīneigs storpdisciplinars projekts, kura centrā ir Tiļža – apdzeivuota vīta Bolvu nūvodā, Latgolā. Deļkuo taišni Tiļža?
-Tiļžys cīms ir unikals ar sovu raššonuos viesturi, kulturviesturiskim objektim, multikulturalu sabīdreibu i vidi. Par tū līcynoj četru kristeigūs konfeseju – katoļu, luteraņu, pareizticeigū, baptistu - dīvnomi Tiļžys cīma teritorejā. Tiļža ir vīta, kur vysi Latvejis nūvodi sasateik ar Latgolu. Daļa Tiļžys īdzeivuotuoju jiutās kai īnuocieji, partū ka jūs saknis ir Vydzemē, Zemgalē, Kūrzemē, i skaidrā latgalīšu volūdā sauc sevi par čiulim (na-latgalīšim). Sovukuort daļai īdzeivuotuoju senču saknis īt nu Krīvzemis. Kai ir biejs izdzeivuot, sadzeivuot, atsateisteit, dorbuotīs tik multikulturalā vidē, dažaidūs viesturis leiklūčūs? Kas ar Tiļžu nūtiks nuokūtnē? Voi tei izniks, aizraunūt sev leidza kulturviesturiskuos vierteibys i montuojumu? Es dūmoju, ka nabiem pīsaviersušs itīm vaicuojumim, kai ari nabiem pīsaviersušs tik lelu viereibu i nūzeimi vītai, kurā dzeivojam. Ari maņ Tiļža ir muna sāta, i es saprūtu, ka itei vīta ir viereibys cīneiga.
Jyusupruot, latgalīši mīļoj teatri vairuok nakai vidzemnīki voi, pīmāram, kūrzemnīki?
-Latgalīši meiļoj teatri, a namuoku saceit, voi vīnaiži ar cytu nūvodu kolegom. Vīnu gon zynu,- ja latgalīts izkuops iz skotivis, jys dūs nu sevi uorā da svīdrim. Deļtuo nareši nu ekspertim asam sajiemušs kritiskys pīzeimis - par skaļu, par troku, par daudzi emoceju… A tys myusim ir īkšā i kai lai tū nūsluopej? Kod nakod nūkeru sevi pi dūmys,- nā, myusejūs tī, Reigā, naizprūt…
Ka byutu juoraksturoj latgalīši, kū par jīm saceitu?
-Maņ redzīs, latgalīts narauga izalikt cytaiduoks, jis ir taids, kaids ir. Vīnkuoršs, tīšs, sirsneigs i seiksts. Nazakaunej pazasmīt par sevi. Vēļ grybīs izceļt divejis lītys – dorbs i bazneica. Kaidā nu sarunom ar režisoru Valdi Lūriņu pīkrytu juo pīzynumam, - latgalīts pasaļaun iz Dīvu. Es dūmoju, ka tei ir vīna nu svareiguokuom eista latgalīšu patīseibom.
Asam pīrodušs, ka nereši Latgolu sauc par depresivū regionu i daudzi dūmoj, ka arī cylvāki te taidi pat…
-Tys atkareigs nu cylvāka poša, juo dobys, ari apstuoklim, kaidūs izaveidojuse juo dzeive. Navaru byut mīrā ar pīzynumu, ka Latgola ir depresivais regions. Laukūs palīkam mozuokumā, ari jaunīši aizbrauc, a mes doram, dorbojamīs, vaicojam izdeveibys. Voi nu raugi koč kū jaunu, voi atteisti tū, kas ir. Kotrā pogostā ir cylvāku kūpīna, kas uztur dzeiveibu.
Kai napalikt par sātā siedietuoju? Kas juodora, kab cylvāku īinteresietu i voi vyspuor vādzeiga taida dorbuošonuos uorpus sātys?
-Profesionalajūs teatrūs varam apsavērt dažaidys teatra formys i izteiksmis leidzekļus, a amatierteatrūs formu dažaideibys vēļ ir saleidzynūši moz. Pīredze ruoda, ka byutu napīcīšams profesionaļus pīsaisteit amatiermuokslai. Nāatsasaceit nu vareibys izmontuot dažaidūs projektūs dūtuos īspiejis, pošim vaicuot sadarbeibys veidus. Tys atdzeivynoj kolektiva darbeibu, vierza kolektivu iz izaugsmi i atteisteibu. Kolektivs bez atteisteibys nūplūk i iznykst.
Kū Jyusim pošai nūzeimoj teatris? Koč kod asat bejuse ari “ūtrpus ekrānam” – īsajutuse aktrisis lūmā?
-Nasciešu, ka teatris deļ mani ir vyss. Dreižuok tys ir veids, kai realizeju sovu rodūšū pusi. Atrūnu materialu, dramatizeju, veidoju tālus, struodoju ar aktierim, rodu vizualū, skaniskū īstudiejuma daļu i beiguos nūdūdu skateituojam,- nūsaverīs, ej iz sātu i drupeit padūmoj! Es īsuoku kai aktrise Tiļžys “Spogulī”, tok tys laiks nabie ilgs. Sovukuort školys laikūs cīši bīži kuopu iz skotivis. Režisors ir cīši radūša profeseja, tū vuicuos vysu dzeivi. Es vys vēļ vuicūs.
Pādejūs godus Latvejā ari iz skotivis bīžuok i bīžuok suok skanēt latgalīšu volūda. Kai taidu rodūšū dorbuošonūs viertejat Jyus?
-Latgalīšim vāg latgalisko, partū ka tys ir patīss, eists. I tys myusim pīstuov. Kur vēļ lobuok… Asmu gondareita, ka kopīnys teatra izruode “Breinuma līpa” ir davuse īdviesmi dramaturgam Edgaram Niklasonam. Īsadvesmojūtīs nu Tiļžys stuostim, sataisieta izruode iz profesionaluo teatra skotivis “Saturna vuordā”. Īstudiejumu var viertīs Riezeknis teatrī “Joriks”, tei uzraksteita latgalīšu, latvīšu i krīvu volūduos.
Latvejā ir gona daudzi amatierteatru, improvizacejis i cytu teatru. Cylvākim tryukst īspiejis izapaust?
-Vareibys natryukst, a tryukst vādzeibys – eipaši paaudzei, kas myusim veidojās kai sātā siedietuoji. I maņ ir taidys bažys, ka laukūs amatiermuokslys kolektivi var iznikt. Muna, drupeit vacuoka, ari drupeit jaunuoka paaudze itūšaļt ir guojieji. A tī, kam zam divdesmit i puori treisdesmit, koč kai kolektivūs nav radzāti. Dūmuotīs, ar teatra muokslys īnuokšonu školuos varātu izmaineit itū situaceju. Asmu prīceiga, ka šūgod maņ ir īspieja paraudzeit dorbuotīs kai teatra muokslys pedagogei.
Vīgli byut režisorei?
-Nav, deļuo ka amatierteatra režisors laukūs ir vyss – skaņuotuojs, gaismuotuojs, kostimu muokslinīks, scenografs. I režisora aizdavums ir sakuortuot aktieri dorbam. Sagataviet tai, lai jys var RADEIT. RADEIT – nu sevi, nu sovys pīredzis, kab teatris nav teksta ilustriešona. Loba teatra pazeime ir saprast, kas tī nūteik bez teksta… nu iz tū vēļ tuols ceļš ejams.


Reidzinīks ar symtprocenteigu latgalīša genu

Viestura Kairiša vuords komentarus naprosa. Jū zyna i pazeist kai Dailis teatra muokslinīciskū direktoru, režisoru, naatlaideigu latgalīšu volūdys, latgaliskuos kulturys i iņterešu aizstuovi, kurs vysod i vysur par sevi saciejs: “Asmu symtprocenteigs latgalīts” i nikod publiski nav kauniejīs runuot latgaliski. Kai saglabuot i napazaudēt latgaliskū sevī, kai laukūs atteisteit rodūšumu i voi vyspuor tū vāg – par tū i pulka kuo cyta sarunā ar jū pošu.

Latveja ir vīta, kur teatri mīļoj. Pi myusim bez vaļsts, pošvaļdeibu i navaļstiskīm teatrim pastuov vairuoki symti amatierteatru, školu, jaunīšu, improvizacejis teatru i.c. Ka profesionalajūs teatrūs varam viertīs dažuodys teatra formys, tod Latvejis regionūs eksperimentu ar tuom ir saleidzynūši moz, nu ir. Vīns nu taidim ir kūpīnu teatris, kas palīk drupeit populars. Kū par naaktieru dorbuošonūs sokat Jyus?
-Sevkurys vītejuos iniciativys ir juoatbolsta. Kluot vēļ, ka tymuos pīsadola cylvāki ar sovim personiskīm stuostim, tys izaklausa dyžon interesanti. Eipaši jau Latgolā, kur vysim tai pateik par sevi stuosteit i pasarunuot. Asmu pamaniejs, ka pādejūs godus amatierteatri Latgolā puorguojušs iz latgalīšu volūdu, partū ka pieški tys suoka struoduot. Maņ tys līkās tik apsveicami i labi. Ari tān, kod prīkšā nūvodu apsavīnuošona, jaunajā Bolvu nūvodā byus Baļtinova ar sovom “Palādom”, kas ir cīši talanteigi, partū taišni mozajuos kūpīnuos itī vītejī stuosti ir tik svareigi.
Voi šaidai teatra formai Latvejā var byut nuokūtne?
-Ar kū loba demokratiska sabīdreiba? Nuokūtne ir tam, kam ir nuokūtne, i tam, kas cylvākus interesej. Mes zynam, ka ir taids teatra sports i improvizacejis teatris. Voi kaids dūmuo, tam ir voi nav nuokūtne? Nuokūtne ir vysam, kas dzeivi dora breineiguoku. Kū nūzeimoj amatierkolektivi? Cylvākim dzeive nav tik ikdīnišķa, jī tūmār pulcejās i koč kū dora. Ka tuo vysa pamatā ir teatris, tys ir breineigi. Ir taidys teatra formys, kas pošys izaug. I, ka tai nūteik, tuos juoatbolsta. Ka naīt, tod naīt. Tys ir dabeigs process, i tys ir pats labuokais.
Latgalīši ir pīteikami atvārti kam taidam? Ruodīs, daļa sabīdreibys vys vēļ stereotipiski dūmoj, ka jī siež sātā i tuoļuok par sovom durovom i tuvuokū apleicīni nimoz naaizīt...
-Munā skatiejumā, latgalīši ir vīni nu atvārtuokīm Latvejis cylvākim. Naseņ bieju aizbraucs iz Upīti pi Andra Slišāna, kurs sataiseja koncertzalu nu solmu rullim. Jys stuosteja, ka ideju par solmu estrādi ar sīvu īraudziejušs škāsteiklā, forši tū pīlāguojušs i radiejušs breineigu lītu, kū vysi verās. Maņ redzīs, taišni Latgolā rakstureiga atvierteiba pret dažaidom idejom, i es tū augsti nūvierteju. Latgolā, ka cylvākam ir dorbs (kas ir golvonuo problema), jys suok dūmuot, kū vēļ varātu padareit. Te kūpīnys lītys ir svareigys. Na veļti Latgolā kuodreiz beja dzerevņas, kur cylvāki vairuok voi mozuok dzeivuoja vīnkūpus. Deļuo tān otkon ir jaunuo teņdence, kas saisteita ari ar lauku školu sliegšonu - vairuok i vairuok īdzeivuotuoju puorsaceļ iz mozuom piļsātom. Te cylvākim vairuok dažaidu aktivitašu. Deļtuo asmu puorlīcynuots, ka Latgolā tys vyss varātu struoduot. Golvonais, kab byutu dzeivis perspektiva, kab cylvāks var koč kū ari nūpeļneit, na tikai sagrabynuot sev minimumu. Parosti, kod braucu iz amatierteatru izruodem, biļde, kū radzu, ir vīna i tei pati – sīvītis ir cīši aktivys, juom pateik teatris i tāluot, a luguos parosti ir ari veirīšu lūmys. I tod juos vysaidūs veidūs rauga cīma traktoristus i sābrus pīrunuot dorbuotīs. Juos tūs večus vīnkuorši savuoc i atvalk iz teatri. I tys ir breineigi. Kas var byut lobuok! Latgola maņ cīši pateik, raugu iz tīnīti na tikai nūbraukt, a ari dzeivuot, partū ka Viļānu pusē maņ ir ari sāta. Maņ interesej vyss latgaliskais, deļtuo, cik varu, īzastuoju par tū.
Vīnā nu intervejom saciet: “Latgaliešus zinu no pirmajām rokām, jo pats esmu viens no viņiem…” Kai tys saīt, ka, byudams 100% reidzinīks, sevi tūmār saucat par latgalīti?
-Byudams 100% reidzinīks, asu ari 100% latgalīts. Patīseibu sokūt cīši moz latgalīšu ir tik symtprocenteigi kai es. Vyss ir cīši vīnkuorši. Muna māma ir dzymuse Latgolā, Vuorkovys pogostā storp Preilim i Leivuonim. I taidu latgalīšu volūdu es ari runoju. Vuorkovā pavadieju vysys vosorys, partū ka tī maņ bie dzeds ar babu. Sovukuort muna tāva muote pīdzyma Pīterburgā – saimē, kur muote Doroteja Pičukāne bie latgalīte. Tymā laikā pyrms Pyrmuo pasauļa kara daudzi latgalīši brauce peļņā iz Pīterburgu, kas bie golvonuo latgalīšu piļsāta. Tī jei īpasazyna ar puoli nu rītumbaltkrīvejis Maļinovski. Latvejis laikā jei atsagrieze Latvejā i palyka Reigā. Tei bie muna muote, a muns tāva tāvs ir Juoņs Kairišs nu Raipolis. Storp cytu, Kairišs ir latgaliska pavuorde – ir Kairišu dzerevņa, Kairišu azars, i muns dzeds vysod sacēja ,- jem ar keirū rūku. Kairišs latgaliski nūzeimoj ‘kreisais’ voi ‘kreilis’. Taidā ziņā muns dāls ir piļneigs Kairišs, deļtuo ka jys ir gon kreils, gon ari piļneigs kreisais piec uzskotim.
Ar kū Jyusim pošam asociejās Latgola?
-Tei ir muna dzeive, bez kurys navaru. Padūmu laikūs dzeivuom mozā dzeivūklī Reigā, pīcstuovu muojā ar silikata ceglim, kas maņ da šam napateik. Guoju iz školu - tānejū Āgenskolna gimnazeju. Tai kai bieju cīši breivdūmeigs cylvāks, školā nikod nāsu jutīs cīši labi, koč i školuotuoji bie breineigi i nivīns nikuo švaka nedareja. Vīnkuorši sovā ziņā asu sistemys pretinīks. Leidza ar tū vysa muna eistuo dzeive nūtyka tikai Zūsynu dzeraunē. Tī bie taidi tipaži! Vysi traktoristi, dzāruoji bie muni lobuokī draugi. I tī treis mieneši laukūs vosoruos i puorejuos breivdīnuos bie tik kruošni! Pīmiņu, kai brauču da Leivuonim ar viļcīni i tuoļuok ar autobusu. Vysapkuort skanēja latgalīšu volūda, tuos bie munys spūdruokuos atminis. I kur vēļ cyuku bieres i lauku dorbi. Tei bie ari sova veida verdzeiba, deļtuo ka dzeds naīsadūmuo, ka juo meita Reigā pīcys dīnys ari struodoj. Jys dūmuo, ka tys nabie nikaids dorbs. I tod kotrys breivdīnys jai bie juobrauc iz laukim. Myusim vysim vādzie struoduot, partū varu saceit, ka, suokūt ar gūvu ganeišonu, laukūs asu dariejs vysu.
Daudzim tī laiki īdzynušs rībumu iz vysu dzeivi...
-Tys eistyn nebie vīgli. I vēļ tei sīna vuokšona i buļbu laseišona! Myusim nebie traktora, deļtuo vēļ šudiņ pīmiņu garuos vogys, kuruom rādā buļbu spani. Kod maņ palyka 18, jau varieju pasciet,- nā. Nu tuo laika vaira nabrauču iz buļbu tolkom i tuos vaira napateik... Vysu puorejū gon darām. Cīši skaidri pīmiņu ari gonūs īšonu, kod skaitieju gruomotys breivā dobā, dīna koč kai bie juonūsyt. Skaidrys, ka nasagribie īt gonūs, nu vādzie.
Par latgalīšu volūdu runojūt. Vēļ pyrms gadim 25 leluokuo daļa studentu, braucūt iz augstškolom Reigā, raudzie narunuot par vītu, nu kuras nuokušs. Jūs nūdeve viņ akcents... Dūmuotīs, padejūs godus situaceja cīši pasamainiejuse. Vys vaira dzierdam par latgalīšu muzykys grupom, dzejnīki latgaliski sacer ailis i izdūd gruomotys. Par kū tys līcynoj?
-Pats tū napīdzeivuoju, gon Reigā, gon Latgolā vysod asu jutīs kai zivs iudinī. Nu zynu, ka taida problema bie. Tys līcynoj par tū, ka Latveja ir cīši provinciala vaļsts, partū, ka akcents ir gon Vuocejā, gon Italejā. Kotrs runoj sovā dialektā, i tei ir vierteiba. Jā, tūlaik daudzi jaunīši kauniejuos nu latgaliskuos izceļsmis, nu tei bie vaļsts politika, tendieta iz vīnaidu dūmuošonu i volūdu. Patīseibu sokūt Latgola viesturisku īmesļu dēļ bie atsateitiejuse atstatu nu puorejuos Latvejis, nu 1918.godā nūlieme apsavīnuot. Tūbreid nivīns pat navarā īsadūmuot, ka byus juorunoj baltiski. Lānom i namonami tika nūruodeits, ka tei ir napareiza volūda, kas juorauga izskaust, i daudzi latgalīši sovim bārnim nagribē tū likteni. Jī ar bārnim runuoja latviski, a sovā storpā - latgaliski. Ari tān es ar muoti runoju latgaliski. Asmu laimeigs runuot latgaliski, i, par laimi, Reigā latgalīšu ir gona daudzi - maņ tei ir īspieja uzturiet volūdu.
Nu, preteimā tam vysam, ari pošā Latgolā ir cilvēki, kuri prosa,- kam tei latgalīšu volūda vādzeiga? Deļkuo daļā Latvejis sabīdreibys ir nūraidūša attīksme pret latgalīšu volūdu i Latgolys kulturu?
-Varu saceit toļka par sevi. Es tai nauzskotu, partū ka latgalīšu kultura i latgalīšu volūda ir kultūrys golvonuo sastuovdaļa. Cylvākim vāg, kab vyss byutu vīnkuorši i skaidri, un jebkas, kas ir sarežgeits i dora dzeivi gryutuoku, jīm ir slūgs. Es napīzavīnoju itūs cylvāku redzīņam i ceineišūs. Maņ ir sapyns aizbraukt iz Latgolu, iz Bolvim, i vysūs veikalūs sazarunuot latgaliski. Maņ redzīs, tei byus toļka latvīšu volūdys styprynuošona, partū ka latgalīšu volūda ir arhaiskuoka latvīšu volūdys forma. Tei nav cyta volūda, tei viesturiski izaveiduo cytaižuok. Saceit, ka tei ir napareiza, ir klīdzūši napareizi.
Kai saredzat latgalīšu volūdys i latgaliskuos kulturys nuokūtni?
-Es nikuo nasaradzu, es vīnkuorši īzastuoju par tū. Pīmāram, tān jaunuos nūvodu reformys sakarā svareigs palics Varakļuonu vaicuojums. Gryuši ir tys, ka vaļstī lītys suoka nu napareizuo gola. Ka regionalū reformu īsuoktu nu lelīm nūvodim, kū pīduovuoja Vaļsts prezidents Levits, tod nabyutu vaicuojuma, kur ir Varakļuoni. Manis piec administrēt var vīnolga kai, a lelīm kulturviesturiskīm nūvodim juopastuov. Saradzu, ka Latgola vysod byus cīši decentralizieta. Itūšaļt Reigys politika, kas ir vaļsts ar vīnu piļsātu, ir cīši lela klaida. Svareigi, lai cylvāks, dzeivojūt Bolvūs, zynuotu, kas ir tei vierteiba, deļkuo tī ir tik forši. Ir breineigi, ka itei ir vīta, kur skaņ latgalīšu volūda, vīta, kur varam jimā sazarunuot. Maņ tys nudi byutu īmeslis aizbraukt iz Latgolu i dzeivuot. Maņ tys pateik. Navaru zynuot aiz laika, kaida kam ir nuokūtne, a tam, kab Latgolai byutu sova nuokūtne, atdūdu daļu sova laika. Taipat dūmoju gon par teatra spieļuošonu latgaliski, gon filmuos lītoju latgalīšu volūdu. I ari dzeivoju Latgolā, partū maņ tys ir cīši svareigi. Ka Latvejis vaļsts pati apjāgtu, ka tys ir tik svareigi, ka tys ir vīns nu instrumentim ari ceiņai pret Krievejis īspaidu iz Latgolu, tod, saprūtams, byutu daudzi puordūmu. Sevkurā gadīnī es turpynuošu dariet i nasažāluot. Ka tei paliks par saprūtamuoku lītu vysim, tod dariešu vēļ vaira.
Deļkuo Latgolā vyss nūteik lānuok nakai cytur? Pi vainis cylvāku kūtrums?
-Nā, myusim juosaprūt, ka Latgola pīdzeivuojuse 50 godu drukys aizlīgumu i 50 gadu dzymtbyušonu. Divejis reizis pa 50 godim nūzeimoj toļka vīnu - myusim jau viesturiski īkodieta itei atpaliceiba, i tys ir cīši svareigi. Pi tam Latgola ir vīneiguo kulturviesturiskuo zeme Latvejā, kurai nav rūbežu ar Reigys republiku, gon Kūrzemei, gan Zemgalei i Vydzemei ir.
Vādzātu leluoku atbolstu nu vaļsts?
-Atbolstu, jā, a vaicuojums,- kuruos jūmuos. Pīmāram, Aļaskā dzeivojūšīm nu vaļsts ir koč kaidi ekonomiskī instrumenti i paleidzeiba. Nazynu, voi byutu pareizi, ka Latgolā vīnkuorši par tū, ka tu tī dzeivoj i struodoj, moksuotu tyukstūti eiro. Itūšaļt juoizmantoj kovids, partū ka daudzi saprotušs, ka dzeivuot Reigā nav nimoz tik labi. Ir internets, juoatteista tys. Arī es martā ar vysu saimi puorsacieļu iz sovu sātu pi Viļānim. Super! Bieju puorlaimīgs. Vysi bāga paceli, a tān tai vaira tik daudzi tū nadora, partū ka mieginoj sadzeivuot. Saprūtams, laukūs vide ir daudz harmoniskuoka. Dzeive Reigā daudzim vīnkuorši nav pīmāruota, a veseleiba, tai skaitā gareiguo, ir cīši svareiga. Runa ir par dzeives kvalitati, kas laukūs ar vysim eko šmeko produktim ir daudzi lobuoka. Vīneigi tikšona iz tienīti varie byut lobuoka. Maņ ruodīs, itūšaļt juobyut fleksiblim i juosaprūt, ka kovids ir īspieja. Varbyut tys ir Latgolys absolūtuos atteisteibys laiks?
Atsagrīžūt pi latgalīšu volūdys – kasdīnā tei izskan arvīn bīžuok, a ir problemys ar rokstu volūdu. Kai panuokt leidzsvoru storp sarunvolūdu i rokstu volūdu?
-Panuokt var toļka vīnā veidā, taipat kai panuokt vīnu integrietu sabīdreibu. Tei ir izgleiteibys sistema. Latgolā obligati byutu juovuica latgalīšu rokstu volūda. Es rokstu latgaliski, i maņ itū īspieji paviere taišni škārsteikls. Pi tam latgalīšu inteligencis vidē baļtiski nivīns naroksta, komunikaceja nūteik tikai latgaliski. Tū dorūt, es lānai īsavuicu ari raksteibu. Latgalīšu volūda ir cīši dažaida, a latgalīšu rokstu volūda vairuok balsteita iz vyduslatgolys izlūksnem. Maņ golvenais, lai vysi latgalīši var sazaprast i raksteit. Voi bārns pīaugūt itū volūdu lītuos piec tam, tei ir juo izviele. A prasmis i pamatzynuošonys jau ir vierteiba. Latgalīšu volūda laukos pastuov, un tī jau ir tys volūdys fenomens, ka jei izdzeivoj, lai kai tū betonietu zemē. Tys ir tys viertieguokais. Svareigi ir ari vītvuordu uzroksti. Maņ personeigi daudzi lobuok patyktu ībraukt piļsātā Bolvi, nakai Balvi. Vīnkuorši juomaina priekšstoti.
Šūgod janvarī pyrmizruodi pīdzeivuoja jyusu filma “Piļsāta pi upes”, kas aiz “Boņuka” ir ūtrei filma latgalīšu volūdā. Nabieja satraukuma, ka latgalīšu volūda aizbīdēs daļu skatietuoju i nasasnīgs paredzietū auditoreju?
-Bie vysim, jū eipaši producentam, kurs bie sasatraucs par itū vaicuojumu. Kod nūnuocem da latgalīšu volūdai, saprotu, ka jei padora filmu ari muokslinīciski sovaiduoku. Maņ ruodīs, ituos bažys napīsapiļdieja. Ka filma byutu latvīšu volūdā, mož ari byutu kaids tyukstūts skateituoju vairuok, a nu tuo nūteikti napalyktu lobuoka. Kas zyn mož gryutuok saprūtama cylvākam koč kur Kūrzemē, kam ir problema ar volūdu, a, ja cylvāks ir atvārts, jis izbauda. Tod ir kaifs.
Kai myusupusis cylvāki nūkliva jyusu filmā? Tei bie apzynuota izviele voi kaidam ari veiksmis stuosts?
-Vaicuoju vysaidus aktierus i zynuoju, ka Baļtinovā ir Imants Slišāns, kurs tāluojs Ontonu. Imants ir vīns nu latgalīšu aktivistim, ar kurim dorbojūs kūpā. Tok aktierus deļtuo, ka pazeistu, es najemu. Imantam ir akteriskais talants, koč kai par reizi saprotu, ka jam vādzietu spieļuot. Gribieju ari kaidu nu naprofesionalim, i atrodu Dāvi Suharevski nu Bykovys Gaigalovā. Lai ari jis dorbuojās improvizacejis teatrī, vīnolga nav profesionals aktiers. Kaida tī veiksme, nazynu. Kū jis dzeivē dareis i kaida byus juo profeseja, tys ir cyts vaicuojums. A nūsafiļmejūt ir kū paruodeit i pastuosteit par sevi.
Kaida ir latgalīša doba?
-Latgalīša doba nav ramdana, jei ir dīzgon troka. Storp baltīšim vysod asu jutīs kai ar cytu mentalitati i ekspreseji. Ir savaiduoki tī latgalīši, i rakstureņš jīm ari ir. Tys ir taipat kai ukraini, kuri atsaškir nu krīvim. I vēļ humors, partū ka latgalīšu volūda bez tuo napastuov. Volūda ietekmej dūmuošonu. Ka latvīšu literaruo volūda ir kai Daugova – lāna, mīreiga, plyustūša, tod latgalīšu vysod ir čalojūša i strauja. Runojūt par tū, vysod stuostu kaidu pīmāru. Ka svešinīkam paprasiesi, kai nūīt da veikala, latvīts saceis – pa labi, tod pa kreisi, a latgalīts paprasies,– a deļ kam tev veikals, šņabsu pierksi? Tei ir lela atškireiba, i es tū vysod asu izjuts. Vēļ latgalīšim ir atvārta sirds, kas ir cīši svareigi. Latgalīti kai ļaunu cylvāku ar slāptim nūdūmim navaru īsadūmuot, kod i, saprūtams, cylvāki ir dažaidi – ir gon ļaundori, gon labdori. I, nasaverūt ni iz kū, jimūs ir koč kaids speits i styurgalveiba.
Jysu sīva kaidā intervejā ir sacejuse, ka Jyusim obejim īplānuota taida kai Raiņa dzeive – iz apmāram 300 godim, deļtuo ka tik daudzi kas vēļ juoizdora. Eistyn tik daudzi planu?
-Ir daudzi, nudi. Lānai dūdūs nu vīna dorba iz ūtru. Tān struodoju pi miļzeigys izruodis “Smiļģis”, tiuleņ juozaker pi filmys “Janvāris”, kas byus par barikāžom, par 1991.godu. Ir vēļ dažaidys nerealizietys vacuos īceris.
Kur idejis rūnās? Mož tī - tymā piļsātā pi upis, kur jyusim ir lauku muoja?
-Patīši, toļka tī struodoju pi idejom, a Reigā tuos realizēju. Skaidrs, ka, aizbraucūt iz Latgolu, asu tukšs. Pastaigoju vīnu dīnu, ūtru, i tod uzapyldu otkon. Man vāg tukšumu i klusumu, cylvākus apkuort nagrybu.
Pats runojat latgaliski. Kai ar puorejīm saimē - sīva i bārni ari prūt?
-Sīva Īva runoj, dāls Georgs, kuram 17 – ari, Ģertrūdi, kurai ir 12 godi, pat asu syutiejs nadaudzi vuicietīs. Vysi runojam latgaliski, a dāls maņ ir cīši lels Latgolys patriots. Viļānūs dzeivoj Maruta Latkovska, syutieju saimi pi juos pasavuiciet rokstu volūdu. Iz vuiciešonūs vysi ir slinki, tī šaubu nav, a golvonais ir koč kū dareit.
Par aktiermuokslu runojūt,- sevkurš cylvēks var byut aktiers?
-Nā, sevkurš navar, toļka latgalīši (smejās). As nazynu. Aktiers - tei ir eipaša īkšieja napīcīšameiba izapaustīs taidā veidā. Maņ personeigi nikuo taida nav. Maņ pateik struoduot ar aktierim – tys ir munys dzeivis pamatdorbs, a nikod naaizadūmojūs, deļkuo kotrs nu tīm cylvākim palics par aktieri, partū ka taipat tū izskaidruot navaru. Redzīs tys jīm ir vādzeigs, tei ir īkšieja napīcīšameiba, spiejis i talants. Cīši daudzi gryb kliut par aktierim, a na vysi par taidim kliust. Pi tam gribietuoju vysod ir vaira nakai varietuoju. Aktiers – tuos ir eipašys dūteibys, nu ari bez dabiskuom dūteibom navar kliut par aktieri.
Jyusim kai režisoram Latvejā ir īspieja realizietīs piļneibā i eistynuot idejis, kas izaver svareigys?
-Nazynu, prīkš kino maņ navāg miljonus – bojevikus nataisu. Dreizumā gyušūs pi trešuos leluos filmys - otkan ir treis valstu sadarbeiba, otkon ES fondi, i tys vyss izaver cīši reali - grāks žāluotīs. Tei byus filma par janvari, barikāžu mienesi, drupeit personisks stuosts nu jaunīša vīdūkļa par itīm viesturiskīm i Latvejai tik izškirūšīm nūtykumim, a nu cyta skotu punkta.
Kai jyus sadzeivojat ar kritiku. Tū jemat vārā?
-Jemu vārā, partū ka nav cytys īspiejis. Kuodreiz lykuos, ka mani nivīns nasaprūt, īšu paceli i dareišu kū cytu. Nu ar kritiku ir juosadzeivoj. Ka tei tevi nanūgalynoj, tod tu nu tuos pajimsi koč kū lobu. Itūšaļt vēļ ir socialī teikli, kurūs īspiejis kritizēt ir vairuok. Ka kritika nanūgalynoj, tei padora tevi tikai stypruoku. Kritikā ir juoīsaklausa, partū ka tī vysod ir ari kaids racionals grauds, nu es jau seņ asu saprats, ka na deļtuo struodoju itymā profesejā. Kritikys gadīnī ir toļka vīns leidzeklis – ir forši, ka tei ir loba, i mozuok forši, ka tei ir švaka. Nu obūs gadīņūs tam nav nūzeimis.

*“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”
* Par publikāciju “Viens pats mājās” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.
* Pārvedums - S.Vorza

 

vadi

Veiksmes prognoze


.