Rakstos

Būtiskākās izmaiņas, kas stājušās spēkā (ar 2021.g.janvāri)

  • Drukāt

 

Dārgāki atkritumi un gāze, lētāka elektrība, sarežģītāks pasts
Turpmākajos gados pakāpeniski palielināsies dabas resursu nodokļa likme. Tās paaugstināšanās ietekmēs arī maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Nodokļa likme no 50 eiro par atkritumu tonnu celsies līdz 65 eiro. Katram atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam maksa par nešķiroto atkritumu izvešanu paaugstināsies savādāk, bet tā noteikti būs.
* “Latvijas gāzes” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021. gada janvāra, atkarībā no patēriņa apmēra, pieaugs robežās no 5,5% līdz 9,4%. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 m3 dabasgāzes gadā, tas pieaugs par 5,5% - no 0,47365 eiro līdz 0,49949 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem, gala tarifs kāps par 5,9% - no 0,43745 eiro līdz 0,46328 eiro par kubikmetru. Mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, tarifs palielināsies par 9,4% - no 0,27501 līdz 0,30084 eiro kubikmetrā.
* Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) no 2021. gada 1.janvāra (obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā būs par 23% zemāka nekā pašlaik). Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar līdz 300 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% (pie 100 kWh - par 0,65 eiro, pie 200 kWh patēriņa - par 1,32 eiro), bet pie 300 kWh patēriņa - jau par 5% jeb 1,97 eiro.
* Šogad pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm, ārpus Eiropas Savienības, būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs. To nosaka Pasaules pasta savienības jaunie standarti ar mērķi paātrināt muitai nepieciešamās informācijas apmaiņu starp valstīm. Uz trešajām valstīm adresētajiem sūtījumiem būs maksimāli detalizēti jānorāda tajos ietverto preču apraksts - kāda prece tiek sūtīta, cik vienību ir konkrētajai precei, kāds ir katras preču grupas svars, vērtība un sūtījuma kopējais svars. Norādot sūtījuma saturu, būtu jāizvairās no vispārinājumiem, piemēram, apģērbs vai dāvanas, tā vietā norādot precīzu preci, piemēram, kokvilnas t-krekls, vilnas zeķes, sporta apavi, koka rotaļlietas, šokolādes konfektes un tamlīdzīgi.

Vienotais nodokļu konts
No šī gada 1.janvāra nodokļu maksātājiem katrs nodoklis nebūs jāmaksā atsevišķā kontā, jo VID administrētajiem budžeta maksājumiem būs jauns – vienots – nodokļu konts. VID administrētos nodokļus būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23.datumam, jo ir mainīti regulāri maksājamo nodokļu maksājumu termiņi uz vienotu maksājumu termiņu – 23.datumu.

Izmaiņas un atvieglojumi kases aparātu lietošanā
Gada nogalē stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kases aparātu lietošanas kārtību. Tas nozīmē, ka no šī gada 1.aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem.
Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.
Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.
Jau sākot no šī gada 1.janvāra, kases aparāta tehniskā pase vairs nav obligāti jāsagatavo papīra formātā. To elektroniski sagatavo VID EDS, ierakstus šajā pasē veidojot no kases aparāta lietotāja un apkalpojošā dienesta un lietotāja iesniegtās informācijas. Arī informāciju par papildu naudas kastes ierīkošanu kases aparātam apkalpojošais dienests var elektroniski norādīt kases aparāta tehniskajā pasē, to nesaskaņojot ar VID.
No šī gada 1.aprīļa tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts. Tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šim tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirktu preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.
Plašāka informācija par kases aparātu lietošanas nosacījumiem un to reģistrāciju pieejama VID tīmekļvietnē, sadaļā “Uzņēmumiem/Kases aparāti un kases sistēmas”.

Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes mainīs adresi
Izņemot lielās pilsētas, šogad robežas mainīs novadi: vieni tiks likvidēti, bet citi teritoriāli administratīvās reformas rezultātā kļūs lielāki. Līdz ar to 119 pašvaldību vietā nu būs 42 pašvaldības. 5.jūnijā notiks jauno pašvaldību vēlēšanas, kurās jaunās vietvaras nu būs jāizvēlas tikai no partiju sarakstiem (līdz šim mazākajās pašvaldībās tika pieļauts sarakstus iesniegt arī bezpartejiskām vēlētāju apvienībām). Šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Rīdziniekiem gan šīs vēlēšanas izpaliks, jo šogad notika ārkārtas galvaspilsētas domes vēlēšanas. Tas nozīmē, ka daudziem provinces iedzīvotājiem tagad nāksies adresē mainīt novada nosaukumu un savas vietvaras mītni meklēt citā pilsētā. Tomēr tas nenozīmē, ka pašvaldības pakalpojumi būšot jāmeklē tālāk, mierina reformas īstenotāji: pašreizējo mazo novadu domes ēkās paliks lielāko pašvaldību “pakalpojumu centri”.