1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
28-03-2024
Vārdadienas šodien: Agija, Aldonis

Esmu negatīvs! (21.05.2021.)

Kurš te ir galvenais komendants?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 10 ielikumos īsteno projektu “Esmu negatīvs!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un šobrīd ļoti nozīmīgas tēmas. Veselība, kultūra, izglītība, reliģija, uzņēmējdarbība, garīgā veselība, jaunatnes attīstība, cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīve un sadzīve – šīs un daudzas citas sfēras dažādos veidos skāris Covid-19, kā arī ietekmējis finanses un valsts ekonomiku. Kādi bijuši lielākie izaicinājumi, ieguvumi, mācības, pielāgojoties jauniem apstākļiem un savādākai dzīvei?

Kovids radošumu vēl nav atņēmis

Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā piedzīvoti dažādi nebijuši ierobežojumi, kuru ieviešanu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē veicināja Covid-19 pandēmija. Kā tie ietekmējuši likumsargu darbu un sabiedrību un kā iedzīvotājiem saprast valdības pieņemtos lēmumus? Uz diskusiju aicinājām Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Balvu iecirkņa priekšnieku AGRI BOLDĀNU, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieku (robežkontroles un imigrācijas jautājumos) MAREKU ĻAHNOVIČU, Balvu novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāju INGU KOĻCOVU un Balvu novada Kubulu pagasta iedzīvotāju JĀNI LOČMELI, kura profesionālo nodarbošanos ierobežojumi ietekmēja tiešā veidā un ļoti būtiski - to nācies uz laiku pārtraukt.

Šķiet, komandantstundas ieviešana bija viens no ierobežojumiem, ko sabiedrība uztvēra vispretrunīgāk. Kā vērtējat lēmumu ieviest tā dēvēto mājsēdi, kas nedēļas nogalēs ilga no pagājušā gada gadumijas līdz šī gada 7.februārim?
J.Ločmelis: -Pret mājsēdi lielu pretenziju jau nav, ja patiešām ir slimības skarto pieaugums un samazināta kontaktēšanās palīdz to mazināt. Pasākumu rīkošanu šādā laikā neatbalstu. Kā lauku iedzīvotājs, kurš jau tāpat ievēro sociālo distancēšanos, to pat īpaši nesajutu. Reāli jēgu no mājsēdes gan neredzēju, jo svarīgāka bija pašu cilvēku attieksme. Kurš vēlējās apiet šo prasību, gan jau to arī izdarīja. Vai tad nav tā, ka mājsēdi daļēji izprovocēja pašas valdības iepriekšējie lēmumi? Vispirms jau pretrunīgu noteikumu izsludināšana radīja situāciju, ka cilvēki uz jebkuriem jauniem normatīviem skatās ar neuzticību. Patiešām, kā var izpildīt lietas, kuras nav savienojamas ar loģiku? Izcilie kontrasti - piestūķēti sabiedriskā transporta līdzekļi un teju pilnīga veikalu slēgšana. Vai arī absurdais lēmums neatļaut pārdot tās preces, kas jau veikalā tiek tirgotas. Diemžēl netika ņemtas vērā arī pilsētu un lauku vides atšķirības. Ne tik daudz ir pārmetumu par kļūdainiem lēmumiem, kā par to, ka notika muļļāšanās ar to labošanu.
A.Boldāns: -Saistībā ar Covid-19 ierobežošanu valstī Valsts policija strādā atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem. Atbilstoši riskiem tiek arī ieviesti dažādi ierobežojumi, policijai nodrošinot to kontroli. Jāsaprot, ka ierobežojumi tiek noteikti, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Savukārt par epidemioloģisko pamatojumu jautājums būtu adresējams Veselības ministrijai.
I.Koļcovs: -Arī es varu piebilst, ka pieņemtie dažādie ierobežojumi, tajā skaitā mājsēde, bija un daļa ierobežojumu joprojām ir likumdevēja valsts mērogā noteikti, kuru uzraudzīšanā tika un joprojām tiek iesaistīta arī Balvu novada pašvaldības policija. Tādēļ uzskatu, ka no mūsu iestādes puses, kas ir viena no šo ierobežojumu ievērošanas uzraugošajām institūcijām, minētie likumdevēja pieņemtie lēmumi nav apspriežami un vērtējami.

Nereti izskanējusi kritika par pārlieku lielu naudas sodu piemērošanu par ierobežojumu neievērošanu vai likumsargu pārāk stingru sekošanu likuma burtam…
J.Ločmelis: -Patiešām, vairāk iznāca tāda policijas un iedzīvotāju sasvstarpēja sarīdīšana. Cilvēkus tracinošas bija ziņas, ka policisti mājsēdē teju medīja dažas minūtes aizkavējušos, lai varētu uzlikt sodu. Atšķirība starp labo vai nelabo bija tikai pašapliecinājuma lapeles (ne)esamība. Tāda trula birokrātiska pieeja. Ilgais mājsēdes laiks policijas tēlam nodarīja krietni lielu kaitējumu, kas summējās ar veiksmēm skaļu noziegumu izmeklēšanā. Var atrast līdzības ar situāciju uz ceļiem – policija ķer un soda šoferus par transportlīdzekļu dokumentu vai stāvokļa neatbilstību, bet kur viņi ir, lai konstatētu neatbilstošo ceļu stāvokli un atrastu atbildīgos par to?
A.Boldāns: -Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Policija izvērtē atbildību atbilstoši situācijai un pārkāpuma būtībai, tajā skaitā izdarīšanas laikam, vietai un citiem objektīviem, kā arī subjektīviem apstākļiem, piemēram, pārkāpēja attieksmei pret izdarīto. Policija vienmēr savā darbā strādājusi preventīvi. Proti, tās mērķis nekad nav bijis sodīt, ko parāda arī apkopotā statistika. Piemēram, lielā daļā gadījumu par mājsēdes neievērošanu personām tika izteikti preventīvi brīdinājumi. Tomēr, ja personas apzināti, klaji un rupji pārkāpj noteikumus, par to pienākas sods. Arī mājsēžu laikā pienācās maksimālie sodi, tajā skaitā par atkārtotiem pārkāpumiem.
I.Koļcovs: -Jāsaprot, ka policists pārstāv likumu, un ne vienmēr policijas pieņemtie lēmumi apmierinās visas puses. Taču katrā konkrētā situācijā, kā minēts, amatpersonas izvērtē apstākļus, kādos pārkāpums pieļauts. Tiek izvērtēti arī lietderības apsvērumi, vispirms izvērtējot administratīvā akta vajadzību, proti, vai nav iespējams rīkoties citādi. Tāpat, lemjot par soda apmēru, tiek ņemts vērā samērīguma princips.

Cik ļoti Covid-19 ietekmējis iekšlietu iestāžu funkcionēšanu, jo pieejamie resursi būtiski jānovirza ierobežojumu uzraudzīšanai? Vai no tā necieš pamatuzdevumu izpilde?
A.Boldāns: -Skaidrs, ka policijas resursi nav neizsmeļami. Neskatoties uz to, ka resursi tiek novirzīti arī Covid-19 ierobežojumu kontrolei, policijas ikdienas darbs nav apstājies, un tiek īstenotas arī policijas pamatfunkcijas. Protams, tas prasa resursu pārplānošanu, un policisti tiek iesaistīti virsstundu darbā. Piemēram, mājsēdes kontroles laikā tieši uz gadumiju tika mobilizēti visi policijas spēki, tajā skaitā amatpersonas, kas ikdienā strādā kabinetos, vai amatpersonas atsauca no atvaļinājumiem. Savukārt mājsēdes izskaņas kontrolē iesaistīja mazākus amatpersonu spēkus nekā tās sākumā. Tāpat atbalstu sniedz pašvaldību policija, robežsardze un zemessardze. Runājot par vispārēju Covid-19 drošības prasību kontroli, policija attiecīgi situācijai savu darbu plāno atbilstoši saviem resursiem, tos novirzot tur, kur tas tobrīd nepieciešams. Policija aizvien ir gatava kontrolēt noteiktos ierobežojumus. Tajā pašā laikā pamata uzdevumu un funkciju izpilde nav apstājusies un tiek nodrošināta.
I.Koļcovs: -Nav noslēpums, ka Covid-19 ietekmējis katras iestādes darbību. Arī Balvu novada pašvaldības policijas amatpersonu ikdiena ir mainījusies. Papildus esošajām funkcijām un uzdevumiem klāt nākusi virkne jaunu pienākumu un prasību, ir paplašinājies veicamo darba pienākumu apjoms. Taču, neskatoties uz to, pašvaldības policijas pamata uzdevumi un mērķi joprojām saistīti ar novada iedzīvotāju drošību, kā arī saistošo noteikumu ievērošanas uzraudzību Balvu novadā. Neskatoties uz pieaugošo darba apjomu, mūsu iestāde dara visu iespējamo, lai neciestu iestādes pamatuzdevumu izpilde.
M.Ļahnovičs: -Viļakas pārvaldes robežsargi kopā ar Valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem savas kompetences ietvaros veica uzdevumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijas teritorijā. Neskatoties uz to, ka robežsargiem papildus bija jāveic savam dienestam neraksturīgi uzdevumi, Viļakas pārvaldes robežsargi veiksmīgi pildīja arī savus tiešos pienākumus. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā valdības noteiktos ierobežojumus, pērn ievērojami saruka gan cilvēku, gan arī transportlīdzekļu plūsma Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietās. 2020.gadā pārbaudītas 34310 personas un veikta 24291 transportlīdzekļa pārbaude, kas ir līdz pat 80% mazāk nekā 2019.gadā.

Valdības pieņemtie un iestāžu uzraudzītie ierobežojumi, protams, diezgan smagi ietekmējuši arī daudzus iedzīvotājus. Arī Jums, Jāni, tas nav gājis secen…
J.Ločmelis: -Esmu muzikants bez liela vārda un atpazīstamības. Vienkāršs lauku muzikants, kurš pirmskovida laikos spēja savilkt galus un tiecās uz attīstību šajā sfērā. Domāju, maz ir nozaru, kuras pandēmijas laikā būtu tik ļoti skartas kā šī - ienākumu ieguve praktiski ir liegta. Un vēl tā valsts neremdināmā kāre paņemt nodokļus pat tad, ja nav ienākumu, turklāt vēl šajā laikā. Neviena vien pašnodarbināta persona būs spiesta atteikties no šī statusa. Tā vietā, lai radītu iespējas izdzīvot, arī maksājot nodokļus, tiek darīts viss, lai izplēstu vai dvēseli no katra. Protams, ceru, ka vasarā parādīsies kādas iespējas, tomēr jārēķinās, ka arī šis gads faktiski būs norakstāms. Pat bez kovida mūspusē nav tik vienkārši, jo cilvēku maksātspēja nav augsta. Labāk būtu vienkāršot nodokļu politiku, to padarot arī saudzīgāku, lai mūspusē dzīvotu vairāk cilvēku. Bet vai to vispār vēlas? Lai vai kā, paldies Dievam, bet vismaz pagaidām kovids radošumu tomēr vēl nav atņēmis!

Iedzīvotājiem ne vienmēr saprotami valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz ierobežojumiem. Vai bieži nākas tos skaidrot un vai saņemat iedzīvotāju jautājumus, jo sociālajos tīklos ierobežojumus mēdz interpretēt dažādi?
A.Boldāns: -Protams, policija, gluži tāpat kā citas valsts iestādes, iesaistījās un joprojām iesaistās ierobežojumu un drošības prasību skaidrošanā dažādos komunikācijas kanālos, tajā skaitā mājsēžu laikā regulāri ziņojām par notikumiem. Ņemot vērā, ka policija ir arī kontrolējošā iestāde, mums bija svarīgi, ka iedzīvotāji ne tikai izprot ierobežojumus un to nepieciešamību, bet tos arī nepārkāpj. Tie galu galā ieviesti visas sabiedrības veselības labad! Daudzus iedzīvotāju jautājumus Valsts policija saņēma arī sociālajos tīklos, kā arī palielinājās telefonzvanu skaits. Arī gadījumos, kad tika konstatēti iespējamie pārkāpumi, lielākoties tika dotas preventīvas norādes un izskaidrota situācija, lai turpmāk pārkāpumus novērstu.
I.Koļcovs: - Jā, šādus jautājumus saņem arī Balvu novada pašvaldības policija. Sākotnēji to bija izteikti daudz, bet tagad jautājumu skaits ir samazinājies. Tas skaidrojams arī ar cilvēku informētības līmeni, jo sākotnēji daudziem bija informācijas trūkums, neziņa, neizpratne. Taču, ņemot vērā, ka informācija par valdības lēmumiem attiecībā uz ierobežojumiem sistemātiski tika un tiek publicēta dažādos masu saziņas līdzekļos, cilvēki laika gaitā kļuvuši izglītotāki arī šajā jomā.
J.Ločmelis: -Arī es ne vienmēr esmu sapratis valdības pieņemto lēmumu būtību un jēgu. Dažkārt par ierobežojumiem piedalos diskusijās sociālajos tīklos. Savas “Twitter” publicētās domas esmu redzējis arī publicētas televīzijā. Lai vai kā, pēdējais aizvadītais gads ir gan ļoti tukšs, gan ļoti pilns. Tukšs reālas kontaktēšanās nozīmē, pilns - sevis, dažādu lietu un notikumu izvērtēšanā. Daudz pārdomu raisīja dažādi valdības lēmumi un to realizēšana. Skaidrs, ka situācija bija (un joprojām ir) neskaidra un sarežģīta. Uzskatu, ka vēl joprojām nezinām, kādas visam notiekošajam būs sekas. Noteikti ne viss būs slikti – daudzviet izrādījās, ka var strādāt arī mājās, nesēžot ofisā. Šādā gadījumā gan neapskaužot tos, kuriem vienlaikus bija jāpieskata arī vairāki skolas vecuma bērni. Tomēr tas jau ir pavisam cits stāsts – stāsts par kovidlaika izglītību…

Valsts robežsardzes darbs skaitļos
Viļakas pārvaldes II kategorijas dienesta amatpersonas imigrācijas kontrolē strādāja pastiprinātā režīmā, kā tas bija noteikts sakarā ar ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī. Īpaša uzmanība tika veltīta tranzīta ceļiem. Tādējādi no pagājušā gada pavasara līdz gada beigām Latvijas teritorijā Viļakas pārvaldes robežsargi pārbaudīja 10985 transportlīdzekļus un 16655 privātpersonas. Šajās pārbaudēs tika konstatēti 247 pārkāpumi, tajā skaitā viens bija saistīts ar epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumu koronavīrusa izplatības laikā. Savukārt šī gada četros mēnešos, veicot imigrācijas kontroli, tika pieņemti 292 administratīvā pārkāpuma procesa lēmumi par apliecinājuma anketas neaizpildīšanu covidpass.lv un Covid-19 testu vai cita medicīniska dokumenta, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, neuzrādīšanu. Divas personas uzrādīja viltotus vai tādus Covid-19 testus, kas neatbilst Valsts robežsardzes rīcībā esošajiem paraugiem. Tikmēr Valsts robežsardze kopumā konstatējusi 70 personas ar šādiem Covid-19 testiem. Arī šogad tiks turpināti daudzi pagājušajā gadā iesāktie pasākumi. Svarīgākie no tiem ir koronavīrusa izplatību ierobežojoši pasākumi robežsardzes kompetences ietvaros.
Mareks Ļahnovičs, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieks

Tika galā labi, darbi turpinās, piešķir piemaksas
Iekšlietu dienesti ar papildus pienākumiem tika galā labi. Arī šobrīd Valsts policija un Valsts robežsardze veic virkni pasākumu: profilaktiskas pārbaudes telpās, ārpus tām, mazumtirdzniecības un sabiedriskās vietās, kā arī veic imigrācijas kontroles. Policijai nākusi klāt arī sabiedrisko ēdināšanas vietu (terašu) uzraudzība, kur policisti, netraucējot uzņēmējiem, veic kontroli un turpina strādāt pēc principa spēt kompetenti izskaidrot kontroles cēloņus un brīdināt, nevis sodīt.
Par dienesta pienākumu pildīšanu Covid-19 izplatības laikā Valsts policijas, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām tiek izmaksātas piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Piemaksas apmērs visām amatpersonām ir 75% no stundas algas likmes, izpildoties nosacījumiem, ka amatpersona bijusi saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām, riska grupas pacientiem, kuriem ir jāievēro karantīna vai pašizolācija, vai amatpersona ir piedalījusies sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un noteikto ierobežojumu kontrolē. Piemēram, šī gada martā šādas piemaksas saņēma 3880 amatpersonas. Arī pašvaldību policijas darbiniekiem piešķīra piemaksas. Valdība pieņēma lēmumu no valsts budžeta kompensēt pašvaldībām minētos izdevumus 75% apmērā.
SAMANTA NALIVAIKO, Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Kā vērtējat iedzīvotāju attieksmi Covid-19 ierobežojumu ievērošanā?

Agris Boldāns, Valsts policijas Balvu iecirkņa priekšnieks:
-Ir saprotams, ka ne visi ir mierā ar noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr, runājot konkrēti par mājsēdēm, tobrīd epidemioloģiskā situācija bija slikta – valstī tomēr bija ārkārtējā situācija. Mājsēdes kontroles laikā bija konstatēti arī vairāki gadījumi, kad personas agresīvi izturējās pret likumsargiem. Atsevišķā sabiedrības daļā bija novērojams arī klajš tiesisks nihilisms. Tajā pašā laikā lielākā sabiedrības daļa bija saprotoša un atbildīga, par ko liecina arī statistika (piemēram, par mājsēdēm). Savukārt policija darīja savu darbu un uzdotos pienākumus.

Jānis Ločmelis, Kubulu pagasta iedzīvotājs:
-Komunikācijas ar citiem cilvēkiem tagad bijis maz, tādēļ grūti vispārināt. Tomēr šķiet, ka iedzīvotājiem īpašas vēlmes saslimt nav un viņi ierobežojumus ievēro. Tajā pašā laikā ir arī redzams, ka cilvēki ir noguruši no baidīšanas, jo īsti jau pat nevar zināt, kur un kā var to draņķi noķert. Turklāt diezgan daudzi Covid-19 ir izslimojuši, par to pat nezinot.

Ingus Koļcovs, Balvu novada pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs:
-Iedzīvotāju attieksme ir ļoti dažāda. Esam ievērojuši, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir apzinīgāki un piesardzīgāki noteikto ierobežojumu ievērošanā. Izteiktāk pārkāpumi vērojami jauniešu vidū, kuri vēlas pulcēties un pavadīt laiku kopā.

Mareks Ļahnovičs, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieks:
-Valsts robežsardze veic arī apliecinājumu pārbaudi Latvijā ieceļojošām personām, kurām, izmantojot covidpass.lv esošo elektronisko apliecinājuma anketu, ir pienākums to aizpildīt par valstī noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu un apliecināt, ka 72 stundas pirms ieceļošanas Latvijā ir veikts Covid-19 tests un tā rezultāts ir negatīvs. Uz Latvijas-Igaunijas robežas (Veclaicenē) ieceļošanas nosacījumus ikdienā kontrolē Viļakas pārvaldes amatpersonas. Kopumā ieceļotāju attieksme pret minētajiem ieceļošanas nosacījumiem ir atbildīga, bet daži tos arī neievēro. Konstatējot šādu personu, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, un persona amatpersonas klātbūtnē aizpilda apliecinājuma anketu. Šādā situācijā ieceļotāju attieksme ir saprotoša un īpaši neapmierinātība netiek izrādīta.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* *Par publikāciju “Esmu negatīvs!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

vadi

Veiksmes prognoze


.