Esmu negatīvs! (28.05.2021.)

• 

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 10 ielikumos īsteno projektu “Esmu negatīvs!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un šobrīd ļoti nozīmīgas tēmas. Veselība, kultūra, izglītība, reliģija, uzņēmējdarbība, garīgā veselība, jaunatnes attīstība, cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīve un sadzīve – šīs un daudzas citas sfēras dažādos veidos skāris Covid-19, kā arī ietekmējis finanses un valsts ekonomiku. Kādi bijuši lielākie izaicinājumi, ieguvumi, mācības, pielāgojoties jauniem apstākļiem un savādākai dzīvei?

Vai skaistums izglābs pasauli?

 

Jau vairāk nekā gadu dzīvojam Covid-19 pandēmijas ēnā, kas joprojām atstāj būtisku ietekmi uz visām mūsu dzīves sfērām, skaistumkopšanas nozari ieskaitot. Cik ļoti valstī noteiktie Covid ierobežojumi to iedragājuši? Kādu iespaidu atstājuši nesaprotamie un nereti divdomīgie valdības lēmumi? Par to runāsim diskusijā pie apaļā galda. Diskusijā piedalās Santa Roginska - ārstniecības persona, sertificēta skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā; Irina Ozola - manikīra speciāliste; Ilze Pipcāne - friziere un make-up māksliniece Jana Kozlova.

Šķiet, viens no sāpīgākajiem valdības lēmumiem Covid laikā daiļā dzimuma pārstāvēm bija tieši skaistumkopšanas nozares slēgšana. Kā to uztvērāt jūs un klienti?
S.Roginska: -Smagi, protams. Šoks. Neziņa, kas un kā notiks, neskaitāmi zvani, īsziņas no klientēm. Tai pat laikā nezināju, ko viņām atbildēt. Kad pirmais šoka vilnis pārgāja, domāju,- nekas traks nenotiks. Labāk visi pasēdēsim mājsēdē, mazliet atpūtīsimies no ikdienas rutīnas, tad arī saslimstība mazināsies, un ar jaunu sparu atsāksim strādāt. Taču pagāja septiņi mēneši, tūlīt sāksies astotais. Tas jau ir par daudz! Tiešām nesaprotu, kas mums vēl jāgaida? Terases atvērtas, veikalus drīkst apmeklēt klātienē, arī ceļot drīkst... Mēs, skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā/kosmētiķi - visi, kuri vēl aizvien nevaram strādāt, esam bijuši tik pacietīgi pret šo nevienlīdzību. Gribu vēlreiz atgādināt, ka strādājam 1:1 ar cilvēku, velkam maskas, cimdus, izmantojam vienreizlietojamos paladziņus. Un tā strādājām arī tad, kad nebija Covid. Esam ārstniecības personas un vienmēr ievērojam MK noteiktās epidemioloģiskās prasības. Šobrīd cilvēkiem jau teju masveidā ir atļauts pulcēties, bet tieši MĒS vēl aizvien esam infekciozākā daļa! Nopietni?
I.Ozola: -Klienti bija neziņā,- kāpēc tāds lēmums, ko darīt tālāk un cik ilgi tas viss vilksies? Man pašai bija tikai viens jautājums,- kurš nolēma, ka tieši mēs esam tā sfēra, kas izplata Covid infekciju? Uz kāda pamata vai pētījumiem šāds lēmums balstīts?
I.Pipcāne: -Tā kā Covid nav pirmo dienu, bet zināmu laiku tas mūs jau skar, klīda runas, ka rudenī draud dažādu nozaru slēgšana, tostarp liegums strādāt arī frizieriem. Emocionāli tam biju gatava, kaut arī līdz pēdējam cerēju, ka tā nenotiks. Biju gatava sēdēt mājās, ja tas ko līdzētu, jo vēlos, lai tas viss ātrāk beigtos. Taču laikā, ko pavadīju dīkstāvē, saslimstība tikai pieauga... Klienti izturējās ar sapratni.
J.Kozlova: -Es to uztvēru visnotaļ sāpīgi. Attiecībā uz klientiem jāsaka, ka viņiem šis liegums nebija tik grūts kā mums, speciālistiem. Pasākumi nenotika, ballītes liegtas, attiecīgi vajadzība pēc meikapa un īpašas skaistumkopšanas atkrita pati par sevi.
Kā un vai izjutāt valsts atbalstu šajā laikā?
S.Roginska: -Novembrī un decembrī atbalsts bija niecīgs. Man tiešām paveicies, ka ir ģimene, kura atbalsta grūtā brīdī. Sākot ar janvāri, piešķīra lielāku atbalstu, taču pie šī pabalsta nav nemaz tik viegli tikt. Ļoti jācīnās pašam, jāraksta daudz dažādu iesniegumu, paskaidrojumu, jāpierāda, ar ko tieši nodarbojos... Un tā katru mēnesi. Sirsnīgs paldies par to visu manai grāmatvedei. Protams, esmu pateicīga, ka vismaz šāds atbalsts tiek sniegts.
I.Ozola: -Pēc valsts palīdzības nevērsos, jo liegums strādāt sakrita ar manu lēmumu uz brīdi pārtraukt sava pakalpojuma darbību. Ja nebūtu ģimenes atbalsta, droši vien izmantotu iespēju pieprasīt dīkstāves pabalstu. Piespiedu mājsēdi uztvēru kā labu iespēju restartēties - negribētu īsti teikt, ka Covid pandēmija nospēlēja man par labu, taču tai pat laikā tā bija iespēja apstāties un padomāt. Taču tā, kā man, paveicās ne visiem mūsu nozares speciālistiem.
I.Pipcāne: - Jā, saņēmu dīkstāves pabalstu, kas šajā laika periodā bija ļoti svarīgs.
J.Kozlova: -Jāsaka, jā, izjutu. Vienīgi gribētos, lai visā darba lieguma posmā šis atbalsts būtu vienmērīgs. Tomēr ikmēneša skaidrošanās ar valsti, ka darba liegums nav 100% ienākuma zudums, bija apgrūtinoša.
Valdības lēmumi šī gada laikā mēdza mainīties tāpat kā sinoptiķu ziņas par gaidāmo laiku. Tie bija loģiski, pamatoti un saprotami?
S.Roginska: -Lēmumi ir nepārdomāti, nepamatoti, tie radījuši speciālistiem būtiskus zaudējumus par neiegūtajiem ienākumiem, telpu nomas maksu, kā arī dārgajiem produktiem, kuriem beidzies termiņš. Daudziem speciālistiem, neskatoties uz bezdarbu, jāturpina maksāt līzingi par dārgajām kušetēm un aparātiem. Tā ir augsti kvalificētu speciālistu dzīšana nabadzībā. Gan mēs, gan klienti esam noguruši no tukšām runām, datumu pārlikšanas bez jebkādiem loģiskiem pamatojumiem. Daudziem iestājusies depresija. Manuprāt, esam vienīgā nozare, kurā nav iespējams strādāt attālināti vai ārā. Ir pilnīgs STOP! Diemžēl speciālisti tiek provocēti sniegt pakalpojumus nelegāli. Vai tiešām valdībai tas vajadzīgs?
I.Ozola: -Lēmumi bija nesaprotami jau no pašiem pandēmijas pirmsākumiem. Pirmoreiz skaistumkopšanas nozari aizvēra novembrī, kad Balvos ar Covid-19 nebija saslimis neviens, bet atļāva sākt strādāt martā - epidēmijas uzliesmojuma laikā, kad pilsētā katru dienu reģistrēja arvien vairāk un vairāk saslimušo. Tas nebija viens slimnieks, arī ne divi un pieci... Kur valdības loģika? Uzskatu, ka šajā gadījumā vajadzēja būt reģionālajai pieejai, kad situāciju skatās pēc saslimstības rādītājiem konkrētajā vietā, nevis pēc kopējā saslimušo skaita valstī.
I.Pipcāne: -Valdības lēmumi bija un joprojām ir absurdi un haotiski. Tracina, ka, īsti nepārzinot skaistumkopšanas nozari, viņi tā arī neieklausās šīs nozares pārstāvjos. Strādāju frizētavā viena, tāpēc ir viegli nodrošināt visus epidemioloģiskos noteikumus, bet neizskaidrojams ir citu skaistumkopšanas nozares pārstāvju liegums strādāt. Par to man tiešām žēl.
J.Kozlova: -Diemžēl jāsaka, ka bieži vien pieņemtie lēmumi šķita neloģiski un diezgan pretrunīgi, tādēļ arī nesaprotami.
Saistībā ar dīkstāvi daudz runājam par naudu un iztikšanu. Bet kā ar profesionālajām iemaņām? Nepastāv risks tās zaudēt, ilgstoši nestrādājot?
S.Roginska: -Smejos un arī savām klientēm saku, ka pēc septiņu mēnešu pauzes diezin vai vēl mācēšu veikt sejas dziļo tīrīšanu. Tā ir ļoti liela pauze.
I.Ozola: -Riski ir vairāki. Protams, ilgstoši atrodoties dīkstāvē, darba iemaņas varētu nedaudz pasliktināties, taču lielākos zaudējumus radīja materiāli, kuriem izbeidzās derīguma termiņš. Diemžēl šos zaudējumus neviens neatlīdzinās.
I.Pipcāne: -Uzskatu, ka ir profesijas, it īpaši tās, kur darbs ar rokām, kurās nedrīkst ilgstoši nestrādāt, jo meistars pazaudē prasmes. Tāpat arī esmu liela “Zoom” platformas noliedzēja. Labāk apmeklēt vienu praktisko semināru, nekā trīs “Zoom”. Parasti vismaz reizi mēnesī braucu uz semināru, praktiskajām mācībām, jo man ļoti patīk mācīties klātienē, komunicēt ar savas nozares pārstāvjiem un darboties praktiski. Tā visa šobrīd ļoti, ļoti pietrūkst. Šajā laikā esmu piedalījusies arī “Zoom” seminārā. Nu nav tas! Lai arī pārstāve cenšas mani pārliecināt, ka tā ir nākotne, uz ko ejam! Es turēšos līdz pēdējam - friziera amats ir darbs, kurā jādarbojas praktiski.
J.Kozlova: -Man šis posms saistījās ar pamatotām bažām. Ilgstoša atrašanās bezdarbībā būtiski apdraud darba kvalitāti, radot praktisko iemaņu zaudējumu un darba kvalitātes samazināšanos. Diemžēl liegums strādāt un valsts atbalsts, kas, manuprāt, bija ļoti atbilstošs, tomēr neatsver profesionālo iemaņu zudumu.
Skaistumkopšanas speciālisti katrs pavadījuši dažādu laika posmu nestrādājot. Ko darījāt mājsēdē?
S.Roginska: -Sāku kaut ko jaunu priekš sevis – agri no rītiem nūjoju, baudot dabas burvību gan ziemā, gan pavasarī, nedaudz nodarbojos arī ar jogu. Lasu grāmatas, kas ilgu laiku tika atliktas malā. Vēl onlainā apmeklēju dažādas koferences un vebinārus. Skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem ir ārstniecības personas statuss, neskatoties uz šo situāciju, jāturpina apmeklēt semināri, lai saglabātu ārstniecības personas statusu. Tas nekas, ka strādāt nav iespējams. Vēl šajā periodā atjaunoju savu darba kontu Instagramā – tagad mana lapa ir vizuāli skaistāka un interesantāka. Nofilmēju arī dažus video, kur dalos ar pieredzi, kā sakopt seju mājas apstākļos ar profesionālo kosmētiku.
I.Ozola: -Sākumā šķita,- pavadīšu šo laiku lietderīgi un beidzot izdarīšu to, kam sen neatlika laika. Bet kad cilvēkam no bezdarba un neziņas sāk rasties depresija, diezgan grūti piespiest sevi sākt kaut ko darīt. Kāds varbūt bija spēcīga personība un šo laiku izmantoja lietderīgi, bet lielākā daļa, domāju, nē. Cilvēks pēc dabas ir tāds, ka viņš nemāk strādāt, kad ir depresija un slikti. Es šajā laikā centos mācīties – pilnveidojos profesionālajā sfērā, klausoties tiešsaistes kursus.
I.Pipcāne: -Smejoties teicu, ka valsts vēlas, lai es atpūšos. To arī darīju. Katru dienu nogāju 8-10km, lasīju grāmatas, gleznoju, pavadīju laiku ar bērniem. Bet jāatzīst, ka ilgāk atpūsties vairs nevēlējos. Un arī klienti jau nāca ar stipri apaugušiem matiem, kā arī dažs labs jau bija paspējis sevi safrizēt pats.
J.Kozlova: -Darāmā bija daudz. Kopā ar bērniem mācījos 1., 6. un 9.klasē, paralēli izveidoju savu mājaslapu, atjaunoju sava Instagram konta vizuālo izskatu un, cik bija iespēja, strādāju - diemžēl tikai televīzijas projektiem un filmēšanām.
Mēdz teikt, ka sieviete visos laikos ir un paliks sieviete. Jūsuprāt, daiļā dzimuma pārstāvju rūpes par sevi Covid laikā kaut kādā veidā mainījušās?
S.Roginska: -Biju patīkami pārsteigta, kad pēc tiem dažiem video manā Instagram kontā saņēmu samērā lielu atsauksmi gan no manām klientēm, gan dāmām, kuras tādas nav. Viņas ar lielu interesi jautāja par līdzekļiem, kādus labāk iegādāties, lietot, kā profilaktiski par sevi parūpēties, kamēr tiks atvērta mūsu nozare. Tas nozīmē, ka vairāk vai mazāk jebkādos apstākļos sievietēm rūp savs izskats. Turklāt tā ir arī psihoemocionālā stāvokļa uzlabošana.
I.Ozola: -Daudzas sievietes palaidušās un kļuvušas nevīžīgākas – to redzu uz ielas. Tas ir saprotami, jo arī viņas neiet uz darbu, vairums strādā attālināti, līdz ar to tik daudz neiziet sabiedrībā. Vērojama vispārēja depresija. Manuprāt, viss ir vienkārši - nelaimīgs cilvēks nevar būt skaists. Bet cilvēks, kurš atrodas nestabilā situācijā un neziņā, nevar būt laimīgs. Tādā brīdī viņam negribas nodarboties ar skaistumu.
I.Pipcāne: - O, jā, sieviešu rūpes par sevi pat ļoti mainījušās. Jāatzīst, ka šobrīd izdzīvojam interesantu laiku - darbs no mājām, bez pasākumiem un draugu apciemojumiem. Vienmēr esmu priecājusies par to, ka Latvijā sievietes pucējas un viņām nav vienalga, kā izskatās. Jo īpaši mazpilsētās, kur, ejot uz saviesīgu pasākumu, sievietes vienmēr taisīja frizūras. Taču šīs tendences tomēr mainās. Sievietes vairāk izvēlas matus krāsot mājās, frizētavu apmeklē retāk. Izvēlas audzēt garākus matus, kurus ērti sasiet zirgastē. Matu krāsai toni izvēlas pēc iespējas dabiskāku, lai mazāk pamana ataugušās matu saknes. Covid izraisītā trauksmes un neziņas sajūta radījusi nestabilitāti. Klienti vairs necenšas pierakstīties uz nākamo vizīti, piemēram, pēc mēneša, jo šobrīd grūti plānot kaut ko uz priekšu. Pieraksti ļoti bieži mainās, cilvēki atzvana, ka ir apslimuši vai atrodas kontaktpersonu statusā. To es ļoti augstu vērtēju un varu teikt,- klienti ir atbildīgi!
J.Kozlova: -Viennozīmīgi sievietes ir mainījušās! Mēs esam pārstājušas krāsot lūpas. Daudzas, dzīvojot šo laiku mājās, dekoratīvo kosmētiku nolikušas malā, vēl kāda apguvusi prasmes patstāvīgi krāsot matus. Nezaudējot sievišķību, mēs esam minimizējušas skaistumkopšanai patērēto laiku līdz maksimumam... Tomēr ir arī sievietes, kuras, tieši pretēji, beidzot atradušas laiku sievišķīgām nodarbēm un kosmētikai!
Nākotni droši vien grūti prognozēt, bet kādas redzat savas turpmākās darba gaitas? Vai pēc Covid beigām būs pieprasījums pēc skaistumkopšanas?
S.Roginska: -Daudz esmu domājusi par šo un esmu gatava divām galējībām – vai nu būs ļoti liels pieprasījums un iekavēto nāksies atstrādāt dienu un nakti, vai arī būšu pazaudējusi daļu savu klientu. Covid-19 skāris arī citas nozares, līdz ar to ienākumi samazinājušies – tādas procedūras kā relaksējošas masāžas varbūt nebūs vairs aktuālas, tikai primāri nepieciešamās. Kā arī, ja ļaus strādāt, būs jāceļ cenas. Nav noslēpums, ka viss kļuvis dārgāks. Arī šis faktors varētu samazināt klientu plūsmu.
I.Ozola: -Pakāpeniski viss atgriezīsies. Sievietes ir tās būtnes, kuras bez skaistuma tomēr nevar. Turklāt viņas arī ir tās, kas šajā pasaulē ienes visu daiļo. Nedomāju, ka šovasar būs tāds pats klientu pieplūdums kā pagājušajā vasarā. Droši vien vairāk klientu nebūs arī rudenī un ziemā. Taču cerības ir – ja situācija ar saslimstību nepasliktināsies, domāju, ka nākamajā vasarā atgriezīsimies iepriekšējā līmenī.
I.Pipcāne: - Skaistumkopšanas saloni ir vieta, kur cilvēki iet ne tikai pēc skaistuma, bet arī pēc atpūtas un relaksācijas. Mani klienti, kuri atsākuši pucēties pēc dīkstāves, atzīst, ka tas ir ārkārtīgi patīkami un nepieciešami. Tāpēc ceru, ka viss sakārtosies un turpināsim savu darbību pilnā apmērā.
J.Kozlova: -Domāju, ka noteikti būs! Iespējams, citā kvalitātē, tomēr pucēties mums, sievietēm, vienmēr paticis. Šobrīd visvairāk uztrauc jautājums,- kas notiks tālāk? Vai, atsākot darbu pilnvērtīgi, mēs vēl pratīsim to darīt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski?
Nozares speciālisti kuluāros jau spriež par valdības jaunajiem plāniem, piemēram, kosmetoloģijā ļaut strādāt tikai vakcinētiem speciālistiem ar vakcinētiem klientiem. Tā teikt, brīvprātīgi – piespiedu kārtā. Ko par to domājat?
S.Roginska: -Tieši tā! Brīvprātīgi - piespiedu kārtā. Es neesmu nedz PAR, nedz PRET vakcīnu. Taču uzskatu, ka cilvēkam pašam jāizlemj - potēties vai nē. Nedrīkst viņu diskriminēt un, vēl jo trakāk, aizliegt strādāt vai izmantot šādu pakalpojumu. Pati esmu nolēmusi potēties drīzumā, ja tā būs vienīgā iespēja strādāt. Šobrīd to nedaru, jo nesen izslimoju ar Covid-19.
I.Ozola: -Pilnīgs absurds. Kāpēc tad tagad var strādāt nevakcinēti speciālisti? Ja salīdzina, kā valsts kādreiz sekoja līdzi skaistumkopšanas meistaru veselībai un kā to dara tagad, jāsecina, ka situācija pasliktinājusies. Nevienu vairs neinteresē, vai mums ir tuberkuloze, sēnīte, ar kuru varam inficēt savus klientus. Ir taču virkne citu nepatīkamu slimību, ar kurām klienti no mums droši vien negribētu saslimt. Diemžēl šobrīd eksistē tikai Covid-19.
I.Pipcāne: - Īsi un lakoniski - tas nav pareizi, ja reiz tas ir brīvprātības princips.
J.Kozlova: -Esmu tikai ‘par’! Ņemot vērā iespējamo blakusparādību un potenciālo seku smagumu, man kā speciālistam šis pakalpojums jāpadara klientam ne tikai pieejams, bet arī drošs! Kā to var padarīt gan sev, gan klientam maksimāli drošu? Tikai vakcinējoties! Tomēr uzskatu, ka jāņem vērā katra personīgā vēlme un izvēles iespējas. Ja cilvēks nevēlas vakcinēties, to nedrīkst uzspiest.
Kas šī gada laikā Jums bija visgrūtākais?
S.Roginska: -Neziņa par to, kad vispār varēs atsākt darbu un vai varēs? Ko darīt, ko gaidīt?
I.Ozola: -Pašai nekrist depresijā un nepalaisties kā sievietei, jo nebija iespējas apmeklēt ne teātrus, ne koncertus, ne citus pasākumus.
I.Pipcāne: -Pietrūka mācību klātienē, bet visvairāk - apskāvienu un smaidu, kā arī klientu stāstu par aizraujošiem ceļojumiem, pasākumiem un piedzīvojumiem.
J.Kozlova: -Ja jāsaka īsumā, tad nezaudēt iemaņas un nesajukt prātā.

Eksperta viedoklis

Kā pandēmijas laikā klājas skaistumkopšanas nozarei?

 

Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente: -Kad 2020.gada martā sākās Covid-19 pandēmija, skaistumkopšanas nozari neslēdza – mēs varējām strādāt, anketējot klientus un nodrošinot visus epidemioloģiskos nosacījumus. Novembrī visiem speciālistiem, izņemot frizierus, tika liegts turpināt darbu, un nozari slēdza. Tad arī sākās mūsu asociācijas cīniņš komunikācijā ar valdību. Decembrī panācām, ka varam strādāt visi, bet prieks nebija ilgs - decembra beigās valdība atkal pieņēma lēmumu nozari slēgt. Savukārt šogad martā atļāva turpināt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, izņemot kosmetologus, SPA speciālistus un pirtniekus, kuri nestrādā līdz šim brīdim. Janvārī ar finanšu ministra Jāņa Reira palīdzību mums izdevās izcīnīt dīkstāves pabalstu 500 eiro. Tobrīd to piešķīra ar mērķi atbalstīt grūtību pārvarēšanas posmā, solot, ka tas būs īslaicīgi. Taču realitātē daļa nozares speciālistu atrodas pilnīgā dīkstāvē jau septiņus mēnešus!
Līdz pat šim brīdim neesam saņēmuši nevienu ne uz pētījumiem, ne faktiem balstītu argumentu, kādēļ nedrīkstam turpināt darbu. Vienīgais, ko valdība skandē, ir tas, ka esam epidemioloģiski bīstami, jo sniedzam pakalpojumu seju pret seju (kaut gan kosmetoloģijā, atšķirībā no zobārstniecības, tādu procedūru nav). Lūdzām valdībai, lai parāda kaut vienu Covid inficēšanās gadījumu skaistumkopšanas nozares vietā. Tādu nav. Martā Ministru kabineta sēdēs Perevoščikova kunga prezentācijās parādījās dati, ka otrajā vietā aiz mājsaimniecībām pēc inficēšanās biežuma ir skaistumkopšanas speciālisti. Mēs kā asociācija lūdzām skaidrot šos datus, bet atbildē saņēmām,- tiek pieņemts, ka tas varētu būt, saņemot pakalpojumu. Tātad tas ir tikai pieņēmums!
Esmu piedalījusies vairākās Ministru kabineta sēdēs klātienē, individuāli tikusies ar ministriem, dažādu instanču pārstāvjiem, rakstiski vērsusies pie visām iespējamajām amatpersonām un iestādēm. Diemžēl septiņu mēnešu garumā tas viss ir bez rezultātiem. Nesaprotamu iemeslu dēļ nozari ignorē. Šobrīd valdība min 1.jūniju kā datumu, kurā varētu sākt ļaut sniegt pakalpojumus slēgtajai skaistumkopšanas nozares daļai. Bet ar nosacījumu, ka to varēs darīt tikai tie speciālisti, kuri ir vakcinējušies. Nākamais noteikums, kas attiecas uz 1.datumu, bet par kuru nerunā publiski, ir nosacījums, ka pakalpojumu drīkstēs sniegt vakcinēts speciālists vakcinētam klientam. Jautāju, kā es klientam, kurš ienāks manā kabinetā, varēšu pārbaudīt viņa vakcinēšanās faktu? Atbilde bija,- pie šī jautājuma tiek strādāts. Tas nozīmē, ka no 1.jūnija darbu neatsāksim. Rodas jautājums, kādēļ jāmaldina sabiedrība, ja ir skaidrs, ka 1.datumā nekas nenotiks? Situācija nozarē ir katastrofāla. Speciālisti septiņus mēnešus nav strādājuši, liela daļa zaudējuši telpas, nerunājot par to, ka bija jāizmet visi materiāli, kuri bija attaisīti pirms septiņiem mēnešiem. Viņiem viss jāsāk no nulles. Turklāt tagad drīkstēs strādāt tikai ar vakcinētajiem klientiem. Un te nu atkal Latvija izceļas, jo nekur pasaulē nevienā nozarē nav nosacījums – pakalpojumu sniedz tikai vakcinēts speciālists tikai vakcinētam cilvēkam. Cik mums tādu ir? Cik % Latvijas iedzīvotāju ir vakcinējušies? Ir skaidrs viens – ja lēmumu pieņems uz šādiem nosacījumiem, tad būtībā valdība mums pasaka,- jūs tagad varat mainīt savu profesiju.
Šajos septiņos mēnešos esmu sapratusi, ka Latvijā jebkurš cilvēks ir absolūti beztiesisks, jo valsts līmenī nav pasargāts nevienas nozares speciālists. Kas attiecas uz skaistumkopšanu, ar lielu pārliecību varu teikt,- viss lielais darbs, kas ieguldīts, lai nozare būtu droša, tagad būs vējā. Paredzu, ka vairāk vai mazāk, bet turpmāk skaistumkopšana būs pelēkajā zonā. Pat, ja valdība nolems, ka drīkstam strādāt, neesam pasargāti no turpmākajiem lēmumiem. Mums nav pārliecības, ka varam strādāt, nav stabilitātes. Gribam panākt, lai Covid likumā tiktu ierakstīts teikums, ka visas ārstniecības personas, kuras ir reģistrā, drīkst strādāt savā profesijā neatkarīgi ne no kā. Tas mums dotu sajūtu, ka varbūt būsim pasargāti rudenī un ziemā.

 

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* *Par publikāciju “Esmu negatīvs!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.