1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
27-03-2024
Vārdadienas šodien: Ginta, Gunda, Gunta

Rakstos

Pieaug apmeklētāju skaits dabas objektos

Pandēmijas laiks nesis gan ieguvumus, gan zaudējumus vairākām nozarēm, cietusi arī tūrisma nozare. Sarunā ar Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra vadītāju Kristīni Kokoreviču un Balvu novada pašvaldības centra tūrisma organizatori Inetu Bordāni skaidrojām un salīdzinājām tūrisma izaugsmi šajās pilsētās, to atpazīstamības zīmes un pievilcību, veloceliņu pieejamību un izmantošanu, kā arī pandēmijas atstātās sekas.

Kā Jūs redzat kultūras tūrisma izaugsmi savā pilsētā un novadā?
I.Bordāne: -Balvos un tuvākajā reģionā - Ziemeļlatgalē kultūras tūrisms šobrīd nav galvenais tūrisma veids. Pie mums dominē lauku tūrisma, aktīvās atpūtas un kulinārā tūrisma piedāvājums, pēdējos gados attīstās velotūrisms. Taču kultūras tūrismā šobrīd galvenie objekti, kas piesaista ievērojamu skaitu apmeklētāju, ir muzeji, privātkolekcijas, kā arī atsevišķi kultūras pasākumi. Šajā jomā ir daudz darāmā, var veidot jaunas sadarbības, jaunus zīmolpasākumus, kas raksturīgi būtu tikai Balviem vai citai konkrētai vietai Balvu novadā un kas būtu interesanti ne tikai vietējai sabiedrībai.
K.Kokoreviča: -Rēzeknei ir ļoti liels potenciāls – radoši un uzņēmīgi cilvēki, dabas resursi - Rēzeknes upe un ezers pilsētas teritorijā, attīstīta infrastruktūra. Tās ir nemateriālās vērtības – mūsu senču tradīcijas, kultūrvēsturiskais mantojums, latgaliešu gars. Viss kopā ar skaidru, ilgtspējīgu attīstības stratēģiju ļauj pilsētai sasniegt augstus rezultātus un kļūt par pievilcīgu kultūras un tūrisma galamērķi.

Vai ir pētījumi, novērojumi par tūristu skaita palielināšanos vai samazināšanos pēdējos gados?
I.Bordāne: -Katru gadu apmeklētāju skaits pieaug, taču atšķirības apskates objektu grupās, piemēram, saistībā ar Covid-19, 2020.gadā būtiski pieauga apmeklētāju skaits apskates objektos dabā, taču samazinājās telpu objektu apmeklējumi. Ik gadu vērojama pieaugoša popularitāte velo un kājāmgājēju maršrutos.
K.Kokoreviča: -Sākot ar 2013.gadu, Rēzeknē vērojama spilgti izteikta tūristu skaita palielināšanās. To visprecīzāk atspoguļo naktsmītņu sektora dati. Katru gadu līdz Covid-19 pandēmijas sākumam šis pieaugums bija 15-22%. 2020.gadā pandēmijas ietekmes rezultātā tūristu plūsma, protams, stipri samazinājās (uz 37 %), pārsvarā uz ārzemju tūristu rēķina, bet tajā pašā laikā pieauga iekšzemes tūristu skaits (vasaras sezonā uz 45%, bet kopumā par gadu - uz 20%).

Kas nosaka un ietekmē pilsētas atpazīstamību un pievilcību?
I.Bordāne: -Materiālie un nemateriālie resursi, arī kopējā tirgus radītās iespējas. Vietas pievilcību nosaka pieejamā infrastruktūra, pieejamie pakalpojumi, nekustamais īpašums, brīvā laika pavadīšanas iespējas, izglītības iespējas, satiksmes un sasniedzamības iespējas, ekonomiskā aktivitāte, kā arī vietas tēls un prestižs. Var analizēt, kas vietu padara saistošu apmeklētājiem, kas liek to izvēlēties par dzīvesvietu vai vietu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
K.Kokoreviča: -To viennozīmīgi nosaka vairāki faktori – ērta un attīstīta infrastruktūra, jaunu un nozīmīgu objektu radīšana, pilsētas ārējā mārketinga komunikācija, lielu un nozīmīgu kultūras un sporta pasākumu rīkošana u.c.

Kādi ieguvumi un zaudējumi novērojami kultūras un tūrisma jomā?
K.Kokoreviča:-Attīstot un daudzveidojot kultūras un tūrisma jomu, pilsēta vienmēr iegūst. Veidojot un attīstot tūrisma piedāvājumu, pilsēta piesaista tūristus un tādā veidā silda vietējo ekonomiku. Ieguvumi ir ne tikai finansiāli - rīkojot bezmaksas kultūras pasākumus un dažādus svētkus, ieguldot finansējumu, pilsēta iegūst apmierinātu un priecīgu iedzīvotāju, kas ir vēl lielāka vērtība.

Kā pandēmija ietekmē kultūras nozari pilsētā? Nosauciet būtiskākās sekas, kādas tā ir atstājusi?
I.Bordāne: -Viennozīmīgi ietekme ir, un jāmācās pielāgoties ‘jaunajam, normālajam’ kā tūrismā, tā kultūrā, radot elastīgus un pašreizējai situācijai pieprasītus produktus un pakalpojumus.
K.Kokoreviča: -Pandēmija neapšaubāmi atstāja sekas gan uz sabiedrību, gan kultūras pasākumu rīkotājiem. Koncertzāle Latgales vēstniecība GORS ir cietusi gan finansiāli, gan morāli, nespējot uzņemt publiku un sniegt ierastos pakalpojumus. Mākslinieki, profesionālie un amatieru kolektīvi no ilgās dīkstāves zaudē savas prasmes, negūst ienākumus. Bet vienlaikus pandēmija lika pārveidoties, mainīt piedāvājuma formātu un radīt jaunus produktus, kā rezultātā radās daudz ļoti veiksmīgu projektu.

Kāda ir veloceliņu pieejamība pilsētā?
I.Bordāne: -Veloceliņš Balvos ir Brīvības ielas posmā no parka līdz pilsētas robežai.
K.Kokoreviča: -Rēzeknē ir pietiekami labi attīstīta veloinfrastruktūra, kuru pašvaldība plāno vēl paplašināt.

vadi

Veiksmes prognoze


.