Rakstos

Lasīsim ogas ar rokām!

  • Drukāt

“Rakstiet par problēmu, ka purvos, lasot dzērvenes ar kombainiem, šobrīd izplēš visu, kas aug. Ogas ar saknēm, ar sūnu. Vai tiešām ogas tik grūti salasīt ar rokām? Esmu pensionāre, lasu lēni un gandrīz tīras ogas, bet nevaru noskatīties uz dabas postītājiem,” pārdomās dalījās kāda laikraksta “Vaduguns” lasītāja.

Atbildes lūdzām Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciālistei Diānai Seleckai. Pārvalde kontrolē ogu lasīšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Balvu pusē tādas ir dabas liegumi “Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, “Zodānu purvs”, “Motrines ezers”, dabas parks “Vecumu meži” un citas.
Kas un kā drīkst lasīt dzērvenes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās?
-Regulējumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt šajās teritorijās, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai arī individuālie noteikumi konkrētai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieņemti Balvu novadā esošajam dabas liegumam ”Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, dabas parkam “Vecumu meži”.
Dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka, ka visā dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes. Identiski ierobežojumi atrodami dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos - visā dabas liegumā aizliegts iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.
Dabas parka “Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi neierobežo ogu un sēņu lasīšanu. Savukārt pārējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir Balvu novada teritorijā, piemēram, “Orlovas purvs”, “Zodānu purvs” un citi, ir saistošas vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktās prasības. Tātad ogas drīkst lasīt, bet tas jādara saudzīgi, nebojājot ogu augšanas vietas. Vēlams nebojāt zemsedzi ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās esošajos purvos, bet arī visos purvos.
Cik lielu postu nodara ogu kombaina lietošana?
-Līdz šim ilglaicīgi pētījumi par ogu kombainu ietekmi uz mētrām nav veikti, tomēr ārzemēs bijuši īslaicīgi pētījumi, kas nepamato būtisku negatīvu ietekmi uz mētru audzi. Proti, ja ogu kombains tiek lietots pareizi, tas mētrām kaitējumu nerada. Savukārt, nepareizi lietojot kombainu, tiek izplūkātas un norautas mētru lapas.
Tomēr jāaicina cilvēkus domāt ilgtspējīgi un nelietot ogu kombainus...
-Jā. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Sintija Balode veic kontroli dabas rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un ir redzējusi, kādu postu spēj nodarīt ogu kombaini: “Lasot ogas – dzērvenes un mellenes – ar ogu kombainiem, ļoti nesaudzīgi tiek izraustītas mētras. Tās atjaunojas ļoti lēni. Piemēram, lai atjaunotos ar kombainu izpostītas dzērveņu mētras, nepieciešami 2 līdz 3 gadi. Nepieciešama ilgtspējīga domāšana, atceroties par nākamajām paaudzēm – kādas vērtības mēs atstāsim viņiem. Lai mēs varētu aizvest bērnus uz purvu un parādīt, kā aug ogas, ka tās neparādās lielveikalu plauktos. Aicinu lasīt ogas ar rokām! Noteikti atbalstu iniciatīvu par kombainu lietošanas aizliegšanu!”