1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
20-05-2022
Vārdadienas šodien: Salvis, Selva, Venta

Esmu negatīvs! (22.10.2021.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 10 ielikumos īsteno projektu “Esmu negatīvs!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļo sociālekonomiski svarīgas un šobrīd ļoti nozīmīgas tēmas. Veselība, kultūra, izglītība, reliģija, uzņēmējdarbība, garīgā veselība, jaunatnes attīstība, cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīve un sadzīve – šīs un daudzas citas sfēras dažādos veidos skāris Covid-19, kas ietekmējis arī finanses un valsts ekonomiku. Kādi bijuši lielākie izaicinājumi, ieguvumi, mācības, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un savādākai dzīvei?

Ar digitālajām pusdienām paēdis nebūsi!

 

Laukus mēdz dēvēt par miera ostu. Ne velti ir teiciens,- lai kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri. Ikdienas darbs neapstājas, tas vienkārši nemēdz beigties, ja ir zeme, lopi, putni, bites – dzīvā daba, ap kuru griežas pasaule un kas nevar iztikt bez cilvēka līdzdarbības. Covid pandēmijas laiks savā ziņā iegrožojis arī lauksaimniekus, jo nepietiek tikai sēt, audzēt vai novākt. Saražotais arī jāpārdod, jāskaita ieņēmumi un izdevumi, jāplāno nākamā gada darbi. Lauksaimniekiem izaicinājumu pieticis vienmēr, dzīves un likumu līkloči viņus pieradinājuši pie daudz kā. Tagad nākas izdzīvot Covid ēras laiku, un nav zināms, cik ilgi tas vēl turpināsies. Vai viņiem ir prasme un plāni, lai nepaliktu zaudētājos un ietu uz priekšu? Uz sarunu pie ‘apaļā galda’ neklātienē satikās kaimiņnovadu trīs lauksaimnieki, katrs ar savu saimniekošanas nozari un pieredzi. Kā viņiem veicas, kādus izaicinājumus iepazinuši, ko jaunu iemācījušies, ko varbūt pazaudējuši? To sarunā laikrakstam atklāj Andris Tūmiņš, SIA “Lazdas” līdzīpašnieks no Balvu novada Bērzpils, Skaidrīte Kaša, zemnieku saimniecības “Ezerlīči” īpašniece no Balvu novada Tilžas, un Ginta Tamme, SIA “GIN4” īpašniece no Gulbenes novada Druvienas. Vērojumi un atziņas, kā šodien jūtas lauku ražotāji, kāda ir viņu dzīves ekonomiskā puse, kādu atbalstu sniedz valsts, ir arī lauku konsultantei Balvu novadā Anitai Kokorevičai un Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājai Saulcerītei Indričevai.

Bezizmēra lauku darbi
Kas raksturīgs jūsu saimnieciskajām ražotnēm, ar ko nodarbojaties?
Andris Tūmiņš:- Turpinām nodarboties ar graudkopību, apstrādājot aptuveni 200 hektāru platību. Sējam dažādus kultūraugus: kviešus, rapsi, miežus, lai būtu interesantāk – nedaudz arī āboliņu un zālājus. Lauka platības ar tehniku apstrādājam divi ar pus cilvēki. Mehanizācija, protams, ir laba lieta, bet netrūkst arī fiziski veicamu darbu. Visu laiku vajag ko uzrakt, sakārtot, piekārtot,- tie ir bezizmēra lauku darbi, kam neredz galu.
Skaidrīte Kaša:- Esam netradicionālās un arī tradicionālās lauksaimniecības darba entuziasti, jo mūsu ražotnes ir daudzveidīgas. Aprūpējam bišu saimes, audzējam gaļas lopus, paplašinām tūrisma apskates objektu ar jauniem stādījumiem un akmeņiem, dažādojam puķu košumu. Nodarbju daudz.
Pie mūsu mājām atrodas liels kalns, kurā izveidots savdabīgs dārzs. Tur savākti interesanti akmeņi, sākot no pavisam maziem un beidzot ar īstiem milžiem. Vīram Ērikam aizvien paticis atrast ko savdabīgu, pierakstīt stāstus, tāpēc par katru akmeni viņš var pastāstīt ko interesantu. Kādreiz mums bija simtiem liliju šķirņu, tagad ir daudzkrāsainas dienziedes, peonijas, hostas un citi dabas krāšņumi. Lielo kalnu esam izdaiļojuši ar dažādu formu skujeņiem, kas skaisti izceļas meža ielokā, tāpēc ciemiņiem pie mums ir ko redzēt!
Ginta Tamme:- Mēs savukārt audzējam gaļas lopus, esam bioloģiskie ražotāji. Ganāmpulkā ir ap simts dzīvnieku, no kuriem 60 ir govju mammas. Apsaimniekojam 200 hektārus zemes.

Jauni pavērsieni
Darbs laukos neapstājas, lai kas arī nenotiktu. Taču gluži paslēpties no Covid ēras nav iespējams arī lauku pagastos. Kādi pavērsieni ikdienā piedzīvoti?
Andris Tūmiņš:- Mūsu lauksaimnieciskos darbos pašreizējā pandēmija pārāk neietekmē. Kā strādājām līdz šim, tā turpinām to darīt. Taču pavērsienus var manīt, piemēram, servisa pakalpojumos un piegādēs, kad pasūtām un pēc tam vajag saņemt detaļas. Termiņi kļuvuši garāki, jāgaida ilgāk. Ar dokumentācijas kārtošanu gan nav problēmu, vajag tikai datoru un internetu. Uz pilsētu mums iznāk doties vismaz reizi nedēļā. Parasti braucam uz Rēzekni. Attālums līdz Balviem un Rēzeknei ir aptuveni vienāds, bet izvēle, protams, ir par labu pilsētai, kur var saņemt vairāk dažādus pakalpojumus, tāpēc Rēzekne mums patīk labāk.
Skaidrīte Kaša:- Covid pandēmijas ietekmi visvairāk izjūtam tā, ka pēdējā laikā uz mūsu lauku sētu brauc maz autobusu. Tūristi šogad mūs sāka apciemot tikai augustā. Pirms tam daudz vairāk brauca arī cilvēki ar personīgo transportu, bet tiklīdz atvēra robežu un bija iespēja ceļot uz ārzemēm, tā šī plūsma apsīka. Savukārt lopkopībā vērojam cenu svārstības, un tas rada nestabilitāti.
Ginta Tamme:- Pandēmijas laiks liek palauzīt galvu un izdomāt, ko varētu darīt citādāk, lai izdzīvotu. Šis laiks ir pazeminājis gaļas liellopu atšķirto teļu cenas, tātad mums ir mazāki ieņēmumi. Mūsu plānos bija mēģināt teles nobarot pašiem. Kas no tā būs iznācis, drīzumā redzēsim, jo tieši nesen Cēsu gaļas kombinātam nodevām pirmās desmit mūsu izaudzētās gaļas teles. Atšķirtajiem teļiem cena ir visai mainīga, bet liellopiem, kas aiziet gaļai, daudz stabilāka, līdz ar to lauksaimnieks var prognozēt un plānot savus ieņēmumus. Mums tas ir ļoti svarīgi. Pašlaik šīs gaļas cenas ir labas. Vai mūsu veikalos var nopirkt Latvijā audzētu liellopu gaļu? Jāmeklē konkrētos lielveikalos, taču ir arī divi kooperatīvi – “Latvijas liellops”, “Green Beef”, kas piegādā šo produkciju visā Latvijā. Ir vēl nelielās lauku saimniecības, kas nodarbojas ar tiešo piegādi un pieved produkciju līdz mājām. Tā ka šo produkciju nopirkt var, nenākas domāt par digitālajām pusdienām, vien internetā jāsameklē informācija. Cena? Maltās gaļas liellopa kilograms maksās ap 8-9 eiro, steiki būs dārgāki. Bet tā ir pavisam citas kvalitātes gaļa, izaudzēta Latvijā!

Lai gali ietu kopā
Zemniekus raksturo kā izturīgu tautu, kas domā uz priekšu un prot atrast arī “glābšanas variantus”. Kādi tie ir jums?
Skaidrīte Kaša:- Ejam uz priekšu un attīstāmies pavisam lēnām, nelieliem soļiem. Ja nebūtu Eiropas maksājumu, būtu pavisam traki. Gribētos uzbūvēt ēkas, nomainīt jumtus, nopirkt citu ko. Mūsu saimniecībā esam pieraduši rēķināties, kam dodama priekšroka. Šobrīd ekonomiskais atbalsts mūsu saimniekošanā nosveras par labu tiešajai lauksaimniecībai, nodarbojoties ar gaļas lopu audzēšanu, tādēļ biškopība un tūrisma objekts palikuši nomaļus, tiem jāgaida labāki laiki. Nebūtu prātīgi paļauties tikai uz vienu ražošanas nozari, jo lauksaimniecība ir riskanta. Ja vienā ražotnē noiet pa nullēm, var atsperties uz kaut ko citu.
Andris Tūmiņš:- Šogad graudu raža ir zemāka, toties lielāka cena. Vienlaikus lielāki kļuvuši vairāki citi lauksaimnieciskās aprites izdevumi, bez kā nevar pastāvēt ražošana.Tie ekonomiskajā apritē gan atspoguļosies nākamgad. Šoruden ieņēmumi ir lielāki, bet, ja nedomāsim par pašreizējo cenu kāpumu, 2022.gads lauksaimniekam var būt bēdīgs. Faktiski jau tagad jākombinē un jāplāno, lai gali pēc tam ietu kopā. Pozitīvi, ka lauksaimniekiem ir arī atbalsta programmas, jo finanses tomēr palīdz piesaistīt cilvēkus laukiem. Vēl vairāk priecātos, ja centralizēti notiktu arī meliorācija un platību kopšana. Ir pietiekami daudz stūrīšu, kur prasās pielikt roku un skaisti sakārtot.
Ginta Tamme:- Mēs izšķīrāmies par mērķi nobarot teļus gaļai. Taču teikšu, ka ne visām lauku saimniecībām, kas audzē gaļiniekus, tas ir pa spēkam. Nobarošanas process prasa laiku, un tas nozīmē, ka zemniekam būs jāizdzīvo viens tukšais gads bez naudas plūsmas. Acīmredzot tas daudzus lauksaimniekus arī attur pievērsties gaļinieku nobarošanai. Bez tam lopiem vajag turēšanas vietu, attiecīgu barību un saimnieku lielākas rūpes. Es gan domāju, ka šim variantam būs nākotne. Ja to veiksmīgi var izdarīt poļi, kāpēc nevaram arī mēs Latvijā? Mūsu saimniecībā ir vēl arī tīršķirnes lopi, tāpēc pārdodam citām saimniecībām vaislas bullīšus un telītes. Šiem dzīvniekiem cena arī ir augstāka. Varu izstāstīt, ka Covid laikā pievērsāmies vēl vienai gluži jaunai lietai. Proti, uzrakstījām projektu un iegādājāmies pārvietojamo kublu, ko piedāvājam nomai. Tagad secinām, ka pandēmijas laiks ir ļoti piemērots šādam relaksācijas pakalpojumam, jo cilvēki dzīvo mājās, nedrīkst pulcēties, un daudzi labprāt izvēlas atpūtu netradicionālā veidā. Savukārt mums tas dod papildus ienākumus.
Anita Kokoreviča:- Protams, darbs laukos neapstājas. Lauksaimniekam nav citu variantu kā samierināties ar to, kas notiek. Bet tas nav viegli, it sevišķi ar pašreizējiem Covid nosacījumiem. Bet tīrumu un dārzu apsaimniekotājiem jāatceras vēl arī sausā vasara un pagājušā gada slapjais rudens, kas arī lika pamatīgus šķēršļus. Uzturēt saimniecību un sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem nepavisam nav viegli. Protams, palīgā nāk projektu piesaiste un subsīdijas. Vēroju, ka mūspuses lauku ražotāji savu darbības virzienu nav mainījuši, viņi domā un mēģina ar visu tikt galā.

Ikdienai pa vidu vajag arī atpūtu
Dzīvi laukos var skaisti apdziedāt, taču ikdienā ir nebeidzams un grūts darbs. Vai grasāties tuvākajā nākotnē savās ražotnēs ko būtiski pārkārtot?
Skaidrīte Kaša:- Biškopja darbs nav viegls, sevišķi sievietei – pati to kopā ar vīru daru jau sešus gadus. Kopumā biškopība mūsu ģimenei ir jau gadu desmitiem ilga nodarbošanās. Dzīvojam tālu no pilsētas, un, ja pie mums nebrauc tūristi, samazinās arī medus noiets. Ja šo produktu gribam pārdot uzreiz vairumā, sanāk smiekla nauda. Mums ir 125 bišu saimes, un ļoti sāpīgs temats ir saskarsme ar lielajiem graudaudzētājiem. Esam bioloģiskie ražotāji, tāpēc jābēg no lielajiem rapšu laukiem, kurus miglo, kā vien var. Mums ir trīs bišu novietnes, līdz tuvākajai jāmēro pieci kilometri. Šosezon bija unikāla medus raža, bet, saskaitot visus plusus un mīnusus, paliekam tomēr zaudētājos. Esam apsvēruši iespēju, ka nākamais būs beidzamais gads tik lielam mūsu bišu saimju skaitam, samazināsim to vismaz uz pusi. Dzīvot un pastāvēt kā bioloģiskajiem ražotājiem kļūst gandrīz neiespējami, palielinās arī konkurence, tādēļ pieņemsim lēmumu biškopību samazināt. Skumji, ka mazās lauku saimniecības mūsu valstī tomēr pienācīgi nenovērtē un neatbalsta.
Ginta Tamme:- Uzticamies arī izsoļu namam. Drīzumā savu ganāmpulku vedīsim uz fermu, tad dzīvniekus sašķirosim un vērtēsim, ko vēl var vest prom un nodot. Protams, arī izsolēs gribētu lielāku cenu, jo, pārdodot mazos teļus, paši audzētāji nopelna vismazāk.
Andris Tūmiņš:- Mūsu SIA praktiski strādā tikai ģimene, tādēļ Covid laiks darba ikdienā neko daudz nav mainījis. Lauku vide noteikti ir drošāka, nekā dzīvojot, piemēram, Rīgā. Gribu teikt, ka jebkurā situācijā vajadzētu prast ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. Kurš to nav pratis trīsdesmit gados, nepratīs arī septiņdesmit! Mums netālu ir Rēzeknes “Gors”, ir draugu un paziņu loks. Es pats pašreizējā situācijā noteikti nejūtos iestumts dziļi mežā. Pie reizes teikšu, ka mūsu dzīve tagad būtu daudz mierīgāka, ja pavasarī valdība būtu pieņēmusi lēmumu par obligātu vakcinēšanos. Daudziem gan tas nepatīk, bet vēroju, ka mūspusē vakcinācija rit raiti.

Eksperta viedoklis

Darbs laukos neapstājas

 

Saulcerīte Indričeva, Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja:- Lai kādi izaicinājumi nāk priekšā, darbi laukos neapstājas. To pieprasa gadalaiku ritums, nosakot, kad sēt, audzēt, pļaut vai ievākt ražu. Tāpat jākopj un jāaprauga arī dzīvnieki, ievērojot visas fizioloģiskās un saimnieciskās prasības. Ikdienas ritmu laukos neietekmē arī pašreizējā pandēmija, jo tāpat jāpadara visi darbi un vēl jāskatās uz priekšu, jāgatavojas jaunajai sezonai. Skaidrs, ka cilvēkos Covid prasības radījušas paaugstinātu stresa līmeni, jo ierobežojumi jāievēro, un tas viss vēl jāsamēro ar ikdienas darbu. Govis nevar palikt nebarotas un neslauktas, ja arī kāds nav vakcinējies vai nevēlas lietot masku.

Taču zemnieki ir izturīga tauta. Ja pirms pāris gadiem pārdzīvoja rudens plūdus, tad pārdzīvos arī Covid, ja vien kādu pašu neuzveiks slimība. Domāju, šis laiks daudz ko ir iemācījis lauksaimniekiem. Vispirms jau to, ka esam un paliekam ļoti atkarīgi no ārējās ietekmes. Šodien nevar teikt, ka varu mierīgi dzīvot savā saimniecībā un iztikt ar to, ko pats saražoju. Ja iespējams daļēji nodrošināties ar pašražotu pārtiku, tad degviela, rezerves daļas, stādāmais vai sējamais materiāls jāiepērk no ārpuses.
Redzam, cik grūti ir ar būvniecību, materiālu iegādi, īpaši, ja tie ir pasūtījumi no ārzemēm. Šos procesus ietekmē cenu kāpumi pasaulē, un lauksaimniekus – arī energoresursu cenu paaugstinājums. Bez tam lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas cenas nav kāpušas, drīzāk mazinājušās, un ierobežojumu dēļ apgrūtināts produkcijas noiets uz ārzemēm.
Varam priecāties, ka lauksaimnieki ļoti labi apguvuši jaunās informācijas tehnoloģijas. Tas nodrošina savlaicīgus ar maksājumiem saistītos pieteikumus LAD. Gandrīz visi tie ir iesniedzami elektroniski katram savā EPS pieteikumā. Klienti var arī izsekot sava iesnieguma administrēšanas gaitai, neapmeklējot biroju. Arī platību maksājumu pieteikumus jau otro gadu veicam, konsultējoties telefoniski.
Uzskatu, ka Covid sakarā lauksaimnieki ir saņēmuši visai ievērojamus maksājumus no valsts, lai mazinātu pandēmijas ietekmi par neiegūtajiem ieņēmumiem. Šajā – 2021. – gadā atbalsts maksāts cūkkopībā, putnkopībā. Kopā valstī pagaidām izmaksāti 1,78 miljoni eiro. Tagad atbalstam var pieteikties liellopu audzētāji.
Teikšu, ka lauksaimniekus, tāpat kā ikkatru mūs, šis laiks ir mainījis. Esam apguvuši daudz ko jaunu informāciju tehnoloģiju jomā, apjautuši, ka jābūt ļoti elastīgiem lēmumu pieņemšanā, kā arī to, cik tomēr trausla ir cilvēka veselība un dzīvība. Lai arī ikdienā personīgā komunikācija ir liegta, mēs tomēr protam novērtēt cilvēcisko attiecību nozīmi un lieki nesatraukties par lietām, ko nevaram ietekmēt.

Īsumā

 


Atbalsts lauksaimniekiem
* LAD platību maksājumu iesniegumu iesniegšanas laikā 10443 klientiem (gan mutvārdos, gan klātienē) palīdzēja aizpildīt Platību maksājumu iesniegumus.
* Lai produkcijas ražotājiem atvieglotu Covid-19 radītās īstermiņa ekonomiskās grūtības, LAD no 2021.gada 1.maija piešķīra marķēto (iezīmēto) dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi 2020./2021. saimnieciskajam gadam 50% apmērā no 2019./2020. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētās dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.
* Izveidots pilotprojekts monitoringa sistēmai platību kontrolēs. Pēc satelīta attēlu datiem dienests brīdina lauksaimniekus par neatbilstībām pieteikumos un termiņu ievērošanu.
* Pirmo reizi 2020.gadā izmaksāts īstermiņa aizdevums no vienotā platību maksājuma avansa. Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem bija pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kas rudenī tiek dzēsts no vienotā platības maksājuma summas.

Izmaksātais atbalsts
* Atbalsts ienākumu stabilizēšanai piena nozares lauksaimniekiem – 20,550 miljoni eiro.
* Ienākumu stabilizēšanai liellopu nozares lauksaimniekiem – 3,027 miljoni eiro.
* Ienākumu stabilizēšanai cūkkopības nozares lauksaimniekiem – 1,922 miljoni eiro par nobarojamām cūkām, 0,585 miljoni eiro par sivēnmātēm.
* Atbalstu saņēmuši arī deviņi ēdinātāji – dārzeņu ražotāji – 0,033 miljonus eiro.
* Daļēja kredītprocentu dzēšana 935 atbalsta saņēmējiem par 3,097 miljoniem eiro.

Dienesta darba ikdiena
* Ieviestas attālinātās pārbaudes. Izmantojot LAD mobilo aplikāciju, fotofiksācijas, audio intervijas ar klientiem un attālinātās platformas (Zoom) iespēju, būtiski samazināts laika resurss kontroles ziņojumu aizpildīšanai, un klientiem – skaidrojumu iesniegšanai LAD.
* Attālinātās tikšanās ar atbalsta pretendentiem. Izmantojot saziņu caur Zoom, var labāk izprast klienta projekta biznesa ideju, un būtiski samazinās administratīvais slogs, atsakoties no papildus informācijas vēstuļu rakstīšanas.
* Vienkāršota komunikācija ar klientiem. Saīsināti lēmumi, vēstules un papildus informācija.
* Jaunas tehnoloģijas. Veiksmīga ir drona izmantošana dažāda veida pārbaudēs: lai uzmērītu platības, apsekotu dažādus objektus.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem"

* *Par publikāciju “Esmu negatīvs!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

Juristi
vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat iniciatīvu AIZLIEGT IEŅEMT AMATUS VALSTS UN PAŠVALDĪBU INSTITŪCIJĀS PROKREMLISKI NOSKAŅOTĀM PERSONĀM?