1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
02-12-2022
Vārdadienas šodien: Baiba, Barba, Barbara

Esmu negatīvs! (10.12.2021.)

Tiem, kas nomirs no Covid, tiem nebūs Ziemassvētku

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 10 ielikumos īsteno projektu “Esmu negatīvs!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļo sociālekonomiski svarīgas un šobrīd ļoti nozīmīgas tēmas. Veselība, kultūra, izglītība, reliģija, uzņēmējdarbība, garīgā veselība, jaunatnes attīstība, cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīve un sadzīve – šīs un daudzas citas sfēras dažādos veidos skāris Covid-19, kas ietekmējis arī finanses un valsts ekonomiku. Kādi bijuši lielākie izaicinājumi, ieguvumi, mācības, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un savādākai dzīvei?

 

Par koronavīrusu jeb Covid-19 pasaulē sāka runāt, uzzinot faktu, ka Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019.gada decembrī iedzīvotāji sākuši slimot ar pneimoniju, kas nepadodas parastai ārstēšanai. 2020.gada martā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka šīs infekcijas uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Latvijā pirmo saslimšanas gadījumu oficiāli konstatēja 2020.gada 2.martā, bet ārkārtas situāciju izsludināja 12.martā. Pirmie ar Covid mirušie Latvijā bija 3.aprīlī.
Klāt jau 2022.gada slieksnis, un pandēmija turpinās joprojām. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem uz decembra sākumu Latvijā Covid-19 infekcija bija apstiprināta 258 419 cilvēkiem. 2020.gadā saslimušo skaits ir ievērojami mazāks – 42 497 cilvēki. Statistika liecina, ka 2020.gadā ar Covid miruši 680, bet mirušo skaits šogad uz decembra sākumu sasniedzis 4300. Vīrusu pārslimojis 243 751 cilvēks.
Mediķi aicina vakcinēties pret Covid-19, uzskatot, ka vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā sevi pasargāt no smagām slimības formām. Sākotnēji runāja, ka tā var aizsargāt arī no nāves. Taču slimnīcās smagā stāvoklī nonāk arī vakcinētie, un arī viņi mirst. Valdība infekcijas ierobežošanai meklē risinājumus un pieņem dažādus lēmumus, lokdaunu ieskaitot. Tostarp Eiropas Savienības politiķi uzsver faktu, ka līdz 2021.gada oktobrim Eiropa vakcinācijas jomā ir sasniegusi nozīmīgu punktu. Proti, 75% no ES pieaugušajiem iedzīvotājiem ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Latvijā līdz 6.decembrim bija sapotējušies 1 211 442 iedzīvotāji.
Par Covid-19 izplatību, tās iespējamo apturēšanu un noskaņojumu sabiedrībā apaļā galda sarunā piedalās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, ģimenes ārste Ruta Muraškina no Viļakas, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa. Uz paša ādas pārbaudītā pieredzē, ārstējoties mājās un uzveicot vīrusu, stāsta Aina Vasiļjeva. Informāciju par politiķu mērķiem un devumu pandēmijas uzveikšanā apkopojuši arī Veselības ministrijas pārstāvji, un to viņu vārdā izsaka ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Sintija Gulbe.

“Sputņik V” nez vai sagaidīsim
Šovasar medijos izskanēja ārstu teiktais, ka viņiem nav atbilstošu informatīvo materiālu, ko izsniegt pacientiem. Kur un kā ārsti saņem jaunāko informāciju par Covid-19 un vīrusa ārstēšanu?
Līga Kozlovska:- Jau vismaz gadu abām ģimenes ārstu asociācijām ik nedēļu notiek sarunas ar Veselības ministrijas darba grupu, kurā piedalās Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta speciālisti, bet citreiz iesaistās arī darba devēji. Jaunākā informācija mēdz mainīties ik nedēļu, citreiz pat dažās dienās. Sagatavojam jautājumus un pēc tam saņemam atbildes par testēšanu, vakcināciju, Covid kontaktpersonu aprūpi un tamlīdzīgi. Mediķiem ir ļoti daudz darba, esam pārslogoti un arī noguruši.
Ruta Muraškina:- Kamēr bija iespēja, piedalījos klātienes semināros, bet lokdauna laikā klausījos lekcijas “Zoom” platformā, kur uzstājās medicīnas autoritātes, ikdienā sazinos arī ar kolēģiem. Konkrētu informāciju mums piesūta Nacionālais veselības dienests.
Sigita Drubiņa:- Pirmā informācija nāk no mūsu pašu kolēģiem, kuri strādā Stradiņa universitātes klīnikā un ir savas nozares profesionāļi kā Uga Dumpis un Katastrofu medicīnas centra pārstāve Dita Heiberga. Ceturtdienās notiek prezentācijas, kur uzzinām jaunumus un kolēģi dalās pieredzē. Ārsti izglītojas arī individuāli, lasa starptautiska mēroga publikācijas, meklējot atbildes uz jautājumiem. Sevis izglītošanai laiks ir jāatrod, ja ir vēlme strādāt ar pacientiem un sniegt viņiem atbilstošu terapiju. Covid slimība ir salīdzinoši jauna, lielas pieredzes nav, tāpēc ir jāmeklē atbildes.
Marta vidū apturēja vakcināciju ar “Astra Zeneca”, un tagad šo vakcīnu tikpat kā vairs nepiemin. Kāpēc tik ātri mainās informācija par vakcīnu veidiem?
Līga Kozlovska:- Laiks iet, un mainās arī informācija par pētījumiem, jo analizē katras vakcīnas blakusparādības, to iedarbību, rodas jauni atzinumi. Pašreizējie pierādījumi liecina, ka “Moderna” un “Pfizer” ir visefektīvākās vakcīnas, ko potē divas reizes pēc noteikta intervāla. “Janssen” ir viena pote, taču tagad tai paredz arī atkārtotu devu pēc 8-12 nedēļām, sevišķi cilvēkiem ar ļoti nopietnām saslimšanām – kā onkoloģiskajiem vai HIV pacientiem. Ir pierādījumi, ka trešā deva vajadzīga arī pacientiem pēc 65 gadiem, kuri saņēmuši “Pfizer”, ja vien pirms vai pēc vakcinācijas nav izslimojuši Covid. Domāju, nav iespēju sagaidīt krievu “Sputņik V”, jo pagaidām nav pārliecinošu pētījumu un pierādījumu tās efektivitātei. Tā radīta uz tās pašas bāze kā “Astra Zeneca”, no kuras kā mazāk efektīvas atsakās, ir iespējamas arī atsevišķas blaknes. “Sputņik” vakcīna ir Eiropas Zāļu valsts aģentūras un zinātnieku kompetence.
Ruta Muraškina:- Covid un vakcīnas ir jaunums, un pieredze rodas pamazām, jo zinātnieki neguļ. Arī mums tagad jau ir uzkrājusies zināma pieredze par šo slimības gaitu, vērojot pacientus. Pavasarī, kad noskaidrojās, ka pie mums ienācis Covid pozitīvs cilvēks, tad gan praksi aizslēdzām, ievērojām karantīnu un sazinājāmies ar pacientiem tikai telefoniski. Kopš esam sapotētas, prakse ir atvērta, taču ar slimības pazīmēm cilvēki ienākt nedrīkst. Diemžēl šogad rudenī saslimstība ir daudz lielāka, nekā tas bija gada sākumā. Kopējā talkā mūspusē bija trīs ģimeņu cilvēki, viņi visi ir saslimuši, tostarp nepotētie un vakcinācijas kursu sākušie. Taču vispārzināmā tendence tāda, ka vakcinētie tomēr neslimo tik smagi, lai būtu vedami uz slimnīcu. Man būtībā ir žēl, ka tagad pazudusi “Astra Zeneca”. Atceros profesores Baibas Rozentāles lekciju, kura mums stāstīja, ka šī vakcīna neietekmē sirdsdarbības ātrumu. Viņa speciāli bija gaidījusi šo vakcīnu, jo profesorei pašai ir veselības problēmas. “Modernai”, izrādās, ir garākais imunitātes laiks, un te nerunā par trešo poti. Pati esmu potējusies ar “Pfizer”, un man viss ir kārtībā. Profesore Baiba Rozentāle labi domā arī par “Sputņik” vakcīnu. Padomju laikos mēs visi taču tikām sapotēti ar Krievijā ražotām vakcīnām, un infekciju ķēde līdz ar to tika pārtraukta. Ja kāds Daugavpilī vēlas “Sputņik”, lai tā notiek, bet pagaidām šī vakcīna vēl nav pieejama.
Sigita Drubiņa:- Vakcīnas ir ar dažādu darbības mehānismu. Ir divas lielas grupas - adenovīrusa vektora un mRNS vakcīnas. Iedzīvotājiem patīk pēc sev zināmiem principiem izvēlēties kādu no vakcīnu veidiem, taču šī izvēle nav medicīniski pamatota un, manuprāt, tai nevajadzētu būt. Ārstam būtu jārekomendē konkrētā vakcīna, tāpēc pacientiem jāgriežas pie zinošiem mediķiem. Ne visi ārsti, sevišķi ambulatorajā sektorā strādājošie, kuriem ikdienā ir maz saskarsmes ar Covid pacientiem un vakcināciju, būs pilnībā informēti par šo jautājumu. Vakcīnas izvēlei jānotiek vakcinācijas kabinetā, izrunājot ar ārstu vai ārsta palīgu pacientu interesējošos jautājumus. Vakcīna ir medikaments, un nav pareizi vadīties pacientam pēc kaut kādiem citiem argumentiem, saklausītiem sarunās ar kaimiņu vai mājās pie televizora.

Vakcīna neatceļ citus notikumus
Daļa sabiedrības pašreizējām vakcīnām neuzticas un pauž klaju nostāju pret obligāto potēšanu. Kas, jūsuprāt, cilvēkus attur no vakcinācijas?
Līga Kozlovska:- Liela daļa sabiedrības ietekmējas no masu mediju ziņām, kā arī no tuvinieku un radinieku stāstītā. Tie ir pilnīgi nepamatoti mīti, kas izskan, piemēram, ka gados vecākiem cilvēkiem, kuri jau tā slimo, nevajag potēties. Taču, ja hronisko slimību pacienti dabū klāt vēl Covid, tad var būt ļoti smaga slimības gaita, un nekad nevar zināt, kāds būs iznākums. Statistika apliecina arī faktu, ka slimo un mirst tieši gados vecāki iedzīvotāji – pēc 50 un 60 gadiem. Ja kāds ļoti baidās no potes un prasa, ko darīt, es kā ģimenes ārste saku, ka man ir pieredze un es zinu, kā šīs vakcīnas darbojas un ka palīdz nesaslimt. Ja arī cilvēks saslimst, tad slimo daudz vieglākā formā. Nevajag baidīties, mēs būsim klāt! Atbilstoši konkrētajam vecumam un hroniskajām slimībām cilvēkam arī iesaku, ar kuru vakcīnu viņam būtu labāk potēties. Savus pacientus iedrošinu, jo man ir zināšanas un pieredze. Taču ar varu jau nevienu pie mums neved un nepotē!
Ruta Muraškina:- Man gribētos teikt, ka sabiedrība ir nezinoša, bet es tai veltītu vēl skarbāku raksturojumu. Vajag uzticēties ārstiem un zinošiem cilvēkiem, nevis lasīt Facebook un klausīties, ko kāda tante teica. Latvijā katrs grib būt pats par sevi un vēl no valdības pieprasīt, nevis darīt kopā, lai labi būtu visai valstij.
Sigita Drubiņa:- Kas cilvēkus attur no vakcinācijas, pagrūti spriest, jo es ikdienā lielākoties redzu tādus, kuri nāk un potējas. Bet, vērojot sabiedrību, jāsecina, ka pamatā cilvēkus attur bailes no nezināmā. Man nepatīk, ka arī starp mediķiem atrodas tādi, kuri iesaka nevakcinēties, ja cilvēkam ir hroniskas saslimšanas. Mūsdienās ir gluži otrādi – ja ir vairākas hroniskas kaites, tieši iesaka vakcinēties.
Vakcīnas tomēr ir ļoti nopietns medikaments, un tas nozīmē, ka uz dažādiem organismiem var iedarboties atšķirīgi. Cilvēki viens otram stāsta par dažādām blaknēm, tostarp visai smagām.
Līga Kozlovska:- Tas ir sintētisks medikaments, tā nav dzīva vakcīna. Manā praksē līdz oktobra nogalei bija sapotējušies ap 1800 pacientu. Pacientiem ir bijušas blaknes, līdzīgas tām, kādas vispār rodas pēc kāda medikamenta lietošanas, piemēram, paaugstināta temperatūra. Kādam tā turas arī trīs dienas, citiem pasāp plecs, vēl kādam ir vājums un galvassāpes. Tas liecina, ka vakcīna darbojas un veidojas imunitāte.
Ruta Muraškina:- Mūsu praksē līdz oktobra beigām bija sapotēti vairāk nekā 500 pacienti. Varbūt trijiem no šī skaita pāris dienas bija paaugstināta temperatūra virs 38 grādiem, kādam arī plecs pasāpēja, bija vēl kas cits, taču nenovērojām smagas un nopietnas blaknes. Nevienam nav bijis anafilaktiskais šoks. Balvos man mēģināja pierādīt, ka pie potes vietas pielīp metālisks priekšmets, taču manā acu priekšā tas neizdevās! Par blaknēm cilvēki runā visu laiku, bet fiziski tās nemaz neredz. Mums nevienā lekcijā nav stāstīts par konkrētiem miršanas gadījumiem, kas būtu saistīti ar vakcināciju. Ja kas tāds ir izskanējis, tad jābūt skaidrībai – medicīniskiem izmeklējumiem un pamatojumam, kas īsti notika. Atceros, senākos laikos nikna bija cūciņu vakcīna, un bija bērni, kuri pēc šīs vakcīnas saslima ar meningītu. Bet tāpēc vakcīnu jau nenoņēma no ražošanas, to tikai uzlaboja, lai būtu droši. Taču pašlaik pēc Covid potēm nevienam cilvēkam man nav nācies redzēt ļoti smagas blaknes.
Sigita Drubiņa:- Vakcīnas ir domātas, lai nebūtu smaga slimības gaita un nāve no Covid. Taču jāsaprot arī tas, ka vakcīna neatceļ visus citus notikumus, kas var piemeklēt cilvēku. Var būt arī insulti vai infarkti, kādēļ iestājas nāve. Ja savakcinē cilvēku sirmā vecumā ar daudzām blakussaslimšanām, viņam arī viegla Covid saslimšana var izrādīties smaga. Ja mums būtu panākta pūļa imunitāte, tad vecie vakcinētie cilvēki ar Covid nesaslimtu vispār, jo viņus nosargātu vakcīna un pūļa imunitāte.
Pirmie vakcinācijas potes saņēma mediķi pērnā gada decembrī un šī gada janvārī. Vai pienācis laiks trešajai potei?
Līga Kozlovska:- Trešo poti var saņemt, ja pēc pilnas vakcinācijas pagājuši 6 mēneši. Izņēmums ir gadījumi, ja cilvēks pirms potēšanas, tās starplaikos vai arī pēc tam ir saslimis ar Covid, jo tas nozīmē, ka savā ziņā šo revakcināciju jau ir saņēmis. Pēc ieteiktajām rekomendācijām pirmos sapotēs seniorus pēc 65 gadiem.
Sigita Drubiņa:- Kā mediķe esmu potēta pret C hepatītu, regulāri potējos arī pret gripu. Pret Covid pirmo vakcīnu saņēmu gada sākumā, tāpēc tagad man ir jau trešā vakcinācijas pote. Arī manā ģimenē, ieskaitot bērnus, visi ir savakcinēti, kā vajag, iekļaujot vēl papildus maksas potes.
Kādēļ Covid saslimstības rādītāji laikā, kad Latvijā vairāk nekā puse sabiedrības ir vakcinējusies, ir dramatiskāki, nekā tas bija pērngad šajos rudens mēnešos, kad vakcinēto tikpat kā nebija?
Līga Kozlovska:- Pirmais un otrais pandēmijas vilnis skaitļu ziņā bija ļoti līdzīgi. Šogad oktobrī šos skaitļus pārspējām, jo ir parādījies jauns vīrusa paveids, kas ir daudz agresīvāks un lipīgāks. Vasaras mēnešos cilvēki intensīvi nevakcinējās, bija atcelti arī daudzi ierobežojumi, un oktobrī bijām pandēmijas augstā virsotnē, kas acīmredzot turpināsies vēl kādu mēnesi, kamēr daļai sabiedrības, kas tagad vakcinējas, sāks veidoties imunitāte. Pa šo laiku var saslimt arī daudzi sapotētie. Laime nelaimē tā, ka vakcinētie tomēr slimo daudz vieglāk un daudz retāk nonāk arī stacionārā. Mums joprojām pirmajā vietā ir saslimstība un mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām, kam seko onkoloģija. Tādēļ pandēmijas laikā vairāk kā jebkad cilvēki mirst ar šīm saslimšanām, un Covid tikai pastiprina to gaitu. Vīrusus taču neizvēlamies!
Ruta Muraškina:- Pērn ap šo laiku Slimību profilakses un kontroles centrs vēl spēja izsekot pacientu savstarpējos kontaktus un iespējamos iemeslus, kur un kā viņi ieguva vīrusu. Tad daudzi devās arī karantīnā. Tagad tas nav iespējams. Pieļauju, ka pirmais kontakts uz mājām un ģimeni tiek atnests no skolas. Bez tam cilvēkiem taču nepatīk ievērot noteikumus, patīk satikties, iet vienam pie otra, tā arī dabū to infekciju. Manā praksē mirušo nav ļoti daudz, bet, kad tas notika, bija spilgti pamanāms fakts. Cilvēkam atkārtoti bija piedāvāta vakcinācija, un to varēja izdarīt savlaikus, bet beigās pienācās no viņa atvadīties. Gada sākumā nomira pansionātā dzīvojošās pacientes. Potēšana tad vēl īsti nebija pieejama, un pansionātos pirmajos sākās izteikta slimošana. Tagad iedzīvotāji nāk potēties, gandrīz visu laiku pie mums praksē ir rinda. Taču man sāp sirds par jauniem, it kā gudriem cilvēkiem, kuri ir pārliecināti, ka viņi noteikti nepotēsies, jo tas viņiem nav vajadzīgs.

Zāļu pagaidām nav
Covid pandēmijas laikā cilvēki ar saslimšanas simptomiem pie ģimenes ārsta doties nedrīkst. Kā notiek viņu ārstēšana – tikai telefoniski?
Ruta Muraškina:- Pacienti ar temperatūru, klepu vai iesnām paliek mājās un zvana savam dakterim. Mēs visu izrunājam. Noskaidroju, kāda ir viņa pašsajūta, temperatūra un tamlīdzīgi. Parasti slimnieki vēlas kādas zāles, lai gan kovidam zāļu nav. Ja ir izteikta temperatūra un cilvēks jūtas slikti, var iedzert paracetamolu, bet galvenais ir dzert daudz šķidruma, mierīgi dzīvot mājās, nedoties ārā cilvēkos un vērot pašsajūtu. Ja sāk trūkt elpas, tad gan steidzami jāsauc medicīniskā palīdzība. Daudziem mājās ir oksimetri skābekļa mērīšanai, ko viņi iegādājās jau pavasarī. Darba ņēmējiem, protams, attālināti izrakstām slimības lapu un nosūtām uz analīzēm. Te gan rodas problēma, jo ne visās ģimenēs ir personīgais autotransports. Bet pacients kādam jāved uz laboratoriju, kas atrodas Balvos, jāgādā arī par šofera drošību. Pēc analīžu saņemšanas pārrunājam ar slimnieku tālāko rīcību. Situācijas ir dažādas,- kādam piektajā dienā jau kļūst labāk, kādam klepus un temperatūra turas pailgi, kādu jāved arī uz slimnīcu. Bet daudziem slimniekiem rudens mēnešos vienkārši ir tikai rudens iesnas, nav nekāda Covid, kā to apliecina analīzes.
Sigita Drubiņa:- Redzam, ka uz slimnīcu atved arī novēlotus pacientus, kuri ilgstoši dzīvojuši mājās un ārstēti tikai pa telefonu. Telefoniski izvērtēt un ārstēt plaušu stāvokli gan nevar. Manuprāt, pēc piektās slimības dienas, ja pacients dzīvojis mājās un viņa veselības stāvoklis ir pasliktinājies, slimnieks noteikti būtu jāredz ģimenes ārstam. To var izkārtot, jo ārsti lielākoties pacientus pieņem pēc pieraksta, arī ārsta praksei ir dezinfekcijas un aizsarglīdzekļi. Ir nācies uzklausīt sūdzības par atsevišķiem ģimenes ārstiem, kuri pacientiem nav pieejami.
Vakcīnas radās visai ātri, to ir vairāki veidi. Kāpēc pa šo laiku tikpat ātra nav arī zāļu piedāvājuma Covid ārstēšanai?
Līga Kozlovska:- Lai zāles nonāktu ārstniecībā, jāpaiet desmit, pat divdesmit gadiem, jo tās ir jāizmēģina un jāpārbauda visos trijos līmeņos, lai atzītu par derīgām ārstniecībā. Vispirms medikamentu pārbauda uz dzīvniekiem, tad uz nelielu cilvēku grupu un visbeidzot uz tūkstošiem vai miljoniem cilvēku. Zināms, ka daudzas zāļu ražošanas kompānijas cenšas to darīt un šis zāles izgudrot, bet tas ir grūts darbs zinātniekiem.
Kā “lokdauna” ierobežojumi var atsaukties uz turpmāko iedzīvotāju veselību? Vai hroniskas saslimšanas nesaasināsies vēl vairāk un cilvēki pēc tam neslimos vēl biežāk un smagāk?
Līga Kozlovska:- Tā noteikti būs. Visas atliktās medicīniskās manipulācijas un operācijas tikai skādē pacientu veselībai. Tas būs smagi. Ārsti jau šobrīd ir pārslogoti. Gribētu atgādināt, ka hronisko slimību pacienti nedrīkst aizmirst par zāļu lietošanu, viņiem jāparūpējas, lai mājās to netrūkst. Tas attiecas, piemēram, uz arteriālās hipertensijas un cukura diabēta pacientiem, bet onkoloģisko pacientu grupai, kuriem diagnoze jau uzstādīta, veselības kontrolei jābūt regulārai. Aizdomu gadījumā par onkoloģiju noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš “zaļā koridora” ietvaros palīdzēs pacientam saņemt ātrāko izmeklēšanu un onkologa konsultāciju.
Ruta Muraškina:- Protams, labi nebūs! Tas viss ietekmēs saslimstību un hronisko slimību gaitu. Pandēmija plosās visā pasaulē, un neviens nav priecīgs. Cilvēks ir sociāla būtne, viņam vajag kontaktus un iziet sabiedrībā, bet šis laiks to neļauj. Taču gribas domāt, ka kādreiz tas tomēr beigsies, jo ļoti gribas ticēt brīnumam, lai gan dzīves pieredze saka, ka būs vien mums jāizdzīvo un jāizcieš. Pieļauju, ka pret vīrusu nāksies potēties vēl un vēl. Tagad, vēlā rudenī, saslimstība ir pārāk augsta, tā ka ierobežojumi tomēr nebija un nez vai ir pietiekami stingri. Tiem vajadzēja būt vēl stingrākiem. Citās valstīs, ja paklausās, piemēram, par Itāliju vai Dāniju, rīcība bija spēcīgāka, organizētāka un, iespējams, gudrāka. Pie mums tas vīruss, šķiet, izplatās arī mūsu nepietiekamās izglītības dēļ.
Sigita Drubiņa:- Protams, ka tā notiks, bet tas nav tikai lokdauna ietekmes dēļ. To nosaka arī sabiedrības kopējā negatīvā nostāja – kā uzvedamies, vai vakcinējamies un tamlīdzīgi. Slimnīcas ir noslogotas, citus pacientus uzņemt nevar, hroniskās kaites saasinās un kļūst nopietnākas.

Balstās uz pētījumiem un pārbauda praksē

 

Veselības ministrijas apkopoto informāciju sniedz ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Sintija Gulbe: -Informācijas aprite par Covid-19 pacientu ārstniecību notiek dažādos līmeņos gan starptautiskā, gan nacionālā mērogā. Ārstniecība balstās tikai un vienīgi uz zinātnē balstītiem pierādījumiem – pētījumiem, ko veic profesionālās organizācijas. Covid-19 pacientu ārstniecības vadlīniju izstrāde notiek, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra ieteikumiem, zinātniski pētniecisku organizāciju pētījumiem un tamlīdzīgi. Latvijā ieteikumus un vadlīnijas ārstniecībai izstrādā vadošie speciālisti klīniskajās universitāšu slimnīcās, kā arī Veselības ministrijas padotības iestādes – Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, arī profesionālās veselības nozares organizācijas.

Informācija par vakcīnu veidiem un pielietojumu nav mainījusies, Latvijā izmanto divu veidu vakcīnas – mRNS vakcīnas (Spikevax (“Moderna”), Comirnaty (“Pfizer”)) un vīrusa vektora vakcīnas “Janssen” un Vaxzevria (“Astra Zeneca”). Tās visas paredzētas imunizācijai pret Covid-19. Līdz ar vakcinēto cilvēku skaita pieaugumu pasaulē ir pieejami arvien jauni dati par vakcīnu efektivitāti un precizējumiem rekomendācijās to izmantošanā. Balstoties uz šiem pētījumiem, Imunizācijas valsts padome izstrādā jaunas rekomendācijas imunizācijā pret Covid-19. Līdz ar jauniem pētījumu datiem apstiprinās, ka vakcinācija ir droša un efektīva plašam iedzīvotāju lokam. Vakcinācija tiek rekomendēta gan grūtniecēm un sievietēm, kuras zīda mazuli, gan īpaši vakcinēties tiek rosināti iedzīvotāji ar dažādām hroniskām saslimšanām. Droši var vakcinēties arī tad, ja personai ir alerģijas pret pārtiku, insektu kodumiem, kontaktalerģijas, kā arī alerģiska rinīta, alerģijas pret lateksu un citām vielām, ekzēmas un astmas gadījumos, un tas nekādi neietekmēs esošo alerģiju attīstību vai esošo stāvokli.
Piesardzība jāievēro personām, kurām slimības vēsturē ir anafilakse no citām injicējamām zālēm (intramuskulāri, intravenozi, subkutāni ievadāmām). Vakcinācija šajā pacientu grupā nav kontrindicēta, bet jāievēro piesardzība, kas nozīmē, ka medicīnas personālam šādi cilvēki ir jānovēro 30 minūtes pēc vakcīnas saņemšanas. Latvijā vakcinācijai izmanto tikai Eiropas zāļu aģentūrā reģistrētās vakcīnas. “Sputņik V” nav reģistrēta Eiropā.
70% vakcinācijas aptvere ir minimālais rādītājs, kas būtu jāsasniedz, lai pret šo vīrusu varētu iegūt kolektīvo imunitāti. Riska grupās – seniori, savukārt cilvēkiem ar zemu imunitāti un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām vakcinācijas aptverei būtu jābūt vēl augstākai, jo šīm grupām saslimšana ar Covid-19 ir ievērojami bīstamāka nekā tas ir cilvēkam ar labu imunitāti un spēcīgu organismu. Līdz 2.novembrim Latvijā vakcinēti (saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu) 61,4% no visiem iedzīvotājiem. Vakcināciju noslēguši 53,7%. Vakcinācijas un epidemioloģisko drošības pasākumu ieviešanas mērķis ir Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošana, lai cilvēki varētu atgriezties dzīvē, kāda bija pirms pandēmijas. Provizoriskie dati liecina, ka vakcinēto cilvēku skaita palielināšanās ļautu pakāpeniski atteikties no dažiem profilakses pasākumiem kopumā. Jo sabiedrībā ir augstāks kolektīvās imunitātes līmenis, jo vīrusam mazāka iespēja izplatīties. Taču vīrusa izplatības ātrums ir apsteidzis vakcinācijas ātrumu, un, sabiedrības uzvedībai nemainoties, veselības sistēma vairs nav tālu no nespējas glābt cilvēku dzīvības. Tas nozīmē, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukšanas iespējas un ierašanās ātrums ir lēnāks, kā arī slimnīcu pieejamība ir būtiski apgrūtināta.
Par darbu pandēmijas apstākļos mediķi saņem piemaksas. 2021.gadā piemaksu un atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanai ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, saistībā ar Covid-19 jautājumu risināšanu, Veselības ministrijai piešķirts papildus finansējums 154,4 milj. eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tai skaitā par 2020.gada novembri un decembri 23,5 milj. eiro un 2021.gada janvāri – oktobri 130,9 milj. eiro. Savukārt finansējums piemaksu nodrošināšanai 2021.gada novembrim un decembrim ir iezīmēts 2022.gada budžetā – 31,3 milj. eiro. Vēl ir līdzekļi slimnīcu kapacitātes stiprināšanai,- Covid-19 pacientu ārstēšanai kopumā piešķirti 86 593 857 eiro. Ir arī virsstundu apmaksa Covid-19 iesaistītajiem darbiniekiem. Šim mērķim Veselības ministrijai 2021.gadā piešķirts papildus finansējums 11,5 milj. eiro. No valsts budžeta programmas 9,43 milj. eiro piešķirti arī ģimenes ārstiem, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu.

 

Samaksa ģimenes ārstiem
(2021. gada janvāris – augusts)

* Par attālināti sniegtajām konsultācijām – 2,2 milj. eiro.
* Par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu – 7 milj. eiro.
* Par Covid-19 paraugu paņemšanas organizēšanu – 0,03 milj. eiro.
* Papildu piemaksas par iedzīvotāju vakcināciju un praksē nodarbinātajiem rehabilitācijas pakalpojumiem – 6,3 milj. eiro (katrai praksei būs pieejami 440 eiro par veselības veicināšanas un rehabilitācijas pasākumiem).

Naktī sākās negants klepus

 

Aina Vasiļjeva ir rīdziniece, taču labi pazīst arī Balvus, jo tā ir viņas dzimtā pilsēta. Laiku pa laikam viņa te ciemojas – satiekas ar tuviniekiem, kuri Balvos joprojām dzīvo, kā arī sakopj vecāku kapus. Ainai ir nedaudz pāri sešdesmit. Šogad pavasarī viņas ceļā patrāpījās Covid-19 vīruss. Kā viņa ārstējās un kā jūtas tagad, Aina stāsta pati.

-Vīrusu biju noķērusi pavasarī, skaistajā lapu un ziedu plaukšanas laikā, lai gan nezinu, kur tas varēja notikt. Kādā naktī pamodos, un man sākās izteikts klepus. Sevī nobrīnījos,- kur man pēkšņi tāds klepus? Sākās arī drudzis – te auksti, te karsti. Nesapratu, kas ar mani notiek. No rīta izmērīju temperatūru, kas bija nedaudz virs 37 grādiem, un zvanīju savam ģimenes ārstam. Ārsta ieteikums bija doties nodot analīzes uz Covid-19. Otrā dienā saņemtā atbilde liecināja, ka man patiešām ir kovids, jo analīzes bija pozitīvas. Klepus nepārgāja vēl ļoti ilgi. Sāku dzert medikamentus, kādi man bija mājās, konsultējoties ar ārstu. Protams, nekur cilvēkos negāju, gulēju mājās, dzēru ļoti daudz šķidruma, ieskaitot zāļu tējas. Temperatūra turējās pāris dienas, drudzis pārgāja, bet nedēļas beigās sapratu, ka ir pazudusi oža un garša. Būtībā izslimoju diezgan viegli, jo citi, vēl daudz smagāki, veselības traucējumi man neradās. Oža un garša atgriezās aptuveni pēc mēneša, arī klepus pārgāja tikai pēc nedēļām četrām. Ar savu ģimenes ārstu manas Covid slimošanas laikā sazinājāmies tikai telefoniski, visu laiku dzīvoju mājās. Tādi ir noteikumi, un sanāk, ka ārsts slimnieku ne redz, ne izklausa – nekā, tikai sarunājas telefoniski. Kur pati to vīrusu pavasarī saķēru, nav ne jausmas. Varbūt kādā veikalā, varbūt trolejbusā...
Tagad esmu arī vakcinējusies. Uzskatu, ka potēšanās ir katra cilvēka brīva izvēle. Daudzi pauž nostāju ‘pret’. Sevī domāju, varbūt tomēr vajag potēties, jo tad slimošana varētu būt vieglāka. Gados jaunākie cilvēki tāpat ir stiprāki, bet senioriem laikam vajadzētu vakcinēties. Kad pienāks laiks, domāju, iešu arī uz trešo poti. Lai ir drošāk!
Mana ikdiena paiet, dodoties garās pastaigās, pēc tam apdarot mājas darbus un vakarpusē – pie televizora, skatoties iemīļotus seriālus. Atnāk arī ciemiņi, satiekamies ar draugiem un paziņām, un visiem kopā ir priecīgāk. Visiem vēlu veselību, un lai negadās sastapties ar neganto vīrusu!

 

“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

*Par publikāciju “Esmu negatīvs!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

 

 

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas autoceļu stāvokli ziemā?