1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
08-08-2022
Vārdadienas šodien: Mudīte, Vladislava, Vladislavs

Esi burvis – taisi no nekā! (22.06.2022.)

Ja var citi, varam arī mēs!

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Ražo no pašu izaudzētām izejvielām

 

Braucam ciemos pie nominācijas “Gada mājražotājs” laureātes uz Preiļu novada Stabulnieku pagastu. Te atrodas bioloģiskā zemnieku saimniecība “Vilkači”, kas ražo un piedāvā iegādāties dažnedažādus bio produktus, izgudrojot arvien jaunus augļu un dārzeņu pārstrādes veidus, lai būtu interesanti gan pašiem, gan pārsteigums pircējiem. Galvenais ražošanas resurss ir zeme, kam, protams, kalpo pašu saimnieku prāts, enerģija un prasme aizvadīt darbdienas tā, lai vakarā aizietu gulēt ne vien noguruši, bet ar lietderīga, labi padarīta darba apziņu. Kā ģimenei veicas šajā biznesā, kas ir tā galvenais plānotājs un komandieris,- saruna ar “Vilkaču” saimnieci Skaidrīti Grigali.

Jūsu saimniecība reģistrēta pasen – 1992.gadā, bet kā bioloģiskā sertificējusies kopš 2016.gada. Esat izvēlējušies darbietilpīgu, taču visai interesantu nodarbi – ražot bio produktus. Kas rosinājis tam pievērsties?
-Kādreiz mums bija arī lopi, ļoti daudz darba, bet saprotot, ka veselība ir jāsaudzē, pievērsāmies cita veida nodarbei, izvēloties ogu un augļu audzēšanu. Iesākām ar avenēm un upenēm, tad nāca arī cidonijas, smiltsērkšķi, līdz tagad kopā ir aptuveni 15 hektāri augļu un ogu, bet apsaimniekotā zeme pavisam ir 40 hektāri. Kaut kad kopā ar Preiļu novada domi pabijām Berlīnē un, apmeklējot tur zaļo tirdziņu, redzējām, kas notiek citur, ko dara un ražo cilvēki citās valstīs. Arī pašiem radās doma, ka varētu ko līdzīgu izmēģināt mēs te, Latvijā, dzīvojot savā lauku novadā. Un iestādījām ogulājus. Ogulāji ražo, ogas jānovāc, bet tālāk jādomā, ko ar tām darīt, jo svaigā veidā vien visu izaudzēto patērēt nav iespējams. Ātri sapratām, ka svarīga ir pārstrāde, jo tā dod arī lielāku peļņu. Praksē vērojam, ka arī sabiedrība mainās, sevišķi ģimenes ar bērniem tagad izteikti priekšroku dod bioloģiskās pārtikas izvēlei, tādēļ mums atliek tikai ražot un piedāvāt. Pārstrādi savā lauku saimniecībā gan vairāk uztveru kā hobiju, kas rosina aizvien izdomāt kaut ko jaunu un neparastāku.
Jūsu saimniecībā ir dažādi novirzieni: gan augļu un ogu audzēšana, gan dārzeņi, cidonijas, upenes, vēl arī liela siltumnīca ar tomātiem, arī tējas un pat graudi. Kas tam visam tur roku uz pulsa, visu pārredzot un kontrolējot ikdienas darbu?
-Galvenā komandiere un direktore esmu pati, uzņemoties arī pārstrādes jomu, bet jaunākais dēls un dzīvesbiedrs strādā ar tehniku, apstrādājot zemi. Viņi abi ar, pļauj, irdina rindstarpas un dara tamlīdzīgus darbus. Būtībā strādājam trijatā, bet ražas laikā, kad ir ogu lasīšana, palīgā nāk viena sieviete. Ja dari pats un strādā sev, tad ir arī kvalitāte, un viss izdodas. Uzskatu, ka šodien ļoti problemātiski laukos ir atrast darbiniekus, jo viņu praktiski nav. Turklāt tad būtu jārēķinās arī ar papildu izmaksām. Pagaidām izlīdzamies paši. Pati strādāju vēl arī skolā par projektu vadītāju, bet dzīvesbiedram cita darba nav, viņš pilnībā ir nodarbināts tikai mūsu saimniecībā. Protams, vasarā lauku sētā ir ļoti daudz dažādu darbu. Klāt vēl nāk arī būvniecība,- kaut kas jāuzceļ, jāpielabo, jāmaina jumti…
Saimniecības bio produktu piedāvājums ir ļoti plašs – ap 30 nosaukumu. Kā jums tikai nav: sīrupi, garšvielas, zāļu tējas, žāvēti un svaigi augļi un ogas, augļu konfektes, ievārījumi, dārzeņu smalkmaizītes, zefīri, ogu pulveri. Kā to visu var izdomāt un kad ir laiks pagatavot?
-Mana pārstrādes sezona sākas pavasarī ar rabarberiem un priežu čiekuriem, bet vēlāk pievienojas viss pārējais. Esmu izmēģinājusi un tagad labi sanāk arī ogu rullīši, kas pircējiem ļoti patīk. No sākuma ar tiem bija problēmas – lūza, jo tikai ar laiku pierodi pie tehnoloģiskā procesa. Tagad visas iespējamās ogas, ko audzējam, var tādā veidā pārstrādāt. Ogu rullīši ir mans top produkts, ar ko ienācu Latgales tirgū. Palika pāri daudz sasaldētu ogu, un domāju, ko ar tām iesākt? Meklēju idejas, domāju un sāku eksperimentēt. Ogas sablendēju un sāku kaltēt, pēc tam tinu un griezu rullīšos. Šogad man ir tapuši karamelizēti priežu pumpuri. No katra auga, kas izaug, mēģinām paņemt un pagatavot visu iespējamo, lai nekas daudz pāri nepaliek. Gatavoju arī spinātu, ķiploku ziedu pulveri, ķirbju miltus, dažāda veida garšvielu maisījumus. Zeme ir dāsna ražotāja, atliek vien to izmantot.
Kā veicas ar produkcijas realizāciju? Kuri jau pazīst jūsu saimniecību, laikam vairs nav jāpārliecina par sortimenta kvalitāti?
-Esmu iepraktizējusies saražot tik daudz produktu, lai varētu tos pārdot. Covid laikā bija izteikti daudz cilvēku, kuri gribēja lietot veselīgus un vitamīniem bagātus produktus un izteikti pieprasīja cidonijas, smiltsērkšķus, rabarberus, priežu pumpurus. Šīs produkcijas ir daudz, bet līdz decembrim vairums sīrupu un sulu jau ir izpārdoti. Tad nāk Ziemassvētku laiks, cilvēki meklē skaisti noformētas ēdamas dāvaniņas. Mūsu saimniecība ir aktīva izstāžu dalībniece, kur daudzi iepazīst mūsu saimniecības vārdu. Produkcija ir atrodama Rīgā, bioloģiskajos veikalos, kuru saimnieki mūs atrada tieši caur izstādēm. Uzskatu, ka nenovērtējams palīgs ir sociālie tīkli, ko mēs aktīvi izmantojam. Ja prece labi izskatās, tad ir pieprasījums, un to var saņemt caur Omnivu. Vēl jau ir arī dažādi svētki, pasākumi, tirdziņi. Ja vien ir prece, braucam un piedalāmies.

 

Dzīvesveids priekam un ienākumiem
“Vilkači” paslēpušies mežainā apvidū. Te var lasīt priežu pumpurus, vākt ārstniecības augus, saimniece priecājas, ka zeme ir auglīga, atliek to vēl bagātināt ar organisko mēslojumu, un stādījumi iet uz augšu. Viņi ir arī sertificēta stādu audzētava un pārdod upenes, smiltsērkšķus, cidonijas, avenes, zemenes. Līdz ar to saimniecību vairākas reizes gadā apseko un pārbauda Augu aizsardzības dienesta speciālisti. Bioloģiskajiem ražotājiem jāpiecieš, ka ļoti bieži augļkopības saimniecības neiegūst lielas ražas, jo augus bojā kaitēkļi: uzmetas laputis, tinēji. Pietiek vēl citu kaitnieku – stirnas apēd cidoniju un smiltsērkšķu galotnītes. Vakarpusē ir grūti ravēt, jo pamatīgi uzbrūk odi. Upenes iepriekš lasīja ar rokām, bet tagad saimniecība iegādājusies kombainu, kas būtiski atvieglo šīs ražas novākšanu. Skaidrīte piekrīt, ka saimniecībā viņiem vēl ir ļoti daudz roku darba, kas prasa izturību un paņem daudz laika. Piemēram, cidonijas četru hektāru platībā jāvāc tikai ar rokām, braucot pa lauku ar ratiem, uz kuriem uzliktas kastes.
Saimnieces Skaidrītes atziņa: “Darbs mums ir sava veida hobijs, taču vajag arī atpūtu. Rudens pusē bijām atpūtā Tenerifē, centāmies svētdienas veltīt regulāriem izbraucieniem ar garšīgām vakariņām. Mans gandarījums ir klienti, kuri mūs atrod, izvēlas un pērk mūsu ražojumus. Prieks, ka varam atļauties iekārtot saimniecību, uzlabot ēkas un dot ieguldījumu nākotnei.”

Jauni cilvēki ar citādu domāšanu

 

Mūspusē ir diezgan daudz bioloģisko saimniecību, par ko lieliski var pārliecināties Balvu novada organizētajos zaļajos tirdziņos, redzot produkciju, ko piedāvā šie tirgotāji. Man šoreiz negribētos runāt par bioloģiskajām saimniecībām, kas nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, lai gan arī šajā gadījumā bioloģiski saimniekot nenozīmē neko nedarīt ar zemi vai darīt tikai kaut ko.
Priecē tie, kuri, saimniekojot bioloģiski, prot radīti veselīgus produktus un vienlaikus saudzē vidi. Cilvēki pievēršas specifiskām lietām, neparastiem produkcijas veidiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību. Šajā nozarē ienāk jauni cilvēki ar citādu domāšanu.
Viedokli un informāciju varu sniegt par tiem saimniekiem, kuri ir izmantojuši iespējas saņemt finansējumu projektu ietvaros, ko administrē Lauku atbalsta dienests. Ir dažādas atbalsta programmas – ieguldījumi materiālajos aktīvos, mazo lauku saimniecību attīstība, LEADER projekti, ko var izmantot, lai attīstītu savas saimniecības un sasniegtu iecerētos mērķus.
Vairāki saimnieki pievērsušies mazo lauku saimniecību attīstībai. Tālis Korlašs iegādājās upeņu un aveņu stādus un nepieciešamo tehniku ogulāju kopšanai – stādītāju un ravētāju-irdinātāju. Upenes viņi audzē otro gadu, šogad iestādītas arī avenes – 5500 stādi. Šogad palielināta upeņu platība līdz 4,50 ha. Saimniecība plāno izveidot saldētavas telpas.
Laumai Kaļvai galvenais saimnieciskās darbības veids ir gaļas liellopu audzēšana. Apsaimnieko zemi 45 ha kopplatībā. Viņi ražošanā neizmanto augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslojumu, jo saimniecība kopš 2018.gada strādā ar bioloģiskām metodēm, ir reģistrējusies bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Saimnieces pārliecība ir audzēt ekoloģisku produkciju un ražot gaļas konservus. Projekta ietvaros iegādāti: gaļas kuteris, autoklāvs, ražošanas galdi un plaukti, aukstuma kamera un konservu kārbu aizvākotājs. Ilgtermiņa mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu lauku saimniecību, piedāvājot tirgum jaunu produktu un palielināt ražošanas apjomu.
Mārītei Slišānei projekta atbalsts deva iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību dzimtajā Viļakas pusē. Viņa kopš bērnības interesējusies par mājputniem, daudz lasījusi, pašmācības ceļā studējusi putnu turēšanas apstākļus, barošanu un dēšanas īpatnības. Par savu finansējumu iegādājusies pirmās vistas, pašvaldības projektā saņēmusi finansējumu inventāra iegādei. Iegādājusies inkubatoru, lai tirgotu gan cāļus, gan olas. Projekta ietvaros iegādājusies aprīkojumu svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanai. Prieks, ka uzsākts jauns saimnieciskās darbības virziens, attīstot uzņēmējdarbību lauku reģionā un piedāvājot klientiem pēc sentēvu receptēm ceptus mīklas izstrādājumus un kūkas.
Elizabeta Mača saņēmusi atbalstu biškopības nozares attīstībai – iegādājusies biškopības inventāru, jo saimniecības pamatnozare ir biškopība. Saimniecībā audzē balto āboliņu, bastarda āboliņu un facēliju 27 ha platībā. Bišu saimju skaitu palielina katru gadu no savām bitēm un noķertajiem spietiem. Ražo medu, ziedputekšņus, bišu maizi, kā arī sākusi ražot bišu vaska higiēnisko lūpu krāsu. Katru gadu saražotais produktu apjoms palielinās. Saimniecība daļēji ir nodrošināta ar biškopības iekārtām, bet, palielinoties bišu saimju skaitam un attīstot jaunus nozares virzienus, projektu ietvaros iegādājas jaunas un modernas iekārtas kā: kasešu sviedi, pusautomātisko lūpu krāsu uzpildes iekārtu, vaska centrifūgu ar tvaika ģeneratoru.
Sergeja Maksimova zemnieku saimniecība “Vējiņi” ar projekta finansējumu 2011.gadā ierīkojusi ogu dārzu un uzsākusi ogu komerciālo ražošanu. Projekta ietvaros iegādāta aveņu un krūmmelleņu audzēšanai nepieciešamā tehnika.
SIA “Safronovkas ogas” ar projekta atbalstu iegādājusies laistīšanas sistēmas sūkņa staciju un uzsākusi dzērveņu plantācijas paplašināšanu 2,40 ha platībā. Pamatdarbības veids ir upeņu un lielogu dzērveņu audzēšana, pirmo ražu ievāca 2017.gadā. Sabiedrība ir reģistrējusi ogu pārstrādi mājas apstākļos, ražo dzērveņu sulu.
IK “Kārlis Mieriņš” uzsāka saimniekošanu 2016. gadā, iesniedzot pirmo projektu jauno lauksaimnieku atbalstam. Saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, ir bioloģiskā saimniecība un nelielās platībās audzē arī graudaugus. Lai nodrošinātu dzīvniekus ar lopbarību, tiek palielinātas lauksaimniecībā izmantojamās platības, kas tagad ir līdz 176,09 ha, liellopu skaits no 50 palielinājies līdz 96 . Bioloģiskos produktus patērētājiem piegādā pēc iepriekšēja pieteikuma tieši uz dzīvesvietu.
IK “Mieriņš un dēli” nodarbojas ar gaļas šķirnes trušu audzēšanu Viļakas pusē, saņemts finansējums trušu būru un vaislas materiāla iegādei. Papildus truškopībai attīstīta arī vistkopība olu iegūšanai. Viena projektu ietvaros uzbūvēta mazjaudas kautuve, izveidots artēziskais urbums, iegādāti graudu torņi. Otrā projekta ietvaros iegādāts traktors, zemes diski, zemes veltņi un maiņvērsējarkls. Saimniecība turpina attīstīties.
Zemnieku saimniecība “Alefrons” realizējusi projektu par augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu, iegādājoties hidraulisko augļu spiedi, augļu mazgātāju – smalcinātāju, elektrisko sūkni sulas pārliešanai, tērauda tvertnes, elektrisko pasterizatoru un filtrēšanas sistēmu. Saimniecība piedāvā ražu pārstrādāt pasterizētā sulā. Atbalsts saņemts arī caur otru projektu, iegādājoties dozatoru, ievārījuma katlu, augļu mazgātāju, horizontālo kapsulētāju, manuālo etiķešu līmēšanas iekārtu apaļām pudelēm, gravitācijas pudeļu pildītāju, sasmalcinātas masas uztvērējtvertni ar sūkni, manuālo vīna korķu aizkorķētāju. Balvu rajona partnerības teritorijā nav daudz bioloģisko ievārījumu – biezeņu un augļu vīnu ražotāju. Uzņēmuma vīzija ir nodrošināt ar veselīgu un dabīgu produkciju visas vecumu grupas, sākot no zīdaiņiem līdz pat sirmgalvjiem.
Irēna Bukša Viļakas pusē pievērsusies augļu un dārzeņu pārstrādei, caur projektu iegādājoties vajadzīgo aprīkojumu. Viņas piemājas saimniecība bioloģiski sertificēta jau kopš 2004.gada. Ar savu produkciju Irēna piedalās prezentācijās, tā paredzēta arī lielākos iepakojumos tirdzniecībai.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

*Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.