Esi burvis – taisi no nekā! (09.09.2022.)
Ai sovvaļnīkim, vaicojūt juoņuzuolis
Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.
Latvejis doba ir daudzveidīga i pat puorsteidzūša. Pavasara pusē, boguoteigi saplyustūt iudinim, tei puorsamej par sova veida pīktū godalaiku, kod plyudi iudiņa leimeni paceļ par vairuokim metrim, šod tod pat 6-7, puorpludynūt pamateigu apleicīni palīņuos. Taiduos vītuos izaveidoj dabiskuos pļovys, kur cylvāka rūku kluotbyutne tikpat kai nav īspiejama. I navāg ari! Partū ka dabiskys, moz puorveiduotys palīnis ir Eiropys mārūga boguoteiba, kas dūd sātisvītu ratom i aizsorgojomom augu, dzeivnīku i putynu sugom. Tok ari taidys plateibys ir juoapsaimnīkoj, i tod paleigā jem sovvaļnīkus – zyrgus i lellūpus. Kai saimnīkim izadūd sadzeivuot i sazaprast ai breiveibu meilūšajim, voi itūs zyrgus i gūvs brauc viertīs turisti i gostu uzjimšonu dabiskā vidē var izmantuot kai īnuokumu olūtu? Iepasazynom ai Latgolys pusis cylvākim, kuri izavieliejušs dzeivuot dabiskā vidē, sorguot tū i saglobuot iz prīkšdīnom.
Daugovys kreisajā krostā, Augšzemē, atsarūn Dvietis palīne – dabys parks gondreiž 5 tyukstūšu hektaru plateibā –, kas ir vīna nu leluokuom i lobuok saglobuotuom dabiskū upu palīņu teritorejom. Dobys parka zonā var satikt i apsaviert dzeivei sovvaļā pīmāruotus lellūpus i 'Konik Polsky' škirnis sovvalis zyrgus. Par vysu zyna stuosteit Bebrenis pogosta Putnu solā satyktuo informacejis centra vadeituoja Benita Štrausa.
Aicynoj pi sevi breivpruoteigūs
Dvietis palīnis dobys parks izveiduots jau pyrms 18 godim. Tei ir vīta, kai izceļ Benita, ai cīši lelu boguoteibys daudzveideibu na tikai dobys ziņā, a i arheologiski i kulturviesturiski. Dvietis upis īleja stīpās kilometrus divdesmit. Dūmubīdrim roduos ideja i nūdūms dybynuot bīdreibu, kab uzsuoktu dobys parka veiduošanu. Jūs sadzierdieja i atbalsteja. Nu Putnu solā nav nivīna olguota darbinīka, aktivitatis te nūteik piec breivpruoteibys principa, īzasaistūt apleicīnis cylvākim. Jī roksta projektus, izstruodoj ekskurseju maršrutus, organizej Vidis klasi bārnim i muoceibys pīaugušīm, kab iepazeistynuotu jūs ai dobys daudzveideibu i izgleituotu kulturviesturis vaicuojumūs. Prīcojās par vysim entuziastim, kuri brauc iz Putnu solu i voda lekcejis, sajemūt preteimā vareibu padzeivuot skaistā vidē, palikt pa nakti senatneigi īkuortuotuos telpuos i baudeit garšeigu ekologisku iedīni. Benita pīzeist, ka breivpruoteigūs darbinīku komanda ai kotru godu gon īt mozumā, nūteik paaudžu maiņa, deļtuo aicynoj i gaida pīsapuļcejam jaunus breivpruoteigūs, partū ka Dvietis palīne ir interesants dobys objekts, kū vāg izzynuot.
Breiveibu meilūšī
Teritoreja ir unikala vysys Eiropys mārūgā, partū ka taidu dabiski applyustūšu pļovu nav nimoz cik daudzi. Dvietis palīnis darbinīki navyltuoti prīcuojās, kod dabuo zynuot, ka 2006. godā jīm pasaruodā vareiba sajimt duovonu nu Nīderlandis ARK fonda – 18 sovvalis gūvs i 22 zyrgus. Dzeivnīku aizdavums ir apsaimnīkuot palīņu pļovys, kur dabiskuos ganeišonys aplūku plateiba ir 400 hektari. Nav vareibys ībraukt ai tehniku sļapnījuos, puormytrījuos teritorejuos, kab pļautu zuoli i nūvuoktu kryumuojus. Itū darbeni labi dora sovvaļnīki. Nu pavysam bez cylvāka leidzdarbeibys ari te naizteik. Teritoreja ir īžūgojama, lūpi juopīskota, juosaver, kab zīmā voi plyudu laikā dzeivnīkim pītyktu bareibys i iudiņa, cytu reizi juopīloboj aplūki. Kluot vēļ, kab sajimtu atbolsta moksuojumus, zuoluoji juouztur pareizījā leimenī. Sovvaļnīki staigoj i borojās nūteiktajā plateibā vysu godu, zīmā kuorteigi nūgraužūt kryumuojus i naapāstū vosorys periodā.
Pūļu Konik zirdzeni ir selekcionieti, kab uorieji i pec eipašeibom atbylstu izmyrušajam tarpanam – pyrmatniejam zyrgam, kas vēļ pyrma 1000 godim dzeivuoja breivā dobā. Zyrgim ir īdybynuota sova bora struktura, dzeivojūt atsevišķūs haremūs. Sovdabeigys ir ierzeļu ceinis, spākojūtīs par sovu vītu haremā. Dzeivnīki ir gudri, pīkūp dzeivisveidu, kas ļaun isavairiet ari nu tuvradnīceibys. Prūti, sasnīdzūt dzimumbrīdumu, vacuoki jaunuļus nu bora padzan. Taidā veidā nu dažaidim haremim otkan veidojās jaunzyrgu bori, kurymūs nūteik ceinis par ītekmeiguokū ierzeli, izkarojūt tīseibys tiktīs ai jaunuom kievem.
Gūvs dzeivei sovvaļā atgrīztys saleidzynūši naseņ – pyrma 40 godim. Dvietis palīnis pļovuos Hailandis gūvs īsaroda nu Nīderlandis. Tuos ir ni puoruok lela auguma, nu ar bīzu vilnu, kab izturietu zīmys skorbumu i lelim rogim, kas ļaun aizasarguot nu pliesiejim. Benita stuosta, ka apleicīnī dzeivoj vylki i lūši, gor aplūku ir redziets staigojam i luocs. Gūvu borā golvonuo ir gudruokuo gūvs, borvede, kurū klausa puorejī. Nūteik ari buļļu ceinis, deļtuo ka dobā par piecnuociejim var guoduot tik spieceiguokais dzeivnīks. “Dzeivnīki ir uzmaneigi juovāroj, tod var redziet jūs attīceibys i uzvedeibu. Tū, kai atrūn sev zuoli i iudini, kaidā dubļu voi smilšu vannā īsaguļ, kaidys mineralvīlys palaiza i daudz kū cytu,” stuosta Benita.
Benita pastuosta ari par problematiskom lītom, kas da šam ir aktualys. Koč voi dūmstorpeibys ai Puortykys i veterinarū dīnestu. Prūti, Eiropys i ari Latvejis dokumentūs nafigurej taids apzeimuojums kai ‘savvaļā dzīvojošs zirgs’ voi ‘savvaļas liellops’. Dokumentūs ir raksteits ‘mājas zirgs’ voi ‘mājas liellops’. Deļtuo spākā ir likumiska praseiba, ka ari sovvaļnīkim vādzātu nūjimt ašņa analizis voi ausīs salikt krotalejis. Nu paraugit pi jīm daīt i izdareit ituos procedurys! Jī ir breivū vieju zyrgi i naatkareiguos gūvs – dzeivnīki, kuri poši sovā borā īdybynoj kuorteibu, uzvedeibu i īvāroj sovus nūteikumus. “Dīmžāl navaram izpiļdeit īstuožu praseibys, partū regulari maksojam sūdus. Itys process Latvejā valkās jau godus divdesmit. Rokstam viestulis, saucam i vadam dobā īriedņus, kab poši radz itūs dzeivnīkus, stuostam vysim, nu rezultata nav. Itī vaicuojumi ir diveju ministreju puorziņā – Zemkūpeibys i Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys –, kuru īriedni navar atrast kūpeigu volūdu, kab attīceigījuos reguluos izdareitu lobojumus,” skumeigi pīzeist Benita.
Augu i putynu boguoteiba
Dobys draugi i entuziasti pa tū laiku dorbojās i kūp vidi. Dvietis palīnis pļovuos nu kryumuojim ir atteireiti 100 hektari, diveju kilometru garumā atgrīzta Dvietis upe tuos sanījūs leikumūs. Prīcojās i nūviertej augu vaļsts boguoteibu, kas regulari rūnās i vairojās applyustūšajuos mytrījuos palīņu pļovuos. Tys ir interesants skots, kod pavasarī 20 kilometru īlejā īplyust miļzeigs iudiņa daudzums, appludynūt dobys parka 5 tyukstūšus hektaru i vēļ cikpat daudzi uorpus parka. Vītejī tū sauc par pīktū godalaiku – ‘atbūdu’. Daugova īplyust Dvietē, pi solom veidojās lada aizsprūsti, i Dviete suok teciet pretiejā virzīnī. Raizi symts godūs, kai stuosta Benita, iudiņa leimens palīnē var pasaceļt pat par 6-7 metrim. Iudiņs daudzums pavasarūs sanas boguoteigu bareibys vīlu kluostu, kas vairoj augu vaļsts dažuodeibu. Kod plyudi beidzās, mytrījuos pļovuos var īt i prīcuotīs par pučom, kaidys duorzu saimineicys stuoda dūbēs, kab piec tam lyktu vāzēs voi Juoņu laikā pušķuotūs ai kūšim vaiņukim. Prīca par zylū seikzīdu īrisu – Sibirejis skalbi, ai kū pylnys pļovys, aug jumsteņu gladiolys, dažaidys orhidejis. Augu vaļsts daudzveideibu cīši nūviertej zynuotnīki. Pļovuos lygzdoj pļovu putyni, kuri tī atrūn sev daudzi ādamuo, te dzeivoj ari kikuts i grīze. Asūt saskaiteitys sešys iergļu sugys. Pavasarī var redziet ‘gulbju pļavas’, migracejis laikā ari tyukstūšim zūsu, kas te atsapyuš i borojās.
Nu kai ‘atbūdas’ laikā jyutās sovvaļnīki? Voi plyudi lūpim nanūdora puori? Benita Štrausa smaidūt stuosta: “Pi myusim Sēlijā ir ari pakolni. Ir vītys, kur lūpi var uzaturēt, iudinī jīm nav juopeļd.” Nu problema tei, ka golvonuos ganeibys palīk zam iudiņa i lada, tod dzeivnīkim var datryukt bareibys. Deļtuo ik godu juoīpārk vysmoz divejus tyukstūšus sīna ruļļu, kū izboruot zīmā. Benita sprīž, ka gon jau zyrgi i gūvs izdzeivuotu ari bez ituo atbolsta, tik tod vādzātu nūjimt žūgu. Tys sovukuort napatyktu apleicīnis zemnīkim, ka jūs laukūs īkleistu vēļ sovvalis zyrgi voi gūvs.
Vysdabiskuokī zemis kūpieji
Ludzys nūvoda "Ošumājās" lauku sātā saimnīkoj Renāte i Artūrs Kaupuži – jauni cylvāki, kuri atsagrīzušs dzymtajā pusē, kab saglobuotu i uzturietu montuotū zemi i tī asūšūs dobys biotopus. Ari jīm tolkā nuok sovvalis dzeivnīki – zyrgi i lellūpi. Jī gonuos 14 hektarūs, i dzeivnīku golvonais aizdavums ir paleidzēt apsaimnīkuot biologiski vierteigūs zuoluojus. Saimniecībā it nūzeimeigs zuoluoju, mežu i ari olūtu biotops. Tei ir teritoreja, kū gryuši apsaimnīkuot, partū ka deļ puoruok leluo mytruma nav vareibys ni pļaut, ni art. Nu saimnīkim nav biejs ari mierķu kū taidu dareit. Vacvacuoku zeme ilgu laiku nav apstruoduota, partū tī ir sazaglobuojušs dabiskuos pļovys, kū jaunī saimnīki plānoj saglobuot i uzturēt.
Pyrma kaida laika saimnīki pyrmū reizi uzjēma turistus, ļaunūt jīm apsaviert sovu gonampulku i pabaruot dzeivnīkus. Tei beja vareiba redzēt i iepazeit ari dažaidus augus, kas aug dabiskījuos pļovuos. Tān iz kaidu laiku gostu uzjimšona gon puortraukta, nu gon jau otkon saimnīki aicynuos dūtīs izzynūšuos pastaiguos pa dabiskuom ganeibom i tiktīs ai sovvalis dzeivnīkim. Dobys izzynuošona ir saistūša vuiceibu stuņde, līkūt pasaviert, kas atsarūn zem kuojom.
Doba atveļdzej i dzīdynoj
-Dobys turisms ai kotru godu kliust pīpraseituoks i īinteresej ceļuotuojus. Šūgod Ludzys pusē ekskursanti izteikti grybie izstaiguot dobys takys, iespiejams, ari deļtuo, ka piec pandemejis cylvāki jūprūjom izavaira nu masu pasuokumim i izmantoj vareibu byut dobā ari na tik popularūs i da šam zynomūs golamierķūs. Nūsastyprynoj ari interese par sovvalis dzeivnīkim i dabiskuom saimnīceibom. Ludzys nūvodā sovvaļnīki – zyrgi i lellūpi, kai ari dabiskuos pļovys apskotami dobys saimnīceibā “Ošumājas”, kas atsarūn Mežvidu pogosta Gadžiuņos. Tī saimnīkoj Renāte i Artūrs Kaupuži. Renāte ir ari dobys eksperte, leidz ar tū zynuošonys, kū cyti var īgyut “Ošumājās”, ir nanūviertejamys. Ik godu tematiskus pasuokumus reikoj ari myusu turisma informacejis centrs, kurūs īsaistam lauku saimnīkus, kab nūvoda īdzeivuotuojim i gostim paruodeitu dažaiduos atpyutys i izzinis īspiejis Latgolys pusē. Kai turisma jūmys puorstuove drūši varu saceit, ka mīsim nu taida veida saimnīkim cīši vāg i nūder jūs snīgtuos zynuošonys i pīredze. Kū plošuoka auditoreja redzēs i izzynuos dabiskuos saimnīkuošonys pīmārus i nūzeimi, tū ar leluoku cīņu pret dobu izaturēs tī cylvāki, dzeivojūt i struodojūt sovā kasdīnā. Pagaidam myusu, turisma informacejis centra, lūkā nav nūnuokušs zinis par cylvāku kaitnīcisku attīksmi voi uzvedeibu. Mierķauditoreja šaida veida apskatis objektim leluokūtīs ir saimes ai bārnim.
Cik veiksmeigi saimnīkim izadūd dabiskū plateibu apsaimnīkuošona ai sovvaļnīkim i voi tys nas ari pītiekamus īnuokumus, vyslobuok varietu atbiļdiet poši saimnīki, nu ir skaidrs, ka sebkura dabiski saglobuota ainava Latvejis laukūs ir miļzeiga vierteiba. Tei ir myusu dobys daudzveideiba, tuos ir mīrpylnys izjiutys i atpyuta, kū snādz šaidu vītu apmekliejums.
Ari pati nuoku nu laukim, munim vacuokim vēļ da šam ir nalela saimnīceiba, kurys dorbūs pīsadolam ari mes ai saimi. Par sova veida ritualu uzskotamys pastaigys ai bārnim pa laukim, pļovom i mežim. Dabiskījā vidē dzeivis ritms it kai pasalānynoj, i cylvāks patīsi var izbaudeit šū kūpā byušonu i saplyušonu ai dobu. Tei aptīceņa, kas atrūnama dabiskījuos pļovuos, ir koč kas fantastisks. /Inga Zagorska, Ludzys nūvoda turisma organizatore/
* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”
* *Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”