Punktiņš, punktiņš, komatiņš (16.09.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Nezināsi likumiņu, dabūsi pa plikumiņu

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā Kristīne Bērziņa ievēlēta 2019.gada 21.martā. Viņai ir ilggadēja pieredze vēlēšanu rīkošanā. Pirms apstiprināšanas priekšsēdētājas amatā bijusi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja palīdze, sabiedrisko attiecību vadītāja un Informācijas nodaļas vadītāja. Vasarā TV radījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” priekšsēdētāja atzina, ka Latvijas balsošanas kārtībā nekas īpaši nav mainījies. “Patiesi pašā balsošanas kārtībā, kas vēlētājam Latvijā ir svarīga, būtisku izmaiņu nav,” K.Bērziņa atzina arī “Vadugunij”.

Kas jāzina vēlētājiem?
-Izmaiņas ir ārzemēs pasta balsošanā, bet Latvijā balsošana ir tāda pati – pēc izvēles var iet uz jebkuru balsošanas iecirkni, kas vēlētājam ir ērtāks un tuvāks. Līdzi jāņem pase vai eID karte. Labā ziņa jeb jaunums ir tas, ka cilvēkiem, kuriem ir tikai eID karte, vairs nevajadzēs izņemt vēlēšanu apliecību, jo spiedogus pasēs vairs neliksim. Vēlētājus uzskaitīs elektroniskajā vēlētāju reģistrā, kas būs katrā iecirknī. Šo kārtību jau izmēģinājām pašvaldību vēlēšanās. Tas ir mūsu vairāk kā vēlēšanu komisijas administrēšanas jautājums, bet pašā balsošanas procedūrā tas neko daudz neizmaina. Iecirknī pārbaudīs vēlētāja personas apliecinošu dokumentu, pārliecināsies, ka viņš ir tas, kurš uzrāda šo dokumentu, kā arī ir vismaz astoņpadsmit gadus vecs vēlēšanu dienā. Tad vēlētājam jādodas saņemt vēlēšanu materiālus, kur pierakstīs vārdu un uzvārdu, un tālāk uz balsošanas kabīni.
Kāda ir situācija ar dokumentu derīguma termiņu?
-Šobrīd spēkā (augustā – no aut.) ir prasība, ka dokumentam jābūt derīgam uz balsošanas brīdi. Bet, jā, Ministru kabinets ir atbalstījis Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iniciatīvu, ka personu apliecinošu dokumentu, kuram beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot vēlēšanās.
P.S. Ar grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas stājas spēkā 1. septembrī, pagarināta personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID karte) kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana līdz 2023.gada 30.aprīlim. Izmaiņas arī nosaka, ka Latvijā izsniegtus pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošus dokumentus, kuriem no 2020.gada 1.marta beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz nākamā gada 30.aprīlim. Grozījumi personu apliecinošu dokumentu likumā veikti, lai nodrošinātu personu tiesību aizsardzību, kā arī, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos, kur personām jānodrošina iespēja tajās piedalīties, skaidrots likumprojekta anotācijā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem uz 4.augustu no 2020.gada 1.marta līdz 2022.gada 4.augustam derīguma termiņš bija beidzies 26 661 Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošs dokuments, kura vietā nav saņemts jauns dokuments, un personas rīcībā nav neviena personu apliecinoša dokumenta, bet kopumā līdz 2023.gada 30.aprīlim tas būs beidzies 301 034 dokumentiem. Šāda situācija radusies tādēļ, ka kopš 2020. gada saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, kad periodiski valstī tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ar to saistītie ierobežojumi, iestājās iepriekš neparedzēti apstākļi, kas būtiski ietekmēja gan PMLP klientu apkalpošanas kapacitāti, gan personu iespēju ierasties un noformēt personu apliecinošu dokumentu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Jūs šo lēmumu atbalstāt?
-Jā, noteikti būs vēlētāju daļa, kuri varēs izmantot šo iespēju.
Savulaik masu medijos atzināt, ka zemā vēlētāju aktivitāte ir satraucoša un jāuzklausa eksperti, kā mazināt balsstiesīgo apātiju, tostarp atgādinājāt, ka CVK pamatpienākums tomēr ir informēt par balsošanas kārtību... Kas, Jūsuprāt, vajadzīgs – burkāns vai pātaga?
-Mēs pētām, ko vēlētāji domā pirms un pēc vēlēšanām. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tendence samazināties vēlētāju aktivitātei saglabājas. Kā aktivitāte krītas? Piemēram, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 5.Saeimas vēlēšanās mums bija 89,9% vēlētāju līdzdalība. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2018.gadā tie bija 54,60%. Tas nozīmē, ka apmēram trīsdesmit gadu laikā aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Pēdējais satraucošākais bija rādītājs pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Protams, nav objektīvi salīdzināt pašvaldību un Saeimas vēlēšanas, tomēr jāsecina, ka kritums, atkārtošos, bija dramatisks, kad aktivitāte nokrita līdz 34%. Arī valdības līmenī tam pievērsa uzmanību, turklāt Ministru prezidents uzdeva pētīt šos iemeslus. Zinu, ka pētījumi ir arī notikuši. Mēs mērām noskaņojumu, bet mums nav kapacitātes padziļināti pētīt iemeslus. Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, februārī uzdevām jautājumu, kas varētu vēlētājus motivēt, lai piedalītos vēlēšanās? Būtiskākās atbildes jeb iemesli ir: lai ievēlētie deputāti un partijas pilda savus priekšvēlēšanu solījumus; lai vēlētājiem ir tiesības atsaukt savus deputātus, kuri slikti strādā vai zaudējuši uzticību; lai vēlētājiem ir pārliecība, ka valstī kaut kas mainīsies. Var izvirzīt hipotēzi, – ja šo varētu īstenot, tad cilvēki aktīvāk piedalītos vēlēšanās.
Kam par to jāparūpējas?
-Tas ir komplekss jautājums, un nebūs vienas pareizas atbildes. Šķiet, ir trīs galvenie virzieni, ko vajadzētu un varētu darīt, lai, iespējams, šo tendenci apturētu. Viens, kas izriet no šīm atbildēm, – pašām partijām, partiju apvienībām un deputātu kandidātiem tas ir jāapzinās. Ja viņi vēlas, lai vēlētāji iet balsot, acīmredzot viņiem kaut kas savā uzvedībā ir jāmaina.
Pieļauju, ka ir partijas, kas to nekad nevēlēsies?
-Tas vienmēr tā būs, bet mēs runājam par teorētiskām iespējām. Es nesaku, ka viss būs iespējams. Otrs virziens ir izglītība, jo, runājot par šīm problēmām diskusijās, pēdējoreiz “Lampā” nonācām pie secinājuma, ka atslēga ir kaut kur izglītības sistēmā. Piemēram, jauniešiem skolās virspusēji paskaidro, ko nozīmē vēlēšanas demokrātiskā valstī. Jā, viņiem pastāsta, ka mums ir parlaments, kādas ir galvenās iestādes, bet tas ir vispārīgi. Nepastāsta, ka varbūt nevajag no vēlēšanām gaidīt brīnumus – reālistisku izpratni neiemāca. To mēs arī redzam aptaujās, ka vēlētāji katrās vēlēšanās notic politiķu solījumiem un pēc vēlēšanām, kad šos solījumus nevar izpildīt objektīvu iemeslu dēļ, jo mums ir proporcionāla vēlēšanu sistēma, neizpaliek vilšanās. Būsim godīgi, nekad nebūs tā, ka uzvarēs mana partija ar 51% balsu pārsvaru. Ja es aizgāju balsot un deputāti neizpildīja to, ko solīja, tad esmu apvainojies un uz vēlēšanām vairs neiešu. Šāda vairāk vai mazāk ir mūsu politiskās nezināšanas tendence, jo no politiķiem un valdības gaidām to, ko tautas kalpi nemaz nevar izpildīt. Proporcionālā vēlēšanu sistēma vienmēr nozīmēs to, ka ievēlētām partijām būs jāsadarbojas savā starpā, jāveido koalīcijas, kas ļaus sasniegt kaut kādus svarīgākos, bet ne visus mērķus. Tāpat diskusijās izskanēja interesants fakts, ka ne visās skolās ir skolēnu pašpārvaldes, kas ir iespēja jau skolā trenēties pārvaldi – ko tu vari, ko tu nevari ietekmēt. Tad, iespējams, mēs mazinātu šo balsot iet nevēlēšanās tendenci, šo nogurumu vai šo apvainošanos, ka eju vēlēt gadu no gada, bet nekas nemainās. Tātad, pirmkārt, izglītība. Otrkārt, ir kaut kādas lietas, kuras vienmēr var uzlabot vēlēšanu kārtībā, vēlēšanu sistēmā.
Intervijās neslēpjat, ka ir iepauzēta ideja par e-vēlēšanu ieviešanu. Tāpat esat pavēstījusi: “... lai gan jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemta attiecīga koncepcija par nepieciešamību virzīties uz elektronisku vēlēšanu ieviešanu, pēdējā laikā nekāda virzība tuvāk šim mērķim nav notikusi.” Tāpat minat galvenos iemeslus: bažas par kiberdrošību un nespēja nodrošināt pilnīgu balsošanas aizklātību, kas ir būtisks demokrātijas elements.
-Ja mēs salīdzinām vidi, cik viegli vai sarežģīti bija noorganizēt vēlēšanas pirms trīsdesmit gadiem un šobrīd, tad skaidrs, ka visur ir ienācis IT. Mums ir divas vēlēšanu sistēmas: viena – CVK vadības sistēma, ko izmantojām vēlēšanu iecirkņos, lai padarītu informāciju publiski pieejamu; otra – elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas ir Pilsonības un migrācijas pārvaldes informācijas sistēma, ko izmantojam vēlēšanu iecirkņos. Šobrīd CVK uz vēlēšanu laiku mums ir trīs IT speciālisti, kaut gan parasti strādā divi, kas ir nepietiekami.
Bet vēlmju līmenī ir seši?
-Šo vēlmi politiķi pagaidām nav sadzirdējuši.
Piepildījusies Jūsu jūnijā izteiktā prognoze, ka Saeimas vēlēšanām pieteiksies līdz divdesmit partiju vai vēlētāju apvienību saraksti. Vai esat gaišreģe?
-Nevēlos piesavināties cita laurus, tas ir mūsu kolēģis Ritvars Eglājs, kurš ļoti ilgi strādā CVK. Viņam patīk skaitļi un statistika, tā ir viņa prognoze.
Kāda ir Jūsu prognoze, kad Latvijā ieviesīs elektronisku vēlēšanu sistēmu?
-Nepareizi ir saukt par e-vēlēšanu sistēmu. Tas ir balsojums internetā. Tā ir terminoloģija, kuru zina IT speciālisti. Kāpēc mums vajadzīgi IT darbinieki? Pavasarī pieņēma lēmumu, ka vietējos referendumos varētu pirmo reizi izmantot šo interneta balsojuma sistēmu, lai pārliecinātos, kā tā strādā, kā arī saprastu, cik liela nozīme ir tiem argumentiem, ka balsojums internetā vēlētājus aktivizēs. Tas ir jāievieš līdz 2024.gada 1.janvārim. Šis varētu būt pirmais solis ceļā uz interneta balsošanu. Valsts mērogā, ja neparādīsies kardināli jauns risinājums, manuprāt, ātri to īstenot nevarēs.
Jāgroza Satversme, lai atrisinātu drošības un aizklātības jautājumus?
-Ir vairāki aspekti. Ja ir daudz naudas, tad, iespējams, var atrisināt jautājums, kas saistīti ar kiberdrošību. Lielākais uztraukums ir par balsošanas aizklātumu un drošību. Ir pilnīgi skaidrs, ka balsojums internetā nav pilnīgi aizklāts. Bet arī tas ir jautājums. Iespējams, tie cilvēki, kuri vēlas balsot internetā, būtu ar to mierā. “Es arī uz ielas varu pateikt, par ko es balsošu,” iespējams, teiktu viņi. It kā viss kārtībā! Tomēr tad sanāk kaut kādā ziņā atkāpties no tā principa, kas kļuvis par stūrakmeni, ka vēlēšanām jābūt aizklātām. Iespējams, par to politiķi un sabiedrība varētu vienoties. Otrs aspekts ir sliktāks Latvijas apstākļos – iespējamā balsu pirkšana.
Tā ir Jūsu atbildības sfēra?
-Ar priekšvēlēšanu aģitācijas vērtēšanu nodarbojas citas iestādes atkarībā no tā, kurā vietā tā notiek. Vēlēšanu iecirknī to bez problēmām var uzraudzīt, bet ir jau citi aģitācijas veidi, kā, piemēram, slēptā reklāma, ko uzrauga KNAB.
Kādā intervijā Jūs minējāt, ka ¼ daļa zvanu vēlēšanu laikā ir par aģitācijas jautājumiem?
-Jā, tas jaušams vēlēšanu dienā. Pārsteidz, ka cilvēki nereti aģitāciju uztver kā sliktu lietu. Aģitācija ir veids, kā partijas komunicē ar vēlētāju. Jā, protams, jābūt vienlīdzīgiem nosacījumiem. Man liekas, ka aģitācija motivē sabiedrību būt aktīvākai. Bet cilvēki dažreiz domā citādāk: “Ja aģitācija ir par to sarakstu, ko es atbalstu, tad viss ir kārtībā. Bet, ja aģitē konkurents, tad par to ir jāpasūdzas.” Tad neizpaliek lielas kaislības.
Pirms desmit gadiem toreizējais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Balvos jautāts, vai līdz referendumam, viņaprāt, iespējamas provokācijas jeb absurdas informācijas izplatīšana, kā, piemēram, par CVK pildspalvām, kuru tinte pēc dažām stundām izdzēšas, atzina: “Diemžēl prātu jaukšanai izspēlē arī tādus pekstiņus – cilvēki to nopietni neuztver.” Vai gaidāmi pekstiņi Saeimas vēlēšanās?
-Šķiet, tas bija valodas referendums ar sakaitētu atmosfēru. Mūsdienu iezīme ir dezinformācijas izplatīšana, kuru pēc tam ļoti grūti pierādīt un atspēkot. Jo izglītotāks vēlētājs, jo viņš savādāk to uztvers. Tāpat mūsdienās vēl ir videorullīši, kas nāk no citām valstīm. Līdz galam neizprotu, kur tur ir lielā problēma. Šajās vēlēšanās aicinām vēlētājus nākt ar savām pildspalvām, jo tas ir arī drošāk no epidemioloģiskā viedokļa.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā lasāms, ka Jūsu svarīgākais uzdevums ir turpināt iesākto, nodrošinot Latvijā godīgas, brīvas, mūsdienīgas un drošas vēlēšanas. Par savām prioritātēm priekšsēdētājas amatā izvirzījāt tiešsaistes balsotāju reģistra izveidi un ieviešanu vēlēšanu iecirkņos, mūsdienīgu balsošanas risinājumu attīstīšanu, lai ikviens vēlētājs varētu piedalīties vēlēšanās sev ērtā veidā, atalgojuma paaugstināšanu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, vēlēšanu drošības risinājumu pilnveidošanu, vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku apmācību, vēlētāju informēšanu un izglītošanu. Kā veicas?
-Labā ziņa ir tā, ka komisijas locekļiem ir paaugstinātas likmes. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bijām jau zem minimālā atalgojuma likmes, šķiet, EUR 2,70 komisijas locekļiem. Tagad seši eiro. Tiesa, pirms nodokļu nomaksas. Darba stundu tarifa likmes pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņa komisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem un komisijas locekļiem, kuri nodrošinās 1.oktobrī gaidāmo 14.Saeimas vēlēšanu sagatavošanu un norisi, iesniedzām pagājušā gada pavasarī. Tagad jau ir cita ekonomiskā situācija, kaut gan labi, ka vismaz tik.
Vai CVK plāno apmeklēt reģionus?
-Jā, kādreiz braucām arī uz Balviem. Covid laiks mūs ir iemācījis strādāt attālināti, ko arī veiksmīgi darām. Mācību ziņā jāsaka, ka attālinātās mācības palīdz izstāstīt vairāk vienu un to pašu. CVK ir ļoti maza iestāde, un lielais darba slogs gulstas uz reģionu vēlēšanu komisijām. Mums, kā likumā rakstīts, jākontrolē vienveidīga likumu izpilde.
Atļaušos citēt Balvu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ivara Logina teikto: “Viņa ir forša un gudra meitene. Malacis! Šķiet, radi nāk no Litenes. Ko novēlēt? Lai nebūtu pārsteigumu, lai politiķiem neizpaliek politiskā kultūra.” Kāds ir Jūsu komentārs?
-Patiesi Ivaru pazīstu ļoti sen. Mēs visi sev novēlam izturību, kas ir pats svarīgākais vēlēšanu laikā. Mūsdienu vēlēšanu vide vairs nav prognozējama, kā bija agrāk. Piemēram, sociālajos tīklos tie, kuriem nav nekādas izpratnes par vēlēšanām, var sarakstīt jebko. Agrāk pamatā strādājām ar žurnālistiem – viņiem ir profesionālā ētika, viņi noskaidro faktus. Savukārt internetā pārsūta ziņas greizas un nepareizas. Tepat netālu notiek karš, un, iespējams, kādam ir vēlme speciāli informāciju sagrozīt un izplatīt. Tas nozīmē to, ka mums būs vajadzīga izturība arī pēc vēlēšanām, jo, iespējams, neizpaliks mēģinājumi apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Ivaram taisnība, ka jābūt politiskai kultūrai. Tāpat Ivaram taisnība, ka mans vectētiņš nāk no Litenes.
Par vēlēšanu dienu runājot... Ja cilvēks saslimis, viņš varēs nobalsot?
-Latvijā cilvēki veselības stāvokļu dēļ izsaukumu uz mājām var pieteikt līdz plkst. 12.00. To var izdarīt divos veidos: palūgt, lai kāds radinieks, kaimiņš vai draugs iecirknī aizpilda iesniegumu, ka balsošana nepieciešama mājās; otrs variants – iesniegumu aizpildīt elektroniski, ja jums ir e-paraksts, un nosūtīt pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Ko darīt, ja slikti paliek plkst. 12.10?
-Ja komisija var pagūt aizbraukt pie vēlētāja, tad to viņa arī izdarīs.
Vai nav laiks mainīt vēlēšanu sistēmu?
-Viedokli par vēlēšanu sistēmu aizņēmos no Cimdara kunga un viņam pilnībā piekrītu. Nav jau tādas ideālas vēlēšanu sistēmas. Jā, mēs varam ieguldīt daudz spēka un laika, lai to nomainītu. Varbūt pirmajā reizē būs kaut kādi uzlabojumi, bet pēc tam...
Jūs vairāk atbalstītu vai neatbalstītu?
-Neesmu objektīva, jo zinu, cik tas būtu sarežģīti. Šajā ziņā vairāk esmu konservatīva – man patīk proporcionālā vēlēšanu sistēma. Nedomāju, ka problēma ir sistēmā. Problēma ir izpratnē, ko tā sistēma var dot vēlētājam un valstij, jo arī šajā sistēmā var daudz ko uzlabot. Piemēram, cilvēku vēlmi darboties partijās – ja tās būtu lielas, tad arī sajūta, ka varu kaut ko ietekmēt, palielinātos.
Vai tā nav utopija?
-Var pateikt visu kaut ko. Esošajā vēlēšanu sistēmā varētu būt mazāki vēlēšanu apgabali. Tāpat esošajā sistēmā deputātu kandidāti var izturēties savādāk, piemēram, lietderīgāk izmantojot valsts piešķirto finansējumu, skaidrojot vēlētājiem, kas un kā.
Kam būtu jābūt celmlauzim?
-Zviedrijas vēlēšanu sistēma ir ļoti līdzīga kā Latvijā. Tur vēlētāju aktivitāte vidēji ir 60-70%. Tas ir vēl viens pierādījums, ka vēlēšanu sistēma nav tā, ar ko var izglābt vēlētāju aktivitāti. Mažoritārās vēlēšanu sistēmās, ko, iespējams, vēlētāji nesaprot, deputāti cīnās par katru vēlētāju balsi, bet vēlēšanās uzvar tikai viens. Tad var būt vēl lielāka vilšanās. Protams, ir jauktās vēlēšanu sistēmas, piemēram, Lietuvā. Neesmu pārliecināta, ka kaimiņvalstī vēlētāju aktivitāte ir kardināli augstāka nekā pie mums. Tāpat ir mīts par interneta balsošanu Igaunijā. “Jā, ja mums tāda būtu, tad gan visi vēlētāji piedalītos vēlēšanās,” izskan viedokļi. Igaunijas pieredze liecina, ka patiesi cilvēki pierod pie ērtībām, taču elektorāts, kurš nebalso internetā, to arī nedara. Piemēram, vēlētāju aktivitāte ir 50% – ja kādreiz internetā nobalsoja 1-2%, tad tagad 30%, bet galarezultātā kopējais cipars nemainās.
Summa nemainās, saskaitāmos mainot vietām...
-Mainās tikai proporcijas.
Kāds ir scenārijs, ja vēlēšanu dienā nojuks internets?
-Saeimas vēlēšanu likums paredz divus balsošanas veidus: parasto, ja sistēma strādā, un balsošanu reģistrācijas aploksnēs. Vēlētājs tāpat varēs nobalsot, bet tas būtu lieks rakstu darbs.
Vai vēlēšanu dienā balsošanas kabīnē ļauts ieiet tikai vienam cilvēkam?
-Vecākiem līdzi drīkst iet bērni. Standarta nosacījums, ko paredz likums, – ja fizisku trūkumu dēļ cilvēks nevar pats nobalsot, tad palīgā var nākt uzticības persona. Tiesa, tas nevar būt vēlēšanu komisijas pārstāvis. Šis nosacījums nav jauns.
Ko novēlat vēlēšanu komisijām?
-Arī man pašai tas ir aktuāli, kā jau minēju, izturība. Tāpat nepazaudēt vēlmi atkal pieteikties darbam vēlēšanu komisijā nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024.gadā.

Neesiet viegli nopērkami!

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse medijos paudusi viedokli, ka atsevišķu politisko spēku piedāvājums 14. Saeimas vēlēšanām ir diezgan bēdīgs: “Ja ir partijas, kas uzskata, ka tās var kandidēt vēlēšanās, kur programmās ir viens vārds ierakstīts, kur sarakstā ir 28 vai 31 cilvēks, tas tikai parāda, ka – vai nu partija Saeimas vēlēšanas uzskata par zināmu teātra skatuvi, kur uz brīdi pagreznoties, vai arī cilvēki vienkārši nenovērtē, cik nopietni tas ir.” Jāpiebilst, ka profesore TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja, ka satraucošs faktors ir arī kandidātu izglītības līmenis, tāpēc būtu nepieciešams ieviest zināšanu pārbaudes testu. Taujāta, vai tas ir reāli, politoloģe atgādina, ka Latvijā ir obligāta pamatskolas izglītība: Tad formāli nekas nav pārkāpts, valstiski šāds pārbaudījums varētu pamatīgi satricināt ne tikai partiju pamatus, bet pat visas vēlēšanu sistēmas būtību. Arī Satversme to neparedz, tas ir vairāk par partiju atbildību, cik nopietni tās vērtē savus kandidātus un vai tādu kandidātu izvēli var uzskatīt par nopietnu un godpilnu attieksmi pret savu vēlētāju. Varu teikt, – kandidāti, vismaz šobrīd esiet mierīgi, partijas pārbaudi nepieļaus.”

Kā un vai var ietekmēt vēlēšanu aktivitāti?
-Vēlētāju līdzdalību lielā mērā noteiks tas, cik reāli un pamatoti ir tas, ko piedāvās savā darbībā partijas un kādā formātā uzrunās vēlētāju. Ir iestājies pagurums no saukļiem par mūžīgo paciešanos un ziedošanos, kas nav redzama valsts augstāko amatpersonu darbībā, gan arī savstarpējā politiskā lamāšanās, kas robežas ar rupjību, kas darbojās 13.Saeimas priekšvēlēšanu laikā.
Intervijās Jūs secināt, ka vēlētājiem izvēle būs samērā grūta. “Izlasot visas programmas, cilvēkam var iestāties pagurums, jo tur ir tik daudz sasolīts, sarakstīts un tik daudz nereālu lietu, ka var zust ticība, ka var kaut kas valstī mainīties," norādījāt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma". Kas, Jūsuprāt, jāņem vērā, izdarot izvēli, par ko balsot?
-Vēlētājam ir jācenšas saprast, cik reāli ir materiālie solījumi, jo daudzi ir nākotnes formātā ar domu par četriem, bet konservatīvo gadījumā – pat par desmit gadiem. Neļauties ar latviešu valodu, kas ir ļoti svarīgs jautājums, piesegt ekonomisko neizpratni un nespēju sakārtot izglītības sistēmu. Neticēt partijām, kad tās sola darīt to, ko dara pašvaldībās – brīvpusdienas skolās, celt dzīvojamās mājas un dzīvokļus vai arī sagatavot 5000 IT speciālistu. Šādi solījumi parāda, ka partijas uzskata vēlētāju par viegli apmānāmu un, pat gribētos teikt, viegli nopērkamu. Vajag lasīt programmas, lai redzētu partijas attieksmi un godaprātu. Tikpat svarīgi ir palasīt datus par deputātu materiālo situāciju – kā mainījusies materiālā labklājība deputēšanas laikā vai arī ar kādu parādu bagāžu kandidāts dodas uz vēlēšanām.

Ko darīt, ja ir aizdomas?

Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par slēpto aģitāciju, administratīvo resursu izmantošanu un citiem pārkāpumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina nekavējoties ziņot iestādei. To iespējams darīt vairākos veidos, t.sk. anonīmā veidā bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”, zvanot KNAB uzticības tālrunim 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Mudina nesēdēt mājās

Balveniete Anna Leišavniece ar vēlēšanām uz ‘tu’ ir jau 16 gadus. Viņa ir bijusi Kubulu 11.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja, Balvu pilsētas 3.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja un daudzu jo daudzu novada vēlēšanu komisiju locekle, tostarp 2021.gada pašvaldību vēlēšanās. Viņa joko, ka laiki, kad nobalsoja 99,99% vēlētāju, sen ir pagājuši. “Padomju laikos bija arī zināms un noteikts, kurš būs pirmais balsotājs,” viņa piebilst.

Šķiet, A.Leišavniece varētu stundām ilgi stāstīt par vēlēšanu gaitu, semināriem un daudziem citiem interesantiem faktiem, kā arī sastaptiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, Arni Cimdaru, kurš nu jau noraugās no mākoņa maliņas. Viņa ir apkopojusi un saglabājusi arī vēsturiskus materiālus, arī presē publicētos rakstus. Piemēram, 1999.gada 3.marta laikrakstā “Vaduguns” Arnis Cimdars teic: “Man ļoti garšo zemenes. Bet, kad eju zvejot zivis, ņemu līdzi sliekas... Tas nozīmē, ka, ejot vēlēt deputātus, ikvienam jāzina, par ko viņš vēlēs, ko vēlēšanu iecirknī darīs.” Vēl kāds interesants fakts, par ko raksta “Vaduguns” 2002.gada 7.decembrī: “Divus mēnešus pēc 8. Saeimas vēlēšanām Nastrovas ezera krastā tika sadedzinātas Balvu rajona vēlēšanu zīmes.” Interesanti, ka tolaik žurnālisti secināja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars tikai divreiz ir piedalījies zīmju iznīcināšanas procesā. “Tikai un vienīgi Balvos. Balvu rajona vēlēšanu komisijas mani neaizmirst arī pēc vēlēšanām,” viņš tolaik atzina.
Pirms gandrīz divdesmit gadiem A.Leišavniece intervijā pieļāva, ka padomju laikos balsojuši arī mirušie: “Ikvienas vēlēšanas sākās ar PSRS himnas noklausīšanos. Jau pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas bija zināms, kas balsos pirmais. Parasti tas bija kāds darba pirmrindnieks – kombainieris, slaucēja vai cūkkopējs, kurš pateicās partijai un valdībai par doto iespēju strādāt un celt komunismu. Protams, cēlās runas tekstu pirms tam sagatavoja un apstiprināja partijnieki. Uz vēlēšanām varēja neierasties tikai mirušie un sutočņiki – tie, kuri bija arestēti. Tas gan neizslēdz iespēju, ka arī mirušie nobalsoja. Ik pēc noteikta laika no rajona izpildkomitejas mums zvanīja un jautāja: “Cik iedzīvotāju nobalsoja? Kāds ir darbaļaužu noskaņojums? Ak, 60%. Kāpēc tik maz?” Atbildējām, govis slauc. Pēc stundas, kad atskanēja kārtējais zvans, mēs lepni ziņojām, ka nobalsojuši, piemēram, jau 80% vai 90% vēlētāju, jo govis, tā teikt, jau ir izslauktas. No kurienes uzradās šie skaitļi? Paskatījāmies griestos un nosaucām.”
Viņa atzīst, ka dažas tradīcijas nav peļamas arī mūsdienās. Piemēram, ziedu pasniegšana tiem, kuri pirmo reizi balso, vai arī dažādie pasākumi vēlēšanu dienā – mūzika, kino rādīšana. Pirms 2022.gada vēlēšanām viņa uzsver, ka vēlēšanas brīvā Latvijā patiesi ir demokrātiskas. Jāpiebilst, ka pirms 9. Saeimas vēlēšanām CVK komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Annai pasniedza Atzinības rakstu par profesionālu darbu vēlēšanu komisijā daudzu gadu garumā. Tolaik vasarā viņa nosvinēja 70 gadu jubileju un vēlēja ikvienam Latvijas pilsonim saņemties, padomāt un doties uz vēlēšanu iecirkni nobalsot. “Tas ir iemesls iziet no mājas, satikt cilvēkus, paust savu attieksmi par mūsu ikdienu un lemt par to, kā dzīvosim tālāk,” joprojām uzskata Anna Leišavniece.

Gala vārdu saka vēlētājs

Balvu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ivars Logins nu jau 25 gadus aktīvi līdzdarbojas visās vēlēšanās. Jautāts, kas viņu mudina to darīt, Ivars atzīst, ka uz to nav nemaz tik viegli atbildēt: “Pirmkārt, vēlēšanu process ir interesants. Otrkārt, ir vēlme, lai tas notiktu godīgi, lai nebūtu nekādu mahināciju – lai vēlētājs būtu tas, kurš saka galavārdu, nevis vēlēšanu komisija.” Viņš informē, ka, tāpat kā līdz šim, tam, kam jābūt vēlēšanu iecirknī, viss tiks nodrošināts: “Mūsu novadam vēlēšanu organizēšanai atvēlēti gandrīz 89 000 eiro.”

Vai finansējums ir pietiekams?
-Kopumā summa ir lielāka nekā agrāk. Arī stundu likmes ir paaugstinātas. Daži mēdz teikt, ka tā ir par mazu. Jāatgādina, ka tā nav mēnešalga, bet samaksa par noteiktām darba stundām un dienām.
Kā veicas ar vēlēšanu iecirkņu komisiju nokomplektēšanu?
-Pilsētā ar to nekad nav bijušas problēmas. Tiesa, tādas bija laukos, tomēr visus jautājumus esam veiksmīgi atrisinājuši. Nosacīti jaunāka komisija būs Bērzkalnē un Lazdulejā. Jā, mums nav rezervju.
Būs aizstājēji, ja kāds izies no ierindas?
-Pagājušajās vēlēšanās arī bija šādi gadījumi, tomēr vēlēšanu komisijas operatīvi atrada un uzrunāja cilvēkus, kuri savu darbu arī godam pildīja.
Vai iecirkņu vēlēšanu komisijas ir gatavas darbam?
-Jā, kaut gan vēl ir daudz darāmā. Tad, kad būsim saņēmuši visus vēlēšanu materiālus, novirzīsim tos iecirkņiem, kā arī vēlreiz pārrunāsim aktuālākos jautājumus.
Kas satrauc novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju?
-Satrauc, kāda būs epidemioloģiskā situācija vēlēšanu dienā. Ceru, ka nebūs nekādu striktu ierobežojumu.
Protams, nevar salīdzināt vēlēšanu procesu tagad un pirms 10-20 gadiem. Un tomēr?
-Viennozīmīgi ar IT attīstību ir notikusi modernizācija. Tagad arī vēlēšanu gaitas žurnāls ir elektronisks, un tā informācijas lielākā daļa, kas tur tiek ierakstīta, automātiski aiziet arī uz vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokolu. Kādreiz neizpalika aizvainojošas replikas, ka nav svarīgi, kā balso, bet svarīgi, kā saskaita. Tiem, kuriem ir šādas aizdomas, noteikti jāpiesakās vēlēšanās kā novērotājiem. Tāpat jāatgādina, ka šobrīd jau ir daudz iecirkņu, kur elektroniski apstrādā vēlēšanu zīmes. Šeit nevar būt runa, ka var notikt kaut kādas mānīšanās.
Elektroniskā apstrāde vērtējama ar plus vai mīnus zīmi?
-Tas ir labi, jo tā ir drošība, ka komisija kaut ko nepareizi saskaitīs. Otrkārt, materiāli, kas ir ieskenēti, saglabājas. Ja ir kaut kādas pretenzijas, tad vēlēšanu zīmes nav jāskaita no jauna, jo var paņemt ieskenēto materiālu.
Padomju laikos bija zināms, ka nobalsos 99,9% vēlētāju. Kā ir šodien, kā būs 1.oktobrī?
-Nē, mēs nezinām ne to, kas pirmais balsos, ne to, cik liela būs vēlētāju aktivitāte. Turklāt vēlēšanu komisiju pārstāvju alga nav atkarīga no tā, cik aktīvi būs vai nebūs vēlētāji. Komisija savu darbu būs veikusi, ja nobalsos kaut vai 5% balsstiesīgo pilsoņu.
Patiesi vēlētāju aktivitāte nav komisiju atbildības sfēra, tomēr vai cilvēcīgi nešķiet labāk, ka mēs esam aktīvi un atbildīgi par savu valsti?
-Jebkuram normāli domājošam cilvēkam Latvijā būtu jāsaprot, ka nedrīkst neiet uz vēlēšanām. Dalība vēlēšanās arī ir politikas veidošanas process. Vienmēr jāatceras, – ja es neaiziešu uz vēlēšanām, būs kāds, kurš aizies un, iespējams, nelabvēlīgi ietekmēs valsts drošību.
Vai tante Krišjāņos nobalsojot vai nenobalsojot var ietekmēt politiku?
-Jā, plus otra, plus trešā tante, un būs jau tūkstotis balsu. Ja atceramies Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās aktivitāte bija maza, tad ievēlēja deputātus, kuri daudziem joprojām nav pieņemami.
Vai laika apstākļi var ietekmēt aktivitāti?
-Tā nevajadzētu būt. Ceru, ka tā, neatkarīgi no laika apstākļiem, uzlabosies, liekot uzsvaru uz reāli domājošiem cilvēkiem, nevis tādiem, kuri paļaujas uz dezinformāciju. Jāsecina, ka kaut kur pa kaktiem šī tendence parādās. Vēlreiz aicinu domāt un būt aktīviem! Nedod Dievs, ka vēlēšanās uzvar pret Latviju naidīgi noskaņoti politiķi.
Vai ir kādas vēlēšanas, kas īpaši palikušas atmiņā?
-Jā, notikumi Kubulos.
Atklājiet, kas tur notika?
-Domāju, ka tā bija politiskā cīņa. Tobrīd politiķi izteikti lūkojās, kādā krāsā iekrāsojas rajons, piemēram, zaļā, oranžā vai kādā citā. Vairāk tā bija politiskā versija.
Vai 2022.gadā iespējama balsu pirkšana?
-Ja ir pieprasījums, tad ir piedāvājums. To, iespējams, izskaust pilnībā nevar, tomēr viennozīmīgi tas iet mazumā. Vēlētāji ar katru gadu kļūst gudrāki, nav tik viegli ietekmējami. Tomēr nav izslēgts, ka neizpaliks atsevišķi gadījumi.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa “Vadugunij” atzina, ka vēlēšanu dienā neizpaliek telefona zvani par iespējamiem pārkāpumiem. Kā ir mūspusē?
-Tie ar katru gadu sarūk. Ir maldinoši zvani, un parasti, ja zvanītājs ir anonīms, izvērtēju – ir vai nav pamats kaut ko darīt tālāk.
Kā atsijāt viltus zvanu no, iespējams, reālas sūdzības par reālu pārkāpumu?
-Vēlēšanu iecirkņos ir izvietoti atbildīgo iestāžu numuri, kā arī paskaidrojumi, kur zvanīt un kādos gadījumos.
Ar ko šīs vēlēšanas atšķirsies no citām?
-Šīs būs otrās vēlēšanas ar elektronisko vēlētāju reģistru, kad var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Nekas īpaši jauns tas nav – sistēma ir vienkāršāka, tāpat kā balsošanai ārzemēs pa pastu.
Tas, ka pasē nebūs spiedoga, ir labi vai slikti?
-Labi. Pirmkārt, nebūs jātērē nauda spiedogiem. Otrkārt, pases lappuses netiek aizpildītas. Arī kontrole ir vieglāka.
Ir izskanējusi versija, ka Jūs studējāt kopā ar Cimdaru?
-Vienā augstskolā katrs studējām savā fakultātē. Mūsu ceļi mijās tad, kad darbojāmies studentu vienībās.
Savulaik CVK apmeklēja reģionus...
-Būt kopā ir labāk, tomēr jāņem vērā cilvēkresursi. Tas paņem daudz laika, arī līdzekļu. Sākoties pandēmijai, tikšanās notiek neklātienē, kas ir daudz ātrāk un efektīvāk.
Vai ir bijuši gadījumi, kad izskan pārmetumi, ka novada vēlēšanu komisijas vadītājs ietekmē vēlēšanu rezultātus?
-Nē, tādi nav bijuši, turklāt rezultātus mēs nevaram ietekmēt.
Savulaik vēlēšanu aploksnes vienā Balvu iecirknī sacirta ar cirvi. Kā tas notiek mūsdienās?
-Tagad nogriež aploksnei maliņu.
Kāpēc apmeklējat visus vēlēšanu iecirkņus?
-Lai būtu pārliecība, ka tur viss ir kārtībā. Ja kāds apgalvo, ka nav, tad varu oponēt: “Es tur biju.” Atgādināšu, ka vēlēšanu novērotājus nevajag uztvert skeptiski, jo tie ir mūsu palīgi.
Kāda, Jūsuprāt, tomēr būs vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās?
-Grūti pateikt. Gribētos, lai būtu virs 50%. Vietējiem cilvēkiem svarīgākas ir pašvaldību vēlēšanas, otrajā vietā – Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanu komisijas pārstāvjiem novēlu veselību un izturību! Ir bijuši gadījumi, kad balsot atnāk iereibušas personas, kuras bravūrīgi nomet pasi uz galda. Uzskatu, ka vēlēšanu kultūra uzlabojas. Vēlēšanu komisijai nav jāsatraucas, ja veidojas rinda. Viņiem jāizdara savas darbs – jāizsniedz vēlēšanu zīmju komplekts un vēlēšanu aploksne. Vēlēšanu zīmes vēlreiz jāpārskaita gluži kā veikalā, precīzi izdodot naudu. Ir jāpārliecinās, ka izdod visas vēlēšanu zīmes!
Nereti cilvēki pēc vēlēšanām atzīst, ka viņam bijuši divi favorīti un tikai vēlēšanu iecirknī pieņemts galīgais lēmums...
-Arī veikalā ir izvēle, piemēram, 2-3 veidu kurpju pāri. Un pēkšņi mēs pieņemam lēmumu, ka gribam tās un ne citas. Vienas kurpes taču bija jānopērk!

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

*Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.