1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
06-10-2022
Vārdadienas šodien: Daumants, Druvvaldis

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (23.09.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Prezidentu uzrunas varas maiņas mijā

 

Par politiķi nepiedzimst, par to kļūst, balstoties uz skolā un augstskolā iegūtajām zināšanām un iepriekšējo dzīves pieredzi. Kā izaudzināt labu politiķi? Kur nākamie Saeimas deputāti apgūst pirmās politiskās retorikas un komunikācijas prasmes, kā veidojas viņu domāšana, kur rodas pirmā organizatoriskā pieredze? Visticamāk – mācoties skolā. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka kāds no tagadējiem skolu pašpārvalžu prezidentiem nākotnē vadīs mūsu valsti, noteiks tās politisko kursu un izlems tautas likteni. Tuvojoties 14.Saiemas vēlēšanām, ar interesi uzklausījām Zemgales, Vidzemes, Latgales un Kurzemes vispārizglītojošo skolu prezidentu uzrunas un pārdomas – kāpēc jāiet balsot, kā kļūt par tautas mīlētu un cienītu politiķi, kā arī viņu vērtējumu Latvijas Republikas 13.Saeimas darbam un novēlējumus topošajiem 14.Saeimas deputātiem. Sarunā piedalījās nu jau bijusī Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidente SIMONA ZAREMBA, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente EVELĪNA JANSONE, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidents JĒKABS PIKŠĒNS un Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidente SANDIJA SPUNDIŅA. Savukārt viedokli par to, kas jāiemācās jaunietim, lai nākotnē varētu prasmīgi vadīt valsti, pauda Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs MĀRTIŅŠ DAUGULIS.

Kādi bija jūsu priekšvēlēšanu kampaņas galvenie etapi?
E.JANSONE: – Parasti, lai kandidētu uz pašpārvaldes prezidenta amatu, skolēnam jāpārvar divas vēlēšanu kārtas, proti, jātiek ievēlētam skolēnu pašpārvaldē, pēc tam pašpārvaldes dalībnieki balso par prezidentu. Diemžēl iepriekšējā mācību gadā pašpārvaldes vēlēšanās skolēnu aktivitāte nebija tik liela kā iepriekš, tāpēc pirmā kārta izpalika. Arī uz prezidenta amatu nebija daudz kandidātu. Lai pārliecinātu skolēnus par savu atbilstību amatam, sagatavoju nelielu runu par savu motivāciju un plāniem, kurus vēlos īstenot nākamajos gados.
S.ZAREMBA: – Galvenie priekšvēlēšanu etapi bija: priekšvēlēšanu aģitācija, sevis prezentēšana un debates ar vēlētājiem. Pēc tam sekoja pašas vēlēšanas, kurās katram skolēnam un skolotājam bija iespēja balsot par kādu no pretendentiem. To darīja kā īstās vēlēšanās, saņemot vēlēšanu biļetenu, uzrādot skolēna apliecību (pases vietā), dodoties uz vēlēšanu kabīni un tad savu lapu iemetot vēlēšanu urnā. Pēc visa tā komisija saskaitīja balsis un paziņoja rezultātus.
J.PIKŠĒNS: – Mūsu ģimnāzijā vēlēšanas norit nedaudz citādāk. Vispirms kandidāti izsaka savu vēlmi piedalīties vēlēšanās, tad skolēni nobalso par saviem favorītiem, no kuriem nākamo prezidentu ievēl dome. Kandidāti neveido kampaņas, bet gan balstās uz to, cik aktīvi un ievērojami ir darbojušies iepriekšējos gados.
S.SPUNDIŅA: – Sākumā katrs skolēns, kurš vēlējās kandidēt, pieteica savu kandidatūru uz prezidenta amatu. Pēc divām nedēļām notika sēde, kurā katrs pretendents stāstīja, kāpēc tieši viņš būtu vislabāk piemērots šim amatam. Sēdē piedalījās pašpārvaldes dalībnieki, skolas direktore un mācību pārzines. Pēc kandidātu prezentāciju noklausīšanās notika balsojums, kuru apkopoja trīs neatkarīgi skolēni.
Kāpēc skolēni par jums balsoja?
E.JANSONE: – Manu panākumu pamatā bija skolēnu uzticība un, strādājot kopā ar mani, gūtā pieredze. Jau kopš 1.klases esmu bijusi aktīva dažādos skolas pasākumos, tos organizējusi un arī piedalījusies. Skolēni jau iepriekš ir redzējuši mani darbojoties projektos un piedaloties olimpiādēs, tāpēc zināja, ko no manis gaidīt. Esmu pārliecināta, ka uzticību radīja tieši tas, ka skolēni jebkurā brīdī var nākt pie manis ar savām idejām un ierosinājumiem, kā arī pieteikties palīgā, jo esmu ne tikai amata pārstāve, bet arī draugs.
S.ZAREMBA: – Diemžēl pirmajā reizē man neizdevās savākt pietiekamu balsu skaitu. Bet tie, kuri nobalsoja par mani, manuprāt, to darīja tāpēc, ka pratu sevi prezentēt un radīt cilvēkos ticību, ka vārdi pārtaps darbos.
J.PIKŠĒNS: – Manu panākumu pamatā bija aktīva iesaistīšanās skolēnu domes darbībā un aktivitātēs iepriekšējos gados. Esmu arī skolas deju kolektīva “Kande” un kora “Tomēr” dalībnieks. Šādā veidā, būdams aktīvs, veidoju kontaktus ar citiem, kļūstot ievērojamāks un atpazīstamāks.
S.SPUNDIŅA: – Tādēļ, ka jau iepriekš aktīvi darbojos pašpārvaldē. Citi redzēja, ar kādu atdevi un prieku pildu sev uzticētos pienākumus, un zināja, ka vienmēr var man uzticēties, kā arī – ja mani ievēlēs, tad degsme tikai augs, un cienīšu visus, ar kuriem strādāju.
Ko solījāt saviem vēlētājiem priekšvēlēšanu kampaņas uzrunās un kurus no šiem solījumiem esat izpildījis?
E.JANSONE: – Lielākā daļa solījumu jau ir izpildīti pagājušā mācību gadā. Tas pārsteidza arī mani, jo visu biju plānojusi izdarīt divu gadu termiņā. Centos ņemt vērā visu skolēnu vēlmes, pirms tam veicot aptauju, kas bija nepieciešama arī projektam “Covid panēmijas seku mazināšana skolēnu vidū”, ko realizēju pirms semestra sākuma. Līdz ar to uzzināju, kā uzlabot skolēnu labsajūtu, atgriežoties skolā, kā arī pasākumu idejas, ko viņi vēlētos. Skolēni gribēja rīkot skolas balli. To noorganizējām mācību gada noslēgumā un organizēsim atkārtoti arī šajā mācību gadā. Notika dažādi skolēnu saliedēšanas pasākumi, atgriežoties pēc attālinātā mācību perioda. Piemēram, “Dažādā nedēļa”, kad katru dienu ģērbāmies atbilstoši kādai tematikai, kā arī “Labo darbu nedēļa” un sporta dienas. Ļoti aktīvi strādājām arī pie skolas “Instagram” profila izveidošanas un uzturēšanas. Plānojam turpināt visas šīs tradīcijas. Tāpat esam sākuši apdrukāt džemperus ar skolas logo. Centos savus solījumus veidot reālistiskus un īstenojamus, lai, atskatoties uz paveikto, rodas gandarījuma sajūta un prieks, ka viss ir izdarīts.
S.ZAREMBA: – Solīju prezentēt skolas vārdu ārpus tās – tika darīts. Solīju uzklausīt pārējos pašpārvaldes pārstāvjus un skolas skolēnus – tika darīts. Solīju darīt visu, kas manos spēkos – tika darīts. Varētu vēl turpināt, jo solīto izpildīju.
J.PIKŠĒNS: – Mans prezidenta amata termiņš sācies tikai šajā mācību gadā, tāpēc solījumu pildīšana vēl priekšā. Solīju uzturēt aktīvu skolēnu domes darbību, rīkot aktivitātes un pasākumus, kamēr skolas ēka atrodas renovācijas procesā, un stiprināt pašpārvaldes un skolas vadības savstarpējās attiecības.
S.SPUNDIŅA: – Solīju uztaisīt grandiozu skolas balli, padarīt skolas ikdienu interesantāku, organizējot dažādas tematiskas dienas. Solīju, ka nekādā ziņa neuztveršu sevi par svarīgāku un augstāk stāvošu personu. Uzreiz visiem teicu, ka mēs visi esam vienlīdzīgi, jo tas man šķiet vissvarīgākais. Dažas lietas izdevās piepildīt. Piemēram, noorganizēt Ziemassvētku tematiskās dienas, “Jautro čību dienas”, Valentīndienas tematisko dienu u.c. Diemžēl jau pēc mēneša prezidenta amatā visi sēdējām mājās un lielas balles rīkot nevarēja.
Kādi, jūsuprāt, ir skolēnu pašpārvaldes prezidenta galvenie uzdevumi un pienākumi?
E.JANSONE: – Vienmēr esmu teikusi, ka īsts līderis nevis norāda uz darāmo, bet iedvesmo darīt vairāk un būt aktīvākiem. Prezidenta galvenie pienākumi ir rūpēties, lai katram skolēnam ir iespēja izteikties, kā arī lai viņš tiktu uzklausīts. Ir ļoti svarīgi ne tikai uzturēt esošās tradīcijas, bet arī veidot jaunas, balstoties uz pašu skolēnu vēlmēm, jo tieši tā ir galvenā skolēnu pašpārvaldes funkcija. Tāpēc prezidenta pienākums ir kļūt par skolēnu balsi un uzticības personu.
S.ZAREMBA: – Galvenie pienākumi ir tādi paši kā ikvienam skolēnam, tomēr viss jāveic ar lielāku atbildības sajūtu, kā arī jābūt vairāk motivētam darīt un iesaistīt citus piedalīties skolas vides veidošanā.
J.PIKŠĒNS: – Vadīt skolēnu domes darbību, uzņemties atbildību par to, kā arī prezentēt un nest savas skolas vārdu izcilā līmenī. Skolas prezidents ir skolas seja, tas ir ļoti svarīgs pienākums.
S.SPUNDIŅA: – Prezidenta vienīgais un galvenais uzdevums ir uzturēt labu komunikāciju starp skolēniem un skolotājiem. Prezidents ir tas posms, kas uzklausa skolēnus un nodod ziņu, ideju skolotājiem, kā arī uzņemas atbildību par pasākumiem, lai viss noritētu gludi.

Vai cīņā par politisko varu ir atļautas jebkādas metodes?
E.JANSONE: – Cīņā par politisko varu ilgtermiņā var uzvarēt tikai patiess godīgums un mērķtiecība. Lai gan mūsdienās arvien populārāks kļūst termins ‘populisms’ un arvien vairāk politiķu iegūst savu ietekmi tieši šādā veidā, tas nevar strādāt ilgtermiņā. Protams, ir solījumi, kurus tauta vēlas dzirdēt, taču kuri vienkārši nav izpildāmi. Šādi strādājot pie savas kampaņas, pēc laika politiķi zaudē ietekmi. Tāpēc arī es, veicot savu darbu, skolēniem solīju to, kas patiešām ir iespējams. Līdz ar to kopā ar pārējiem pašpārvaldes dalībniekiem, atskatoties uz paveikto, varējām sevi paslavēt. Arī skolēni bija apmierināti, un tas ir galvenais. Tāpat uzskatu, ka cīņā par politisko varu pavisam noteikti nav atļauta nekāda veida vardarbība, tautas maldināšana un korupcija.
S.ZAREMBA: – Protams, nē. Neatzīstu kukuļošanas jeb uzpirkšanas metodi.
J.PIKŠĒNS: – Visvairāk es neciešu kandidātus, kuri liekuļo. Nerunāju par nepatiesu solījumu došanu, jo tā savā ziņā ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņām. Liekuļošana ir kaut kas cits. Kad kandidāti, vācot balsis, rāda, ka viņi jau tagad palīdz cilvēkiem, ka jau tagad rīkojas, kaut iepriekš pat galvu nav pagriezuši šo vēlētāju virzienā. Tas, manā skatījumā, ir pazemojoši un nepareizi.
S.SPUNDIŅA: – Nav atļautas visas metodes, jo tas nav korekti un pareizi. Nekad saviem vēlētājiem nesolītu lietas, ko nav iespējams realizēt. Piekukuļot vēlētājus, lai tikai viņi par jums balso, manuprāt, ir zemiski. Tas jau pašā saknē parāda, ka par jums balsot nevajag.
Kādas īpašības raksturo labu politiķi?
E.JANSONE: – Svarīgi, lai politiķis ir izglītots. Ne tieši politikas zinātnēs, bet jomā, par kuru ir atbildīgs. Lai viņam ir ne tikai universitātē iegūta izglītība, bet arī pieredze vai vienkārši interese par doto jomu. Ja ir interese, tad ir arī vēlme zināt vairāk. Starp 14.Saeimas deputātu kandidātiem ir cilvēki tikai ar pamatizglītību. Par to ir vērts aizdomāties. Tomēr pavisam noteikti svarīga ir arī komunikācija ar tautu. Mēs bieži vien nemaz nenojaušam, kas var tikt panākts vienkāršu sarunu ceļā. Protams, svarīgi, lai komunikācija ir godīga, nevis maldinoša. Politiķim ir jābūt motivētam strādāt tautas un valsts labā, nevis savtīgu iemeslu dēļ. Tas bieži liedz viņam kļūt mīlētam un atbalstītam. Vēlos minēt arī izturību – būt politiķim nepavisam nav viegli, jo pastāvīgi esi uzmanības centrā, katrs vārds un solis tiek vērots. Mēs visi esam tikai cilvēki, kuriem gadās pieļaut kļūdas un pateikt ko nepareizu, tomēr politiķu kļūdas tiek pieminētas vēl ilgstoši. Tāpēc ir svarīgi būt izturīgam un, neskatoties un pieļautajām kļūdām, nepadoties, bet strādāt tālāk. Es varētu minēt vēl daudz īpašību, taču mēs lieliski zinām, ka perfektais politiķis neeksistē. Galvenais ir būt empātiskam, strādīgam, godīgam, darboties valsts un tautas interesēs.
S.ZAREMBA: – Laba politiķa svarīgās īpašības ir mērķtiecība, viņam jāprot uzklausīt citus un uzklausīt kritiku. Politiķim ir jābūt komunikablam, ar labām argumentēšanas prasmēm. Viņš nedrīkst baidīties iesaistīties diskusijās, kā arī viņam jābūt patriotiskam.
J.PIKŠĒNS: – Labs politiķis ir nesavtīgs, godīgs un mērķtiecīgs. Politiķis nedrīkst domāt par amatu kā par algu. Ir jāizprot amata nozīme un tas, kādu atbildību viņš uzņemas.
S.SPUNDIŅA: – Vissvarīgākā rakstura īpašība ir godīgums un atklātums. Ja būsi atklāts pret savu tautu, nemelosi un nedramatizēsi situācijas, tad tauta tev uzticēsies. Kā arī jāprot atrast kopīga saikne ar tautu.
Kādi ir jūsu personīgie ieguvumi, esot skolas pašpārvaldes prezidentam?
E.JANSONE: – Lielāko daļu no ieguvumiem apzināšos tikai nākotnē. Šobrīd noteikti varu minēt, ka šī ir lieliska prakse darbā ar cilvēkiem un komunikācijā, jo esmu iemācījusies uzklausīt, atbalstīt un iedvesmot. Tāpat esmu attīstījusi empātijas prasmes, proti, labāk saprotu, ko cilvēki vēlas un kā jūtas, un tas ir ļoti svarīgi, lai kļūtu par ietekmīgu un labu līderi nākotnē.
S.ZAREMBA: – Esmu kļuvusi atvērtāka, komunikablāka. Man vairs nav tik ļoti bail uzstāties plašas auditorijas priekšā.
J.PIKŠĒNS: – Lai gan neesmu vēl pa īstam sācis savu prezidenta darbu, varu izteikt minējumu, ka šis gads amatā būs neatkārtojama pieredze man pašam.
S. SPUNDIŅA: – Laikam lielākais ieguvums ir pieredze un iegūtā jauniešu uzticēšanās.
Vai nākotnē plānojat startēt pašvaldības vai pat Saeimas vēlēšanās?
E.JANSONE: – Mans mērķis šobrīd nav startēt vēlēšanās. Taču, ja radīsies tāda iespēja, neteikšu ‘nē’. Šobrīd vēlos iestāties universitātē un studēt politikas zinātnes, vēlāk – diplomātiju. Tas pagaidām ir galvenais mērķis, kuru ļoti vēlos sasniegt. Šobrīd ir ļoti grūti kaut ko plānot, jo situācija pasaulē nepārtraukti mainās. Tomēr, ja dzīve piedāvās iespēju startēt vēlēšanās, noteikti nogaidīšu, līdz esmu ieguvusi pietiekamu pieredzi. Kas zina, varbūt patiešām tas kādreiz notiks?!
S.ZAREMBA: – Dotajā brīdī tādu plānu nav, jo līdz šim politika mani nav uzrunājusi. Tomēr, kas notiks vēlāk, nezinu. Iespējams, manas domas mainīsies.
J.PIKŠĒNS: – Pagaidām manos plānos neietilpst startēšana vēlēšanās, jo nevēlos savu karjeru saistīt ar politiku. Tā ir ļoti liela atbildība, ko uzņemties. Ticu, ka man stresa un darbu tāpat būs pietiekami.
S.SPUNDIŅA: – Visticamāk, nākotnē nekandidēšu Saeimas vēlēšanās, jo esmu sapratusi – politika neietilpst manā interešu lauciņā.
Kādēļ ikvienam valsts pilsonim ir jāiet vēlēt?
E.JANSONE: – Vienmēr esmu teikusi, ka tas vispār nav diskutējams jautājums – tas vienkārši ir Latvijas pilsoņa pienākums un minimums, ko vari izdarīt savas valsts labā. Ir žēl noskatīties uz vēlētāju pasivitāti iepriekšējo gadu vēlēšanās, tāpēc šogad plānoju rakstīt projekta darbu par šo tēmu, kurā centīšos izpētīt, kāpēc tā notiek. Turklāt piedalīšanās vēlēšanās aizņem tik maz laika, toties pēc tam vari teikt, ka esi izdarījis visu, lai amatos redzētu tos cilvēkus, kurus vēlies. Ir tik daudz iemeslu, lai balsotu, un tik maz, lai nebalsotu.
S.ZAREMBA: – Jo ikviena balss var būt izšķiroša, jo esam tie, kas veido mūsu valsti un mūsu nākotni.
J.PIKŠĒNS: – Tas ir pilsoņa pienākums. Tā ir katra atbildība, lai veidotu labāku valsti.
S.SPUNDIŅA: – Pirmkārt, lai būtu objektīvāki vēlēšanu rezultāti. Otrkārt, lai pēc tam nesūdzētos par ievēlēto valdību.
Cik politiski aktīva vai neaktīva ir Latvijas jaunatne?
E.JANSONE: – Latvijas jaunatne nav tik aktīva kā citviet Eiropā. Taču par to īpaši neuztraucos, jo zinu, ka mūsu jaunieši ir ļoti spējīgi un gudri. Nesen biju apmaiņas projektā Amerikā, kur rakstījām biznesa projektu kopā ar latviešu skolēniem. Pēc prezentēšanas pasniedzēji no Amerikas bija šokā, – kā mūsu studenti ir spējuši tik īsā laika posmā izveidot tik lielus projektus un vēl tik brīnišķīgi noprezentēt? Latvijas izglītības sistēma ir konkurētspējīga, un jaunieši, kuriem interesē politika, ir gatavi iet līdz galam, lai sasniegtu, ko vēlas.
S.ZAREMBA: – Grūti spriest par Latvijas jauniešiem kopumā. Balvu novada jaunieši, ja ir iespēja, iesaistās dažādu veidu aktivitātēs kopā ar deputātiem vai politiķiem, lai diskutētu par tēmām, kas ir saistītas ar politiku.
J.PIKŠĒNS: – Manuprāt, jaunatne ir aktīva. Viens no iemesliem varētu būt, ka mūsdienās ir svarīgi veidot politiski vienlīdzīgu valsti, tāpēc jaunieši dodas balsot. Mums ir svarīgi, lai nākamie deputāti dara, ne tikai runā.
S.SPUNDIŅA: – Ar katrām vēlēšanām jaunieši kļūst vienaldzīgāki pret politiku, jo vairs nespēj uzticēties mūsu valdībai – politiķi netur solījumus.
Kā novērtētu 13.Saeimas darbu 10 ballu sistēmā un kāpēc?
E.JANSONE: – Zinu, ka Latvijas tauta īsti nebija apmierināta ar 13.Saeimas darbu, tomēr uzskatu, ka šai Saeimai bija jāpārvar dažādi izaicinājumi, kas stājās ceļā. Viņi to izdarīja diezgan sekmīgi. Darbs noteikti nebija viegls. Gribētu teikt, ka mūsu politiķi izdarīja daudz pareizu izvēļu. Ir viegli norādīt uz kļūdām, bet mums vajadzētu pievērst uzmanību arī visam, ar ko veiksmīgi tikām galā. Apsverot visus izaicinājumus un situāciju pasaulē, 13.Saeimas darbu novērtēju vismaz ar 7.
S.ZAREMBA: – Grūti novērtēt, jo, kā jau iepriekš minēju, politika nav mans lauciņš. Līdz ar to nesekoju visam līdzi un daudz ko arī nezinu. Sekoju tikai tam, kas mani interesē.
S.SPUNDIŅA: – Novērtētu ar 6 ballēm, jo viņiem bija jāpārcieš briesmīgie kovida laiki, kad viņus visi nosodīja par katru pieņemto lēmumu, lai gan viņi centās pēc labākās sirdsapziņas.
Ko jūs novēlētu nākamās – 14. – Saeimas deputātiem?
E.JANSONE: – Situācija pasaulē pēdējo četru gadu laikā pierāda, ka nekad nevaram būt gatavi pilnīgi visam. Tāpēc patiešām novēlu, lai izdodas sagatavoties pēc iespējas dažādākām situācijām un scenārijiem! Noteikti novēlu izturību – tas būs pats galvenais, jo, visticamāk, vēl tik drīz nekļūs vieglāk. Tāpēc izturība noderēs ne tikai deputātiem, bet ikvienam pasaules iedzīvotājam.
S.ZAREMBA: – Lai vārdi pārtop darbos un nezūd degsme darīt visu iespējamo valsts uzlabošanai un attīstībai!
J.PIKŠĒNS: – 14.Saeimas deputātiem novēlēšu izturību, godīgumu un atbildības sajūtu. Esiet godīgi pret sevi, savu tautu un valsti!
S.SPUNDIŅA: – Galvenais ir pildīt savus solījumus un iegūt tautas atbalstu, mīlestību un uzticību.

 

Izvēlies maltīti, kas tev garšo

(Atbild Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs)

Kas jāiemācās jauniešiem, kuri vēlas iesaistīties politikā?
– Vispirms jaunietim jāiemācās veidot komandu. Līderība ir svarīga, bet, ja viņš vai viņa nespēs sastrādāties ar citiem cilvēkiem, kopā panākot idejas realizāciju, tad diezgan ātri izlidos arī no partijas, īsti neveiksies arī ar partiju veidošanu. Jaunietim, kurš grib iet politikā, iesaku pirms tam sasniegt kaut ko citā dzīves jomā – sabiedriskā vai komerciālā, vai arī strādājot kādā profesijā. Sākumā jāizmēģina panākt lietas un tikai pēc tam jāiet mainīt valsti. Zināmā mērā esmu konservatīvs, uzskatot, ka jaunietim politikā jāiesaistās pēc iespējas vēlāk, pirms tam kaldinot savas prasmes sabiedriskā darbā, organizējot biedrības, mēģinot sakārtot sev apkārt esošos vidi utt. Sākumā jāiemācās darboties kādā citā lauciņā un tikai tad iet politikā.
Cik liela loma politikā ir retorikas prasmēm?
– Kā jebkurā profesijā, kurā notiek saskarsme ar cilvēkiem, bet politikā tā ir īpaši intensīva, jo valsts vīrs vai sieva sarunājas ar tautu, ar iedzīvotāju grupu, kas ir ārkārtīgi dažāda, spēja argumentēti noformulēt savas domas ir ļoti svarīga. Ja cilvēks nemāk runāt, nemāk izteikties, tad šis darbības lauciņš, visticamāk, viņam nav piemērots. Turklāt nerunājam par kaut kādām super attīstītām retorikas iemaņām. Protams, būs noderīgi, ja šis talants būs izkopts, tas neapšaubāmi nāks talkā. Taču mūsdienās mēs runājam par elementāru spēju argumentēt, artikulēt savas domas sakārtotā veidā. Nevis uz 30 sekundēm, kā, piemēram, “TikTok” video pateikt, – šis ir labi vai šis ir slikti vai uz to es eju –, bet paskaidrot, kā es to panākušu, kā to izdarīšu, kā es atbildēšu uz citiem, pretējiem viedokļiem. Tas ir būtiski. Ja jaunietis domā par iesaistīšanos politikā, pedagoģijā, žurnālistikā vai jebkurā citā nozarē, kur ir saskarsme ar citiem cilvēkiem, tad spēja artikulēti izteikties ir tas, ko vajag sākt izkopt jau tagad lasot, studējot un mācoties. Protams, var apmeklēt publiskās runas vai izteikšanās mākslas kursus – tas neapšaubāmi nāks par labu. Tomēr esmu no tiem, kuri uzskata, ka rakstu valoda izkopj arī runu. Tas nozīmē – ja cilvēks raksta, ja viņš lasa, tad viņam būs desmitkārt vieglāk izteikties, nekā tam, kurš improvizē uz vietas. Protams, ir arī labi improvizētāji. Taču mana pieredze liecina, ka arī tie politiķi, kuri improvizē, vienmēr veic iepriekšēju sagatavošanos pierakstot, zīmējot savas runas uz papīra utt. Tas ir tāds uzvarētāju komplekts – rakstu un runas mijiedarbība, ko apgūst mūža garumā, jo runas mijiedarbību nevar tā vienkārši iemācīties, un gatavs. Šīs prasmes izkopjas gadu no gada, jo runas kvalitātes vajadzības sabiedrībā pastāvīgi mainās.
Ar ko atšķiras jauno Latvijas politiķu retorika?
– Esmu optimists. Tie jaunie cilvēki, kuri nofokusējas, izmēģinot spēkus pašvaldībā vai skolēnu pašpārvaldē vai kandidē kādos citos formātos, piedomā pie tā, kā runāt, piedomā, ka vajadzētu uzvilkt mugurā labu uzvalku vai kostīmu, nevis pie vēlētājiem nākt saģērbtam šā tā. Viņi saprot to nozīmību. Satiekoties un diskutējot ar jauniešiem, esmu pārliecinājies, ka, līdzīgi kā citos laikos, vienmēr būs 20% spoži runātāji, bet pārējie mēģinās pievilkties klāt. Esmu sapratis, ka tie, kuri nolēmuši iet šajā nozarē, piedomā pie tā, ko darīt un kā pārliecināt sabiedrību.
Kāpēc jāiet vēlēt?
– Piedaloties vēlēšanās, realizējam savu Satversmē paredzēto kontroles daļu pār tiem, kas veido politiku. Neesmu fanātiķis, kurš saka, – vai nu tu ej vēlēt, vai mēs tev atņemam pilsonību! Vienkārši ir jārēķinās ar konsekvencēm. Pētījumi ir pierādījuši – ja tu aizej un nobalso, tu mazliet vairāk seko līdzi politiskajiem procesiem. Pēc vēlēšanām var arī vilties, un tas ir normāli. Tas nenozīmē, ka ir slikti. Tā bieži vien ir politiskā realitāte. Piedalīties vēlēšanās ir apmēram tāpat kā izdarīt izvēli jebkurā citā jomā, kur tu to varētu izdarīt, bet varētu arī neizdarīt. Piemēram, kā ēdnīcā. Vai gribi, lai tev pasniedz kaut ko, ko nezini, kā kaķi maisā, vai arī pieliec roku un vismaz tuvini to, ka tev būs maltīte, ko esi izvēlējies. Tas, ka tā tev pēc tam negaršo, tā var būt. Tā ir normāla dzīve. Piedalīties vēlēšanās – tā ir savu politisko, pilsonisko tiesību izmantošana, kas sniedz lielāku kontroles izjūtu pār dzīvi.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.