1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
18-04-2024
Vārdadienas šodien: Jadviga, Laura

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (21.10.2022.)

Gribējām, kā labāk! Kā sanāca?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

“Mēs nedzīvojam atrauti no pārējās Eiropas”

 

Saeimas vēlēšanas rezultātus baudīsim vēl turpmākos četrus gadus. Kāda bija vēlētāju aktivitāte, kādus secinājums var izdarīt par tautas kalpu sniegumu vēlēšanās, jautājām politiķiem, kuriem tautas uzticības balsojums, iespējams, mudina padomāt, ko un kā darīt tālāk? Uz jautājumiem atbild Eiropas Parlamenta deputāte, Prof. Dr. oec. Inese Vaidere (Jaunā Vienotība).

Kā jūs vērtējat vēlētāju aktivitāti un vēlēšanu rezultātus? Vai tie pārsteidza?
– Vēlētāju aktivitāti var vērtēt divējādi. No vienas puses – ir apsveicami, ka nobalsojuši 59,43 %. No otras puses, analizējot iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti Latvijā, uz Saeimas vēlēšanām vienmēr aktivitāte ir bijusi līdzīga: uz 10. Saeimas vēlēšanām tā bija 63,12%, uz 11. Saeimas vēlēšanām – 59,45%, attiecīgi uz 12. Saeimu – 58,85% un 13. Saeimu – 54,56%. Protams, vēlētāju aktivitātes kritums uz 13. Saeimu un rekordzemā aktivitāte 2021.gada pašvaldību vēlēšanās (34,01%) dažiem radīja bažas, ka vēlēšanu aktivitāte būs zema. Tomēr, vērtējot ārpolitikas norises, energocenu un kopējo cenu lēcienu, kā arī citus faktorus, pieaugoša aktivitāte ir loģiska. Runājot par vēlēšanu rezultātiem, lielu pārsteigumu nav. Varētu komentēt atsevišķus procentus, kas īsti nesakrita ar prognozētajiem, vienīgi ZZS panākumi radīja zināmas pārdomas. “Attīstībai/Par” agresīvie un nepamatotie uzbrukumi koalīcijas partneriem tiešā veidā ietekmēja partijas palikšanu ārpus 5%, arī Konservatīvo iekšējā pretstāvēšana partneriem nospēlēja lomu šīs partijas vēlēšanu rezultātos. Vēlēšanu rezultāti labi atspoguļo Latvijas sabiedrību kopumā.
Kur un vai vēlētājs kļūdījās?
– Vēlētāji būtībā nekļūdās. Vēlētāji balso atbilstoši savai izpratnei un nākotnes gaidām. Vēlētāju izvēle ir sabiedrības spogulis. Izmaiņas vēlētāju apziņā rodas tad, ja politiķi, mediji un izglītības nozare kvalitatīvi skaidro valstī un pasaulē notiekošos procesus, ekonomiskos, politiskos aspektus un palīdz izprast, kā vieni vai otri lēmumi ietekmēs valsti ilgtermiņā.
Analizējot 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus, jāsecina, ka balsojums Latgalē atšķiras no vēlēšanu rezultātiem Ziemeļlatgalē. Kāds, Jūsuprāt, tam varētu būt iemesls?
– Lielāks krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars un Krievijas kontrolēto mediju ietekme ir acīmredzama un atspoguļojas arī vēlēšanu rezultātos. Manis pārstāvētā “Jaunā Vienotība”, kuras kopējais vēlētāju novērtējums Latvijā rezultējās 8,97%, Daugavpilī ieguva vien 2,1%, savukārt latviskajā Preiļu novadā – 18,09%. Savukārt “Stabilitātei”, kas iekļuva Saeimā ar 6,8 %, Daugavpilī ir 26,01 % vēlētāju balsu, bet latviskajos Balvos – vien 3,14%. Tā varētu iet cauri visiem ievēlētajiem sarakstiem un analizēt rezultātus Latgalē un Ziemeļlatgalē, bet tendence ir acīmredzama.
Nav noslēpums, ka pierobeža iedzīvotāju skaita ziņā iznīkst. Vai un kādi tam ir iemesli? Vai situāciju var mainīt, vai arī tas ir utopisks un retorisks jautājums?
– Šis nav vienkāršs jautājums. Ne tikai pierobeža, bet arī Latvijas lauki sāk tukšoties. Tam iemesli meklējami gan globālās tendencēs, gan vietēja rakstura problēmās, gan arī valsts politikā. Šim jautājumam varētu veltīt pat rakstu sēriju. Lauki paliek mazāk apdzīvoti lielā daļā Eiropas, jauni cilvēki izvēlas dzīvi pilsētās, kas sniedz plašākas iespējas. Neizbēgami nospiedumu atstāj arī negatīvā demogrāfiskā līkne, ko Latvijā izjūtam īpaši smagi nelielā iedzīvotāju skaita dēļ. Pierobeža pati par sevi prasa īpašu politiku un pieeju, ir daudz nepilnību attiecībā uz pierobežas valsts politiku. Bet šie jautājumi ir politiķu dienas kārtībā un jācer, ka vismaz tie aspekti, kas ir ietekmējami ar sapratīgu lēmumu palīdzību, tiks risināti.
Nereti izskan lasītāju pārmetumi, ka jāmaina vēlēšanu sistēma, tostarp prezidents jāvēl tautai. Kā Jūs vērtējat šādus rosinājumus?
– Latvija ir parlamentāra valsts. Lēmums par tautas vēlētu prezidentu nozīmētu visas vēlēšanu sistēmas maiņu. Tad loģiski izriet jautājums, – vai tautas vēlētu prezidentu vēlamies nostādīt augstāk par tautas vēlētu Saeimu? Vai pārstāvniecība no dažādām vēlētāju grupām būs mazāk nozīmīga? Valsts vēlēts prezidents slēpj daudzus riskus, un, ja par šo tiek diskutēts, būtu jādiskutē arī par šo risku analīzi un diversifikāciju. Es nevaru apgalvot, ka tās valstis, kurās vairumu lēmumu, tai skaitā īpaši valsts attīstībai būtiskus jautājumus, pieņem prezidenti, nevis parlaments, savā pastāvēšanā un ilgtermiņa lēmumos būtu veiksmīgākas par parlamentārām valstīm. Drīzāk otrādi. Taču, manuprāt, būtu saprātīgi, ja daļu Saeimas deputātu ievēlētu no listēm, bet daļu – tieši.
Nav aiz kalniem Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētāji nereti ir kūtri balsotāji. Kāds ir Jūsu ieteikums un mudinājums?
– Eiropas Parlamenta vēlēšanās pie urnām dodas aptuveni trešā daļa vai nedaudz vairāk balsstiesīgo. Zemāka aktivitāte ir skaidrojama ar to, ka cilvēki neredz EP pieņemto lēmumu tiešu ietekmi uz sevi, savu dzīves kvalitāti. Visus gadus, kopš strādāju Eiropas Parlamentā, skaidroju sabiedrībai, ar ko nodarbojas EP deputāti, ko konkrēti daru es, kā Eiropas Parlamenta lēmumi ietekmē Latviju. Savu iespēju robežās sniedzu informāciju ar mediju starpniecību, braucu un personīgi tiekos ar dažādām iedzīvotāju grupām. Nav ilūziju, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu aktivitāte varētu pielīdzināties Saeimas vēlēšanām, tomēr, augot sabiedrības kopējam informētības līmenim, pieaugs arī vēlētāju aktivitāte. Mēs nedzīvojam atrauti no pārējās Eiropas. Ar savu darbu esmu pārstāvējusi Latvijas intereses un domāju, ka esmu devusi arī savu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā. Priekšā ir daudzi izaicinājumi – energoefektivitātes risinājumi, zaļā kursa saprātīga, Latvijai pievienoto vērtību radoša ieviešana un īstenošana. Tie ir jautājumi, kas atstās lielu nospiedumu uz Latvijas ekonomiku un katru tās iedzīvotāju personīgi, un tie ir jautājumi, ar kuriem es šobrīd intensīvi strādāju Latvijas interešu labā. Noteikti esmu gatava arī turpmāk strādāt un arī skaidrot Eiropas Parlamenta lēmumu nozīmi, kas veicinātu sabiedrības ieinteresētību Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Kāds ir Jūsu kā politiķes nākotnes izaicinājums?
– Jau nedaudz ieskicēju tās aktualitātes, ar kurām šobrīd strādāju. Regulāri tiekos ar Latvijas uzņēmējiem, lauksaimniekiem, dažādu nozaru pārstāvjiem, lai izveidotu tādu Latvijas pozīciju zaļā kursa ieviešanai, kas ir iespējami izdevīgākā Latvijai. Šis process nav mēneša vai gada jautājums, tas ir ilgstošs darbs, kas prasa iedziļināšanos un izpratni. Viens no maniem izaicinājumiem ir turpināt šo darbu un nonākt līdz rezultātam, kas veicinātu Latvijas ekonomiku kopumā. Liels izaicinājums un darbs ir arī kopējās enerģētikas politikas izveidošana Eiropas Savienībā.
Ko atbildētu jauniešiem, ja viņi vaicātu, kas ir politika, kādam jābūt politiķim, kādi ir plusi un mīnusi?
– Ir ļoti svarīgi sekot līdzi politikai, būt politiski aktīviem, un patiesi nepietiek tikai ar to, ka, apritot astoņpadsmit gadiem, aiziet un par kaut ko novēl. Ir jāseko līdzi visu laiku, kā arī no tiem, kurus mēs esam ievēlējuši, jāprasa atbildes, kas cilvēkiem ir svarīgas un aktuālas. Jauniem cilvēkiem ieteiktu vispirms izvēlēties specialitāti un sasniegt rezultātus jau savā darbā un gūt pieredzi. Iespējams, pavisam jauni deputāti maz ko varētu pienest, bet tādi, kam ir pieredze un kuri joprojām ir jauni cilvēki, politikā noteikti ir vajadzīgi. Būt politikā – tā nav nekāda joka lieta, tā ir liela atbildība, jo cilvēki mūsu vēro un no mums gaida. Ļoti svarīgi definēt, – ko tu politikā vēlies panākt? Uz to arī jāstrādā, nevis vienkārši paziņot, – es gribu būt deputāts.
Un kādi ir plusi un mīnusi?
– Pluss ir tas, ka var ietekmēt daudzas norises, kuras attiecīgais politiķis uzskata par svarīgām. Tad, kad tu redzi, ka vari lietas pavērst uz labo pusi. Mīnuss ir tas, ka kaut kādu iemeslu dēļ Latvijā ir ļoti slikta attieksme pret politiķiem kopumā. Tas acīmredzot ir rezultāts tam, ka pietiekami daudz politiķu ir bijuši bezatbildīgi, ar zemiem ētiskiem kritērijiem. Gribētu teikt, ka politiķu sastāvs, arī Saeimā, atspoguļo būtībā Latvijas tautas sastāvu. Cilvēki ir izglītotāki un mazāk izglītoti; ir spējīgāki un mazāk spējīgi; ir čaklāki un slinkāki. Deputāti ir tieši tādi paši. Ir politiķi, kuri neuztver nopietni savu darbu, bet ir arī ļoti strādīgi un apzinīgi deputāti. Man liekas, ka vajadzētu vērtēt katra deputāta darbu atsevišķi, nevis kopumā. Tas ir mīnuss, ka dažkārt iznāk ciest citu vietā.
Ko jūs atbildētu kritiķiem, kuri nereti uzsver, ka Saeimas, arī Eiroparlamenta deputāti nezina, kas notiek Latvijā, kāda situācija ir ārpus Rīgas? Tiesa, varu apliecināt, ka Jūs šovasar sastapu gan “Kotiņos”, gan Balvos, gan Viļakā...
– Jā, ir dažādi deputāti. Ir, kuri nopriecājas, – lūk, tagad esmu deputāts –, un aizmirst par cilvēkiem. Esmu no tiem politiķiem, kas savu brīvo laiku velta darba turpināšanai. Nevienu nedēļas nogali neesmu pavadījusi Briselē – tiekos ar cilvēkiem, runāju ar cilvēkiem un zinu, kas notiek Latvijā. Šādā režīmā strādāju jau astoņpadsmit gadus – kopš esmu Eiropas Parlamentā.

Neviens cits, ja paši neko

 

Mēs zinām, ka laiku pa laikam tiek veiktas dažādas socioloģiskās aptaujas, taču to uzrādītajiem procentiem par atbalstu vienai vai otrai partijai varam ticēt un varam neticēt. Savukārt vēlēšanu rezultāti reizi četros gados parāda reālo situāciju un tādu kā starpvērtējumu līdzšinējai valsts politikai un “ceļamaizi” nākamajiem gadiem, uz kuru atbalstoties Saeima un pēc tam arī valdība var veikt savu darbību.

Juris Viļums, 14.Saeimā ievēlētais deputāts no “Apvienotā saraksta”: – 1.oktobrī vēlētāju aktivitāte visā Latvijā un arī Latgalē ir bijusi lielāka kā vairākās iepriekšējās reizēs, un paldies katram, kas atrada iespēju atnākt uz vēlēšanu iecirkni un paust savu viedokli demokrātiskās sistēmas stiprināšanai par spīti tam, ka vietumis bija jāizstāv pat diezgan garā rindā. Pieņemu, ka uz nākamajām vēlēšanām Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jādomā, kā nodrošināt plašākas iespējas, piemēram, balss nodošanai iepriekšējā balsojumā, lai lauku cilvēkiem būtu ērta iespēja “pie vienas braukšanas” arī izpildīt savu pilsoņa pienākumu. Lai arī vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka, tomēr man personīgi šķiet, ka nepilni 60% ne tuvu nav aktīvas pilsoniskās sabiedrības atspoguļojums. Kopumā tas tomēr rāda, ka lielā daļā iedzīvotāju ir liela neuzticēšanās valsts lēmējvarai un izpildvarai, kā arī neticība demokrātiskās sistēmas spējai efektīvi darboties. Tāpēc esošajiem politiķiem ir pamatīgi jāstrādā, lai sabiedrībai parādītu, ka tie sasniedzami ne tikai reizi četros gados, bet tieši otrādi – lēmumu ietekmēšanas mehānismi darbojas arī ikdienā. Tas izdarāms caur sabiedriskām organizācijām un aktīvi iesaistoties jūsu atbalstītās partijas darbībā. No tā nav jābaidās un nav jākautrējas.

Manis pārstāvētā politisko partiju apvienība “Apvienotais saraksts” jau pirms vēlēšanām aktīvi izmantoja saukli “ir izvēle!”, un patiešām, mūsuprāt, kopumā vēlētājam bija gana plašas iespējas izvērtēt līdzšinējās valdības darbību, kā arī atrast vairākus profesionālus, vēl Saeimā nepārstāvētus politiskos spēkus. Tāpēc kādu nedēļu pirms vēlēšanām savos sociālajos tīklos ierakstīju, ka vēlētājam ir izvēle starp sešām partijām – četrām, kas jau ir valdībā (Nacionālā Apvienība, “Attīstībai/Par”, “Konservatīvie” un “Jaunā vienotība”), kā arī divām, kas vēl nebija (“Apvienotais saraksts” un “Progresīvie”). Jau pirms tam bija skaidrs, ka tieši šo partiju vidū būs galvenās sarunas par valdības veidošanu un pārējām tāda iespēja radīsies tikai dažādu apstākļu sakritības rezultātā. Vēlētāji izteica savu vērtējumu par atsevišķām valdības partijām, tās Saeimā nemaz neievēlot, un lielā mērā nobalsoja par partijām, kas iepriekšējā Saeimā nebija pārstāvētas. Un it sevišķi Latgalē atkal varam teikt, ka reģionā kopumā bijis tā dēvētais “protesta balojums”. Nākamās valdības veidotājiem, ministriju vadītājiem un premjeram tas beidzot būtu jāņem vērā un Latgales problēmu risināšanai jāpievēršas ar vislielāko nopietnību – tas ir arī valsts drošības jautājums!
Ja atsevišķi runājam par Ziemeļlatgales vēlētāja izvēli, tad priecē, ka šeit 5% barjeru nepārvarēja neviena no atklāti prokremliskajām partijām. Tajā pašā laikā arī rezultāti šeit parāda, ka politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem joprojām jāstrādā pie sabiedrības pilnvērtīgas informēšanas par politiskajām aktualitātēm un izmaiņām politiskajos procesos.
Diemžēl valsts līmeņa politiķi aizvien tā īsti nespēj redzēt un saprast notiekošo tālāk par Jēkabpili. Arī ekonomiskā situācija visā Latgalē kopumā pieprasa daudz aktīvāku valdības iesaisti, lielāku tās sadarbību ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, lai patiešām panāktu lūzumu līdzšinējo sociālekonomisko rādītāju izmaiņās – nevienam nav noslēpums, ka praktiski visos datos mūsu statistikas reģiona atpalicība no Rīgas un Pierīgas tikai pieaug. Tā ir plaisa, kas jāaptur! Valsts politikai ir jābūt vērstai uz to, lai pierobeža kļūst par valsts vizītkarti, nevis Dievam aizmirstu nomali. Ļoti ceru, ka nākamās valdības darbs kļūst par lūzumpunktu attiecībā pret Latgali kopumā, un pats personīgi darīšu visu, lai tas patiešām tā būtu. Ceru, ka arī citu partiju ievēlētie deputāti no Latgales vēlēšanu apgabala būs aktīvi!
Lai vairotu sabiedrības uzticēšanos Saeimai, valdībai un valstij kopumā, ir jāpanāk lielāka savstarpēja sadarbība, katra iedzīvotāja lielāka iesaiste visa līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tāpēc “Apvienotā saraksta” pirmsvēlēšanu programmā un arī šīs Saeimas frakcijas darba plānā ir vēlēšanu sistēmas maiņa, lai 50% deputātu varam ievēlēt no vienmandāta apgabaliem. Vienkāršiem vārdiem runājot, Balvu novadam tādā gadījumā būtu garantēts vismaz viens pārstāvis no savas teritorijas, kā arī papildus iespējas iegūt vēl kādu pārstāvi caur partiju listēm. Savukārt Valsts prezidenta institūcija pilda pamatā tikai otra ārlietu ministra funkciju, kā arī reizumis nominē nākamo politiķi, kam tiek dota iespēja pamēģināt izveidot valdību – vai tas izdodas, to nosaka Saeimas sastāvs. Tāpēc nedomāju, ka no prezidenta ievēlēšanas kārtības (ja par to balsotu visa valsts) mēs kaut ko būtisku iegūtu.
Vienas vēlēšanas ir pagājušas, un jāsāk gatavoties nākamajām. Kā vienmēr – tās atnāks ātrāk nekā domājam. Tāpēc aicinu katru aktīvu cilvēku (jā, arī Tevi!) izvērtēt, vai nebūtu aktīvāk jāiesaistās politiskajos procesos? Pašvaldības, reģiona, valsts vai varbūt pat starptautiskā līmenī? Apdomā un piedalies! Ja tuvs šķiet “Latvijas Reģionu apvienības”, Latvijas Zaļās partijas un “Apvienotā saraksta” kopumā iesāktais virziens, tad droši var sazināties ar mani personīgi, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai arī manus kontaktus var atrast kādā no sociālajiem tīkliem.
Mums (visai Latgalei) ir kopīgs nākotnes izaicinājums – pierādīt, ka Latgale ir pati spējīga atrast un piedāvāt savus sabiedriskos darbiniekus un politiķus, kuri spēj profesionāli aizstāvēt Latgales iedzīvotāju ekonomiskās, sociālās un kultūras vajadzības. Es paļaujos uz Dievu, bet apzinos, ka arī mums pašiem (šeit, uz zemes) vēl diezgan daudz jāizdara, lai varam cerēt uz dažādu apstākļu sakritību un veiksmes labvēlību. Atklāta saruna un godīga sadarbība ir daudzu durvju atslēga – ātrāk vai vēlāk vedoša uz rezultātu. Pats savulaik izvēlējos pēc studijām atgriezties un palikt uz dzīvi Latgalē, jo redzēju iespējas šeit īstenot savas idejas un gūt patiesu dzīves piepildījumu. Visur citur es būtu ciemiņš, šeit esmu mājās. Un tomēr laikam tikai ar gadiem aizvien vairāk apzinos savu atbildību senču un nākamo paaudžu priekšā. Neviens cits, tikai mēs paši, latgalieši, varam savu dzimto pusi izveidot par tādu, kurā pašiem prieks dzīvot un kurā mūsu jaunieši redzēs iespēju īstenot sevi, – jā, varbūt arī politiskajos procesos, kāpēc ne? Politika nav lamuvārds, bet gan sabiedrības spēja pieņemt kopīgus lēmumus. Ja to nespēsim, tad lamāsim paši sevi. 

Rezultāti neparādās īstermiņā

 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš 14. Saeimas vēlēšanās startēja kā partijas “Konservatīvie” līderis, atzīst, ka vēlēšanu rezultāti diemžēl nepārsteidza: “Esmu diezgan ilgu laiku profesionāli strādājis kā advokāts, dzīvojis Latvijā un daļu šī laika darbojies politikā. Redzu, ka līdzīgi, kā citās demokrātiskās valstīs, teju katrās vēlēšanās vēlētāji dod priekšroku opozīcijas partijām, jo īpaši pēc tam, kad valdība savas darbības laikā veikusi reformas.” Atgādinām, ka “Konservatīvie” valstī saņēma 3,09%, Balvu novadā – 9,94% vēlētāju atbalstu.

Kā vērtējat faktu, ka partija neiekļuva Saeimā?
– Tas pats par sevi nav neparasti. Latvijā nosacīti ir divas partiju grupas – prorietumnieciskā un prokrievijas, kurā ieskaitāmi arī nacionāli, bet korumpēti un dažāda veida populistiski veidojumi. 13.Saeimas vēlēšanās ar ļoti nelielu pārsvaru bija uzvarējusi prorietumnieciskā partiju grupa. Šajās vēlēšanās opozīcijā un daļēji arī valdībā bijušie koruptīvie Kremļa slēptie un atklātie atbalstītāji ir atguvuši savas pozīcijas, izstumjot no Saeimas viņiem visbīstamākos pretiniekus.
Vai vēlētājs kļūdījās?
– To var uzskatīt par vēlētāju kļūdu. Esmu dzirdējis viedokli, ka mēs gribējām, lai jūs uzveicat korupciju, iesēdiniet attiecīgos korumpantus cietumos, bet, tā kā jūs to neizdarījāt, mēs jūs sodām. Kļūda šādā pieņēmumā ir tāda, ka korupcijas uzveikšanai ir nepieciešama ilgstoša, pastāvīga nekorumpētas valdības darbība, kuras laikā jāiztīra korumpanti no valsts iestādēm, tiesām, policijas. Rezultāti neparādās īstermiņā. Pašlaik, atgriežoties pie varas tiem, kurus es nosauktu par Lemberga un Šķēles grupējumiem, ekonomika atkal stagnēs, valsts ieguldīs savu nodokļu maksātāju naudu grupējumiem izdevīgos, bet valsts attīstībai noziedzīgi graujošos projektos, nebūs godīgas konkurences, un investīcijas bēgs no valsts. Mēs arī konstatējam bīstamu simptomu, ka latviešu tolerance pret korupciju tikai palielinās. Tā ir īstermiņa domāšana. Bīstama.
Analizējot 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus, jāsecina, ka balsojums Latgalē atšķiras no vēlēšanu rezultātiem Ziemeļlatgalē. Kāds, Jūsuprāt, tam varētu būt iemesls?
– Tas, ka balsojums Ziemeļlatgalē atšķiras no balsojuma Latgalē, manuprāt, ir izskaidrojams ar atšķirībām izglītībā, etniskajā sastāvā, tradīcijām.

 

Nav noslēpums, ka pierobeža iedzīvotāju skaita ziņā iznīkst. Vai un kādi tam ir iemesli? Vai situāciju var mainīt, vai arī tas ir utopisks un retorisks jautājums?
– Vai var mainīt demogrāfiju pierobežā? Var. Taču tas ir tāds pats jautājums, kā cīņa ar korupciju. Tas ir ilgstošs un nopietns darbs, ieguldījumi, apņemšanās sasniegt rezultātu, nevis vadīt procesu ķeksīša dēļ. Ja pie varas ir tādi kā Lembergs, Šķēle un viņus atbalstoši spēki, pie kuriem pieskaitu arī NA, L1V un AS, tad tā ir utopija. Jāsaprot, ka korupcija ir visiemīļotākais Latvijas ienaidnieces, Krievijas, ierocis, kas darbojas efektīvi visus Latvijas juridiskās neatkarības gadus.
Nereti izskan lasītāju pārmetumi, ka jāmaina vēlēšanu sistēma, tostarp prezidents jāvēl tautai. Kā Jūs vērtējat šādus rosinājumus?
– Vēlēšanu sistēmas maiņa ir iespējama. Taču tā, manā ieskatā, neko nedotu. Pareizi ir pateicis Valsts prezidents – tauta jau no tā nemainīsies. Tauta jau arī nav vainīga, mums visiem kopā ir jāizglītojas, un tas prasa laiku.
Nav aiz kalniem Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētāji nereti ir kūtri balsotāji. Kāds ir Jūsu ieteikums un mudinājums?
– Ja jūs neiesiet un nevēlēsiet par valstij lojāliem cilvēkiem, ievēlēs valsts ienaidniekus, kuri mūs arī var novest pie bezgalīgas krīzes un nabadzības. No Igaunijas un Lietuvas mēs ļoti drīz jau atpaliksim par paaudzi.
Kāds ir Jūsu kā politiķa nākotnes izaicinājums?
– Mans nākotnes izaicinājums ir rast risinājumu, kā izmantot manas zināšanas un prasmi sabiedrības labā, neesot parlamentā.
Ko atbildētu jauniešiem, ja viņi vaicātu, kas ir politika, kādam jābūt politiķim, kādi ir plusi un mīnusi?
– Politika ir par to, kā izvēlēties un atbalstīt labākos līderus. Politiķim ir jābūt cilvēkam ar augstām morāles vērtībām, drosmīgam, lai šīs vērtības virzītu sabiedrībā. Jābūt izglītotam un ar labu profesionālo pieredzi, lai prastu sasniegt pareizo rezultātu. Kāpēc es pirmajā vietā liku tieši morāles vērtības? Tādēļ, ka profesionālas prasmes un asu prātu var izmantot arī pret cilvēkiem, nevis cilvēku labā, ja šo vērtību nav.

Vai Latgales intereses diktē rīdzinieki?

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse: – Mēģinot komentēt šī brīža situāciju, – tieši Latgales vēlēšanu apgabals atklāja neatrisinātās pretrunas, kas atkal rada jautājumu par vēlēšanu sistēmas maiņu. Tieši Latgalē notiek paradokss, ka “Progresīvo” partijas pārstāve būs Saeimas deputāte no Latgales reģiona, lai gan saņēmusi tikai nedaudz vairāk kā 2%. Rīgas vēlētāji nodiktēja, kas pārstāves Latgali. Vai te būs brīdis, ka Latgales intereses sāk diktēt Rīgas vēlētājs? Rodas jautājums, – kā aizstāvēt reģiona intereses, ja reģions domā savādāk nekā centrs? Vajadzētu arī partijām beigt visu laiku laipot un atklāti pateikt, ka viena no pamatpretrunām ir jautājums par viendzimuma laulībām, bet vēl dziļāk – viendzimuma pāru tiesībām adoptēt bērnus. Paralēli netieši parādās cīņa par prezidenta otro termiņu – koalīcijai jābūt vienotai. Bet vai visas partijas ir pateikušas savu viedokli?

Latvijas Satversme neparedz šobrīd prezidenta iniciatīvas izvērtēt nenominētu kandidāta sastādītu prioritāšu sarakstu. Valdību parlamentārā valstī vērtē Saeima, te prezidentam nav gala vārda tiesības. Lai prezidents varētu vērtēt ministrus, viņam ir jābūt tautas vēlētam. Interesanti būtu dzirdēt pašu no Latgales ievēlēto un vienlaikus neievēlēto cilvēku viedokli par savu politisko leģimitāti.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.