Esi burvis – taisi no nekā! (2.12.2022.)

“Alutiņi, vecais brāli…”

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Ka paskaita izklaidejūša rakstura literaturu par styprynuotīm dzierīnim, kotrā ziņā atrasit atziņu, ka ols ir dyžonuokais ciļvēcis sasnāgums, a vēļ varonuoks par tū ir… Latgolā dareits mīsteņš! Tam var pīkrist voi cīši pretuotīs, a vīns fakts palīk namaineigs – ols ir na tik izplateituokais alkoholiskais dzierīņs pasaulī, a i trešais popularuokais aiz iudiņa i čaja. Vysagruokuos līceibys par ola vuoreišonu dateitys nu 3500. da 2900.godam vēļ pyrma myusu erys i nuok nu Mezopotāmejis šumeru kuļturys. Tikom par mīsteņa dareišonu myusdīnu Latvejis teritorejā fragmentarys zinis var atrast dažaidūs 13.- 16.godsymta raksteitajūs olūtūs. Taipat zynoms, ka 1386.godā Reigā nūdybynuoja ola i veina nesieju bruoleibu, kas pastuovieja da 19.godsymta ūtrajai pusei. I kai gon var napīminiet muojis ola vuoriešonu Latgolā, kas, nu paaudzis paaudzē nūdūdūt seņču godu dasmytim kruotū pīredzis pyuru, ir vīna nu vacuokuom tradicejom itymā regionā i plotai aprunuota latvīšu folklorā. Par reizi gon juoatguodynoj, ka puormiereiga ola lītuošona ir kaiteiga veseleibai, a tys nabyut nadora mozuoku šuo dzierīņa bogotū viesturi, i lai putoj tys mīsteņš!

Ols ai Latgolys dyumu garšu

Myusdīnuos rati kurs zyna, kaids beja agruokū Latvejis lauku saiminīku vuoreitais ols. Tymā beja apkūpuots vyss, kū myusim dūd zeme, muokūni, saule, viejš. Tymā beja jyutami vysi zemnīka prīka gori, kas dorbā saleikušū mugoru gūdūs dareja taisnu, kuojis – vingrys, a ryupem nūmuoktū pruotu – vīglu i lusteigu. Taišni taidys tradicejom baguotuos santāvu receptis augstā gūdā tur ari Bierzpiļs pogosta lauku muojis “Kolnasāta” saiminīks DAINIS RAKSTIŅŠ ai saimi, kurs jau godim ilgi piec myusu senču metodim vuorej eistu Latgolys olu.

Nu pošu mīžim i malnajā piertenī kaļteits
Dainis myusu santāvu tradīcejis uztur dzeivys kūpā ai pošim vystyvuokajīm – dālu Jāni i dzeivisbīdri Ilonu Gruševu, kurei ai latgalīšim rakstureigū vīsmīleibu pasaryupej gon par gostu uzjimšonu, gon ari apdora daudzus cytus muojis sūļus, kab “Kolnasātā” ikvīns justūs gaideits. Dainis jau kūpš agrys bierneibys pīmiņ, kai muojis olu vuorieja juo vacuomuote i tāvs. Parosti poštaiseitais mīsteņš žbanūs tyka salīts i calts goldā divejis reizis godā, tymā skaitā vosorys pylnbrīda svātkūs Juoņūs. Jemūt vārā, ka ols beja eistyn gords i ari vuoreišonys process – interesants, Dainis laika gaitā nūsprīde, ka vysi šuos tradicejom bogotuos nūdarbis nūslāpumi juoatkluoj ari jam pošam. “Dali zynuošonu par muojuos vuoreitu olu sajiemu montojumā nu tāva. Prūtams, ai godim vuoreišonys procesu pylnveiduoju i īvīsu zynomus jaunynuojumus, ari vodūtīs nu sovys personeiguos pīredzis. Voi ir atškireiba storp munu i sovulaik tāva vuoreitū olu? Tys gon ir gryuts vaicuojums! Drūši viņ nalelys atškireibys varietu atrast, nu dūmuotīs jau tys garšuotu cīši leidzeigi,” sprīž Dainis.
Nu kaids tod ir “Kolnasātas” ola vuoreišonys process? Dainis i Ilona meilu pruotu tū pastuosta i ari pīzeist, ka nikaidu nūslāpumu nav, nu ai smaidu sejā atguodynoj vacu jū vacu gudreibu. Prūti, sova vuoreituo mīsteņa recepti var izstuosteit nu gruomotys pyrmuos lopys da pādejai, nu taidys pošys garšys olu neisadūs sataisiet nivīnam cytam, kai tikai pošam saiminīkam! Tys ir leidzeigi taipat kai ai saimineicys taiseitu iedīni. It kai nu vīnom i tuom pošom sastuovdaļom, nu kotleti taipat kotrai saimineicai garšoj nadaudz cytaiži. Sovukuort, runojūt par ola darynuošonys procesu, eipaši juoizceļ tys, ka “Kolnasātā” vysys vādzeiguos ola izejvīlys ir pošu audzātys i dabiskys. Prūti, pošaudzietūs mīžus, īsolu žuovej malnajā pierteņā, apiņus kai dabeigū ola konservantu izmantoj tikai Latvejā audzātus, ols teik vuoreits kūka traukūs. Tys ir skaisti, piec myusu santāvu lobuokuom tradicejom i ai eistenu Latgolys romantiku! “Myusu vuoreitajam olam, atškireibā nu daudzim cytim, rakstureiga dyumu garša. Šaids ols ir cīši izplateits taišni Latgolys regionā, – dyumu garšu daboj, īsolu kaļtejūt caur malnuos pierts dyumim. Saprūtams, ir ari cyti dyumali, nu divejus vīnaidus drūši viņ nāatrast. Juosoka, tei ir dīzgon specifiska garša. Mož kaidam šaids ols napavysam naīt pi sirds, nu daudzim tys nu tīsys garšoj, kuru dzerūt, atmiņā ataust ari bierneibys atminis par tū, kai olu vuorieja jūs vacvacuoki,” stuosta “Kolnasātas” saiminīki.

Santāvu prasmis juonūdūd nu paaudzis paaudzē
Daiņa i juo saimis vuoreitais mīsteņš na tikai aizceļoj iz tuvuokom i tuoļuokom vītom Latgolā, šū godu laikā īgiustūt dīzgon plošu atpazeistameibu i ikvīnu prīcejūt ai ola garšu, a “Kolnasātas” saiminīki ikvīnu interesentu aicynoj apcīmuot ari sovys lauku muojis. Tī var īpazeit Latgolys ola dareišonys procesu, nūgaršuot i nūpierk poštaiseitū mīsteni, kai ari izbaudeit cytus vīsmīleigū latgaļu lobumus. Kluot vēļ Dainis i juo saime ir ari sabīdriski aktivi, ai pošu darynuotū muojis olu veicynoj na tikai Bolvu nūvoda i Latgolys atpazeistameibu, nu i pīsadola ari vaļsts i pat storptautiska mārūga pasuokumūs. Pīmāram, sovulaik Dainis pīsadaleja “Latgales dienās” Sanktpieterburgā, 2018.godā 11.novembra krostmolā, Reigā, par gūdu Latvejis simtgadis svineibom brauce iz lelpasuokumu “Lauki ienāk pilsētā”, kai ari popularizeja Bolvu nūvoda muojražuotuojus i tuo viesturiskū kulinarū montuojumu Keipsolys reikuotajā storptautiskajā izstuodē “Riga Food 2018”. Sovukuort 2019.goda vosorā nūvodu garšys svātkūs Kruoslovā dabuoja apmeklietuoju atzineibu par lobuokū garšu i īgiva tīseibys pīsadaleit finala pasuokumā “Nogaršo Latviju Rīgā” Hanzys peronā. Pazasokūt gordījam poštaiseitajam olam, “Kolnasātas” saiminīki sajiemuši ari dažaidus apbalvojumus.
Savukuort praseits, cik svareigi jam ir saglobuot santāvu tradīcejis, Dainis atkluoj, ka beja breids, kod muojražuošona Latvejā pīdzeivuoja krīzi i nabeja eipaši populara. Tūlaik ari jī beja tyvu tam, kab ola dareišonu puortrauktu. Par laimi vysim “Kolnasātas” ola mīļuotuojim, tys nanūtyka, par kū tān Dainis ai saimi ir cīši prīceigi – ari vysa veida muojražuošoana, godim ejūt, Latvejā otkon uzplaukuse. “Latvīši ir cīši seiksta i struodeiga tauta, partū, dūmoju, vysu laiku byus entuziasti, kurī censīs saglobuot myusu santāvu tradicejis. Tys ir cīši svareigi, i runa nav tikai par muojis ola vuoreišonu, nu i sīra voi, pīmāram, maizis, voi jebkuo cyta sagataveišonu. Tys ir skaisti, i šei prasme i pīredze myusim juonūdūd nu paaudzis paaudzē,” puorlīcynuoti “Kolnasātas” saiminīki.

Ola dareitova likteņupis krostūs

Sūpluok Latvejis likteņupis Daugovys krostim jau vairuok nakai godsymtu, kūpš 1860.goda, atdareita Daugovpiļs ola dareitova, kuruos bogotuo viesture cīši saisteita na tikai ai piļsātys, nu ari vysys Latgolys paguotnis nūtykumim. Tān ola ražuotne SIA “Latgales Alus D” var lapuotīs ai unikalom eistuo dzeivuo Latvejis ola tradicejom i puormontuotuom vyslobuokuom Eiropys ola eipašeibom, i kūpš 2012.goda ari dabuojuse jaunu elpu – izcelta moderna ražuošonys telpa, kas apreikuota ai jaunuokuom īkuortom nu rītumvalstu progresivuokīm ola ražuotuojim.

Ryupneicys pamatliciejs – legendarais Gurvičs
Visagruokī miniejumi par ola dareišonu Daugovpilī rūnami 1765.godā, kod raksteits par piļsātys īdzeivuotuojim, kurī puorteik nu zemkūpeibys i dzierīņu puordūšonys. Ai dīzgon lelu tycameibu var apgolvuot, ka šūs dzierīņu vydā beja ari ols. Tikom 19.godsymta pyrmajā pusē Daugovpiļs piļsātys teritorejā, Daugovys upis krostā, gildis tierguotuojs Ševels Gurvičs atviera jaunys ražuotnis – moltuvi i kūkzuogietovu ai ieveļmašynom, kuruos darbynuoja tvaika mašynys. Tūlaik tei beja lela grezneiba i progress. Taišni tīpat 1860.godā Š.Gurvičs atviera ari sovu ola dareitovu, kurā suokūtnieji struoduoja ostoini cylvāki i vuorieja 12 tyukstūšus spaņu ola godā. Vāluok ola ražuotnī beja nūdarbynuoti jau 13 cylvāki, nu zaltainuo i uorkuorteigi pīpraseituo dzierīņa apjūms pasalelynuo jau da 23 tyukstūšim spaņu ola 12 mienešūs. Piļsātā kliva vys vēļ vairuok krūgu, kurymūs baudeja Gurviča olu, a putojūšū dzierīni ūzūla bucuos pīguoduoja gon iz Reigu, gon ari Polocku i Vitebsku. Jau 19.godsymta beiguos Š.Gurviča ola dareitova sasnīdze tūlaik napīredzietu vierīni. 463 Krīvejis Eiropys dalis i Pūlejis caristis ola dareitovu vydā Š.Gurviča ražūtne beja vīna nu desmit leluokuom. Struodnīku skaits sasnīdze 50 cylvākus, kuri vuorieja jau 150 tyukstūšus spaņu ola godā! Tīsa, na vyss guoja gludi. Ola dareitova cīte pūstūšā guņsgrākā, nu vysleluokais kaitiejums tyka nūdareits revolucejis godūs, kai ari Pyrmuo i Ūtruo pasaulis kara laikā, kod ola ražuošona sazamazynuoja četrys reizis. Tei tīpat tyka ari vairuokys reizis izcalta nu jauna, leidz pīnuoce ari saleidzynūši napaseņ 1990.godu krizis godi. Sovukuort piec regularys produkcejis samozynuošonys 2008.godā ola ražuošonu puortrauce vyspuor.

Nūviertej modernūs ražuošonys apstuokļus
Tūmār godi nastuov iz vītys, i ari Daugovpiļs ola dareitovai tī nasušs pamateigys puormainis. 2012.godā iz tuos pošys zemis, iz kuruos legendarais Š.Gurvičs suoka vuoreit olu, tyka izcalta jauna ola ražuošonys telpa 1200 m2 plateibā ai modernom īkuortom. Sovukuort 2014.godā, izmontojūt jaunuokū čehu apreikojumu i pīaicynūt šuos valsts tehnologus, tyka sataiseita ari myusdīneiga i vysom praseibom atbilstūša ola īsola ražūtne. SIA “VLABA” vaļdis lūceklis VLADIMIRS i JŪLIJA BAĻUKEVIČI, kuri ola ražuošonys mierkim īrej Daugovpiļs ola dareitovys telpys, gon nasliep, ka daļā sabīdreibys volda maļdeigi stereotipi, ka “Latgales Alus” nav eipaši kvalitativs. Patīseibā tys ni tyvu nav patīseibai, par kū, gastejūt ola dareitovā, puorsalīcynoj ari laikroksta “Vaduguns” žurnalists. “Ikvīns, kurš gastej Daugovpiļs ola dareitovā, vysod augstu nūviertej ražuošonys jaudu leimeni i tū, kaidūs modernūs apstuokļūs ols itūšaļt teik vuoreits. Dūmuotīs šaids maļdeigs prīkšstots saisteits ai kaidu nu ražuotnis padūmu laika periodim. Kai soka, tuo laika ražuotnis seņ vairs nav, a koč kaida viļšonuos palykuse. Maņ gon par tū gryuši sprīst. Tei jau ir viesture, i tān ola dareitovys golvonais darbeibys princips ir napuortraukta tīkšonuos piec vys vēļ augstuokys i augstuokys kvalitatis,” izceļ Vladimirs.
Par tū līcynoj ari fakts, ka Daugovpiļs ola dareitova pīsadalejuse dažaidūs konkursūs, kotrai nu ola škirnem sajemūt na tikai vairuokus apbolvojumus i medalis, a naatkareigi eksperti šuo ola kvalitati nūviertiejuši ari ai augstom atzeimem. Kas zeimojās iz ražuošonys procesu, Vladimirs stuosta, – ka ražuotni nūdarbynuotu ai absoluti pylnu jaudu, itūšaļt tei varietu saražuot leidz pat 100 tonnom litru produkcejis mienesī. Prūtams, “Latgales Alus” teik puordūts pudelēs veikalūs (tymā skaitā, pīmāram, Lītuvā), a puorsvorā uzsvors teik lykts iz izlejamū gon gaišū, gon ari tymsū olu dažaiduos kafejneicuos, bārūs i tamleidzeiguos atpyutys vītuos.

Bogoti jaunom idejom
Lyugti nūvierteit ola tradicejis Latvejā, Vladimirs i Jūlija izceļ, ka tuos tik teišom ir īspaideigys i, kas pats svareiguokais, turpynoj palikt lobuoks i strauji atsateisteit. “Latvejā ir ola dareitovys, eipaši leluos, kuruos plošā kluostā pīduovoj taišni myusu valstei tradicionalu olu. Sovukuort vysmoz daļa mozūs ola ražūtņu lelā mārā pīduovoj Latvejis tiergam natradicionalu olu. Pīmāram, taidus ola škirnis kai Indejis gaišais eils jeb IPA, kas vairuok sastūpams Lelbritanejā voi cytuos valstīs. Juosoka, šaida ola ražuošona ir saleidzynūši vīgluoka nakai Latvejis tradicionaluo ola vuoreišona, kas, lai uzturātu pošu augstuokū kvalitati, prosa modernuokys īkuortys. Nu Latvejis tradicionaluo ola ražuotuojim eipaši varu izceļt ola dareitovu “Tērvete”, kas ir cīši konkurietspiejeigs uzjāmums. Ari muns tāvs studeju godūs ik pa laikam nūgaršuoja taišni “Tērvetes alu”,” ai smaidu sejā pīmiņ Vladimirs.
Tyvojūtīs Daugovpiļs ola dareitovys apmekliejuma nūslāgumam, vīsmīleigī Vladimirs i Jūlija ikvīnam “Latgales Alus” cīneituojam ari nadaudz paviere prīkškoru iz ola dareitovys nuokūtnis planim. Prūti, jī puorlīcynuoti, ka sevkurs inovativs i iz atteisteibu tendiets uzjāmums ilgtermiņā navar veiksmeigi struoduot, ka sovā darbeibā nikuo namaina. Deļ tuo plānuots izveiduot jaunu produkcejis lineji i ola sortimentus ai cytu zeimūlu, a nu leidzšinejuo ražuotuoja – Daugovpiļs ola dareitovys. “Prūtams, vysus nūslāpumus itūšaļt atkluot navaram, nu idejis ir aktivā procesā. Sekojit jaunumim!” izceļ Vladimirs i Jūlija.

Golvonuo problema – energoresursu izmoksu kuopums

Par tū, kai myusu vaļsts īdzeivuotuojus vadynoj vēļ vairuok pīsavierst santāvu dzeivisziņai, kai ari par šuo breiža aktualitašom i izaicynojumim ola nūzarē Latvejā, saruna ai “Latvijas Alus darītāju savienības” (LADS) vaļdis prīkšsādātuoju PĒTERI LINIŅU.

Ai kū nūsadorboj LADS i kaidi ir tuos mierki?
– LADS apvīnoj lelu daļu Latvejis ola dareitovu, tuos pyrmsuokumi meklejami Ciesīs, kur 1993.goda 21.oktobrī sanuoce kopā 12 uzjāmumu puorstuovi, kab nodybynuotu organizaceju ai mierki apvīnuot Latvejis ola dareitovys. Itūs 29 pastuoviešonys godu laikā LADS veicynuojuse ola nūzaris popularizaceju i atteisteibu valstī, taidā veidā styprynūt godu dasmitim vacys ola ražuošonys tradicejis Latvejā. Sovys pastuoviešonys laikā LADS ir aktivi dorbuojusies dažaidu ai ola nūzari saisteitu likumprojektu izstruodē, kai ari pauduse vīdūkli par ola nūzarei byutyskim vaicuojumim. Organizacejis darbeibys pamatvierzīni ir ola darietuoju ekonomiskūs interešu aizstuoveiba, daleiba likumdūšonys pylnveiduošonā, storptautiska sadarbeibys veiduošona ai leidzeigom organizacejām, kai ari ola nūzaris popularizaceja i atteisteiba valstī.
Kai viertejat ola ražuošonys tradicejis Latvejā? Cik tuos ir vacys i spieceigys?
– Ola nūzarei ir byutyska lūma Latvejis tautsaimnīceibā, tuos pyrmsuokumi meklejami 16.godsymtā i vēļ agruok. Ola nūzarē teik nūdarbynuoti vairuok nakai treis tyukstūši cylvāku, snīdzūt lelu īguļdejumu regionu atteisteibā i byutyskus ījāmumus vaļsts budžetā.
Kas byutu juodora, kab ola nūzari Latvejā atteisteitu vēļ vaira?
– Kvalitatis i garšys ziņā maņ nikaidu šaubu nav – itymā jūmā asam cīši konkurietspiejeigi, tradicejis myusim ir vacys, specialisti – lobi i ražuošona – augstā leimenī. Svareigi, kab Latvejā produktu varietu izdeveigi puordūt i ari ražuošonys process izmoksu ziņā byutu konkurietspiejeigs. Nūzaris i ražuošonys konkurietspieju veidoj daudzi saskaitamī. Pīmāram, īpakojums, izejvīlys, energoresursi, dorbaspāks. Gon uzjāmumu, gon vaļsts leimenī juoprūt šūs lelumus sabalansiet, kab rezultatā cenys ziņā varam byut konkurietspiejeigi Baltejis, Eiropys i pasaulis mārūgā. Vādzeiga ari sapruoteiga alkoholiskū dzierīņu apritis politika. Mes, ražuotuoji, vysod asam saprotušs i ari publiski sacejušs, ka alkohola lītuošonai juobyut samiereigai, nu bīži sasaduram ai populistiskim i nesamiereigim prīkšlykumim nu vaļsts pusis attīceibā iz alkohola kaiteigumu. Itymūs krīzis apstuokļūs nikaida papyldu nūdūkļu ceļšona nav pīļaunama. Latvejis tiergs ir nalels, i leluo ola nūzaris daleibnīku skaita dēļ tys palīk vys vēļ šauruoks. Vīnlaikus eksports napīaug proporcionali tierga pīsuotynojumam. Ir juoroda finanšu atbolsta instrumenti ola nūzaris eksporta veicynuošonai. Ola dareitovys jau nūsadorboj ai eksporta atteisteibu, a tys nav pīteikami, kab ietekmietu kūpejū realizacejis apmāru. Jūprūjom ir cīši daudz juostruodoj. Taisneiba, nav vīnkuorši atrast eksporta partneri i nūsyuteit produkcejis kravu. Cik asu runuojs ai ražuotuojim, tys prosa vysmoz vīna, diveju godu dorbu konkretajā valstī iz vītys. Ir vādzeiga tierga izpiete, mārketinga aktivitatis i daudz kas cyts, kab sovu produktu varietu pīduovuot konkretuos valsts tiergā. Pi tam, tymā laikā konkretais produkts nūnuok lelveikalu plauktūs, pīmāram, Anglejā, tuo cena īvārojami pīaug. Vysim ražuošonys izdevumim, kas ir vītejā tiergā, papyldus nuok kluot muitys nūdūkli, mārketinga i reklamiešonys izdavumi konkretajā valstī. Sovutīs nuokamuo problema ir, ka juovar nūdrūšynuot ražuošonys jaudys, kab apmīrynuotu pīprasejumu. Tys ir risks, partū ka Latvejā ola dareitovys zīmā struodoj ai napylnom jaudom, a vosorā jaudys napīteik. Ir jāatrūn vidusceļš.
Kaidys ir golvonuos problemys i izaicynojumi, ai kuruom itūšaļt sazaskar ola nūzare Latvejā?
– Itūšaļt golvonuo problema ražuošonā ir straujais energoresursu izmoksu kuopums. Leidz ai tū pasalelinoj ari vysys puorejuos ražuošonys izmoksys. Ola ražuošona ir dorba i energoītylpeigs process, deļ tuo myusu nūzare itū krīzi sajiut eipaši suopeigi. Pīmāram, naseņ runuoju ai kaidu Latvejis ražuotuoju, kurījam vīnā mienesī ryupneicys riekins par gāzi beja 2500 eiro, a nuokamajā – jau 12 500 eiro. Pi itaida vīnys pozicejis izmoksu pīauguma saglobuot ražuošonu ir lels izaicynojums. Ari cenu ceļšona nav rysynojums, partū ka īdzeivuotuoju pierktspieja inflacejis apstuokļūs īvārojami sazamozynoj. Krīzis puorvariešona navar tikt atstuota tikai uzjiemieju ziņā. Uzjiemiejim juobyut vīnā komandā ai vaļsti, partū ka tikai tai mes puorvariesim itūs izaicynojumus i, mož, nu krīzis izīsim vēļ stypruoki. Nu uzjāmumu dzeivuotspiejis ir atkareiga vaļsts ekonomika, a nu vaļsts ekonomikys – sabīdreibys lobkluojeiba.
Ministru kabineta apstyprynuotajā likumprojektā par atbolstu energoītylpeigim apstruodis ryupnīceibys uzjāmumim Krīvejis militaruos agresejis pret Ukrainu radeitū seku mozynuošonai nu atbolsta sajiemieju lūka beja izslāgti vysi Latvejis ola ražuotuoji, tymā skaitā mozuos ola dareitovys. Voi taidā veidā naleluos ola ražuotnis ir pakļautys iznīceibai?
– Pret šaidu lāmumu osi ībyldam, partū ka tys beja diskriminejūšs myusim kai tradicionalai ražuošonys nūzarei, kas snīdz byutisku īguļdejumu Latvejis tautsaimnīceibys atteisteibā itī Ministru kabineta nūteikumi ir lobuoti i ola ražuošona īkļauta atbolstamū nūzaru sarokstā.
LADS muojislopā raksteits nūvielejums vysod palikt uzticeigam Latvejā ražuotam olam. Voi myusu olam juosazaskar ai spieceigu konkurenci nu tuo ols, kū ražoj uorzemēs i puordūd Latvejis tiergā?
– Saskaņā ai Vaļsts ījāmumu dīnesta datim, šuo goda pyrmajūs ostoiņūs mienešūs Latvejā īvasti 6 939 966 dekalitri ola, kas ir par 7,7% vairuok nakai attīceigajā periodā paguojušūgod. Importietuo ola apjūms pīaug. Nu lobuo ziņa ir tei, ka ik godu pīaug Latvejā registrātū ola dareitovu skaits. Itūšaļt Latvejā registrātys 68 ola dareitovys, kas ir pīteikami lels skaits Latvejis tiergam. Latvejis ražuotuojim ir dīzgon gryuši konkuriet ai importa produkceju cenys ziņā. Nu Latvejis patārātuoji ir cīši patriotiski i dūd prīkšrūku Latvejis zeimūlim. Tys ari dūd stimulu Latvejis ražuotuojim čakli struoduot i radeit jaunys ola škirnis.
Dūmoju, byusit mīrā, ka lela daļa Latvejā ražuotuo ola eistyn labi garšoj i tys ir kvalitativs. Jyusupruot, kas ir veiksmis atslāga?
– Pyrmkuort, ola ražuošonys meistaru profesionalitate i sova orūda mīlesteiba. Latvejis ola meistaru namiteiguo vielme sekuot leidza pasaulis ola dareišonys tendencem i ryupis par kvalitati ola ražuošonā. Ūtrkuort, ola dareišonys vacuos tradicejis Latvejā, kas teik nūdūtys jaunīm meistarim, taidā veidā napazaudejūt Latvejis ola eipašū raksturu. Ticit maņ, ola ražuošonā ir cīši daudz smolku nianšu, kas nūvad leidz lobam rezultatam i dūd dzierīņam tuo eipašū garšu. Vysbeidzūt ari patārātuoju lojalitate Latvejā ražuotajam olam, partū ka taišni patierietuoju uzticeiba dūd ražuotuojim stimulu namiteigi augt i pylnveiduot Latvejā ražuotū olu.
Kai, Jyusupruot, Latvejis īdzeivuotuojus vēļ vairuok aicynuotu pīsavierst santāvu dzeivisziņai, tymā skaitā ola dareišonai?
– Tū navar muoksleigi radeit – pīsavieršonuos santāvu dzeivisziņai atnuok pati, partū ka tei bejuse myusūs daudzu godsymtu garumā. Tū pīruoda ola ražuošonys i baudiešonys kulturys popularitate. Ari tys, ka likumūs nav īraksteits, ka ols ir Latvejis tradicionaluo nūzare, a vysi tū taipat saprūt. Taipat ir ari ai tradicejom i pīdereibu valstei. Muojuos, sovā zemē, ir vyslobuok. Tū mes izjiutam i puormontojam nu vacuokim.
Navaru napavaicuot, voi ari Jyusim garšoj ols?
– Vīnnūzeimeigi! Nasabeistūs saceit, ka ols ir muns meiluokais dzierīņs. Itūšaļt gon vairuok dūdu prīkšrūku bezalkoholiskajam olam. Ari Latvejā ražuotuo bezalkoholiskuo ola sortiments pādejūs godūs ir byutyski pīaudzs. Nu pīļaunu, ka piec zynoma laika atsagrīšu ari pi klasiskuo ola baudiešonys.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”