Punktiņš, punktiņš, komatiņš (09.12.2022.)
Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.
Bidstrupa pēdās
Sadarbojoties ar Balvu Valsts ģimnāziju, jau septembra sākumā organizējām politisko zīmējumu konkursu. Karikatūras ir arī viena no vizuālās mākslas programmas tēmām mācību iestādēs. Veicām jauno talantu aptauju, lūdzot viņus atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kā un kāpēc viņi redz politiku un politiķus. Vizuālās mākslas skolotāja Indra Keiša uzticēja Ziemeļlatgales laikraksta “Vaduguns” žurnālistiem un ekspertei, karikatūristei Gaļinai Gruziņai apskatīt un izvērtēt skolēnu darbus. Kopīgo veikumu varat redzēt un lasīt šajās lappusēs.
Tas man ir kas jauns!
Evelīna Bule, 11.b klase, Ziemeļlatgales laikraksta “Vaduguns” 2023.gada kalendāra vāka karikatūras autore: – Atklāju, ka patīk zīmēt karikatūras, jo tas man ir kaut kas jauns. Iedvesmojos, skatoties uz dažādiem attēliem un karikatūrām internetā. Manuprāt, grūtākais zīmēšanas procesā ir izdomāt, ko zīmēt, un tieši tas aizņem daudz laika. Man patīk gan krāsainas, gan melnbaltas karikatūras, bet zīmēt labāk izvēlos melnbaltas. Esmu dzirdējusi par dažiem kariktūristiem, bet visvairāk mani ieinteresēja Ernesta Kļaviņa karikatūras. Es savā karikatūrā runāju par tēmu, kas skar daudzus cilvēkus dažādās vecuma grupās. Daudzi no viņiem nesaņem vajadzīgo atbalstu vai baidās lūgt palīdzību. Mana zīmējuma centrā ir klauns, kuru visi redz vienmēr priecīgu, neuztver nopietni, bet neviens nevar iedomāties, ko jūt cilvēks aiz uzliktās maskas.
Ar smaidu atspoguļo svarīgus procesus sadzīvē un politikā
Sonora Puķīte no 8.a klases atzīst, ka viņai patīk zīmēt karikatūras, jo tajās nav jāievēro precīzas zīmēšanas proporcijas, arī tas, ka tapšanas process ir ātrs. Citreiz idejas rodas galvā, bet reizēm jāmeklē internetā vai citos pieejamos resursos. “Vizuāli man patīk gan melnbaltas, gan krāsainas karikatūras, taču zīmēt labāk padodas melnbaltas, jo tas, manuprāt, ir vienkāršāk. Biežāk karikarūras es pamanu laikrakstos un vienmēr, kad tās redzu avīzēs, rūpīgi apskatu. No latviešu karikatūristiem vispazīstamākie ir Gatis Šļūka un Gunārs Bērziņš. No ārzemju zinu Onorē Domjē. Taču visforšākais tomēr ir un paliek Gunārs Bērziņš,” uzskata Sonora.
Diāna Daniela Voika no 11.b klases agrāk zīmēt karikatūras nekad nebija mēģinājusi, jo neaizdomājās par šādām sociālām tēmām, par tādu žanru. Tomēr viņa uzskata, ka pirmajai reizei sanāca uzzīmēt diezgan labi, tāpēc radās vēlme pamēģināt vēlreiz. “Manuprāt, visgrūtāk ir izdomāt ideju, jo tas ir pats galvenais. Grūtības sagādā, ja uzdod tēmu, kas nesaista un par kuru ir maz zināšanu, tāpēc palīdzību meklēju programmā “Pinterest”. Pati dodu priekšroku melnbaltai karikatūrai, bet ideja un izpildījums nav atkarīgs no krāsojuma. Internetā biežāk redzu satīriskus komiksus, nevis karikatūras. Vienīgo karikatūristu, pateicoties mācību stundām, es zinu Gati Šļūku,” pastāsta Diāna Daniela.
Savukārt Toms Silinieks no 8.b klases saka, ka patīk zīmēt karikatūras tikai tad, ja tajās var iekļaut melno humoru. Ja nē, tās viņu neaizrauj. Protams, ja nepieciešams, zīmēs. Viņš domā, – lai karikatūra būtu interesanta un tajā pašā laikā skaisti noformēta, ir vajadzīgs laiks – vispirms, lai izdomātu, ko un kā zīmēt, tāpēc, viņaprāt, tas nav viegli.
Arī Laura Kopāne no 11.a klases agrāk karikatūras nebija zīmējusi, tāpēc tas viņai ir kaut kas pavisam jauns. “Pateicoties vizuālās mākslas stundām, sāku par tām interesēties un pievērst uzmanību. Manuprāt, mūsdienās karikatūras ir labs veids, kā attēlot aktuālas problēmas ar humoru. Nesagādā grūtības to zīmēšana, ja dots konkrēts uzdevums, tomēr izaicinājumu rada cilvēku attēlošana. Patīk gan melnbaltas, gan krāsainas karikatūras, jo zīmējuma krāsa palīdz izpaust emocijas un radīt vēlamo noskaņu. Zinu vairākus karikatūristus, bet man ļoti patīk mūsu vietējā karikatūriste Gaļina Gruziņa. Viņas darbus var redzēt laikrakstā “Vaduguns”,” pārliecinoši saka Laura.
Zīmēt karikatūras patīk arī Evelīnai Aleksejevai no 11.c klases, tikai žēl, ka to darīt sanāk reti, jo ne vienmēr izdodas izdomāt idejas. “Manuprāt, karikatūras ir lielisks veids, kā paust savu viedokli par kādu tēmu, izmantojot humoru. Iedvesmai izmantoju citus māksliniekus un mūziku, kuru klausos zīmējot. Manuprāt, labākās idejas ir tās, kas rodas spontāni. Vislabāk patīk krāsainas karikatūras, jo ar krāsu palīdzību ir vieglāk paust noskaņojumu un padarīt karikatūru pamanāmāku. Sociālajos tīklos (“Instagram”, “TikTok”) ļoti bieži gadās sastapties ar dažādām karikatūrām gan latviešu, gan angļu valodā. Preses izdevumus ikdienā īpaši nelasu, bet, ja kādreiz nolemju ko apskatīt, pirmās ir karikatūras. Latviešu karikatūristu Gati Šļūku pazīst, pateicoties viņa karikatūrām “Latvijas Avīzē”. Bērnībā mājās bieži pirkām šo avīzi, un līdz pat šai dienai man tā saistās ar Gata Šļūkas karikatūrām,” atklāj Evelīna.
Guntra Gibala no 8.a klases stāsta, ka viņai jau kopš bērnības ir patikusi māksla. “Ar karikatūrām iepazinos, kad mācījos mākslas skolā, un jau tad tās sāka interesēt, tāpēc šī interese turpinās. Vasarā bija mans mākslas skolas izlaidums, bet gala noslēguma darbam izvēlējos keramikas novirzienu, tāpēc biju iepriecināta, ka skolā atkal vajadzēja zīmēt karikatūras. Agrāk mēdzu tīši meklēt iedvesmu, lai rakstītu, gleznotu vai citādi izpaustos, bet tagad vairs neredzu tam vajadzību, jo, ja ir ideja, to vajag pilnveidot. Protams, reizēm to iedvesmu vajag! Tās gūstu no dabas, ceļojumiem, grāmatu lasīšanas un dziesmu klausīšanās. Gadās, ka varu visu skici izstrādāt līdz sīkākajai detaļai, izdomāt un uzzīmēt apmēram desmit minūšu laikā. Bet reizēm, lai uzsāktu zīmēt vienu ideju, paiet vairāki mēneši. Esmu cilvēks, kas visu redz krāsainu – gan savus darbus, gan apkārtni un savu personību. Bet tagad mani sāk vilināt melnbaltais stils, jo reizēm pietiek tikai ar divām krāsām, lai visu padarītu perfektu. Ik pa brīdim sekoju līdzi aktualitātēm mākslas pasaulē, tāpēc brīžiem arī īpaši meklēju populārākās karikatūras un to autorus. Tas ir tik vilinoši! Mācību stundās vairāk uzzināju par karikatūristiem Gati Šļūku, Gunāru Bērziņu. Viņi ir tīkamākie, pateicoties savam autentiskumam. Piemēram, G.Bērziņu vienmēr var atpazīt pēc melnā kaķa viņa karikatūrās. Par viņa darbiem mēdzu teikt, ka tās ir ar nelielu retro pieskaņu, jo tādas karikatūras gadās redzēt aizvien retāk. Savukārt G.Šļūkas karikatūras man patīk, jo tās ieraugot vienmēr būsi labā noskaņojumā. Labs ir viņa darbos attēlotais humors, kā arī savs mākslinieka rokraksts. Jebkuram jaunajam māksliniekam ir jāturpina pilnveidoties, jāatklāj savs stils. Nekad nevajag padoties, – ja padosies kritiķu spiedienam, zaudētājs būsi tu pats, jo katra cilvēka lielākais šķērslis uz viņa izaugsmi ir viņš pats. Tāpēc turpiniet meklēt, pilnveidoties un izpausties!” visiem novēl Guntra Gibala.
Interesi rada mācību stunda “Humors mākslā”
Indra Keiša, vizuālās mākslas skolotāja: – Ieviešot jauno “Skola 2030” programmu, dažas vizuālās mākslas stundu tēmas ir nedaudz mainītas – ir jaunas, agrāk nemācītas. Viena no tām ir “Humors mākslā”. Iepazīstinot skolēnus ar šo mākslas veidu, secināju, ka daudzi nemaz nezina, kas ir karikatūra. Jauniešus interesējošajās interneta vietnēs tās sastopamas ļoti reti. Tādēļ, apskatot joku zīmējumus, komiksus, plakātus, skolēni secināja, ka šī tēma ir pat ļoti interesanta. Viņi iepazinās gan ar latviešu karikatūristiem, gan pasaules slavenībām. Humors ir spēja dzīvē saskatīt, izteikt un mākslā attēlot dzīves pretrunas to smieklīgākajās izpausmēs, komiskas īpašības un parādības. Kad skolēni centās uzzīmēt savas karikatūras par dažādām sociālām problēmām, viņi secināja, ka vienkāršiem paņēmieniem attēlot dzīves nebūšanas ir ļoti sarežģīti.
Es pati apbrīnoju pasaulslaveno karikatūristu Herlufu Bidstrupu – viņa smieklīgie zīmējumi, kas tapa pagājušā gadsimta vidū, ir aktuāli arī mūsdienās. Un, protams, mūsu Gatis Šļūka – izcils, jauns cilvēks ar tik asu dzīves uztveri un izpratni. Lepojos, ka viņa karikatūras guvušas atzinību pasaulē. Paldies saku arī mūsu novadniecei Gaļinai Gruziņai – gribētu redzēt laikrakstā “Vaduguns” viņas karikatūras biežāk.
Galvenais ir ideja!
Gaļina Gruziņa, karikatūriste, izdevusi grāmatu “Kiņķēziņi”, karikatūras publicētas vairākos izdevumos: – Ar interesi aplūkoju skolēnu zīmētās karikatūras. Paldies jauniešiem par ieinteresētību un sava viedokļa paušanu par dažādajiem sabiedrībā notiekošajiem procesiem gan ikdienā, gan politikā.
Karikatūra ir mākslas žanrs, kas prasa sekot līdzi norisēm sabiedrībā, analizēt tās, arī spēja pētīt cilvēku uzvedību dažādās situācijās – gan sadzīvē ar tuviniekiem un draugiem, gan darbā ar kolēģiem, gan dažādās ar valsts politiku saistītās jomās.
Kas nepieciešams, lai varētu uzzīmēt karikatūru? Kā jau katrā darbā, tā ir vēlēšanās to sākt un izdarīt!
Vai jāmāk labi zīmēt? Protams, jāmāk! Vai ļoti labi jāmāk? Karikatūrā, manuprāt, galvenā ir doma, ideja. Zīmējums var būt vienkāršāks, robustāks, bez smalkām detaļām. Var salīdzināt mūsu karikatūristus Imantu Melgaili ar lakoniskiem zīmējumiem un Edgaru Ozoliņu, Agri Liepiņu ar smalki izstrādātām detaļām. Cilvēks gan jāmāk zīmēt, jo tas tomēr ir galvenais personāžs karikatūrā. Kā jebkurā vizuālās mākslas darbā, arī karikatūrā jāpārzina kompozīcijas pamati.
Vai jāorientējas sabiedriski politiskajos procesos, politikā, lai varētu zīmēt karikatūras? Protams! Vismaz jāpārzina galvenie, svarīgākie notikumi mums apkārt, valstī, pasaulē. Politika jau nav tikai kaut kas tur augšā, stikla kalnā. Politika ir gan mūsu darbs, gan bērnu izglītība, gan sabiedriskās organizācijas, gan mākslinieciskā pašdarbība, gan mūsu algas, pensijas, pabalsti. Tas viss ir politika.
Vai karikatūru uzzīmēt ir viegli? Vai visi var zīmēt karikatūras? Es negleznoju, bet karikatūru uzzīmēt varu. Kāda māksliniece glezno izcilus ziedus, bet par karikatūru saka, ka neprot. Katram savs.
Skatoties skolēnu karikatūras, pievērsu uzmanību gan izvēlētajām tēmām un to atspoguļojumam, gan vizuālajam izpildījumam. Priecē, ka jaunieši interesējas par notikumiem sabiedrībā – vietējiem notikumiem, vēlēšanām un ar tām saistītām norisēm, situāciju valstī, pasaulē. Karikatūra ir interesanta ar to, ka darbā apvienojas vizuālais un filozofiskais. Viena frāze vai teikums var būt par iedvesmu pat vairākām karikatūrām. Skolēni to ļoti dažādi attēloja, rādot politiķu solījumus.
Uzrakstīju pārdomas par katra skolēna darbu un savu redzējumu, ko varētu attēlot nedaudz citādi, piemēram, pamainot kompozīciju.
Paldies jauniešiem par ieguldīto darbu!
* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”
* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”