Punktiņš, punktiņš, komatiņš (16.12.2022.)

Pie apaļā galda

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Lai nākotnes sabiedrība Latvijā būtu politiski aktīva, skolēni jau šodien jāiedrošina līdzdarboties politiskajās un sabiedriskajās norisēs. Jauniešos jārada pārliecība, ka viņos ieklausās un viņu viedokli ņem vērā. Jaunieši jāiedrošina ne tikai izteikties un iesniegt priekšlikumus, bet arī iesaistīties ideju realizēšanā. Lai noskaidrotu, kāds ceļš jaunatnei ejams, lai viņos ieklausītos politiķi, kā arī to, kas viņiem ir būtisks un svarīgs, Balvu novada Bērnu un jauniešu centrs (BNBJC) rīkoja apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās novada skolu audzēkņu un domes deputātu pārstāvji. Par jaunajai paaudzei aktuālām tēmām sprieda Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolnieces BEĀTE KAŅEPE un LĪNA LEIŠAVNIECE, Bērzpils pamatskolas audzēkne LĪVA RACIBORSKA un Balvu Valsts ģimnāzijas skolniece ALĪNA ŽOGOTA, kā arī Balvu novada domes deputātes SANDRA KINDZULE un AIJA MEŽALE. Jauniešus iztaujāja un sarunā piedalījās arī BNBJC speciāliste jaunatnes politikas jautājumos GUNITA MINCĀNE.

Vai zināt, pie kā vērsties, lai atrisinātu kādu sev interesējošu jautājumu vai problēmu?
BEĀTE: – Ja tas ir skolas mērogā, tad vispirms vērsīšos pie klases audzinātājas. Ja skolotāja nevar līdzēt, došos runāt ar skolas vadību – direktora vietniekiem. Ja tas nav viņu kompetencē, iešu uz domi. Žīguros labi pazīstu kultūras nama vadītāju, jo reizēm palīdzu viņai pasākumu vadīšanā. Ja jaunieši vēlētos sarīkot kādu pasākumu, droši vien vērstos pie viņas, tad abas kopā uzrunātu pagasta pārvaldnieku. Ja šī problēma būtu plašāka mēroga, tad vērstos pie jauniešu centra darbiniecēm, piemēram, Gunitas Mincānes, un kopā ar viņu domātu, ko darīt tālāk.
LĪNA: – Skolā tā noteikti būtu skolēnu pašpārvalde, jo tur cenšamies palīdzēt ar ideju realizēšanu. Plašāka mēroga problēmas risināšanai vērstos pagasta pārvaldē, bet tālāk – novada domē.
LĪVA: – Bērzpilī tas notiktu līdzīgi. Sākumā vērstos pie skolas vadības, kā arī skolēnu pašpārvaldē. Bieži vien visu izdodas atrisināt ar pašpārvaldes palīdzību. Ja vajag, būdama pašpārvaldes prezidente, vēršos pagasta pārvaldē. Mēs pagastā visi viens otru pazīstam, mums ir labas attiecības, tādēļ pastāv iespēja visu sarunāt.
ALĪNA: – Būdama radoša personība, visdrīzāk gribētu realizēt kaut ko radošu, tāpēc sākumā vērstos jauniešu centrā. Man ir ļoti labas attiecības ar centra darbiniecēm.
GUNITA: – Pēdējā laikā neesam vērsušās pie novada domes deputātiem ar jauniešu idejām. Tās visbiežāk realizējam, izmantojot savus, biedrības resursus, rakstot projektus. Lepojamies ar vienu no mūsu audzēknēm Sindiju, kura pati uzrakstījusi projektu Latvijas jaunatnes padomes izsludinātajam projektu konkursam. Viņai tā būs lieliska pieredze. Pēdējā reize, kad vācām jauniešu parakstus, bija par BMX trases ierīkošanu Balvos. Toreiz jaunieši bija tik aizsvilušies ar šo ideju, ka parakstus savācām un visu nokārtojām divās dienās. Bija tik forši, kad viss notika. Tas bija kā tāds neliels brīnums.
SANDRA: – Jauniešiem viss izdodas, ja viņi to ļoti, ļoti grib. Tieši tāpēc mums nepieciešams zināt viņu vēlmes. Tie, kuri atbild par naudas sadalīšanu, varbūt iedomājas, ka jauniešiem vajag to, ko patiesībā ne jaunieši, ne visa sabiedrība negrib. Tāpēc ir jādara zināmas savas vēlmes. Tāpat jāņem vērā, ka bērni izaug un aiziet savā dzīvē, un reizēm ideja, kas viņiem bija svarīga, vairs nav tik būtiska tiem, kuri nāk viņu vietā.
Ar ko Jūs sāktu savas idejas realizēšanu?
BEĀTE: – Pirmkārt, tā būtu jauniešu aptauja, piemēram, ar anketu palīdzību. Ir daudz dažādu metožu. Otrkārt, parasti augstākstāvošie ideju atbalsta, ja mēs paši esam gatavi to realizēt. Tādēļ vispirms ir jāsavāc domubiedru grupa. Varu minēt piemēru no savas pieredzes. Mums Žīguros bija veca, jau apdrupusi autoosta, kas nokrāsota oranžā krāsā. Gribējām to pārkrāsot, lai tā kļūtu pievilcīgāka. Savācām idejas piekritēju pulciņu, gājām uz pagastmāju, un tur mums iedeva naudu krāsas iegādei, bet ar nosacījumu, ka darbu izdarīsim paši. Tāpēc piesaistījām vizuālās mākslas skolotājus, arī no Viļakas, savācām cilvēkus un skaisti izkrāsojām autoostu. Tagad tur ir gan saulriets, gan vietējā hokeja kluba emblēma. Tā iedzīvotāji, kuri bija ieinteresēti, realizēja savu ideju.
LĪNA: – Pilnīgi piekrītu Beātei.
LĪVA: – Jā. Sākumā jāsapulcē idejas piekritēji, lai pierādītu, ka jaunieši tiešām to grib un viņiem to vajag.
ALĪNA: – Sākumā tas ir ļoti jāgrib pašam. Pēc tam, protams, jāvāc domubiedru pulciņš, kas to darīs kopā ar tevi, un pēc tam vai nu jāvāc paraksti, vai jāraksta projekts. Jāiekustina darbība. Arī šādas tikšanās ar politiķiem jauniešu centrā ir laba metode.
AIJA: – Pavasarī, piedaloties pasākumā “Kafija ar politiķiem” lēmām, ka jaunieši izveidos padomi, kas nāks uz komiteju sēdēm domē un izvirzīs izskatīšanai savus jautājumus. Mēs tos noteikti izskatītu un pakāpeniski virzītu risināšanai, piesaistot arī izglītības pārvaldi. Tie varētu būt saistīti ar līdzfinansējuma piesaisti projektiem. Varbūt tie būtu saistīti ar kaut kādiem juridiskiem jautājumiem vai tādiem, kas attiecas uz saistošajiem noteikumiem. Gaidīsim jauniešu domi mūsu sēdēs un noteikti jūsos ieklausīsimies.
SANDRA: – Nenāk prātā neviens gadījums, kad no pašvaldības puses būtu atteikts kāds līdzfinansējums projektam lielākām vai mazākām biedrībām. Ja ne citādāk, tad idejas ir iespējams realizēt caur projektiem.
Kādas iniciatīvas Jūs kā domes deputātes vēlētos sagaidīt no jauniešiem?
AIJA: – Esat izstrādājuši diezgan jaudīgu jauniešu stratēģijas dokumentu. Šobrīd strādājam pie novada budžeta, darbs droši vien turpināsies arī gada pirmajos mēnešos. Varbūt jauniešiem ir kādas svarīgas idejas, kas būtu jāņem vērā?
SANDRA: – Vairākkārt esmu teikusi un vēlreiz gribu atgādināt, ka novadā dzīvo ne tikai skolas vecuma jaunieši, un ideju ģenerēšanā un lēmumu pieņemšanā ir ļoti svarīgi iesaistīt arī viņus. Mums ir svarīgi, lai jaunieši, izmācījušies augstskolās, nāk atpakaļ un dibina šeit ģimenes. Nereti esmu dzirdējusi, ka viņiem zūd piederības sajūta pēc aiziešanas no skolas. Noteikti ir daudz jāstrādā, lai viņi atgrieztos.
Kādi kritēriji būtu jāievēro, veidojot novada jauniešu domi?
BEĀTE: – Noteikti gribētu darboties jauniešu domē, pārstāvot savas skolas intereses. Uzskatu, ka sākumā domē vajadzētu iesaistīt pa pārstāvim no katras skolas, kuri nodotu informāciju savas skolas audzēkņiem. Ja jaunietis stāsta jaunietim, tas ir citādāk nekā tad, ja to dara pieaugušais. Jaunieši ātrāk atrastu kopīgu valodu un aizdomātos, ka savas idejas tiešām ir iespējams realizēt.
LĪNA: – Piekrītu, ka jauniešu domē jābūt pārstāvētām visām novada skolām, lai informācija nokļūtu līdz katras skolas audzēkņiem. Pati ļoti labprāt iesaistītos jauniešu domes darbā, jo ļoti patīk izteikties un realizēt idejas. Būtu labi, ja šīs domes sēdes katru reizi notiktu citā pagastā.
LĪVA: – Esmu aktīva, tāpēc ar prieku piedalītos domes darbā. Divas reizes nedēļā braucu uz Balviem, uz deju mēģinājumiem, tādēļ varētu apmeklēt jauniešu domes sēdes. Piekrītu, ka tajā jābūt pārstāvētiem skolēniem no visām skolām, jo jaunieši runā citā valodā, viņi informāciju pasniegtu citādāk, ieinteresējot vienaudžus. Būtu tikai godīgi, ja domes sēdes katru reizi notiktu citā pagastā.
ALĪNA: – Man ir stingrs viedoklis par jebkuru tēmu un to labprāt paužu, tādēļ gribētu iesaistīties jauniešu domes darbā. Būdama skolas pašpārvaldes dalībniece, jau tagad zinu skolēnus, kuri spētu un gribētu darboties šajā domē.
SANDRA: – Gribu piebilst, ka likumā par pašvaldībām notikušas būtiskas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Viena no izmaiņām būs iespēja pagastos veidot iedzīvotāju padomes. Būtiski, ka uz iedzīvotāju padomes locekļa statusu var pretendēt fiziskas personas, sākot no 16 gadu vecuma. Tā būs iespēja jauniešiem būt aktīviem, piedaloties šo padomju vēlēšanās. Ja no vecāka gadagājuma cilvēkiem nereti dzirdu tikai pesimismu, tad jauniešus aicinu aktīvi iesaistīties, jo jūs tam noteikti redzat lielāku pievienoto vērtību nekā pārējie, kuri nereti nenovērtē pašnoteikšanās iespēju.
AIJA: – Mūsu novadā ir astoņas skolas. Piekrītu, ka jauniešu domē ir jābūt pārstāvjiem no tām visām. Pēc tam izkristalizēsies līderi, kas būs vadībā, virzīs un kopā ar jauniešu darba speciālistiem aktivizēs pārējos. Var jau iesākt ar lielu entuziasmu, bet ir jāstrādā ilgtermiņā. Tas nebūs viegli.
Ja Tu būtu domes deputāte, ko gribētu uzlabot savā tuvākajā apkārtnē?
BEĀTE: – Diezgan sarežģīts jautājums. Domāju, tas būtu saistīts ar manu bijušo Žīguru pamatskolu, kas tagad ir Viduču pamatskolas pakļautībā. Ieejot skolā, redzam apdrupušas sienas. Tā man joprojām ir sirdij tuva skola, tādēļ sāp sirds. Gribētu Žīguru pamatskolā izremontēt vismaz iekštelpas.
LĪNA: – Noteikti vēlētos izveidot vairākas vietas Balvos un Naudaskalnā, kur pusaudžiem pavadīt brīvo laiku. Jā, ir jauniešu centri, bet liela daļa jauniešu neiet uz šiem centriem, bet vēlas pavadīt laiku ārā. Taču viņiem īsti nav kur aiziet, tādēļ nereti viņi dara lietas, ko nevajadzētu darīt, un Lāča dārzs tam ir labs piemērs. Tāpēc viņiem ļoti vajag vietu, kur pavadīt laiku, lai nedarītu to, ko nevajag darīt.
LĪVA: – Arī es noteikti pievērstos savas Bērzpils skolas telpu uzlabošanai, iegādātos jaunus solus un krēslus datorklasei. Lai gan man tur atlicis mācīties pāris gadus, gribētos šo skolu padarīt mājīgāku nākamajiem skolēniem.
ALĪNA: – Viennozīmīgi kaut kur Balvos gribētu izveidot vietu, kur jaunieši varētu pavadīt laiku. Internetā esmu redzējusi, ka citur ierīkotas tādas kā lapenītes ar caurspīdīgām sienām, ar iekšā izvietotiem krēsliem. Var skatīties, kas notiek ārā. Tā varētu būt laba vieta, kur jauniešiem atpūsties.
SANDRA: – Piekrītu, ka pavasaros un vasaru vakaros, kad jauniešu centrs jau slēgts, jaunatnei īsti nav, kur apmesties. Tādu vietu varētu ierīkot skvērā vai ezermalā. Igaunijā un Lietuvā esmu redzējusi šādas vietas, kur uzstādīti interesanti, moderni soli. Ja daudz domājam par bērniem domātu rotaļu laukumu ierīkošanu, tad jauniešu brīvā laika pavadīšanas vietas vispār netiek apspriestas.
LĪVA: – Kad mums pirms pāris gadiem Bērzpilī uzbūvēja lapeni, jaunieši uzreiz tur sāka pulcēties. Paši pēc savas iniciatīvas to labiekārtojām. Jauniešiem vajag, kur pasēdēt.
Ko Jūs zināt par pašvaldību? Cik novada domē ir deputātu, ko viņi dara? Kādas pašvaldības iestādes varat nosaukt?
BEĀTE: – Zinu, ka Balvu novada domē strādā 15 deputāti. Domes priekšsēdētājs ir Sergejs Maksimovs, viņa vietniece ir Sandra Kapteine. Pati esmu saskārusies ar deputātēm Mariju Duļbinsku un Aiju Mežali. Saprotu, ko dara deputāti. Viņi izvirza priekšlikumus dažādos saimnieciskos jautājumos un lemj par citu izvirzītiem priekšlikumiem. No pašvaldības iestādēm zinu pagasta pārvaldi, Balvos ir dome. Skolas arī ir pašvaldības iestādes.
LĪNA: – Zinu, ka ir 15 deputāti un Sergejs Maksimovs ir domes priekšsēdētājs. Pati tā īsti neesmu sadarbojusies ar pašvaldības iestādēm. Zinu tikai to, ko stāsta mamma, jo viņa biežāk ar to visu saskaras. No pašvaldības iestādēm zinu domi, Balvu pagasta pārvaldi, sociālo dienestu, jauniešu centru.
LĪVA: – Par deputātiem meitenes jau pateica. Zinu Sergeju Maksimovu. Esmu kontaktējusies arī ar Aiju Mežali un Sandru Kindzuli, esmu viņas satikusi arī Bērzpilī. Ar citiem deputātiem bijusi mazāka saskarsme, jo dzīvoju pagastā. No pašvaldības iestādēm Bērzpilī zinu pagasta pārvaldi, skolu un saieta namu.
ALĪNA: – Neko jaunu nepateikšu. Pašai saskarsmes ar deputātiem nav bijis. Pēc sejām viņus zinu, bet vārdus nepateikšu. Taču mana ģimenē viņus zina, arī mājās nereti runājam par politiku.
AIJA: – Mēs jauniešus varētu uzaicināt uz kādu komitejas sēdi, lai atnāk paklausīties, kas tur notiek. Visi jautājumi, par ko lemjam komitejās, tālāk tiek virzīti uz domes sēdēm. Jauniešu domes sistēma ir tāda pati, tādēļ viņi noteikti varētu atnākt paskatīties, kā mēs strādājam, pārņemt mūsu pieredzi. Sarunāsim, ka atnāksiet jau uz kādu komitejas sēdi decembrī. Pavērojiet, kā politiķi strādā, arī izmantojot “Facebook” .
SANDRA: – Domes sēžu ierakstus varat noklausīties arī internetā. Komiteju sēdes notiek katra mēneša trešajā ceturtdienā, bet domes sēdes – pēdējā ceturtdienā. Aicinu atnākt.
Ko Jūs uzskatāt par personīgo ieguldījumu savas skolas, pagasta vai pilsētas izaugsmē?
BEĀTE: – Esmu skolas prezidente, un mans ieguldījums ir tas, ka popularizēju savas mācību iestādes vārdu citās skolās, ārpus novada un aiz Latvijas robežām. Organizēju un piedalos skolas pasākumos, darbojos jauniešu centrā, stāstu par savu mācību iestādi un cenšos visādā veidā atbalstīt savu skolu. Mācoties gan Žīguros, gan Viļakā, vienmēr esmu piedalījusies arī dažādās apkārtnes sakopšanas talkās.
LĪNA: – Tāpat kā Beāte, es piedalos skolas pašpārvaldē, palīdzu organizēt un vadīt pasākumus. Kopā ar mammu vācām iedzīvotāju parakstus iniciatīvai, lai mūsu pagastā ierīkotu ielu apgaismojumu, bet tagad vācam parakstus, lai Balvu pagasta Naudaskalnā uzstāda gulošos policistus, jo te dzīvo daudz mazu bērnu. Esmu piedalījusies arī sakopšanas talkās Naudaskalnā.
LĪVA: – Jau trešo gadu darbojos pašpārvaldē. Esmu skolēnu pašpārvaldes prezidente un žurnālistikas pulciņa redaktore. Popularizēju skolas un pagasta vārdu, piedaloties sacensībās, kā arī pārstāvot savu skolu citās mācību iestādēs un jauniešu centros. Darbojos arī Jaunsardzē. Parasti piedalos skolas un pagasta apkārtnes sakopšanas talkās. Pagājušajā gadā kopā ar jaunsargu vienību sakopām kapu apkārtni.
ALĪNA: – Esmu aktīva pašpārvaldes dalībniece, piedalos gandrīz visu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā. Tāpat labprāt iesaistos jauniešu centra pasākumu rīkošanā. Nesen piedalījos projektā Kaunatā, kur pēc mūsu viesošanās Balvus noteikti atcerēsies, jo izcēlāmies – abas Balvu skolu komandas uzvarēja spēlēs. Ja ir laiks, labprāt iesaistos arī sakopšanas talkās.
SANDRA: – Tas, ka esmu iesaistījusies vietējā politiskajā dzīvē, arī ir darbs sabiedrības labā. Savulaik biju Balvu Valsts ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētāja, darbojos ģimnāzijas atbalsta biedrībā, kur realizējām dažādus projektus. Tāpat kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem esam nodibinājušas sieviešu biedrību. Piedalāmies labdarības akcijās, rakstām projektus. Jau skolas laikā biju ļoti aktīva, darbojos dažādos pulciņos, skolēnu padomē. Tāpēc domāju, ka arī jūs nākotnē būsiet sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri darbosies ne tikai skolas, bet arī plašākas sabiedrības labā.

Kāds ceļš jauniešiem ejams, lai viņos ieklausītos politiķi?

BNBJC speciāliste jaunatnes politikas jautājumos GUNITA MINCĀNE: – Jauniešu ceļš uz kaut kādu sabiedrisko līdzdalību un iesaistīšanos jebkādās aktivitātēs sākas jau ģimenēs, īpaši tādās, kurās vecākiem nav vienaldzīga vietējās kopienas dzīve, kuri ir sabiedriski aktīvi. Protams, skolā tā ir skolēnu pašpārvalde, kas parāda, ka skolēnam ir ļauts runāt, ka visi grib dzirdēt viņa viedokli. Tāpat mēs bērnu un jauniešu centrā rīkojam dažādas līdzdalības aktivitātes, piemēram, pasākumus “Kafija ar politiķiem”, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem utt. Tā arī ir iespēja sanākt kopā, mācīties no citu pieredzes un kādā brīdī apjaust, ka Tu drīksti un ka Tev vajag pajautāt to, kas interesē. Atslēgu uz skaidrību atradīsi, tikai mēģinot noskaidrot to, kas tevi interesē. Šobrīd esam apņēmušies iedzīvināt ideju par Balvu novada jauniešu domi, izplānot tās struktūru, atrast labākos risinājumus, kā šī organizācija varētu darboties un kādas problēmas tā varētu risināt. Tā būtu iespēja jauniešiem paust savu viedokli. Jauniešu dome būtu viņu pārstāvniecība, tiekoties ar novada pašvaldības deputātiem, iespējams, pat rakstot priekšlikumus komisijām ar ierosinājumiem par konkrētu viņu ideju īstenošanu, sasāpējušu problēmu risināšanu. Iespēju realizēt idejas ir milzīgi daudz, un tās ir ļoti daudzveidīgas. Kaut vai apgūt līdzekļus, izmantojot jauniešu biedrību projektos. Tikai jābūt drošam. Ir jāsaprot, ka Tev ir iespējas izteikties, to drīksti un vajag darīt, jo domes deputāts ir tavs sabiedrotais. Viņam ir pieredze un vairāk iespēju. Deputāts situāciju no malas redz labāk. Un, ja pajautāsi deputātam, viņš var sniegt ieteikumu vai padomu, bet varbūt piedāvāt jau gatavu risinājumu. Deputāti tomēr ir cilvēki ar zināmu sabiedrisko un politisko pieredzi. Tā būs mijiedarbība caur sarunu, bet saruna var atrisināt jebkuras problēmas. Galvenais ir saprast, ka jaunietis drīkst un viņam ir jājautā. To varētu formulēt arī kā jauniešu domes galveno uzdevumu.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.