Punktiņš, punktiņš, komatiņš (20.01.2023.)

  • Drukāt

Pietrūka pātagas vai burkāna?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Latgale ir īpašs reģions Latvijā

 

Jau pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, kad ievēlējām 14.Saeimas deputātus. Neskatoties uz to, politiķi un politologi turpina analizēt iespējamās pieļautās kļūdas, kā arī kaļ nākotnes plānus. Savukārt vēlētājus interesē, vai priekšvēlēšanu solījumi neizgaisīs gaisā un kārtējo reizi nenāksies atcerēties savulaik bijušā premjerministra Einara Repšes spārnoto teicienu: “Nu kā var nesolīt?” Pētnieki apgalvo, ka Latvija izceļas ar to, ka mūsu valstī ir ļoti daudz neapmierināto pilsoņu, kuri politiķiem neuzticas un nav arī aktīvi. Tiesa, 14.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo aktivitāte bija lielāka, nekā ierasts. Ilggadējā biedrības “Ritineitis” līdere un nu jau Balvu pilsētas pārvaldes vadītāja Maruta Castrova, spriežot par pērn aizvadītajām vēlēšanām, secina, ka Latgale ir īpašs reģions Latvijā.

Kāpēc, Jūsuprāt, Latvijā kopumā aktivitāte bija lielāka nekā Latgalē?
– Latgale ir īpašs reģions Latvijā, šeit vēlētāji vienmēr ir vēlējušies sagaidīt skaidrus plānus, nevis solījumus. Šīs vēlēšanas notika laikā, kad jo skaudrāk apzinājāmies, cik svarīgi ir sargāt mūsu Latvijas robežu, drošību un brīvību. Jāsaprot, ka Latvijas drošība sākas Latgalē. Vēlētāju aktivitāte Latvijā, īpaši Vidzemē, manuprāt, bija lielāka, jo tur vēlētāji redzēja ieguldītos darba un solījumu rezultātus. Un tas daudzviet atkarīgs no vadības katrā novadā, pilsētā un pagastā. Daudzi no Latgalē deklarētajiem iedzīvotājiem nedzīvo Latgalē, un patriotisma līmenis nebija tik liels, turklāt 3% nav tik daudz, lai par to celtu traci. Paskatoties uz citu Eiropas demokrātisku valstu rezultātiem, šie ir vēl ļoti labi.
Nav aiz kalniem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Nākamgad pavasarī no Latvijas, kas ir viens vēlēšanu apgabals, būs jāievēl astoņi deputāti. Cik un vai aktuālas ir EP vēlēšanas Latvijas balsstiesīgajiem vēlētājiem?
– Ir saprotama iedzīvotāju attieksme, ka šo astoņu deputātu tieša ietekme ir krietni mazāka nekā Saeimas deputāta un pašvaldības deputāta ietekme uz viņu dzīves kvalitāti un ikdienu. Ir jābūt gatavam strādāt ar projektu, kas palīdz mainīt Eiropu un līdz ar to arī mūsu dzīves telpu. Jauniešiem svarīgi balsot, jo viņi dzīvos pasaulē, ko ievirzīs šodienas situācija. Viņi ir vairāk iemācījušies, ko nozīmē rūpēties par planētu un kādas var būt sekas, ja nemainīsim mūsu dzīvesveidu. Viņus uztrauc, kā atrast darbu, kā nodrošināt mājokli, mentālā veselība. Mums, vecākiem un vecvecākiem, ir citas problēmas un citas prioritātes, tāpēc jauniem cilvēkiem vienmēr jāizmanto savas balsis.
Trīs mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām partiju reitingi liecina, ka sācis sarukt vēlēšanu uzvarētājas partijas “Jaunā Vienotība” reitings. Savukārt tas pieaudzis opozīcijā esošajām partijām – “Stabilitātei!” un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Kāpēc?
– Ja man būtu pravieša dāvanas un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas…” (Pāvela 1.vēstule korintiešiem). Arī šajās partijās ir godprātīgi, profesionāli un uz nākotni vērsti deputāti.
Kā vērtējat jaunās valdības sastāvu?
– Jaunās valdības sastāvs šobrīd izskatās vairāk profesionāls nekā iepriekšējais. Arī par 13.Ssaeimas darbu viennozīmīgi varu teikt, ka ir izdarīti lieli un svarīgi darbi gan Latvijā, gan Latgalē, gan Balvu novadā. Arī šobrīd pie esošās situācijas un mūsu novada vadītāja neizsīkstošās enerģijas un izaicinājumiem ceru arī uz Balvu novada un pilsētas augšupeju. Galvenais, ka ir mērķi, izaicinājumi sagatavot un ieviest Latgales reģionālo programmu. Ja runājam par “Jaunās Vienotības” deputātiem, tad tur ir profesionāli, pieredzējuši un godprātīgi cilvēki savās jomās. “Jaunā Vienotība” Latgalē turpina sadarbību ar Latgales partiju. Partijas ir apņēmības pilnas saskaņot un virzīt nozīmīgos nacionālā un reģionālā līmeņa jautājumus un savstarpēji atbalstīt partiju programmās izvirzītos mērķus un prioritātes. Ja runājam par mūsu novadu un laukiem, tad pēc iespējas vairāk jāveicina un jāmudina jaunieši atgriezties, un tad jau svarīga ir dzīves telpa, labs ceļš, kultūras daudzveidība, izglītības kvalitāte.
90.gadu vidū (1993.gadā) izcēlās jau Joahims Zīgerists, kurš politiķiem ierādīja līdz tam mūspusē ne pārāk izplatītu politiskās reklāmas formu, pirms 5. Saeimas vēlēšanām pērkot milzīgu izmēru reklāmas lielākajos laikrakstos, bet pirms 6. Saeimas vēlēšanām par hrestomātisku kļuva veids, kā vēlēšanu dienā Zīgerists pievilināja vēlētājus, dalot visiem banānus. Vai cilvēkus var uzpirkt ar banāniem, burkāniem?
– Šādi domāt ir banāli. Tas, ka cilvēki uzķeras uz šādiem pakalpojumiem, ir saprotami, daudzus var uzpirkt ne tikai ar banāniem, arī ar alkoholu, cigaretēm, naudu… Daudziem taču ir pilnīgi vienalga, par ko un kāpēc balsot, un šādi cilvēki ir bez mērķa, nākotnes redzējuma un attīstības. Viņiem viss vienalga – šodien labi un gan jau kāds parūpēsies arī par rītdienu. Katrā laikā ir kāda deficīta prece, arī banānam bija tāds laiks. Politiski esam diezgan neizglītoti, šķiet, vairāk pievēršam uzmanību varai, naudai, sabiedrības nostājai. Protams, visi nevaram būt politiķi, taču varam būt veiksmīgi sabiedrības kalpi, godprātīgi uzklausot iedzīvotājus un darot savu darbu. Tā ir mūsu valsts pārvaldes un pašvaldības būtība. Šogad svinēsim Balvu pilsētas 95.jubileju, ar ko vienoti soli pa solim dosimies pretī pilsētas simtgadei. Zinu, ka pilsētā ir daudz darāmā, sākot no ielu apgaismojuma, līdz pat iebraucamā celiņa nodrošināšanai. Jāpabeidz visi iesāktie darbi, jāatjauno ietvju un ceļa segumi, jāuzlabo dzīvojamais fonds, jāsekmē jaunu uzņēmumu darbības uzsākšana, radot drošu un sakārtotu vidi. Jāveido komanda, jāuzklausa iedzīvotāji.
Vai Latvijā būtu jāmaina vēlēšanu sistēma un jānosaka obligāta piedalīšanās vēlēšanās?
– Spēcīgas pilsētas un reģiona izaugsmi veicina ekonomiskās izaugsmes process – arvien lielāka ekonomisko aktivitāšu koncentrācija pilsētā un to radītie pozitīvie ieguvumi – ir reģiona attīstības virzītājspēks. Tā, piemēram, uzlabojoties cilvēku mobilitātei un transporta infrastruktūrai, paplašinās pilsētā iedzīvotāju skaits, tādējādi tiek sekmēta plašākas teritorijas izaugsme, kā arī veidota optimālāka un efektīvāka pilsētas un novada attīstība. Attīstot kādu policentrisku pilsētu attīstības sistēmu, tai skaitā arī Latvijas, būtu jāmeklē papildinošās saites starp dažāda līmeņa pilsētām un to attīstības vajadzībām. Veiksmīgai pilsētu sistēmas attīstībai būtu jāintegrē trīs dažādu līmeņu vajadzības – Eiropas valstu ne-telpiskie instrumenti ir: administratīvā reforma, budžeta vienādošana starp ‘bagātajiem’ un ‘nabagajiem’, ES finansējums. Un, ja iedzīvotājs nesaskata izaugsmi, tad tam neredz jēgu. Daudz jāstrādā ar jaunatni, jāievieš politiskās audzināšanas stundas. Tāpat mūsu tehnoloģiju laikā nevarēt nobalsot attālināti, kas rada izbrīnu. Ja mēs šobrīd varam attālināti strādāt, piemēram, esot Spānijā, Itālijā vai kur citur, kāpēc vēl arvien nevaram nobalsot? Vairākas 14. Saeimā ievēlētās partijas piedāvā mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā, kaut gan ideālu vēlēšanu sistēmu nav – katrai ir priekšrocības un trūkumi. Piekrītu daudzu ekspertu domām, ka vēlēšanu sistēma ir jāmaina, lai īstenotu samērīgu reģionālo pārstāvniecību Saeimā, veicinātu tādu partiju veidošanos, kurās nebūtu iespējama korupcija. Svarīga ir vēlētāju uzticēšanās godīgas, efektīvas un stabilas valdības veidošanā. Tiek uzskatīts, ka nav vajadzīga Satversmes maiņa, bet tikai izmaiņas vēlēšanu likumā. Jāatceras, ka dzīvojam demokrātiskā valstī un mums ir katram sava dzīves pieredze un uzskati, taču kopā jāuzņemas atbildība par mūsu Latvijas, Latgales un Balvu nākotni!

Jāmaina vēlēšanu sistēma

 

Andris Kazinovskis, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, 13.Saeimas deputāts, par nopelniem pašvaldības darbā, pilsoniskas sabiedrības veidošanā un pašaizliedzīgo ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmes veicināšanā tika apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru: – Izraugoties premjera kandidātu, Valsts prezidents Egils Levits aicināja jauno valdību strādāt tā, lai panāktu Igauniju un Lietuvu. Pagaidām nekas neliecina, ka jaunizveidotā valdība tiešām būs spējīga to izdarīt. Vairāki mūsu valstī pazīstami cilvēki izteica savus priekšlikumus. Uzņēmējs, miljonārs Pēteris Šmidre domā, ka valsts straujāku attīstību un ienākumus garantēs valsts īpašumu, akciju sabiedrību privatizācija. Par valsts mežu, dzelzceļa, Latvenergo privatizēšanu ir sākuši runāt arvien biežāk. Bet tad rodas jautājums, – kāds segums būs valsts parādam šobrīd ap 17 miljardiem eiro, ja valsts īpašumi nonāks privātajās rokās? Vai tiešām jaunās valdības darbības moto būs aizņemties un privatizēt? Vai premjers Kariņš nav mācījies no iepriekšējās valdības pieļautajām kļūdām? Vai joprojām tiks paaugstināti nodokļi un netiks atbalstīta uzņēmējdarbība? Valstī trūkst skolotāju, mediķu, policijas darbinieku, viņu atalgojums ir niecīgs. Ja ir vakantas 1700 darbavietas policijā, vai nebūtu saprātīgi izbrīvēto atalgojumu izmantot algu paaugstināšanai strādājošiem policistiem, jo kopumā darbs tiek padarīts. Arī pašvaldībām paredzētais finansējums ir samazināts un nepietiekams, lai gan bieži vien uz pašvaldību pleciem gulstas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu lielākā daļa. Piemēram, grūti iedomāties, kā valsts policija nodrošinātu kārtību Balvos, ja nebūtu Balvu pašvaldības policijas. Turklāt paredzams, ka Balvos tuvākajā laikā nebūs pat policijas iecirkņa. Tajā pašā laikā ir būtiski pieaugusi dzīves dārdzība Latvijā. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis pēdējā pusgadā palielinājies par vairāk nekā 20%, piemēram, 2022.gada septembrī inflācija bija 22,2% salīdzinot ar 2021.gada septembri, kas ir lielākā Eiropas Savienībā šobrīd. Lielākais patēriņa cenu līmeņa pieaugums bija pārtikai un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Uz šādu notikumu fona iedzīvotāji ar nepacietību gaida jaunās valdības aktīvu rīcību. Bet vai šī rīcība būs saprātīga, jo jaunie ministri jau ir paspējuši izteikt priekšlikumus, kas paredz vēl vairāk apgrūtināt dzīvi. Jaunais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars neizslēdz iespēju iedzīvotāju sodīšanai klimata sakarā un Nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu nesiltinātām daudzdzīvokļu mājām. Savukārt Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrs Māris Spindžuks iesaka ieviest bezbērnu nodokli, līdzīgi, kā tas bija padomju laikos. Tas liecina par politiskās sistēmas stagnāciju Latvijā.
Ir jāmaina proporcionālā vēlēšanu sistēma Saeimas deputātu ievēlēšanai. Šobrīd tiek ievēlēti deputāti no partiju sarakstiem. Rezultātā ir partiju vadītāji un līderi, kuri nosaka partijas nostāju katrā jautājumā, un pārējie deputāti. LR Saeimas sēdēs tiek skatīti likumprojekti, kuri iepriekš tiek apspriesti LR Saeimas sadarbības padomes sēdēs. Sadarbības sēdēs piedalās viens vai daži pārstāvji no katras partijas, kuras veido koalīciju jeb pārstāv valdību. Šajās sēdēs būtībā tiek izlemts, kā virzīsies LR Saeimā ikviens likumprojekts. Citiem vārdiem sakot, notiek tirgošanās par ikvienu partijām svarīgu likumprojektu. Piemēram, vienai partijai ir svarīgi trīs no dienaskārtībā izskatāmajiem jautājumiem, citai – nākamie divi un citai – vēl kādi citi likumprojekti. Lai katrai partijai tiktu atbalstīti un nobalsoti LR Saeimas sēdē tai interesējošie likumprojekti, partijas panāk kompromisu, parasti atbalsot visus šīm partijām svarīgus jautājumus jeb “tu atbalsti mani – es tevi”. Protams, opozīcijas iesniegtos priekšlikumus neatbalsta. Faktiski visu likumu virzīšanas un pieņemšanas toni nosaka neliela čupiņa politiķu, pa vienam līdz trijiem politiķiem no katras partijas, kuras pārstāv valdošo koalīciju. Tālāk likumprojekta virzīšana izskatīšanai LR Saeimas komisijās un nobalsošanai Saeimas sēdēs ir tikai tehnisks jautājums. Pirms LR Saeimas sēdes katras valdošās koalīcijas frakcijas deputātiem tiek pateikts, kā jābalso par to vai citu likumprojektu. Ja kāds deputāts iebilst vai atsakās balsot, kā norādīts komisijās, viņš riskē zaudēt gan amatus, gan privilēģijas, arī finansiālās. Deputātiem bieži vien balsojumi ir pretrunā ar viņa pārliecību, sirdsapziņu vai reliģiskiem uzskatiem. Tāpēc daudzi deputāti izstājas no partijas un Saeimas frakcijas un kļūst par neatkarīgajiem deputātiem vai iestājas citas partijas Saeimas frakcijā. Arī mana deputāta pieredze LR Saeimas darbā ir bijusi gan partijas frakcijas sastāvā, gan kā neatkarīgam deputātam. Jāatzīst, man vairāk panākumu bija, kad biju neatkarīgais deputāts. Manis virzītie un vēlāk LR Saeimā pieņemtie likumprojekti gan par papildinājumiem Medību likumā, gan par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu saistībā ar Stompaku kauju tika atbalstīti apmaiņā pret to, ka es LR Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīju likumprojektu par Ekonomiskās tiesas izveidošanu, mana balss bija izšķiroša.
Līdzīgā veidā varētu darboties neatkarīgie deputāti, kuri tiktu ievēlēti konkrētos vienmandātu vēlēšanu apgabalos, ja Latvijā tiktu mainīta vēlēšanu sistēma uz jaukto. Noteikti ieguvēji būtu iedzīvotāji reģionos, laukos. Balsojot par konkrētu cilvēku vienmandātu apgabalā, nevis par partijas sarakstu, vēlētājiem rastos daudz lielāka interese balsot par savējo.

No publicētā medijos

 

Saeimas vēlēšanās prognozē zemu vēlētāju aktivitāti
“Tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, kurās vēlētāju aktivitāte, visticamāk, varētu būt zema, iespējams, pat vēl zemāka nekā pirms četriem gadiem, kad vēlējām iepriekšējo parlamenta sastāvu,” uzskata politologs Filips Rajevskis. Samērā grūti vēlētājiem būšot arī izšķirties, par kuru politisko spēku balsot, jo šī četrgades cikla laikā notikusi daudzskaitlīga tautas kalpu staigāšana no vienas partijas un Saeimas frakcijas pie citas, uz Latvijas politiskās skatuves parādījušies jauni spēlētāji, kā arī partiju kandidātu sarakstos iekļauti gana daudz jaunu censoņu, kuri politikā iepriekš nav gājuši. /TV Kurzeme/
Eksperti analizē 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu prognozes
Aicināti novērtēt vēlētāju aktivitāti, kas sākotnēji tika prognozēta vēl zemāka nekā pirms četriem gadiem, bet galu galā pārsteidza daudzus, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra norāda, ka 59% vēlētāju ir apsveicams rezultāts. “Paldies medijiem un partijām, kuras atvēlēja lielas summas vēlēšanu kampaņām. Un paldies vēlētājiem, kuri apzinājās, ka ir politiski svarīgi nesamazināt dalību vēlēšanās un līdz ar to apšaubīt Saeimas spēju pārstāvēt visu Latvijas politisko nāciju. Tādēļ ļoti apsveicams rezultāts.” Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle pauž, ka vēlētāju aktivitāte viennozīmīgi ir laba, kas vēlēšanu rezultātu padara objektīvi leģitīmu – mēs varam teikt, ka tā ir vairākuma vēlētāju griba. “Tas ir ļoti labi kopējā kontekstā. Un acīmredzot ģeopolitiskā situācija jeb karš un apdraudējuma sajūta ir viens no iemesliem, kas licis cilvēkiem mobilizēties un saprast, ka, ja citreiz varam atļauties būt pasīvāki, tad šoreiz ir jāsaņemas, un prieks, ka tas ir izdevies.”
Runājot par tiem, kas tomēr vēlēšanās nepiedalījās, Metla-Rozentāle paskaidro, ka, ņemot vērā krievisko partiju provizoriskos reitingus, to līdzšinējie vēlētāji varētu būt tie, kas balsot nedevās. Tāpat nebalsotāju vidū varētu būt tie, kas iepriekšējā reizē noticēja “Laimes lācim”, bet tika pievilti un ticību zaudēja.“Ja skatāmies uz krievisko partiju, it īpaši “Saskaņas”, reitingiem, tad redzam, ka tas ir ļoti zems. Te pat ir jautājums par būšanu vai nebūšanu parlamentā. Jā, varam teikt, ka šeit ir vairāk krievisko politisko partiju, bet, pat saliekot kopā visus reitingus, mēs neiegūstam kopā to, kas bijis pirms tam. Līdz ar to varam secināt, ka šis vēlētājs visdrīzāk ir izvēlējies palikt mājās.Varbūt arī tas vēlētājs, kurš gribēja ticēt “Laimes lācim” pagājušajā reizē, bet šoreiz vairs nebija tik viegli apstrādājams, uzreiz tam “Laimes lācim” nenoticēja, bet nekam citam īsti arī nē. Gandrīz visi pārējie ir kaut kur jau pie varas bijuši, līdz ar to uzticības moments viņam [vēlētājam – red.] nebija,” stāsta Metla-Rozentāle.
Ne tikai kopējā vēlētāju aktivitāte, bet arī aktivitāte reģionos dažviet pārsitusi iepriekšējos rekordus – Latgalē tā būtiski augusi. Skudra norāda, ka aktivitātes pieaugums šajā reģionā skaidrojams situatīvi: ar pierobežas stāvokli, robežas nostiprināšanas darbiem un valdošo trauksmi. Bet no otras puses tas arī rāda – politisko partiju aktivitātes Latgalē šogad bijušas lielākas. “Es gribētu ticēt, ka tas liecina, ka mums arī Latgale iekļaujas kopīgā, nacionālā, publiskā telpā un seko līdzi, kas tajā notiek, tāpēc tas ir atstājis savu efektu uz vēlētājiem.” Runājot par pārsteigumiem vēlētāju aptauju datos, Metla-Rozentāle vispirms izceļ neizdošanās: “Ja pievēršamies partijām, kurām kaut kas ir nogājis greizi, tad redzam to pašu “Saskaņu”. Šobrīd noteikti ir daļa sabiedrības, kas saka, – ir slikti. Kāda daļa priecājas, ka rezultāts ir tāds. Tāpat, lai arī partiju līderiem negribas atzīt, varam teikt, ka arī “Attīstībai/Par!” pēc provizoriskajiem datiem nav pārāk labi klājies. Un, ja [Arta] Pabrika kungs vēl debatēs pirms vēlēšanām bija ja ne pilnībā pārliecināts par savu premjera posteni, tad vismaz tuvu tam, tad šobrīd var teikt, ka gaidas nav piepildījušās un vēlētājs ir izvēlējies mazāk agresīvu politisko spēku un piedāvājumu. Un, protams, “Konservatīvā” partija, ņemot vērā tās pārstāvniecību iepriekšējā parlamentā, tagad nav zināms, vai tā vispār iekļūs parlamentā, tad arī tas ir liels zaudējums.” /tv3.lv/

 

Cīnīsies par tiem, kuri apmulsa no skaļiem priekšvēlēšanu solījumiem

 

“Nedomāju, ka cilvēkus vajadzētu piespiest piedalīties vēlēšanās. Politiķu uzdevumu saskatu citur – spējā pārliecināt cilvēkus piedalīties politikā,” teic bijušais Saeimas deputāts, partijas “Saskaņa” biedrs Ivans Ribakovs. Viņš ir pārliecināts, ka tikai aktīva līdzdalība politiskajā dzīvē palīdzēs mainīt situāciju valstī.

Ja runājam par 14. Saeimas vēlēšanām, kas pēc rezultātu paziņošanas pārsteidza Jūs?
– Protams, tas, ka “Saskaņa” nepārvarēja piecu procentu barjeru un neiekļuva Saeimā. Tā man bija milzīga vilšanās. Un es joprojām par to pārdzīvoju. Bet esmu pārliecināts – nav kauns zaudēt, ja esi strādājis pēc labākās sirdsapziņas, ja esi iestājies par valsts interesēm, ja esi meklējis līdzsvaru sabiedrības interesēs, nevis kūdījis uz politiskām avantūrām. Mums, “Saskaņai”, nav jākaunas par savu nostāju, bet mēs centīsimies to labāk izskaidrot.
Kā vērtējat vēlēšanu rezultātus no mazākumtautību cilvēku skatpunkta?
– Šajā vēlēšanu kampaņā mēs aicinājām cilvēkus nepadoties, nesalūst grūtību un pašreizējo izaicinājumu priekšā, bet iestāties par tautas interesēm un cīnīties. Un tieši tā arī rīkosies “Saskaņa” – mēs turpināsim strādāt! To vēlētāju vārdā, kas arī šajos apstākļos mums uzticas, un cīnīsimies arī par tiem, kuri apmulsa no skaļiem, bet tukšiem priekšvēlēšanu solījumiem.
Vai “Saskaņas” vēlēšanu rezultāts nebija šokējošs, jo arī latviešu vēlētājs, šķiet, neko tādu negaidīja?
– Tas, ka “Saskaņa” neiekļuva Saeimā, bija šoks visiem.
Kā jūs domājat, vai vēlēšanās balsojumu rezultātos joprojām nav jūtama cilvēku it kā neredzamā šķelšanās pa tautībām?
– Diemžēl jā. Un tā ir viena no Latvijas problēmām, ka mums nav izdevies izveidot politisku nāciju. Mēs partiju “Saskaņa” veidojām kā dialoga zonu latviešu un citām tautām piederīgo kopīgajam darbam, mēs to uztveram kā savu misiju. Tāpēc mums ir īpaši sāpīgi atzīt, ka līdzšinējie sabiedrības saliedēšanas procesi ir bijuši formāli. Tāds kā piesegs, lai iekļautos demokrātisko valstu standartos, – formāli, bet ne pēc būtības.
Vēlēšanu kontekstā daudz tiek runāts un spriests arī par iedzīvotāju aktivitāti. Pretēji prognozētajam, šoreiz tā pat pieauga. Kādi tam varētu būt iemesli?
– Domāju, ka daudzi saprot, ka tikai aktīva līdzdalība politiskajā dzīvē palīdzēs mainīt situāciju valstī.
Vai nākamajās vēlēšanās varam sagaidīt vēl lielāku atsaucību? Un kādēļ?
– Domāju, vēlētāju aktivitāte turpinās pieaugt. Vēlreiz uzsveru – es ceru, ka arvien vairāk pilsoņu sāks saprast, ka tikai aktīva personiska līdzdalība politikā ir garantija valsts uzplaukumam.
Kādēļ tauta arvien mazāk uzticas valdībai un pasīvi izmanto iespēju atdot savu balsi par politiskajiem spēkiem?
– Diemžēl valdība neattaisno uz to liktās cerības. Milzīgi apkures rēķini, augošas cenas, rindas ārstniecības iestādēs, nožēlojami mazas pensijas un pabalsti – tā ir reālā dzīve, kurā dzīvo valsts iedzīvotāji. Un, godīgi sakot, nerodas iespaids, ka visi mūsu ministri ar premjeru vadībā apzinātos šo problēmu nopietnību. Te arī rodas neuzticēšanās izpildvarai.
Kā vērtējat valdības ilgo veidošanas procesu un iznākumu?
– Valdības veidotāji pārāk ilgi bija iestiguši situācijā, kurā uz riņķi tiek runāts par darītājiem, bet maz – par uzdevumiem, kas jāpaveic. Par to, kādēļ valdības tiek veidotas, – par neatliekamiem darbiem, par turpmāko virzību. Iznākums pašlaik ne sevišķi priecē.
Daudzās intervijās politologi izteikuši bažas, ka šī valdība varētu arī nenostrādāt pilnu sasaukumu. Kādas ir Jūsu prognozes, redzot šī brīža politisko virtuvi?
– Domāju, tas ir ļoti reāls scenārijs. Turklāt budžeta pieņemšana vēl ir tikai priekšā.
Jau ilgāku laiku sabiedrībā tiek spriests par vēlēšanu sistēmas maiņu, nosakot obligātu piedalīšanos tajās. Līdzīga pieredze jau ir dažās Eiropas valstīs, bet vai šis būtu modelis, uz kuru jātiecas arī Latvijai?
– Nedomāju, ka cilvēkus vajadzētu piespiest piedalīties vēlēšanās. Politiķu uzdevumu saskatu citur – spējā pārliecināt cilvēkus piedalīties politikā. Un ne tikai balsojot vēlēšanās, bet arī iestājoties politiskajās partijās un tādējādi attīstot un pilnveidojot politisko sistēmu.

Neuzticība varai aizvien ir spēkā

 

“Runājot par vēlēšanām un vēlētāju aktivitāti, diemžēl jāsecina, ka Latvijā neuzticība valsts varai aizvien ir spēkā. Tajā pašā laikā ikvienam pilsonim jāapzinās, ka arī viņa bezdarbībai ir sekas. Tā dod iespēju rīkoties citiem un kādreiz pieņemt arī tādus lēmumus, kas nav sabiedrības interesēs,” ir pārliecināta viena no Ziemeļlatgales sieviešu biedrības “Ieva” dibinātājām Rudīte Krūmiņa.

Pēdējo gadu statistika par līdzdalību vēlēšanās rādīja stabilu, lejupejošu līkni, kas deva pamatu bažīties par iedzīvotāju aktivitāti 14.Saeimas vēlēšanās. Daudzi prognozēja, ka tā kritīsies vēl, taču rezultātā tomēr pat paaugstinājās par 4,83%. Kas tam varētu būt par iemeslu?
– Krievijas agresīvā politika, notikumi Ukrainā, enerģētikas krīze, kā arī citos notikumos sašķeltā sabiedrība darīja savu. Uz visu šo notikumu fona cilvēki aktīvāk balsoja vēlēšanās.
Kāpēc kopumā vēlētāju aktivitāte ar katru gadu samazinās?
– Neko jaunu nepateikšu – sabiedrības bažas un neuzticība varai aizvien ir spēkā. Cilvēku viedokļi ir dažādi: gan jau kāds nobalsos; kā būs, tā dzīvošu, jo visus laikus esmu izdzīvojis; nekas jau nemainīsies; nezinu, par ko īsti balsot; un tā tālāk. Jāņem vērā arī tas, ka daļa vēlētāju dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Viņi vienkārši nepiedalās vēlēšanās, jo kļūst sveši savai valstij, nejūt piederību un vajadzību izteikt viedokli, kur nu vēl meklēt ārvalstīs iecirkni vai pasta nodaļu. Tā kā demokrātijas vērtība ir arī brīvības vērtība, nevienu pilsoni nevar piespiest sekot norisēm valstī un tajās piedalīties. Tajā pašā laikā ikvienam pilsonim jāapzinās, ka arī viņa bezdarbībai ir sekas. Tā dod iespēju rīkoties citiem un kādreiz pieņemt arī tādus lēmumus, kas nav sabiedrības interesēs.
Zīmīgi, ka šī intervija sakritusi ar 1991.g. barikāžu atceres dienu pasākumiem. Pārlasot grāmatu “Bija tāds laiks” par Balvu rajona cilvēku varonību, sargājot Latvijas neatkarību, atradu ļoti zīmīgus vārdus, ko teicis Leontijs Vizulis (pseidonīms Bruno Vilks): “Mēs joprojām kā valsts pilsoņi esam bailīgi, savrupi, nesabiedriski. Raugāmies ar aizdomām, nespējam prognozēt varas nesēju patiesos nodomus. Mums svarīga viņu nevainojamā āriene, galantums, iznesīgums, veikli, loģiski, pārliecinoši un gludi pateiktie vārdi (pirms vēlēšanām). Tā ir attieksme pret valsti un ierēdņiem visos līmeņos. Taisnību meklē katrs, un tā ir it kā katram sava. Bet šajos meklējumos būtu jāatrod vienojoša mēraukla – pāri indivīdam vai partijai stāvoša. Mēs to nespējam, un nespēj arī partijas, augstas amatpersonas.”
Kas ir tie būtiskākie iemesli, kādēļ vēlētāji piedalās vai nepiedalās vēlēšanās?
– Jau atbildot uz iepriekšējo jautājumu, daļēji atbildēju uz šo. Es uz to vēlētos paraudzīties mazliet no citas puses. Uzdosim sev jautājumu, – kādas attiecības vara veido ar vēlētājiem? Kāda ir mūsu pilsoniskā līdzdalība? Ir cilvēki, kuri ar savu viedokli pilsoniskajā dzīvē faktiski nepiedalās – šo grupu veido cilvēki, kuriem nav īsti sava viedokļa par notiekošo sabiedrībā un nav gribas to veidot, jo viņi nevēlas iedziļināties procesos, kuros vīlušies. Tā kā politiķiem ir vajadzīgs viņu atbalsts, tie cenšas šos cilvēkus piesaistīt ar dažādiem solījumiem, lai radītu ilūziju, ka viņu problēmas kādam rūp. Un šis ir vēlētājs, kurš nobalsojot pārsteidz mūs ar vēlēšanu rezultātu iznākumu. Minēšu piemēru. No Latgales apgabala 14.Saeimā ievēl politiķi, kurš iepriekš, aiziedams no aktīvās politikas, Latvijas valsti un tās iedzīvotājus, sarkastiski pazemojot, nosauc par Latviju kā muļķu zemi.
Ir cilvēki pārliecinātie un aizvainotie, kuriem, iespējams, ir savs viedoklis, bet viņi nezina, kā panākt, lai tas tiktu ņemts vērā. Šos cilvēkus politiķi cenšas pārliecināt, ka tieši viņi atrisinās to problēmas, lai piesaistītu savā pusē. Un šie cilvēki uzticas un paļaujas uz politiķu solījumiem. Radikālais krievvalodīgais vēlētājs, noniecinot mazākumtautību kultūras vērtības, stabili iesoļo 14.Saeimā.
Ir cilvēki, kuri aktīvi seko līdzi notiekošajam, diskutē par to, izsaka politiķiem ieteikumus. Ar viņiem grūti manipulēt, jo šie cilvēki seko politiķu paveiktajam un, protams, piedalās visās velēšanās, jo vēlas dzīvot demokrātiskā un drošā valstī.
Kāda ir Jūsu motivācija iet uz vēlēšanām un atdot savu balsi?
– Viss ir vienkārši. Esmu latviete – vēlos dzīvot demokrātiskā un drošā valstī.
Kā izdarījāt savu izvēli – kas nospēlēja galveno lomu?
– Izdarot savu izvēli, vadījos pēc politiskā spēka padarītajiem darbiem, nākotnes redzējuma un prioritātēm, skatījos, kāda ir politisko līderu atbildības uzņemšanās.
Kā vērtējat vēlēšanu iznākumu un valdības veidošanas procesu?
– Redzot vēlēšanu rezultātus, biju pārsteigta, bet, analizējot procesus priekšvēlēšanu laikā, tas bija likumsakarīgs iznākums. Savukārt par valdības veidošanas procesu varu teikt, – noslēpumaini ilgs un vēlētājam neskaidrs.
Ja runājam par vēlēšanām, kas sagādāja vislielāko pārsteigumu?
– Radikālais krievvalodīgais vēlētājs ir radījis bažas un pārdomas.
Kas jādara, lai cilvēkus, īpaši jauniešus, motivētu būt sabiedriski aktīviem un piedalīties valsts veidošanas procesā?
– Ģimenēs jāaudzina patriotisms. Demokrātijā patriotisms nav pienākums, tomēr cilvēkus aicina apzināties, ka arī demokrātija un tās vērtības ir jāaizsargā.
Kādēļ tas ir tik svarīgi?
– Tas ir mūsu valsts un latviešu nācijas pastāvēšanas jautājums.
Vai maz ir iespējams to izdarīt?
– Jā. Visa cilvēces attīstība parādījusi, ka cilvēki vienmēr centušies izveidot tādu valsti, kurā varētu justies droši un dzīvot labklājībā. Mēs vēlamies dzīvot valstī, kurā pastāv demokrātiskas vērtības – brīvība, vienlīdzība, tiesiskums un drošība.

 * “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”