1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
06-11-2026
Vārdadienas šodien: Agra, Aleksandra

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu (06.10.2026.)

Ej ar zirdziņu, nekļūdīsies!

Zirgs vēsturiski latvietim ir bijis spēka simbols, kolēģis un uzticams draugs. 8 publikāciju “Ņem, bāliņi, sirmu zirgu” saturs nebūs stāsts tikai par zirgiem. Tā ir ilgošanās pēc zirgu miera, prasmes, eksistences, tostarp gandrīz ar reliģiskām jūtām, kas latgaliešiem ir īpaši svarīgas. Ne vienmēr vajag vienkāršo sarežģīt, lai vietējā kopienā, vēstot par sen zināmām, bet, iespējams, piemirstām tēmām, stiprinātu valstisko apziņu, latvisko un latgalisko kultūrtelpu. Lūkosim, kā vēstures līkločos esam turējuši godā savas tradīcijas, apliecinot, ka arī mūsdienās tās nav zemē metamas, apliecinot, ka zirgi, poniji, zirgspēki, pat šaha zirdziņi joprojām pārsteidz...

Saglabājiet latgaliešu gaišās sirdis!

Šaha spēles cienītāji noteikti sapratīs, kādus gājienus spēj veikt zirdziņš šahā. Jālepojas, ka arī Latgalē domāt raisošā spēle nav atstāta novārtā. Pēdējos gados šaha turnīri notiek ne tikai Latgales pilsētās, bet pat baznīcā. Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā šaha meistars MĀRIS KRAKOPS, lūgts paskaidrot, kāpēc prāta spēles jāapgūst jau mazotnē, lakoniski atzina, ka jāsāk tad, kad bērnam parādās interese.

Lūdzu, pastāstiet par sevi.

– Māris Krakops, šaha lielmeistars, jurists un reizēm uzņēmējs; arī matemātiķis, fiziķis-teorētiķis.

Kad pirmo reizi apsēdāties pie šaha dēļa?

– Piecu gadu vecumā. Gājienus iemācīja tēvs Jānis Krakops, Broņislava dēls. Redzēju, ka tēvs māca šahu vecākai māsai, radās interese. Sākumā tēvs teica: “Nu, tu vēl par mazu tik sarežģītai spēlei, paaudzies, tad...” Bet es uzstāju, un tēvs ļāvās pierunāties. Spēle ļoti patika, īpaši M.Tāla un P.Morfija partijas. Drīz noskaidrojās, ka man ir zināmas dotības.

Kāpēc prāta spēles jāapgūst jau kopš mazotnes?

– Jāsāk tad, kad bērnam parādās interese! Parasti šaha dotības ir saistītas ar dotībām ģeometrijā, tāpēc ģeometrijas skolotājiem šis ir papildu uzdevums. Ja ir kāds sparīgs ģeometrs klasē – ieteikt bērniem apmeklēt šaha pulciņu.

Uzvārds Krakops vēsturiski ir raksturīgs Ziemeļlatgales pusei. Kāda Jums ir vai nav saikne ar Latgali?

– Jā, tieši tā. Mana dzimta ir no Latgales. Tēvs (Jānis Krakops) ir dzimis un audzis Viļakā. Vectēvs – Broņislavs Krakops. Viņi, ja nemaldos, bija pieci brāļi. Starp citu, Martijs Krakops (no Balvu novada Tilžas) – jauns, talantīgs šahists – ir mans radinieks.

20 gadu vecumā kļuvāt par starptautisko lielmeistaru. Kādas tolaik bija pārdomas un sajūtas?

– Tas bija mans mērķis. Bija patīkami to sasniegt (trešo LM normu) tieši olimpiādes laikā.

Vairāk nekā gadu vadījāt Latvijas Šaha federāciju. Kādas tolaik bija un tagad ir pārdomas?

– Ceram uz jaunu talantu parādīšanos! Ir bērni, jaunieši/jaunietes ar talantu un nākotni, piemēram, Marija Kuzņecova, Agnesa Ter-Avetisjana un Naomi Maklakova; puiši: Sergejs Fiļipovs, Miķelis Vingris, Akims Jefimovs. Esmu priecīgs, ka piesaistīju šaha dzīves organizēšanai Tomu Kalniņu, ļoti talantīgu un veiksmīgu jaunu cilvēku (šī brīža LŠF prezidents).

Simultānspēles seanss ar lielmeistaru... Kas vairāk uztraucas – Jūs vai nepieredzējušie šahisti.

– Domāju, neviens. Tā ir amizanta izklaide visiem.

Kā psiholoģiski pārdzīvot smagu zaudējumu šahā?

– Tāpat kā neveiksmi dzīvē – iziet pastaigā, noskurināties un, aiziet, darīt vēlreiz.

Vai šahistiem patīk zirgi?

– Jā, zirdziņš ir teicama, viltīga figūra; ne tikai iet negaidīti, bet arī lec pāri citām figūrām. Var bieži to upurēt uz f7!  

Vai piekrītat apgalvojumam, ka spēlētājam ar baltajām figūrām ir lielākas iespējas uzvarēt?

– Jā. Ja spēlē e2-e4 un tad Evansa gambītu! Vai Kohrena / A.Vītoliņa gambītu!

Daudzi šahisti neslēpj, ka spēle nogurdina vairāk nekā fizisks darbs...

– Mēdz būt garas, smagas partijas ar klasisko laika kontroli, kad tiešām galotnē (pēc ~5 stundu cīņas) jau galva knapi strādā... Bet mūsdienās populārākas ir ātras laika kontroles, tad nav tik traki.

Kā un vai digitālais laikmets ietekmē šaha spēles attīstību un popularizēšanu?

– Šahs joprojām ir ļoti populārs, arī datoru un datorspēļu laikmetā. Tas mani patīkami pārsteidz. Domāju, tāpēc arī internets ir nācis par labu.

Kādi ir Jūsu vaļasprieki?

– Hokejs, grāmatas, motocikli.

Kādas ir sajūtas spēlēt šahu tik majestātiskā un svētā vietā kā baznīca?

– Brīnišķīgas! Īpaši tāpēc, ka mana tēva tēvs Broņislavs Krakops gadiem ilgi kalpoja Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā par kalkantu. Kad bija paredzēta garāka mise, garāka ērģeļspēle, arī mans tēvs Jānis Krakops bieži gāja palīgā savam tēvam mīt ērģeļu minamās plēšas. Tēva ģimene dzīvoja pārsimts metru attālumā no baznīcas. Tāpēc tā man ir svēta vieta un vienmēr esmu priecīgs būt Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā. Arī pats esmu katolis.

Tehniska piezīme. Ērģeļu minamās plēšas (arī paminas vai kalkantu mehānisms) ir vēsturiska gaisa piegādes sistēma, kurā cilvēks ar savu kāju svaru mehāniski pumpē gaisu, lai nodrošinātu nepieciešamo spiedienu ērģeļu stabuļu skanēšanai. Cilvēku, kurš veic šo darbu, vēsturiski sauc par kalkantu. (No latīņu valodas ‘calcare’ – mīt, bīdīt ar kāju.) Kā darbojas minamās plēšas – cilvēka līdzdalība: atkarībā no instrumenta lieluma, bija nepieciešams viens vai vairāki kalkanti. Viņi kāpa uz īpašām koka svirām jeb pedāļiem (paminām), ar savu svaru spiežot tos uz leju un tādējādi piepildot plēšas. 20. gadsimtā lielākajā daļā baznīcu minamās plēšas aizstāja ar elektriskajiem ventilatoriem (gaitas turbīnām). Tomēr daudzās Latvijas vēsturiskajās baznīcās šīs paminas ir saglabātas kā alternatīva sistēma gadījumiem, ja pazūd elektrība.)

Nereti šķiet, ka lielais šahs ir tikai lielpilsētās. Kā panākt, lai bērniem Latgalē būtu tieši tādas pašas iespējas tikt pie laba trenera un izaugt līdz lielmeistaram kā galvaspilsētā?

– Diemžēl cilvēku paliek mazāk, bet ir iespēja trenēties tiešsaistē, izmantojot datortehniku. Tas ir interneta pluss.

Ko novēlat latgaliešiem?

– Saglabāt latgaliešu gaišās sirdis! Viesmīlību, optimismu, kas latgaliešiem raksturīgs, un ari saglobuot myusu dīnu latgalīšu volūdu! Veiksmi mums vysim, tautīšim!

Viļakas baznīcā. Lielmeistars Māris Krakops (foto – ceturtais no labās) kopā ar dēlu Robertu (foto – piektais no labās) un tēti Jāni (foto – sestais no labās).

Izcīna pirmo vietu. 30.augustā Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā norisinājās 4. šaha turnīrs, pulcējot nu jau 39 šahistus no dažādām Latvijas vietām. Šaha spēle vēsturiskajā ēkā arī šogad radīja īpašu atmosfēru, apvienojot sportisko azartu ar skaisto vidi. M.Krakops (foto – no labās) apliecināja lielmeistara titulu, izcīnot pirmo vietu.

Vai šahistiem patīk zirgi un ko viņi par tiem zina?

Būs auzas, ja nepadomāsi par zirdziņu

Dekāns Guntars Skutels, taujāts, cik un vai svarīgs ir zirgspēks, kuru šahā sauc par zirdziņu, smaidot atzina, ka šī šaha figūra, viņaprāt, ir ļoti viltīga: “Ik pa brīdim atceros situācijas no dažiem dueļiem – ja tu nepadomā tālāk, arī par zirdziņu nepadomā, tad var iegrābties lielās auzās, jo figūra lec pāri pārējām. Turklāt vēl jau jādomā par dakšiņu, kas prasa īpašu piepūli. Godīgi sakot, arī sabiedrībā pietrūkst plānošanas un skatīšanās uz priekšu. To es redzu gan baznīcās, gan valsts iestādēs, kur vajadzētu būt stratēģijai, nevis, kā būs nākamgad, bet pēc 5, 10 un vairāk gadiem, protams, neparedzot n-tos notikumus. Tomēr jāparedz gājieni uz priekšu un jāpadomā par varbūtībām. Piemēram, kāpēc virzīt kādu grandiozu būvēšanas projektu, ja tur esošā teritorija applūst? Arī, piedodiet, ja tur nākotnē nebūs cilvēku.”

Interesanti, ka šī gada augusta nogalē šaha turnīrs Viļakas katoļu baznīcā notika jau ceturto reizi. Lūgts atklāt, vai pirms četriem gadiem bija cerība, kas tas turpināsies, turklāt būs arī tik liela šahistu atsaucība, priesteris neslēpa, ka jau pirmajā reizē ticēja, ka turpinājums nekur neizpaliks: “Tomēr par trešo un ceturto turnīra organizēšanas reizi nopietni padomāju, un viss izdevās. Tas ir liels priestera Andra un Ineses nopelns, jo nozīmīga ir spēlētāju personiskā uzrunāšana. Domāju, kamēr būšu Viļakā, šaha turnīri turpināsies. Turnīra dienā mēs nespēlējam tikai šahu, ir arī dievkalpojums un citas aktivitātes, piemēram, šogad bija koncerts. Kur nu vēl labāk, ja ir kopā būšana, arī ekskursijas. Kur vēl var satikties ļaudis no Valmieras, Rīgas, Liepājas, ja ne Viļakā? Tas ir fantastiski! Kamēr būs šie cilvēki, tikmēr būs šaha turnīrs.”

Aktīvs it visā. Dekāns Guntars Skutels atklāja, ka bērnībā bija tas gods uzvarēt spēcīgus šahistus: “Mūsu prātiem jābūt trenētiem, īpaši mūsdienās, kad ir tik daudz dažādas viltus informācijas, un cilvēki uzķeras uz elementārām lietām, kad pietrūkst kritiskās domāšanas.” Prāvests spriež, ka dzīve ir kā šaha spēle: “Nepietiek zināt, kā kustas figūras – ir jāiemācās pacietība, gudrība un pazemība.”

Šahisti spēj nodalīt graudus no pelavām

Augusta nogalē, kamēr kolēģi intensīvi gatavojās 3.oktobra Saeimas vēlēšanām, latviešu ķīmiķis, augstskolas pasniedzējs un politiķis Edmunds Teirumnieks, kurš Latgales apgabalā startēja kā līderis, spēlēja baznīcā šahu. “Kāpēc? Ar priesteri esam diezgan labi pazīstami, un jāsecina, ka tas, ko viņš dara tautas ieinteresēšanā gan caur sakrālo mantojumu, gan citās aktivitātēs, spēj pulcēt cilvēkus no malu malām. Jāsecina, ka uz pierobežu brauc arī kurzemnieki. Kā var neatbraukt no Rēzeknes? Bērnībā dambreti un šahu iemācīja spēlēt tētis. Prātu asināt un loģisko domāšanu sekmēt mūsdienās ir ļoti nepieciešams, lai, piemēram, neiekristus sociālo tīklu nepatiesās informācijas valgos. Šahisti spēj nodalīt graudus no pelavām. Kopumā Latvijā šaha skola ir labi attīstīta, bet ir brīži, kad iestājas pagrimums. Ja skolā nemāca šahu, tad nāk palīgā entuziasti. Uzbekistānā, ja nemaldos, šahs ir obligāts mācību priekšmets. Arī Latvijai vajadzētu ņemt piemēru, ieviešot vismaz fakultatīvus.”

Spriežot par zirdziņu nozīmīgumu šahā, politiķis atzina, ka šī figūra ar savu gājienu neordinaritāti spēj izsist no līdzsvara daudzas figūras – krīt torņi, arī dāmas: “Zirgs Balvu novadā ir populārs. Laikā, kad spēlējam šahu, notiek zirgu sacensības. Patīkami, ka Balvu novadā akcentē šādas vērtības. Prieks, ka jūsu novads pārvēršas par latvisko, latgalisko, tā teikt, pie zemes turošo centru. Pēc būtības vairāk vai mazāk mēs skatāmies uz pilsētās notiekošajām norisēm, kas notiek uz betona...”

Edmunds Teirumnieks. Viņš uzskata, ka šahs nav tikai intelektuāla cīņa: “Viens pret vienu. 64 lauciņi un 32 figūras, bet cik izspēles variāciju! Tā ir stratēģijas un taktikas cīņa. Uzvar labākais. Šahu sāku spēlēt pamatskolas trešajā vai ceturtajā klasē. Toreiz pietika fizisko sporta veidu, bet šahs tomēr ienāca jauniešu ikdienā. Šobrīd digitālā pasaule ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tomēr ir milzīgs prieks par katru jauno censoni, kas ar milzīgu degsmi un entuziasmu cenšas gūt uzvaru. Popularizēsim prāta spēles! Latvijai nepieciešama intelektuāli spēcīga sabiedrība!”

Trešās vietas ieguvējs. Kaspars Circenis (foto no kreisās – divcīņā ar lielmeistaru) no Balviem uzskata, ka jebkuras prāta spēles apmācības ir atbalstāmas: “Turklāt – jo agrāk, jo labā. Zirdziņš ir ļoti interesanta figūra. Manuprāt, bez šādas figūras spēle nebūtu tik interesanta un dinamiska. Prāta spēļu cienītājiem novēlu pacietību, neatlaidību un drosmi!”

Atklāj turnīra tapšanas vēsturi. Vēstures profesors un priesteris Andris Priede (foto – vidū), kuram ir vēsturiska loma Viļakas baznīcas šaha turnīra tapšanā, atgādināja, ka sarunā ar viņu pēc kristībām turnīra idejas autorei un šahistei Marijai Kuzņecovai radās doma, ka Viļakas dievnams varētu būt izcila vieta šādam sporta un kultūras pasākumam. Tāpat viņš pastāstīja, ka šī gada jūnijā vēsturiskajā Rīgas Doma 13. gadsimta Kapitula zālē aizvadīts pirmais vasaras šaha turnīrs “Tornis”, kurā spēlēja pat bīskaps. Jāpiebilst, ka priesterim zirdziņi nav sveši, jo pats aktīvi spēlē šahu. “Kungs, svētī mūsu spēles, mūsu domas, kas vainagojas ar patīkamiem augļiem ne tikai šahistiem, bet arī visai sabiedrībai,” viņš vēlēja.

Pirmo reizi Viļakā. Dāvids Pikšis no Liepājas uzskata, ka šaha turnīri jauniešiem noteikti ir vajadzīgi: “Var socializēties, uzlabot savas prasmes pašā spēlē. Arī šaha zirdziņi ir ļoti svarīgi – tie ir neparedzami, tie jāj uz visām pusēm. Kāpēc jāmācās spēlēt prāta spēles? Ļoti būtiski ir attīstīt stratēģisko domāšanu, kas noder arī dzīvē, lai izdarītu pareizās izvēles. Pirmo reizi spēlēju šahu baznīcā. Sajūtas patiesi ir īpašas, jo dažādās gaismas no vitrāžām uzbur pasakainas domas.”

Pie visa vainīga viņa. Atklājot turnīru, priesteri neslēpa, ka Viļakas baznīcas šaha turnīra idejas autore ir Marija Kuzņecova. Pati jauniete ir pārliecināta, ka šahs attīsta dažādas prasmes, tostarp kreativitāti, spējot atrast negaidītus, nestandarta un skaistus gājienus: “Šīs prasmes noderēs arī profesionālajā karjerā. Zirdziņš ir viena no manām mīļākajām figūrām. Īpaši blicā, kad ātri jāpieņem lēmumi. Esošajiem un topošajiem šahistiem novēlu trenēties un izbaudīt spēles šarmu.” Interesanti, ka priesteri Guntars Skutels un Andris Priede Mariju pirms turnīra atklāšanas cēla gaisā šo vārdu burtiskā nozīmē. “Bija patīkami, bet dīvaini,” viņa atzina. Izrādās, ka M.Kuzņecova pirmo spēli baznīcā aizvadījusi Vācijā, kur turnīrs noritēja vairākas dienas. Viļakā viņa palika nepārspēta dāmu konkurencē.  

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

* Par publikāciju “Ņem, bāliņi, sirmu zirgu” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

https://www.facebook.com/reel/1538501778295442

 

vadi

Veiksmes prognoze


.