NeSalauztā sirdslīnija (7.07.2023.)
„Kad caur restēm uzspīd saule”
Desmit ielikumos „Vaduguns” lasītājiem publicēsim nozīmīgu rakstu sēriju par tēmām, kas veicina sabiedrības saliedētību, paaugstināsim sabiedrības izpratni un informētību, veicināsim integrāciju, mazināsim diskrimināciju un vairosim toleranci. Kā, dzīvojot depresīvā reģionā, palikt garā stipriem, cīnīties ar likteņa pārbaudījumiem? Kādi bijuši lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības?
Cītuma kamera, gultys div stuovūs, bareņš īslūzeitūs. Kotram nu jīm tai paīt kuortejuo cītumnīka dīna – vīnveideiga i borga, kaidam jau cīši pīrosta. Romantikys, kai ruodeits filmuos i raksteits gruomotuos, tī nav nikaidys. Nu storp itīm veirim ir kaids īslūdzeitais, kam šei dīna dzeivē nas lelys puormejis – ilgi gaideitū breiveibu. Vēļ puors stuņžu, minutu, i jau dzierdams, – garajā cītuma koridorā atskaņ smogi sūli, kas tyvojās i skali atskaņ namīleigajuos, vaclaiceigajuos telpuos. Cītuma apsorga rūka īsleid kārmanā, nu tuo izvalk gryutu atslāgu saiški, īlīk vīnu nu tuom durovu slēdzinē i puors reizes apjiemeigi pagrīž, i čeikstiedamys atsaver kamerys durovys. Apmāram tai mes īsadūmojam dzeivis ainu, kod īslūdzeitais smaceiguos cītuma telpys nūmaina pret svaigu gaisu i skotu iz zylym dabasim. Tok sajiuta, kaida cylvāku puorjem, kod atsaver cītuma durovys i jys golu golā ir breivs, leluokajai daļai sabīdreibys ir sveša. I, kod asi breivībā, ir tikai div varianti – dareit tuoļuok vacuos lītys voi suokt jaunu dzeivi. Cik vīgli vai gryuši tū izdareit, sovā pīredzē daleisīs cylvāks, kurs aiz žūga puorlaids leluokū dali sovys dzeivis. Tikom sarunā ai probacejis specialistu vaicuosim atbiļdi, kai atsabreivuot nu cītumnīka dūmuošonys i sevī atteisteit pozitivū poteņcialu.
“Nagrybu nūmiert cītumā…”
“Maņ tei cītumu dzelža durovu grabiešona jau smadzeņuos siež. Par Krīveju vyspuor nerunuosim. Tī juoizīt car pīcpadsmit durovom, kab da šmonam* tyktu, i tik klab aiz tevi durovys, i tik klab…,” stuosta 62 godus vacs bolvenīts, kurs vairuok nakai pusi sovys dzeivis – 40 godus – pavadiejs īslūdzejumā. Pādējū reizi nu cītuma jis izguoja ituo goda 9.aprelī, kod par alkohola pudelis zuodzeibu nu veikala Bolvūs četrus mienešus pavadeja Jākubpiļs cītumā. Tikom leluokais termiņš aiz restu beja padūmu laikūs – 18 godi Uļjanovskys apgobola cītumā Krīvejā. Bolvenīti, kura mīsa kluota ai kaimiņvaļsts cītumā dabuotīm tetovejumim, Krīvejā nūtīsuoja par zagšonu, huliganismu i slepkaveibu.
Veirīts vaļsirdeigi pīkryta pastuosteit par sovu dzeivi, nu atkluot vuordu nagrybēja.
40 godi cītumā… Deļkuo vyss Jyusu dzeivē saguoja tīši taii ni cytaižuok?
– Taidu vaicuojumu maņ vaicuojušs i da šam vaicoj daudzi cylvāki. Es jīm atbildu, – ka dzeivē byutu redziejs sovu muoti voi tāvu, cītumūs nasiedētu. Mani nikod nivīns nav gluostiejs ai rūku pa galveni i audzynuojs par taidu cylvāku, kaidam ir juobyut. As vīnkuorši nazynu i napazeistu vysu šū jyusu dzeivi! Tys vyss ir cīši gryuši… Huligans asmu jau kūpš bierneibys, kas ai laiku puorauga cītsyrdeigā kriminalā. Kū lai vēļ soka? Sīvys maņ nav, nu ir treis bārni – dāls i divejis meitys. Dāls, cikom dzeivuoja Bolvūs, guo munuos pāduos – četrus godus nūsiedēja Jākubpiļs cītumā. Tān jis struodoj uorzemēs. Naseņ sasazvaniem, a kūjis maņ var pasceit? As jam nikas naasmu. Tys, ka asmu pītaisiejs bārnus, nav jau nikaids ruodeituojs…
Cytu celi dzeivē neredziet?
– Cytu celi… Pīdzymu Jelgavā, īlyka bārnunomā Baltezerā, a sešu voi septeņu godu vacumā mani aizvede iz internatskūlu Gaujienā, Oluksnis rajonā. Tī ari saprotu, ka maņ nav vacuoku. Uzzynuoju, ka muote mani pamete, a tāvs nūmyra. Kod vuiciejūs 5. voi 6.klasē, iz internatskūlu nu Oluksnis braukuoja vysaidys tantes. Skūlā beja daudzi puiku i meitiņu, kurim nabeja vacuoku, i tod nu tuos tantes grybieja kaidu bārnu adoptiet. Pīmiņu, ka kaidu dīnu atbrauce simpatiska sīvīte i grybieja mani pajimt kai audžubārnu, nu nikuo… Školuotuoja atguoja i pascieja: “Tik ni itū huliganu!” Tai ari beja. Peipēt suoku 3.klasē, dzieru. Vyss aizguoja jau tik tuoli, ka bezkauneigi peipieju stundē zam golda. Školuotuoja toļka žāluojās, ka otkon as napatikšonys taisu. Pusi skūlys īvuicieju, kai dyumu viļkt. Nu i, prūtams, zogu. Reizi školuotuojai stuņdis laikā saceju: “Maņ vādars suop!” Jei maņ atļuove aizīt iz tuoletu, nu as pa tū laiku uotri iz tuos pošys školuotuojis dzeivūkli. Zynuoju, kur nūlyktys dzeivūkļa atslāgys, pajiemu tuos, dzeivūkli attaisieju valīi, aizīt, jēmu nu tuo vysu, kas dereigs. Zogu ari nu školuotuoju ustobys, par tū ka zynuoju, ka stuņžu laikā tymā nivīna nav. Apteirieju sūmenis, kab varietu šņabi nūpierkt. Biem pīcu puišu banda, a as – jūs barveds. Golu golā mani aizvede iz milicejis īcirkni Oluksnē, kur mani īlyka iz pīcpadsmit dīnnakšom. Nu huligans beju, nu.
I kas piec internatskūlys?
– Internatskūlā pabeidzu ostonis klasis, piec kuo mani aizvede iz profesionali tehniskū skūlu Apē. Jau pyrma siešonuos autobusā i braukšonys iz Api klasis audzynuotuoja maņ pasceja: “Tu pabeidzi internatskūlu i tān vysu myužu siediesi cītumūs.” Nūluodieja mani, i ai tū ari suocies vysa muna kriminaluo dzeive… Apē vuiciejūs par šoferi i celtnīku, nu skūlu napabeidžu – tī vyss turpynuojās pa vacam. Dzierem i breivdīnuos guom iz kūpmītnem pi tīm, kuri tī palyka sastdīņuos i svātdīņuos. Izalasiem kaidu ustobeni, izmetem tī iz golda capuri i sacām: “Ka desmit minušu laikā capure nabyus pylna ai naudu, dabuosit pa golvu!” Jī raud, soka, ka nav naudys, a kaida myusim par tū daļa? Jī beja nalaimeigi cylvāki… Beja ari reizis, kod capuri pīsvaidieja pylnu ai naudu. Tymā laikā par zagšonom, kautenim i huliganismu pret mani pyrmū reizi īrūsynuoja kriminallītu i iz godu īsādynuo napylngadeigū kolonejā Daugovpilī. Par lobu uzvedeibu gon atbreivuoja divejis nedelis uotruok. Kolonejā īpasazynu ai puišim nu Bolvu pusis, i trejatā atbraucem iz šejīni dzeivuot – Rubeņu cīma apkuortnē. Suoku struoduot kolhozā “Sorkonais partizans”. Īpasazynu ai tūpūšū sīvu i puorsavuoču dzeivuot iz Bolvim. Dzierem, prūtams, a jei ari skraideja apkuort pi cytim veirīšim. Sātā nabieja, bārni naboruoti. Tod kaidu laiku dzeivuoju ari Brīžucīmā.
Drūši viņ dīniet ari armejā?
– Nui, izejūt breiveibā nu kolonejis Daugovpilī, atguoja pavieste, ka juoīt armejā iz Krīveju, Uļjanovskys apgobolu. Oficiali dīnieju strojbatā (celtnīceibys bataļjonā), a reali nikaidys dīniešonys jau nabeja. Myusim vyss beja vīnolga. Dzierem i zogam. Nu i vīnu reizi naktī divatā pībraucem pi būdenis, kur atsaroda dažaidi celtnīceibys materiali. Kab vysys tuos montys nu tuos vītys nūzogtu, parosti sorgus vādzā pīkaut. Itymā reizē jī, beidamīs, ka tiks pīkauti, suoka bēgt paceli. Īraudziem, ka sorgi nūsaslāpušs ceļamkranūs. Tai treis cylvākus nu tienīts izsvīdem uorā. Saprūtams, ka jī nūzasyta… Kaidā cytā reizē muns bīdrs, ai kuru kūpā tū vysu pastruoduom, aizguoja iz veikalu zagt, i jū nūgyva miliceja. Tai jis, byudams napīredziejs i nazynuodams, kai ai miličim juorunoj, jaunam kapteiņam-izmeklietuojam izstuostieja piļneigi vysus myusu pīdzeivojumus. Piec divejom nedeļom mani izsauce armejis rūtys komanders i saceja, ka mani meklej tys pats izmeklietuojs. Aizguoju iz milicejis punktu, atsasiežu iz beņča. Vyss jau īprīkš beja sagatavuots tai, ka, siežūt iz krāsla, iudiņs beja leidz ceļgolim. Jī dūmuoja, ka as atsazeišu, a nu suokuma vysu nūlīdžu. Piec tam tū dareit vairs nabeja jāgys, i vysu atzynu. Tai maņ pīsprīde 18 godus cītumā tīpat Krīvejā, Uļjanovskys apgobolā. Munu leidzzynuotuoji nūtīsuoja iz 22 godim.
Kai pīminat tī pavadeitū laiku?
– Beju styngruo režyma cītumā, kur nosiedieju vysus 18 godus – nu zvona da zvona. Nu, kū var saceit? Krīvejā ir cyti cylvāki, cyta saprašona i cyti cītuma uzskoti. Cītumā struoduoju, vosorā beja dažaidys sacenseibys, varieja sportuot. Zona beja lela – varieja īt i staiguot. Tī beja seši golvonī īslūdzeitī, kuri cītumā nūsacieja vysys lītys i puorraudzieja cītumnīkus. Jī uzzynuoja, ka prūtu taiseit vysaidys lītys – lādeitis, bloceņus, albumus. Tai ai tīm golvonīm zaglim īsadraudzieju, kurim tod tuos montys ari taisieju. Kūpumā vyss beja labi, attīceibys ai cytim – normalys. Treis mienešus da cītumsūda termiņa beigom mani gon iesādynuoja karcerī, par tū ka sagyva, ka naktī naguļu, a golvonīm īslūdzeitīm taisu lītys. I tys jau ir vīns nu leluokīm puorkuopumim, par tū ka apsorgi naktīs īslūdzeitūs puorskaita, i vysim ir juoguļ. Kod izguoju nu cītuma, maņ beja 36 godi.
Cītumnīka ceļš turpynojās Latvejā?
– Nui. Paguoja nedele, i mani otkon īsādynuoja – itū reizi iz ostoinim voi pīcim godim Brasys cītumā i par kūtaišni, pat eisti napīmiņu, nu otkon beja kaut kaidi kauteni, sišonys i tamleidzeigi. Slepkaveibys gon nabeja. Taida epizode munā dzeivē bejuse tikai vīna – Krīvejā. I vyspuor, kab as pīminietu vysys sovys sūdāmeibys… Tūs bejs tik daudzi. Žāļ, ka izsvīžu uorā sovu lelū bībeli, kur beja saraksteitys vysys munys sūdāmeibys. Sevkurā gadejumā asmu bejs gondreiž vysūs Latvejis cītumūs, nu kurīm dale jau slāgta – bez Brasys asu siediejs ari Škiruotovys, Valmīrys, Daugovpiļs cītumūs i Reigys Centralcītumā. Pīcus termiņus asu biejs ari Jākubpiļs cītumā, nu kurīnis pādējū reizi atsabreivuoju pavysam naseņ – 9.aprelī. Tān maņ cītumsūdus dūd vīnkuorši par alkohola pudelis nūzagšonu. Aizīmu iz veikalu Bolvūs, nūzūgu, i vyss, – cītums iz dažim mienešim voi sabīdryskais dorbs.
Vāg sevi nūdarbynuot, tod ari zagšona nabyus pruotā!
– Nu tī jau tys suņs ari aprokts! Leluokais breiveibā pavadeitais laiks storp munom īslūdzejuma reizem bejušs ostoini godi – vysi policisti Bolvūs breinuojās, – kai tai var byut?! Deļkuo tymā laikā nesiedieju cītumā? Tūlaik muns dorbs beja agri nu reita pīsaceļt i braukt iz mežu laseit ūgys. Nebeja laika dūmuot, kur i kū nūzagt voi kaidu pīkaut. Nu vyss jau suocās ai dzeršonu. Ka stypri pīsadzerūs, vāg īt iz veikalu i nūzagt pudeli. Ari tān dzeru – naasmu bejs skaidrā kūpš atbreivuošonys nu cītuma 9.aprelī. Golvonais, kab byutu vareiba nūpeļneit i nūpierkt maizeiti, kaidu ols pudeli. Maņ tān golvonais ir ūgu laiks mežā, tod ari par zagšonu nadūmoju.
Atsagrīžūt pi cītuma tematikys, – kai tī dzeive rit Latvejā?
– Ir kastu sistema – blatniji, mužiki, gaiļi*. Saceisim, gaiļi hierarhejā ir vyszamuok stuovūšī – pi jīm navar dasadūrt, kūpā iest i čaji dzert, peipēt vīnu cigareti. Sovulaik, kod cylvāks cītumā nūnuoce pyrmū reizi, muns dorbs beja ai jū puorrunuot vysu cītuma dzeivi, kab zynuotu, kas i kai, kū dreikst i nadreikst dareit. Vīnam ūtram beja saprašona, a, ka pervohods* īleida kasjakā*, jam atpakaļceļa vairs nabeja. Cīši uzmaneigam juobyut kāršu spielē. Ka zaudieji i naatdevi poruodu, pats vaineigs – piec tam nastaigoj i načeiksti, ka tev vysu atjims! Ka namuoki spieļuot, naspieļoj, – kū lein, kur navāg! Nu i vysod, kod cītumā ir kaids vaicuojums voi vādzeiba, vāg praseit, na klusiet. Grybi iest? Paprosi iedīni sovim kamerys bīdrim, i jī tev tūīdūs. Nav tai, ka atsaceis i pasyuteis tuoļuok. Centralcītumā beja gadejums, kod vīns īslūdzeitais grybieja iest, nu nikū nasceja i pa nakti suoka krisot* – zagt maizi. I par krisošanu zyni, kas ir? Ka žurka nūgivta, tod jam malnais krysts viersā i vysa dzeive cītumā sabendieta. Ari tam maizis zagļam nuokamajā reitā ai kannom, ai kurom kameruos putru nese īkšā, tai sašķaideja golvu, ka… Maņ juo pat žāļ palyka. Saceja, ka piec tam slimneicā nūmyra, nu eisti nazynu.
Kod šūgod aprelī izguot nu cītuma, puordūmuot, ka ir tikai diveji celi – dzeivuot pa vacam i otkon mātuotīs pa cītumim voi ari vysu suokt nu jauna?
– Tān mes dzeivojam Eiropā, kur ir pavysam cyta dzeive i dūmuošona, a krīvu laikūs vyss beja pi vīnys vītys. Cylvāks izguoja nu cītuma i piec nedelis voi mieneša otkon beja aiz restem. Ka tūreiz kaids stuosteja, ka vairs nagryb siedēt cītumā, taidys runys beja kačam zam astis. Deļkuo tai? Nazynu. Mož cylvākā cītumnīka gors siež īkšā, mož koč kaids instinkts, pīrodums. Personeigi as pi zonys režyma jau asu pīrads, nu vairuok siedēt cītumā teišom nagrybu. Gona trokuot, kaut gon otkon tikt cītumā varu pavysam mīreigi, par tū ka maņ ir cīši neteira paguotne. Pītiks uztaiseit vysmozuokuos napatikšonys, i vyss. Voi gryši nanūsastuot iz vacuo ceļa? Vyss atkareigs nu poša. Tikai nu poša…
Atsaverūt iz sovim 62 nūdzeivuotīm godim, kū dzeivē maineitu, ka byutu vareiba vysu suokt nu suokuma?
– Brauktu iz uorzemem – struoduotu i peļneitu pīkluojeigu naudu. Mož īpasazeitu ai sīvīti i apsaprecātu. Dzeivuotu normalu dzeivi – bez cītuma! Zynit, maņ ir daudz draugu. Sateiku jūs tepat, pi Bolvu autoūstys, i jī maņ prosa: “Vacais, ka as tikšu cītumā, kū maņ dareit, kai maņ tī dzeivuot?” Atbildu, ka asu jau nogurs nu vysim itīm vaicuojumim. Navāg maņ breiveibā uzdūt vaicuojumus par cītumu! Ka jius zynuotu, cik daudzi kasetis i diskus ai cītuma dzīsmem asu izplivynuojs viejī! Maņ švaki palīk, kod tuos izdzierdu! Vysus tūs cylvākus, kuri maņ uzdūd taidus vaicuojumus, naasmu ni audzynuojs, ni jīm školuotuojs asu. Kotram ir sova dzeive i kotrs dzeivoj pa sovam. Ka cylvākam jauneibys godūs nav pruota, tod vāluok vyss jam nuoks atpakaļ. I tod jis varies byrdynuot pupu leluma osorys i čeikstiet: “Mammeit, deļ kuo as tai izdareju?!” Nu tev tok pošam ir sovys smadzenis! Vāg agruok dūmuot, agruok…
“Breiveibā ir cyts gaiss…”
Sajiuta, kod apsorgs attaisa cītuma durovys i otkon asi breiveibā, ir neaprokstama, – kai septeitījūs dabasūs! I as narunoju par cītumā nūsiedietuom kaut kaidom nedeļom voi puorys mienešim. Nūsiedi vairuokus godus – pīcus, ostoiņus, desmit, i tod pasceisi, kū maniesi, izejūt nu cītuma! Breiveibā ir pavysam cyts gaiss, i tod tu tū īelpoj – voi dīneņ… I labi, ka vēļ ir saime, kas tevi sagaida, pījem, atbrauc pakaļ. Ka sagaida sīva, grybīs rauduot, ka nesagaida… Nu tu sevkurā gadejumā zini, ka juobrauc iz sātu. I cik reizis cytim asu saciejs, kab daudzi nadzer, a aizbrauc iz sātu, īt vannā nūsamozguot i tikai tod uzkluoj galdeni… Nu nā! Napaīt mieness, i jis otkon īsasiež torbā iz astoinim godim! Voi tod tei ir dzeive, voi tys ir normali? Maņ jau ari tī godi suok brukt viersā, i suoku nadaudz dūmuot iz vecumdīnom. Na jau vysu myužu maņ siediet aiz žūga. Nagrybu nūmiert cītumā…
Nu golvonuo roksta varūņa saceituo)
*Šmons: īslūdzeituo puorbaude;
*Blatniji, mužiki, gaiļi: naformaluos cītuma hierarhejis pamata kastys bejušījuos PSRS valstīs; blatniji – augstuokuo i ītekmeiguokuo kasta, mužiki – vysdaudzskaitleiguokuo īslūdzeitūs grupa, kurū veidoj vairums cylvāku, kuri nūnuok cītumā; gaiļi – vyszamuokuo kasta; *Pervohods: cylvāks, kurs īslūdzejuma vītā nūnuocs pyrmū reizi; *Kasjaks: problema (īleist kasjakā – taseit sev problemu); *Krisot: slapus zagt. Saruna ai probacejis specialistu
Nu destruktivys dūmuošonys iz pozitivu atteisteibu
Vaļsts probacejis dīnesta izveide Latvejā ir aplīcynojums tam, ka sūdeišonys sistemai myusu vaļstī nav atrībeibys rakstura, likumpuorkuopiejs nav pagaiss sabīdreibai i vaļsts uzajem atbiļdeibu par sovim īdzeivuotuojim. Kai bejušījam īslūdzeitījam paleidzēt atsabreivuot nu destruktivys dūmuošonys i reiceibys i atteisteit sovu pozitivū potencialu? Saruna ai Vaļsts probacejis dīnesta Latgolys regiona teritorialuos strukturvīneibys Bolvu nūdalis vodūšū probacejis specialistu, nūdalis vadeituoju JURI RAGOVSKI.
Vaļsts probacejis dīnests ir Tīslītu ministrejis puorraudzeibā asūša īstuode, kuruos golvonuo miseja ir rūsynuot probacejis klientu atsaturiešonu nu tuoluoku likumpuorkuopumu izdareišonys. Ka nūtīsuotījam pīmāruota reala breiveibys atjimšona i izcīsts pylns sūds, jis piec atbreivuošonys nu īslūdzejuma vītys probacejis dīnestā vairs nanūnuok. Tikom dīnesta uzraudzeibā ir personys, kas nu īslūdzejuma vītys atbreivuotys nūsaceiti pyrma termiņa, kai ari personys, kam tīsa bez breiveibys atjimšonys struopis pīmāruojuse papyldsūdu ‘probacejis uzraudzeiba’. Tai 2022.godā dīnasts vysā Latvejā struoduoja ai vairuok nakai 16 700 probacejis klientu, nu kurīm 25% beja jaunīši vacumā da 25 godim. Vysa vaira probacejis klientim prokuratura i tīsa beja īdavuse kriminalsūdu ‘sabīdryskais dorbs’, jīm kūpā jamūt nūstruoduotys 533,3 tyukstūši sabīdryskuo dorba stunžu. Tys dorba deviejim ļuove ītaupeit mozuokais 1,54 miļjonus eiro.
Itūgod Vaļsts probacejis dīnasts sviņ 20 godu jubileju. Sabīdreibai šei īstuode nav sveša, a kai parosti paīt probacejis specialista kasdīna?
– Dorba dīnys ir dīzgon atškireigys. Daļu nu laika puorlaižam, sasateikūt ai klientim nūdaļā, daļu - braucūt voi īmūt puorbaudeit klientus sabīdryskuo dorba izpiļdis vītuos i puorbaudūt jūs dzeivisvītys. Izbraukumi ir vysa Bolvu nūvoda teritorejā. Sasazynojam ari ai dorba deviejim, kab organizietu sabīdryskuo dorba izpiļdi i tū kontrolietu, sasateikam voi sasazynojam ai sadarbeibys partnerim cytuos īstuodēs, kab planavuotu kūpeigu dorbu myusu klientu resocializacejis jūmā. Sovukuort vēļ dali laika struodojam pi datora – taisam dokumentus (sarunys aprokstus, informacejis pīprasejumus, uzaicynojumus, breidynojumus, lāmumus par pīnuokumu nūteikšonu, īsnīgumus tīsai), sovys darbeibys kotrā nu klienta lītom īvodam vīnuotajā elektroniskajā klientu uzskaitis sistemā, kur ari elektroniski davīnojam vysus dokumentus, kas zeimojās iz konkretuos klienta lītys vadeibu.
Kai varietu raksturuot videjū probacejis dīnasta Bolvu nūdalis klientu?
– Pamatā tī ir veirīši vacumā nu 19 da 55 godim ai pamatizgleiteibu. Tikom sīvītes nu vysim probacejis klientim ir 10 %. Vysbīžuok cylvāki probacejis dīnasta dasavieršonā teik par zagšonu, braukšonu alkohola, narkotiskū, psihotropū, toksiskū voi cytu apreibynūšū vīlu īspaidā i par biegšonu nu tīsys lāmuma piļdeišonys.
Kaidi ir golvonī īmesli, deļkam cylvāks izdora nūzīdzeigus nūdarejumus?
– Cylvāks ir sociala byutne, kurs augūt sovus uzvedeibys modeļus īsavuica nu apkuortejīm. Socialuos vidis faktori i tū, kaidu pīredzi asam dabuojušs, ītekmej ari myusu tuoluokū uzskotu i vierteibu veiduošonūs. Tok nav tai, ka vīnaidā vidē augušs cylvāki nūteikti reikuosīs leidzeigi. Ir apstuokli, kurūs navaram maineit, tok pīaugūt mēs poši asam atbiļdeigi, kaidys izvielis izdoram. Deļtuo, ka saprūtam, ir vādzeigys puormejis, varam īsavuicēt ari veiksmeiguokys reiceibys īmanis. Tok bīži nasamainam, par tū ka ārtuok ir nikū jaunu naīsavuicēt i nasajimt atbiļdeibu, a vainuot apstuokļus. Dorbs ai probacejis klientu vārsts iz tū, kab jis īraudzeitu, kaidys puormejis vādzeigys, kab prostu planavuot i eistynuot puormejis. Golu golā mainuos veids, kai cylvāks dūmoj par sovu problemu, puorstuoj tū nūlīgt, narunoj par tū, ka maineitīs ir par vālu, a suok saprast, ka koč kas juodora, i juosuok vaicuot rysynojumus.
Kai bejušīm īslūdzeitīm paleidzēt atsabreivuot nu cītumnīka stigmys aba raksturīzeimu, kas naatbiļst sabīdreibys vyspuorpījimtuom normom, a atteisteit sovu pozitivū potencialu?
– Ka klients pats nagryb nikū maineit sovā dzeivē, apleicejū īspaidami paleidzeibai ir moza lūma. Varu minēt ari konkretu pīmāru, kai Bolvu nūdalī proguoja dorbs ai vīnu nu probacejis klientim. Prūti, klients atsagrīze nu cītuma. Kab jū atturietu nu jaunu nūzīdzeigu nūdarejumu izdareišonys, tyka nūteikts pīnuokums īvāruot aizlīgumu lītuot alkoholu i cytys apreibinūšys vīlys. Nu suokuma klients veiksmeigi īvāruoja šū aizlīgumu – beja atrads dorbu, jū atbaļsteja ari sīvīte, ai kuru beja kūpeigs bārns. Kab nūstyprynuotu pozitivuos puormejis, klients guoja ari iz psihologa konsultacejom. Tok laikam ejūt streidi ai sīvīti, paziņu lūka ītekme i namuociešona rysynuot problemsituacejis klientā radeja sprīdzi, i tyka atsuokta alkohola lītuošona, kas, juopruot, ir problemu sakne. Alkohola reibumā i deļ naudys tryukuma klients suoka zagt, kuo rezultatā itūšaļt jis otkon ircītumā. Klienta gryba maineitīs pagaist, jau pasaruodūt pyrmuom gryuteibom. Ir gryuši cylvākā nūturiet pozitivys puormejis, ka jis pats tū nagryb. Kluot vēļ apleicejuo socialuo vide byutyski veicynoj cylvāku atsagrīšonu pi pīrostuo dzeivisveida.
Atsagrīžūt nu īslūdzejuma, pryncypā ir div izvielis. Cylvāks izdora secynuojumus, pījem paleidzeibu, mainuos i suoc jaunu dzeivi voi ari atsagriežpi vacīm parodumim. Voi ir daudz klientu-recidivistu, kuri ari tuoļuok izdora jaunus likumpuorkuopumus?
– Runojūt par recidivu, maineit pīrostū uzvedeibu nav vīgli na tik probacejis klientam, a sevkuram cylvākam. Navaram sagaideit, ka byus tikai veiksmis stuosti. Nūviertejam kotru darbeibu, kū klients apzynuoti veic, kab naatsagrīztu pi nūzīdzeiga nūdarejuma izdareišonys, a īsavuicietu sasnēgt sev vālamū, napuorkuopjūt cytu cylvāku drūšeibys rūbežys. Ir svareigs kotrs skaidreibys voi nūdarbynuoteibys periods, par tū ka tei ir pīredze, kas paleidz nūticēt sovai variešonai turpynuot puormejis ari tod, ka suokumā nav izadevīs.
Kod nūteik dorbs ai klientim, kai Jyus saredzat jūs pošatdevi i grybu maineitīs? Klienti uzdūtūs pīnuokumus pylda ai pošatdevi voi tikai kekseiša piec?
– Probacejis programu mierkis ir veicinuot klienta integraceju sabīdreibā, variešonu apsazynuot sovys dūmuošonys, attīksmis i uzvedeibys ītekmi attīceibā iz atkuortuotu puorkuopumu veikšonys risku. Kai šys dorbs nūteik? Nūdaļā struodoj treis specialisti, kuri ir apvuiceiti vadeit grupu i individualū dorbu ai tīm klientim, kuri īsaisteiti probacejis programuos. Tuos teik eistynuotys dažaidu kategoreju klientim, i probacejis specialists sovā dorbā pīlītoj speciali izstruoduotu instrumentu, kū sauc par rysku i vādzeibu nūviertejumu. Jemūt tū vārā, tod ari nūsoka, kurs klients i tīši kaidā probacejis programā tiks pajimts. Tī nūteikti ir dzymumnūzīdznīki, kai ari cīši augsta, augsta i videja ryska klienti, kuri vysbīžuok attīceibuos ir vardarbeigi, impulsivi, napuorvolda sovys emocejis i vīlu lītuošonu. Tuos ari ir golvonuos lītys, kas veicynuojušs cylvāka nūnuokšonu ryska situacejuos, nu kurom pats nav variejs atrast izeju bez puoridarejuma sev i cytim. Dorbā ai klientim ir dažaida pīredze, nu tū navar saukt par nagativu. Svareigi izveidot iz sovstarpejuos cīnis i sapratnis baļsteitu sadarbeibu. Dažu reizi pacīteigom juobyut vysom īsaisteituom pusem, juorūn kompromiss i juoatrūn atslāga kotram cylvākam individuali. Vīnnūzeimeigi var saceit, ka sevkura jauna līta sevkuram cylvākam roda pretesteibu, kū var mozynuot ai pozitivu, atbolstūšu attīksmi, uzmundrynojumu. Tū, kaidi ir rezultati, gon vīnnūzeimeigi navar pasceit. Ir labi, ka klients apmekliejs i pabeidzs probacejis programys. Tys līcynoj par juo disciplinieteibu i nūpītnu attīksmi, par tū ka programu dorbs ilgst nu div da pat devenim mienešim. Ir labi, ka klients nu kūpdorba pajem sev nūdereigū, īsaklausa cytu vīdūkļūs, analizej sovu uzvedeibu i vaira nanūnuok probacejis dīnestā kai klients. Pi tam klienti, kuri pabeigušs probacejis programu, uzruoda iz pusi mozuoku recidiva risku nakai tī, kuri programu nav pabeigušs.
Voi ir lels tū probacejis klientu eipotsvors, kurim piec atsagrīšonys nu īslūdzejuma nav pi kuo īt?
– Kū ilguoks bejs izcīstais sūds īslūdzejuma vītā, tū gryušuok atsagrīzt pi kasdīnys dzeivis sabīdreibā. Beja gadiejums, kod nu cītuma atsagrīze jauns veirīts, kura vīneigais tuvinīks laikā, kod jis izcīte sūdu, nūmyra. Klients planavuoja dzeivuot lauku sātā, kur īprīkš dzeivuoja, nu myusim beja informaceja, ka muoja vairs nav apdzeivojama. Beja juodūmoj, kai klients nūdrūšynuos sovys pamatvādzeibys. Taidūs gadejumūs svareiga vairuoku īstuožu sadarbeiba. Sasazynuom ai cītuma socialū darbinīku i pošvaļdeibu, kurā klients beja deklariets. Probacejis klients, vēļ asūt īslūdzejumā, pošvaļdeibai nūsyutieja īsnāgumu par dzeivojamuos plateibys pīškiršonu. Var saceit, ka konkretajā gadiejumā pogostā šū cylvāku naatstuo bez atbolsta - ai pošvaļdeibys transportu atvede nu uorstnīceibys īstuodis, īdeve vītu krīzis dzeivūklī, ari iz pyrmū tikšonūs probacejis dīnastā klientu atvede socialuo darbineica. Vāluok socialuo dīnasta darbinīki pacīteigi paleidzieja klientam rysynuot gon sadzeivis, gon nūpītnys veseleibys problemys. Veiksmīgi saguoja tys, ka dorbā ai šū probacejis klientu izmontuom storpinstituceju sanuoksmis, kod, sanuokūt kūpā ai socialīm darbinīkim, Vaļsts policejis i pošvaļdeibys policejis puorstuovim i gimenis uorstu, apsprīdem, kaida ir pošreizejuo klienta situaceja i īspiejis kotrai nu īsaistietuom pusem jam paleidzēt. Vaicuom rysynojumus i vīnuomēs par konkretom darbeibom. Juosoka, ka tū, voi vāg sasaukt storpinstituceju sanuoksmi, piec vādzeibys pīaicynuot dažaidus specialistus, izviertejam par kotru uzraudzeibā asūšu klientu. Parosti šaidys sanuoksmis sasaucam tūs klientu lītuos, kuri īprīkš izdariejušs smogus nozīdzeigus nūdarejumus, jīm ir gryuteibys patstuoveigi rysynuot problemsituacejis i pastuov augsts risks, ka jī var izdareit jaunu nūzīdzeigu nūdarejumu. Tys paleidz klientam maineit uzvedeibu, sakuortuot sadzeivi, kai ari veicynoj tū, ka jis tuoļuok naapdraudies sabīdreibu.
Voi ir kaidi mierki, iz kurim itūšaļt īt probacejis dīnasts, kab sovu dorbu padareitu efektivuoku?
– Itūšaļt dīnasta izaicynojums ir jaunuo funkceja – probacejis nūvāruošona, kū nu šuo goda 1.janvara pīmāroj bārnim nu 11 da 18 godu vacumam. Bolvūs cikom šaids sūda veids nav daškierts nivīnai personai, nu jau asam nūvadiejušs vairuokus informativi izgleitojūšus seminarus gon potencialīm sadarbeibys partnerim (socialajai puorvaļdei, buoriņtīsai, Vaļsts policejai i pošvaļdeibys policejai, izgleiteibys puorvaļdei), gon ari školu direktorim i pošim skūlānim.
Pīļaunu, ka Jyusimi kolēgim kasdīnys dorbā juosazaskar ai lelu devu negaceju. Voi ir gryuši dorbu nanest iz sātu?
– Probacejis dīnesta darbinīkim ir vareiba pīsadaleit dīnasta nūdrūšynuotījūs atbolsta pasuokumūs aba tai sauktījuos supervizejuos – gon individuali, gon ari grupuos. Tūs laikā teik puorrunuotys problemys, ai kurom darbinīks sazaskar, pyldūt sovus pīnuokumus, kai tuos rysynuot, kai isavaireit nu izdegšonys sindroma i taidā gorā. Taisneibu sokūt, kotram darbinīkam ir ari sovi valisprīca, i kotrs nu myusim zyna, kai veseleigi sabalansēt profesionalū dzeivi ai vādzeibu atsapyust, kab dorba kasdīnys pīnuokumu piļdeišona nasabeigtu ai stresu, a sovu darbeibu spietu saglobuot pozitivā gultnē sevkurā dzeivis sferā. Kotram dorbam ir sova specifika, nu golvonais – tū dareit piec vyslobuokuos sirdsapzinis. Piec taida motiva kasdīnā struodojam ari mes. Kai ari asam vīns nu salīdietuokūs i profesionaluokūs kolektivu dīnestā ai namaineigu sastuovu jau 15 godu garumā, tokt ymā pošā laikā atvārti jaunim izaicynojumim!
* "Mediju fonda atbalsta ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem"
* Par publikāciju "NeSalauztā sirdslīnija" saturu atbild SIA "Balvu Vaduguns"
* Pārcēlums uz latgaliešu valodu – Sarmīte Vorza