Rakstos
Varēs atteikties no krievu valodas
Skolās no 2026./2027. mācību gada sāks pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, to paredz 23.aprīlī valdībā akceptētās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
Skolām noteikts pienākums krievu valodu pakāpeniski aizstāt ar vienu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve bez krievu valodas būs īstenojama 5. un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031. mācību gadā – visā pamatskolas posmā jeb 5.–9. klasē.
Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs sākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina šīs svešvalodas, tostarp krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām jeb līdz 9.klases noslēgumam. Taču tiem skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī sāks mācības 4.klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026.mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.
Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene pārliecināta: “Jo vairāk valodu kāds zina, jo lielākas iespējas paveras. Balvu novadā visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu apgūst gan krievu valodu, gan vācu valodu. Par to, vai turpināt mācīties krievu valodu, vai arī atteikties no tās, izglītojamajiem jāizlemj pašiem kopā ar vecākiem. Izglītojamajiem, kuri līdz nākamajam mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām. Vai visas izglītības iestādes ir gatavas kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām? Pie tā tiek strādāts, risināts un domāts. Ir daudz neskaidru jautājumu, kas vēl jārisina, piemēram, ja klasē no krievu valodas atteiksies tikai trīs izglītojamie, kuriem būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības valodām, kas par to maksās? Arī mums, pašvaldībai, sadarbībā ar izglītības iestādēm turpināms darbs, lai pārskatītu esošo svešvalodu skolotāju darba noslodzi, plānotu papildu kvalifikācijas ieguves iespējas esošajiem pedagogiem un jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā, kā arī apzinātu attiecīgas svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguvušas personas, kuras dzīvo pašvaldībā, taču savā profesijā nestrādā, bet kuras, iespējams, vēlētos atgriezties darbā skolā.”