1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
07-08-2020
Vārdadienas šodien: Audris, Brencis, Inuta

Rakstos

Plāno uzlabot ārsta prakses vietu Bērzpilī

Tāpat ārkārtas Balvu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja projekta pieteikumu “Primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana ārsta praksei Bērzpils pagastā. Apstiprināja projekta kopējās izmaksas EUR 8 000, t.sk. ERAF finansējums EUR 1 200. Projekta apstiprināšanas gadījumā nodrošinās līdzfinansējumu EUR 1 200 no projekta attiecināmajām izmaksām.

Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Lai arī dzīvojam 21.gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses - pieminētās tehnoloģijas padara cilvēku dzīves kvalitāti labāku un pat zināmā mērā aizsargā to, taču no otras - rodas jaunas līdz šim nezinātas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.

Tāpēc, lai kā to negribētu, dzīvē var rasties situācijas, kad sastopamies ar skarbu patiesību, ka ir radušies nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka ir traucēta iekļaušanās sabiedrībā, ir kavētas fiziskās vai garīgās spējas, darbspējas un pašaprūpe. Tad ir nepieciešamas atbalsts un, iespējams, ir jānosaka invaliditāte.
Kad nosaka invaliditāti?
Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u.c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli un pie vienas un tās pašas diagnozes, ņemot vērā konkrētajā gadījumā personai esošo funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var pieņemt lēmumu par I, II vai III invaliditātes grupas noteikšanu, vai arī invaliditāti nenoteikt.
Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja cilvēkam ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties arī negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas valstī nosaka invaliditāti?
Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde - Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums.  

Kā nosaka invaliditāti?
VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja  jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības. Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.
Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa - ļoti smaga invaliditāte - tiek piešķirta cilvēkiem ar 80 līdz 100% darbspēju zaudējumu.
II grupa - smaga invaliditāte - cilvēkiem ar 60 līdz 79% darbspējas zaudējumu. III invaliditātes grupa, kuru piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25 līdz 59% darbspēju zaudējums.

Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?
Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.
Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka un sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.

Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?
VDEĀVK komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja arī jaunais vērtējums neapmierina, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 

Plašāk par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt internetā VDEĀVK mājaslapā - http://www.vdeavk.gov.lv.

SPKC ieteikumi Covid-19 profilaksei

Vērtējot epidemioloģisko situāciju Latvijā un novērojot Covid-19 saslimstības pieaugumu pēdējās dienās, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi vērš sabiedrības uzmanību uz galvenajiem piesardzības principiem, kas šobrīd mums visiem, kā Latvijas sabiedrībai, ir jāievēro:
o Ievēro distanci ne mazāk kā 2 metri no apkārtējiem.
o Mazgā rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20-40 sekundes.
o Izvairies no publisku vietu apmeklēšanas vai privātiem pasākumiem, kur nav iespējams ievērot distanci un notiek cilvēku drūzmēšanās.
o Izvērtē - vai šovasar tev nepieciešams doties ceļojumā ārpus Baltijas valstīm, tikties ar cilvēkiem, kuri atbraukuši no ārzemēm vai uzņemt viesus no ārvalstīm.
o Lejupielādē lietotni “Apturi Covid”, lai ātrāk uzzinātu, vai esi bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Izmantojot lietotni, varēsi savlaicīgāk uzsākt pasākumus, lai neapdraudētu ģimeni, kolēģus, draugus un pārējos iedzīvotājus.
o Tev ir iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu arī tad, ja nav saslimšanas simptomu. Iepriekš ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruņa numuru 8303 darba dienās no 8.00 līdz 20.00, sestdienās no 9.00 līdz 15.00 un svētdienās no 9.00 līdz 12.00.

Ja esi atgriezies no ārvalstīm:
o Seko informācijai SPKC tīmekļa vietnē par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem atgriežoties no ārvalstīm.
o Turpmākās 14 dienas veic pašizolēšanoss dzīvesvietā, ja esi bijis valstī, kur 14 dienu saslimstības rādītājs ar Covid-19 pārsniedz 16.
o Vēro savu veselības stāvokli, un, ja parādās kādi no elpceļu infekcijas simptomiem (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana u. c.) telefoniski sazinies ar ģimenes ārstu.
o Neapmeklē sabiedriskas vietas, darba vietu, nedodies ciemos un uz citām publiskām vietām un telpām, kur uzturas cilvēki.

Ja esi bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku un SPKC noteicis tevi kā tuvu kontaktpersonu:
o Paliec mājās! Ievēro mājas karantīnu!
o Novēro veselību turpmākās 14 dienas, ar tevi sazināsies ģimenes ārsts.
o Nedrīkst apmeklēt sabiedriskas vietas, doties uz darbu un ciemos, un citām publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku.
Ja parādās saslimšanas pazīmes (piemēram, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta temperatūra, elpas trūkums):
o Paliec mājās!
o Sazinies ar ārstu telefoniski un vienojies par turpmāko ārstēšanas procesu.
o Klepojot un šķaudot, nosedz muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmet atkritumos, un pēc tam nomazgā rokas; ja nav vienreiz lietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, klepo vai šķaudi iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarit to plaukstā.
o Esi pieejams saziņai un sadarbībai ar epidemiologu un ģimenes ārstu.
o Ievēro norādījumus.
o Nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodies privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām).
o Izolāciju vari pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju.
Atgādinām Covid-19 infekcijas ierosinātājs izplatās tieša kontakta ceļā ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
Ilze Arāja,Komunikācijas nodaļas vadītāja, SPKC

Aicina aizpildīt aptaujas anketu

Ik gadu zināšanas pirmajā palīdzībā iegūst vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju, bet vēl 28 cilvēki apmeklē kursus, lai kļūtu par pirmās palīdzības pasniedzējiem. Lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji Latvijā vērtē pirmās palīdzības kursus un kā šīs apmācības varētu uzlabot, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) īsteno plašu iedzīvotāju aptauju. Aptaujas anketu līdz 25.jūlijam var aizpildīt NMPD mājaslapā.

Piesardzības pasākumi - neatņemama sastāvdaļa šā gada Jāņu svinībām

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina svētkus svinēt ģimenes un draugu lokā savā mājā, dārzā vai citur brīvā dabā, neaizmirstot par profilakses pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Epidemioloģiskā situācija rāda, ka vīrusa izplatība ir stabilizējusies, tomēr ierobežojošo pasākumu pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai. Tāpēc iesakām sekot speciālistu ieteikumiem, lai svētku svinēšana būtu droša.

Ievēro roku higiēnu – rokas mazgā rūpīgi un biežāk. Personīgo higiēnu ievēro arī tad, ja svini svētkus vietā, kur ūdens pieejamība ir ierobežota. Vislabāk rokas mazgāt ar ziepēm, zem tekoša ūdens, bet, ja šādas iespējas nav, roku higiēnai var izmantot arī šim nolūkam paredzētus dezinfekcijas līdzekļus vai mitrās salvetes. Mazgājot rokas - raugies, lai to dara arī bērni!
Ievēro drošu distanci - speciālisti aicina arī svētkos turpināt ievērot drošu fizisko distancēšanos - vismaz 2 metri un ne ilgāk par 15 minūtēm. Cilvēkus, kuri pieder kādai no riska grupām (seniori, grūtnieces, cilvēki ar hroniskām saslimšanām u.c.), SPKC aicina atturēties no publisku vietu apmeklēšanas, kā arī neuzņemt pie sevis viesus.
Esi atbildīgs - ja jūties slims, paliec mājās un informē savu ģimenes ārstu. Koplietošanas telpās ievēro piesardzības pasākumus - lieki nepieskaries priekšmetiem un virsmām, kā arī izvairies pieskarties sejai, pirms neesi nomazgājis rokas.
Nelieto uzturā nekvalitatīvu pārtiku - nekvalitatīvs, ilgi stāvējis, nepilnvērtīgi pagatavots vai ar nemazgātām rokām pagatavots ēdiens rada risku inficēties ar dažādu infekcijas slimību ierosinātājiem, un cilvēks var saslimt. Pārtikas produkti, kuru uzglabāšanai, pagatavošanai un lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība, ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti ēdieni (gatavie salāti un saldie ēdieni) vai pusfabrikāti. Gatavojot gaļu (t.sk. vistas) un zivis, atceries, ka, tikai kārtīgi to izcepot vai uzvārot, iespējams izsargāties no saslimšanas. Pagatavoto cienastu apēd tūlīt pēc pagatavošanas. Gatavie ēdieni (piemēram, gaļas salāti ar majonēzi vai lauku torte), kas visu Jāņu nakti stāvējuši uz svētku galda, nav labākā izvēle nākamā rīta brokastīm. Nelieto uzturā pārtikas produktus, kam slikta smarža un garša!
Pieskati bērnus - raugies, lai bērni vieni nerotaļājas ūdens vai ugunskura tuvumā un nevarētu piekļūt degšķidrumam, citām dzīvībai bīstamām vielām vai priekšmetiem (piemēram, nažiem, cirvjiem). Tāpat neatstāj bērnu vienu pašu dzīvnieku tuvumā, īpaši, ja svētkos ciemojies pie radiem vai paziņām, kuriem ir mājdzīvnieki. Pieskati bērnus un rūpējies par viņu drošību!
Uzmanies no ērcēm - ērces piesūkšanās rada risku saslimt ar ērču encefalītu, Laimas slimību un ērlihiozi. Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Atgādinām, ka ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Kā arī, atpūšoties brīvā dabā, ieteicams lietot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus - repelentus.
Neaizraujies ar alkoholu - lai izvairītos no traumām un negadījumiem, alkoholiskos dzērienus svētkos lieto ar mēru!
Zini, kur svētku garajās brīvdienās saņemt mediķu palīdzību – nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētkos strādā visu diennakti.

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas zemniekiem atvēlēto tiešmaksājumu apjomu pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas?