1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
21-02-2020
Vārdadienas šodien: Adrians, Ārija, Rigonda

Rakstos

Vai drīkst ēst iepelējušu maizi un citus produktus?

“Cenšos būt taupīga un vienmēr izlietot nopirktos produktus un maizi. Taču dažreiz tie tomēr iepelē. Vecmamma saka, ka vajag izgriezt šīs vietas un pārējo var droši ēst. Vai tiešām tie nav kaitīgi veselībai?” jautā avīzes lasītāja.

Uztura speciāliste skaidro, ka ar produktu uzglabāšanu un lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo pelējuma sēnīte pārvietojas ar sporu palīdzību ļoti strauji no viena uz otru. Kad produkti atnesti mājās (kā siers, gaļa, augļi, maize), vajadzētu katru ievietot savā kārbā, aizvākot un norobežot no citiem. Ja pelējums jau ir redzams, tas nozīmē, ka produktā jau dziļi ir ieperinājusies sēņotne. Jāņem vērā, ka daži pelējuma veidi ir veselībai bīstami. Ir pelējumi, kas satur mikotoksīnus, indīgas vielas, kas var izsaukt alerģiskas reakcijas un radīt elpošanas problēmas. Īpaši bīstams mikotoksīns ir alfatoksīns, kurš satur vēzi izraisošas vielas. Tā kā mēs nevaram zināt, kāds tieši pelējums skāris produktus, labāk tos izmest un nelietot. Maizei ir ļoti maiga struktūra, tāpēc pelējuma sporas ļoti ātri izplatās pa visu produktu. Vēl sliktāk, ja tā apklāta ar polietilēna maisiņu, kas rada labvēlīgus apstākļus pelējuma attīstībai. Par visbīstamākajiem pelējuma sēnītes skartajiem produktiem uzskata tieši gaļu, riekstus un piena produktus. Cietie dārzeņi satur mazāk mitruma, tāpēc tos var izgriezt un lietot atlikušo daļu. Noteikti jāizmet tādi bojātie produkti kā gaļa, sautējumi, vārītas putras un makaroni, jogurts, krējums, ievārījums, maize un miltu produkti, mīkstie augļi un dārzeņi, jo tie var būt dziļi piesārņoti.

Dienesti ir gatavi pastiprināt uzraudzību

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Anna Strapcāne informē, ka Latvijā līdz šim nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu, turklāt visi atbildīgie veselības nozares dienesti un iestādes apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā atbilstoši rīkoties un pastiprināt uzraudzības pasākumus.

Aicina balsot par profesionāļiem medicīnā

Gada balvu medicīnā šogad pasniegs jau desmito reizi svinīgā ceremonijā 26.martā Rīgā. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Balsot var līdz 1.martam portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina.
Gada balva medicīnā tradicionāli ir gada nozīmīgākais un sirsnīgākais pasākums, un, piedaloties balsojumā, ir iespēja teikt paldies un paust savu atbalstu mediķiem. Šogad balvas pasniegs 14 nominācijās. Sabiedrībai ir iespēja izvēlēties un nodot savu balsi par kandidātu deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”.

Reģionos strādājošajiem mediķiem izmaksā kompensācijas

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” vieni no pirmajiem saņēma valsts piešķirto atbalstu - kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos. Tādu iespēju nodrošināja Veselības ministrijas ESF projekts par ārstniecības pieejamības uzlabošanu ārpus Rīgas. Tas paredz uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pakalpojumus prioritārajās veselības jomās - tādās kā sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu un garīgās veselības jomā. Mediķiem, kuri dodas strādāt ārpus Rīgas, piešķir vienreizēju pārcelšanās kompensāciju par darbu reģionos (arī par katru ģimenes locekli), ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācija par darbu reģionos, kā arī ir atbalsta pasākumi vecuma pensiju sasniegušam ģimenes ārstam, kurš vēlas nodot ģimenes ārsta praksi ārpus Rīgas, un ģimenes ārstam, kurš pārņem šo ģimenes ārsta praksi, paredzot noteikta apjoma kompensācijas abiem ārstiem.
Kopš projekta uzsākšanas Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā kompensācijas būs saņēmuši septiņi speciālisti.
Projekta īstenošanas laiks ir līdz 2023.gada 30.septembrim.

Valsts nodrošina apmaksātu psihoemocionālu palīdzību neārstējamiem bērniem un viņu ģimenēm

Gadumijā, dzimšanas dienā ir ierasts vēlēt labu veselību. Un kā gan citādi – veselība ir pati lielākā dāvana, kuras vērtību katrs apzināmies un līdz ar to vēlam līdzcilvēkiem. Lai arī labas veselības vēlējumus saņemam bieži, dzīvē tie ne vienmēr piepildās. Savas dzīves laikā mēs saskaramies ar dažādām slimībām, tāpēc zinām, cik nogurdinoša, satraucoša ir veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tās var skart ne tikai mūs pašus, bet arī mūsu tuviniekus. Latvijā ir aptuveni 600 līdz 700 bērnu ar neizārstējamām slimībām - lielākoties ar neiroloģiskām, ģenētiskām un onkoloģiskām saslimšanām. Neizārstējami slima bērna aprūpe no vecākiem prasa 24 stundu uzmanību. Tas prasa daudz enerģijas, emocionālā, arī fiziskā resursa, tāpēc psihoemocionālais atbalsts ģimenēs, kurās aug neizārstējami slimi bērni, ir tik ļoti nepieciešams – lai vecāki, brāļi un māsas izprastu savas sajūtas, iemācītos tā atpazīt, rast spēku dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, neskatoties uz veselības radītajiem ierobežojumiem.

Saskaroties ar neizārstējamu slimību, pilnībā izmainās ikdienas dzīves ritms. Dzīve tiek pakārtota bērna vajadzībām, un ir jāmācās dzīvot savādāk, kas nebūt nav viegli. Tas viennozīmīgi ir pārbaudījums ģimenei, kurš skar katru ģimenes locekli individuāli, skar partnerattiecības, attiecības starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, radiniekiem un sabiedrību kopumā. Psiholoģisks, garīgs un sociāls atbalsts nepieciešams arī bērna pēdējā dzīves ceļā un sēru periodā.
Ģimenēm, kurās aug neārstējami slims bērns, ir īpaši svarīgi zināt, ka ir iespējams saņemt valsts apmaksātu, kvalitatīvu psihoemocionālās rehabilitācijas pakalpojumu neizārstējami slimiem bērniem un viņu tuviniekiem.

Kas ir paliatīvā aprūpe un kas var saņemt psihoemocionālu palīdzību paliatīvās aprūpes gadījumā?
-Ar jēdzienu ‘paliatīvā aprūpe’ saprot visaptverošas palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar neizārstējamām slimībām to neatgriezeniskas progresēšanas gadījumā, kad dzīvildze ir ierobežota, bet precīzi nav nosakāma. Šajā palīdzībā prioritāra ir sāpju un citu simptomu, tāpat kā sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole. Lēmumu par paliatīvās aprūpes nepieciešamību bērnam pieņem ārstu konsīlijs, kura sastāvā ietilpst ne mazāk kā trīs ārsti.
Valsts finansēta psihoemocionālā palīdzība tiek piešķirta ārstniecības iestādes paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē uzņemtam un paliatīvo aprūpi mājās saņemošam bērnam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī ģimenes locekļiem sērošanas periodā. Psihoemocionālā palīdzība bērna paliatīvās aprūpes laikā ir neatņemama aprūpes plāna sastāvdaļa, un to bērnam un viņa ģimenes locekļiem uzsāk un realizē saskaņā ar minētajā plānā noteikto.

Ko šajā ziņā nodrošina valsts?
-No valsts budžeta tiek finansēta atlīdzība starpdisciplinārajai bērnu paliatīvās aprūpes komandai. Bērnu paliatīvās aprūpes komandā vienoti strādā ārsti, māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi. Komandas speciālisti strādā pēc vienotiem komandas darba principiem, diagnosticē, risina un vada katru klīnisko gadījumu (neizārstējami slimais bērns un viņa ģimene), izstrādājot individuālu aprūpes plānu katrai ģimenei.

Kas šādu pakalpojumu nodrošina?
-Valdība ir noteikusi, ka šādu palīdzību sniedz Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība. (Vairāk informācijas - www.palliative.lv, tālrunis 67064443.) Biedrība vairāk nekā 20 gadus kā nevalstiska organizācija risina jautājumus, kas saistīti ar bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī. Tā ir izveidojusi bērnu paliatīvās aprūpes modeli starpdisciplinārai komandai, kuras sastāvā vienoti strādā ārsti, medicīnas māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi.

Kā var saņemt valsts apmaksāto psihoemocionālo palīdzību bērna paliatīvās aprūpes gadījumā? 
-Bērnam nepieciešamo pakalpojumu Bērnu paliatīvas aprūpes biedrība piešķir, saņemot no paliatīvās aprūpes kabineta informāciju par bērna uzņemšanu tā uzskaitē, un vienojoties ar bērna likumisko pārstāvi par veicamajām darbībām. Sērošanas periodā pēc paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē bijuša bērna nāves viņa ģimenes locekļi nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu pieprasa rakstiskā iesniegumā, kas adresējams Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai. Atbalsts pieprasāms ne vēlāk kā 23 mēnešus pēc bērna nāves. Valsts apmaksātu psihoemocionālo palīdzību ģimenes locekļi var saņemt arī gadījumos, ja paliatīvas aprūpes kabineta uzskaitē bijušais bērns miris gada laikā.

vadi

Veiksmes prognoze


.