Rakstos

Donoru diena Balvos 11.aprīlī

11.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 13.00 Balvu Kultūras un atpūtas centra Ziemeļu zāle no autoostas puses Donoru diena.

Saaukstējies vai pārāk daudz runā?

Ziemā un agrā pavasarī ikvienu no mums piemeklē kakla sāpes. Visbiežāk to izraisa vīrusi un baktērijas, taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, kas negaidīti liek mūsu balsīm skanēt klusāk. Retāk apskatīts, bet visnotaļ būtisks kakla sāpju iemesls ir balss aparāta pārpūle darba specifikas dēļ. Par kakla sāpēm kā arodslimību stāsta arodārste Vaira Cīrule.

Visas kakla sāpes nav vienādas
“Skolotāji, īpaši mūzikas un sporta, pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, skatuves mākslinieki, juristi, kā arī mūsdienīgākas profesijas pārstāvji – zvanu centra operatori – nereti saskaras ar darba specifikas izraisītām kakla sāpēm,” stāsta Cīrule. Viņa norāda, ka bieži vien cilvēki nemaz nespēj noteikt kakla sāpju cēloni, un aicina tam pievērst pastiprinātu uzmanību – ja kakla sāpes, kas radušās pārpūles dēļ, mēģina ārstēt ar līdzekļiem, kas tiem nav paredzēti, vēlamo iznākumu nesagaidīsim.
Kā atšķirt kakla sāpes, ko izraisa bakteriālā vai vīrusa infekcija, no sāpēm, kas radušās slodzes rezultātā? “Vīrusu izraisītas kakla sāpes parasti ir vieglas vai vidēji stipras, siekalu rīšana nesagādā lielas problēmas, temperatūra ir paaugstināta vai augsta, uz mandelēm nav aplikuma. Var būt sauss klepus, aizsmakums. Simptomi sākas strauji, dažu stundu vai dienu laikā. Tā kā vīrusiem ir izteikta sezonalitāte, parasti novērojam, ka slimo arī citi ģimenes locekļi. Baktēriju izraisītas kakla sāpes ir citādākas. Sāpes ir stipras, rīšana ir izteikti sāpīga, ķermeņa temperatūra sasniedz 38°C, uz mandelēm var būt strutas. Nereti to pavada palielināti zemžokļa limfmezgli un nogurums. Savukārt pārslodzes – ilgstošas un skaļas runāšanas vai dziedāšanas – rezultātā simptomi attīstās pakāpeniski, ilgākā laika periodā – līdz pat vairākiem gadiem. Šādas kakla sāpes nepavadīs paaugstināta temperatūra un citas akūtu saslimšanu pazīmes,” informē speciāliste.

Pirmais solis – jāiet pie ģimenes ārsta
Ikdienas steigā un aizņemtībā mēs bieži atstājam kakla sāpes pašplūsmā – ļaujam tām pāriet pašām. Tā rīkoties nav prātīgi. Ģimenes ārsti labi pazīst savus pacientus, zina viņu hroniskās saslimšanas, profesijas, ieradumus, tāpēc spēj sniegt objektīvu skatījumu par kakla sāpju iemeslu. “Svarīgi ir atcerēties, ka darbā pārpūlēts kakls vieglāk piesaista infekciju izsaucējus. Ja pacientam darbs ir radījis izmaiņas balsenē, rīkles gļotādā, imunitātes traucējumus, viņš noteikti ir vairāk pakļauts vīrusu infekcijas ietekmei, kā arī saslimšana noris smagāk un tā ir ilgstošāka,” brīdina ārste.

Kakla sāpes kā arodslimība
Kas atšķir vīrusa vai baktēriju izraisītās kakla sāpes no arodslimības? Arodslimību ārste atklāj, ka biežākās sūdzības skolotājiem, skatuves māksliniekiem un citiem lielrunātājiem ir aizsmakums un diskomforta sajūta kaklā. Svarīgi ir arī pavērot, vai kakla sāpes seko darba slodzei: varbūt mācību gada laikā sūdzības ir izteiktākas, bet vasarā, brīvlaikā tās samazinās vai izzūd pavisam? “Izplatītākās slimības, kas saistītas ar balss saišu pārslodzi, ir hronisks laringīts, balss saišu mezgliņi, balss saišu kontaktčūlas un fonastēnija. Sūdzību klāstā ir balss saspringums vai nogurums, aizsmakums runas laikā, balss aizlūzums, tās pazušana uz vairākām minūtēm, krekšķināšana, klepošana runas laikā, sāpju vai svešķermeņa sajūta kaklā. Apkārtējiem var likties, ka cilvēks runā tik klusi, ka viņu grūti sadzirdēt. Pirmais solis, kā jau noskaidrojām, ir ģimenes ārsts, taču diagnozi precizē otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts. Pēc šī speciālista slēdziena, ja ir pietiekams darba stāžs profesijā, cilvēks var kārtot arodsaslimšanu un saņemt atbalstu rehabilitācijas pasākumu veikšanai. Protams, sūdzības par aizsmakumu, sāpēm kaklā un krekšķi var būt arī pie citām saslimšanām. Pie vainas var būt, piemēram, ekstraezofagāla atviļņa slimība, vienkāršā valodā runājot – kuņģa skābe atplūst atpakaļ rīklē, mutē, aizdegunē un degunā. Šajos gadījumos balsene ir apsārtusi, novērojama tūska, un simptomi visbiežāk parādās nakts un agra rīta stundās. Dažreiz sāp tik stipri un specifiski, ka to var sajaukt ar plaušu saslimšanām un sirdslēkmi! Ilgstošas kakla sāpes un balts aplikums var būt pie tādām saslimšanām kā infekciozā mononukleoze. Šīs diagnozes apstiprināšanai jāveic asins analīze,” stāsta Cīrule.

Kā var pasargāt savu balss aparātu no sāpēm?
Vaira Cīrule iesaka: izvairieties no pārmērīgas vai nepareizas balss izmantošanas un izmantojiet palīgierīces! Skatuves māksliniekiem un pat skolotājiem var noderēt mikrofons, savukārt sporta skolotājiem un treneriem – svilpe. Ne mazāk svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu, otolaringologu un citus speciālistus. Vai esat dzirdējuši par tādu profesiju kā foniatrs? Tas ir ārsts, kas specializējies tieši balss saišu saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā un var palīdzēt tiem, kas balss aparātu pārpūlējuši, pildot savus darba pienākumus.
Iepriekš jau noskaidrojām, ka pārpūlēts kakls vieglāk piesaista infekcijas, taču šī sakarība darbojas abos virzienos – lai saglabātu kaklu kā savu darbarīku, sezonālās infekcijas jāārstē atbildīgi! Jādzer siltie dzērieni, jālieto aerosoli, pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti. Nedrīkst aizmirst arī par kakla skalošanu. Mājas apstākļos kaklu var skalot ar mārsila, kumelīšu vai kliņģerīšu uzlējumiem, taču efektīvāk būtu izmantot aptiekās nopērkamās ūdenī šķīdināmās tabletes un pulverus, piemēram, “Furasol”. Visbeidzot svarīga ir stresa profilakse un kaitīgu ieradumu ierobežošana.

Jaunumi veselības aprūpē 2024.gadā

Ar šī gada 1.janvāri ir ieviesti vairāki jaunumi un uzlabojumi valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem. Par to, kas jāzina saistībā ar jaunumiem, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Prioritāra pakalpojumu sniegšana grūtniecēm
Turpmāk grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā valsts apmaksātie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi (ultrasonogrāfija, elektrokardiogramma u.c.) tiek sniegti prioritāri jeb ārpus kopējās pieraksta rindas – 10 darbdienu laikā no dienas, kad sieviete būs vērsusies ārstniecības iestādē, lai pierakstītos. Paātrināti konsultācijas un izmeklējumus varēs saņemt, ja tie ir nepieciešami saistībā ar grūtniecību vai pēcdzemdību aprūpi (līdz 70 dienām). Tāpat kā iepriekš, saņemot medicīnisko palīdzību, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā nav jāmaksā valstī noteiktie pacienta līdzmaksājumi, jo tos ārstniecības iestādēm maksā NVD.

Uzlabojumi onkoloģijas pacientu veselības aprūpē
Onkoloģisko pacientu ārstēšana un pakalpojumu pieejamības uzlabošana joprojām ir viena no prioritārajām veselības aprūpes jomām, un šogad ārstēšanai un pakalpojumu pieejamībai papildu plānoti ap 10 miljoniem eiro.
Ar 1.janvāri uzlabota onkoloģisko pacientu koordinatoru pakalpojumu pieejamība, palielinot līdzšinējo slodžu skaitu, lai pakalpojumu varētu saņemt lielāks pacientu skaits. Koordinatori onkoloģijas pacientiem nodrošina savlaicīgu, iespēju robežās vienlaicīgu pakalpojumu saņemšanu, sniedz nepieciešamo informāciju un atbalstu diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas posmos.
Atbilstoši starpvalstu rekomendācijām, uzlabojumi ieviesti arī pacientu ar mākslīgo atveri (stoma) aprūpē. Papildu 1,6 miljoni eiro ļaus palielināt pacientiem ikdienā nepieciešamo preču skaitu – par 50% palielināts valsts apmaksāto kolostomas un ileostomas maisiņu apjoms mēnesī, savukārt urostomas maisiņu apjoms pieaugs par 10 maisiņiem mēnesī. Par 20 vienībām vairāk valsts gadā apmaksās arī ileostomas, urostomas un kolostomas pamatnes (bāzes plates).
Saņemot ārstu konsilija lēmumu, turpmāk būs iespēja veikt valsts apmaksātu dzimumšūnu (olšūnu vai spermatozoīdu) paņemšanu, sasaldēšanu un uzglabāšana uz laiku līdz 10 gadiem, ja pacientam ārstēšanās procesā nepieciešama ķīmijterapija, kas var būtiski ietekmēt auglību. Tādējādi pacientiem tiks nodrošināta iespēja nepieciešamības gadījumā nākotnē izmantot uzglabāto materiālu. Jaunais pakalpojums izveidots sadarbībā ar vadošajiem nozares speciālistiem un ārstu biedrībām, kas izvirzījušas pakalpojuma nepieciešamību par prioritāti, un tas ir viens no Onkoloģijas plāna 2022. - 2024. gadam pasākumiem. Vienlaikus tiek turpināts darbs pie pakalpojuma attīstīšanas, lai nākotnē šādu pakalpojumu varētu nodrošināt arī pacientiem ar onkoloģiskām slimībām, kuri saņem staru terapiju tām ķermeņa zonām, kas var ietekmēt reproduktīvo veselību.

Zobārstniecības pakalpojumi bērniem
Lai veicinātu bērnu zobārstniecības pieejamību un modernizāciju, NVD sadarbībā ar Latvijas Zobārstu asociāciju ir izveidojis vairāk nekā 30 jaunas manipulācijas un pārrēķinājis valsts tarifu vairāk nekā 10 manipulācijām. Tas ļaus nodrošināt valsts apmaksātu zobu sakņu ārstēšanu un pildīšanu, silantus zobu pārklāšanai, mūsdienīgu iekārtu izmantošanu, kā arī tiks nodrošināts bērnu zobārstniecības pakalpojumu apjoma pieaugums atbilstoši faktiskajām izmaksām. Šim mērķim un bērnu zobārstniecības pakalpojumu rindu mazināšanai šogad ir piešķirti 10 miljoni eiro.

Laboratoriskās analīzes reto slimību pacientiem
Noteiktos gadījumos, kad Latvijas laboratorijās nav iespējams veikt specifikas analīzes reto slimību pacientiem, piemēram, jo nav nepieciešamais aprīkojums, turpmāk laboratorijas varēs nosūtīt paņemto analīžu materiālu uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju. Analīžu materiāla pārbaude un sūtīšanas izmaksas tiks apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem, – informē NVD.

Pakalpojumi kaulu trausluma slimību ārstēšanai
Bērniem ar ģenētisku kaulu trausluma slimību, kas neļauj organismam veidot spēcīgus kaulus, no šī gada sākuma apmaksā īpaši piemērotus implantus. Jauno implantu nodrošināšanu VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” plānots uzsākt pakāpeniski. Tie ir paredzēti tieši pacientiem ar OI diagnozi, jo iepriekš izmantotie implanti radīja lielu komplikāciju risku un nepieciešamību pēc atkārtotām ķirurģiskām operācijām un citas ārstēšanas.

Miega izmeklējumu apmaksas paplašināšana
NVD informē, ka tiek paplašināta pakalpojuma pieejamība četriem valsts apmaksātiem izmeklējumiem pacientiem ar miega un elpošanas slimībām – poligrāfija, polisomnogrāfija, multiplais miega latentuma tests un transkutāna kapnogrāfija. Tie ir diagnostiskie testi, kas tiek izmantoti, lai novērtētu miega traucējumus, ieskaitot retās slimības, kas ietekmē miegu. Iepriekš šādus izmeklējumus nodrošināja tikai bērniem, savukārt turpmāk tie nepieciešamības gadījumā ar ārsta-specialista nosūtījumu tiks veikti arī pieaugušajiem.

Psihiatriskā ārstēšana
Pacientiem ar hroniskiem psihiskās veselības traucējumiem, ilgstoši uzturoties psihiatriskā profila ārstniecības iestādēs, ir ierobežota pieejamība zobārstniecības un oftalmoloģijas pakalpojumiem. Lai uzlabotu šīs medicīniskās palīdzības pieejamību, pacientiem, kuri stacionārā atrodas vismaz trīs mēnešus, ar 1.janvāri tiek nodrošināti valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi – zobu labošana, ekstrakcija un minimāla protezēšana. NVD skaidro, ka tas ir būtiski, jo, ilgstoši nesaņemot nepieciešamo zobārstniecības palīdzību, cieš pacientu zobu veselība, kā rezultātā var būt apgrūtināts ēšanas process. Pakalpojumu sniedz psihiatrijas iestādes stacionārā/zobārstniecības kabinetā vai arī ar pacienta nogādāšanu pie zobārstniecības pakalpojumu sniedzēja.
Tāpat šiem cilvēkiem turpmāk tiek nodrošinātas arī valsts apmaksātas brilles (gan lēcas, gan ietvari). Pacientiem, kas saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā, pakalpojumu organizē ārstniecības iestādē, piesaistot optometristu vai optikas pakalpojumu sniedzēju.

Valsts apmaksāta kontracepcija riska grupu sievietēm
Sievietēm, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam, no šī gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta kontracepcija– intrauterinā sistēma (spirāle) vai kontraceptīvais zemādas implants. Kontracepcija ir pieejama sievietēm, kurām ir: diagnosticēti psihiskās attīstības traucējumi (diagnozes F70 -F79); ir alkohola vai narkotisko vielu atkarība (noteiktas diagnozes); ir bijušas dzemdības līdz 19 gadu vecumam (ieskaitot).
Valsts apmaksātas kontracepcijas ieviešana nodrošinās iespēju riska grupu sievietēm pasargāt sevi no nevēlamas grūtniecības. Iepriekš šīm sievietēm bija pieejama tikai neatgriezeniska ķirurģiska kontracepcija.
Jāatzīmē, ka par piemērotāko kontracepcijas veidu katrā individuālajā gadījumā sieviete lems kopā ar ginekologu, kurš pēc anamnēzes ievākšanas piedāvās sievietes dzīvesveidam un dzīves situācijai atbilstošāko kontracepcijas metodi. Informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var pieteikt un saņemt šo pakalpojumu, tuvākajā laikā tiks publicēta NVD tīmekļa vietnē.

Informācija par valsts apmaksātiem pakalpojumiem
Informāciju par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotāji var noskaidrot NVD tīmekļa vietnē www.vmnvd.gov.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba laiks: pirmdiena – ceturtdiena plkst. 8.30 –17.00, piektdiena plkst. 8.30 –15.00).

Turpinās gripas saslimstība

Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju saslimstība mazinās, toties turpinās gripas saslimstības pieaugums. Nedēļas laikā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu elpceļu infekcijas simptomiem bija vērsušies 1024 pacienti, no kuriem 346 pacientiem noteikta diagnoze ‘gripa’. Nedēļu iepriekš šāda diagnoze bija noteikta 319 pacientiem, bet vēl pirms tam – 185 pacientiem.
Pēc inficēšanās ar Covid-19 pirmie simptomi parādās vēlāk, bet slimnieks var būt ilgāk infekciozs, nekā slimojot ar gripu. Lai nesaslimtu, ir jāizvairās no saskares ar vīrusu. Ņemot vērā, ka daži no gripas un Covid-19 simptomiem ir līdzīgi, bieži bez laboratoriskas testēšanas nav iespējams noteikt precīzu diagnozi. Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 – 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 – 10 nedēļas.

Gripa pieņemas spēkā

Pagājušās nedēļas (22.01. – 28.01.) gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti liecina par inficēto un arī slimnīcās ārstēto Covid-19 pacientu skaita samazināšanos, toties turpinās vidēji straujš gripas saslimstības pieaugums. No monitoringa sākuma (2023. gada 40. nedēļa) saņemta informācija par 11 mirušajiem, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu. Visiem 11 mirušajiem bija vairākas blakus saslimšanas un neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.