1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
07-08-2020
Vārdadienas šodien: Audris, Brencis, Inuta

Rakstos

Cer nosiltināt valdības namu

Trešdien Balvu novada domes ārkārtas sēdē klātesošie deputāti, izņemot Jāni Zakarīti, kurš balsojumā ‘atturējās’, atbalstīja lēmumprojektu par projekta pieteikuma “Balvu novada pašvaldības administrācijas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” iesniegšanu Eiropas Reģionālajā attīstības fondā (ERAF). Apstiprināja kopējās izmaksas EUR 380 000 apmērā, t.sk. EUR 340 800 ir attiecināmās izmaksas un EUR 40 000 ir neattiecināmās izmaksas. Projekta ERAF finansējums ir EUR 286 272. Projekta apstiprināšanas gadījumā nodrošinās līdzfinansējumu EUR 54 528 no projekta attiecināmajām izmaksām, un neattiecināmās izmaksas - EUR 40 000 (kopā EUR 94 528). Projekta apstiprināšanas gadījumā iecerēts siltināt valdības namu Balvos, nomainīt radiatorus, ārdurvis, logus un veikt citus darbus.

Lauku labumu tirdziņš Balvos 8.augustā

8.augustā pilsētas parkā Balvos notiks tradicionālais lauku labumu tirdziņš, kurā varēs iegādāties dažādus lauku labumus un amatniecības izstrādājumus no zemniekiem, mājražotājiem un amatniekiem.

Seminārs uzņēmējiem

11.augustā no plkst.10.00 līdz 15.00 Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra konferenču zālē (Vidzemes ielā 2B, Balvos) ikviens interesents aicināts uz semināru “E-komercijas tirdzniecības platformas” esošajiem un topošajiem Ziemeļlatgales uzņēmējiem.

Kā atpazīt krāpniekus, kas uzdodas par bankas darbiniekiem

Pēdējo nedēļu laikā gan policija, gan bankas ziņojušas par gadījumiem, kad iedzīvotāji saņem zvanus no krāpniekiem, kas, uzdodoties par bankas darbiniekiem, cenšas izvilināt bankas klientu datus, internetbankas pieejas, Smart-ID PIN kodus un citu sensitīvu informāciju, kas ļauj piekļūt klientu finanšu līdzekļiem. Lai neiekristu krāpnieku lamatās, Luminor bankas eksperte Jekaterina Zinica dalās ar vienkāršiem padomiem, kā atpazīt krāpniekus, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem.

“Ārkārtas situācijas laikā bankas un citi pakalpojumu sniedzēji pielāgojās apstākļiem un attīstīja attālināto apkalpošanu, piedāvājot klientiem lielāko daļu pakalpojumu izmantot ar telefona vai internetbankas starpniecību. Taču diemžēl jaunajai situācijai pielāgojās arī krāpnieki, kas pēdējā laikā meklē arvien jaunus veidus, kā izkrāpt naudu, piemēram, zvanot klientiem un it kā bankas vārdā lūdzot nosaukt dažādus pieejas datus. Tāpēc ir svarīgi informēt klientus par to, kā atšķirt īstu bankas darbinieku no viltvārža - īpaši saņemot telefona zvanu, kur zvanītājam nav jāapliecina sava identitāte, uzrādot, piemēram, apliecību,” uzsver Jekaterina Zinica. Viņa nosauc veidus, kā atpazīt, ka zvanītājs nav bankas darbinieks, bet gan viltvārdis.
* Zini, ko bankas darbinieks nekad nejautātu! Svarīgākais ir atcerēties, ka banka nekādā gadījumā nezvanītu klientam, lai lūgtu viņam atklāt savus pieejas datus: konta numuru, maksājumu kartes datus - kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles u.c. Ja esi saņēmis zvanu ar šādu jautājumu, tad ir skaidrs, ka to noteikti nav uzdevis bankas pārstāvis.

* Telefona numurs. Krāpnieki var zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrētiem numuriem. Taču jāatceras, ka Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc pievērs uzmanību, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371 .

* Valoda. Visbiežāk krāpnieki nerunā latviski, tāpēc telefona sarunā mēdz aizbildināties, ka vēl mācās latviešu valodu, tāpēc runās krieviski. Taču Latvijā strādājošas bankas darbinieks nekad neatteiks saziņu latviešu valodā. Tāpat krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās. Savukārt krāpnieku e-pastus nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām.

* Atzvani bankai. Ja rodas aizdomas, ka zvana krāpnieks, sarunu jāpārtrauc un jāzvana savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. Izskaidrojot situāciju īstajam bankas darbiniekam, viņš varēs pateikt, vai saņemtais zvans patiešām nācis no bankas vai tomēr tas bijis krāpšanas mēģinājums, kā arī informēs, kā rīkoties tālāk.
Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai. Arī, ja karte ir pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, nekavējoties tā jābloķē savā internetbankā, mobilajā lietotnē vai zvanot bankai.

Tuvojas svētki Aglonā

Sagatavojoties Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, 2020.gada 17.jūlijā Aglonā norisinājās Aglonas rīcības komitejas izbraukuma sēde, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Aglonas novada pašvaldības, Latgales plānošanas reģiona, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles dienesta, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Veselības inspekcijas, Zemessardzes, kā arī Romas Katoļu Baznīcas Latvijā pārstāvji.

Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma deleģējumu Ministru kabinets ir noteicis epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas nosaka pulcēšanās prasības un ierobežojumus, kuri būs spēkā arī svētku laikā. 
Lai šogad piedalītos svētku dievkalpojumos 14.augustā plkst. 19.00 un 15.augustā dievkalpojumā plkst. 12.00, tika pieņemts lēmums, ka uz tiem ir obligāta iepriekšēja pieteikšanās savā katoļu draudzē, tādējādi nodrošinot dalību dievkalpojumā ne vairāk kā 3 000 cilvēkiem katrā, ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu un atbildīgos dienestus. Attiecībā uz citiem dievkalpojumiem iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, tomēr jānorāda, ka tajos atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 400 cilvēki (izņemot 15.augusta dievkalpojumu plkst. 7.00, kurā atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 500 cilvēki).
Informējam, ka sasniedzot atļauto apmeklētāju skaitu citi apmeklētāji netiks ielaisti. Apmeklētāju uzturēšanās Sakrālajā laukumā tiks nodrošināta sadalītos sektoros, lai nodrošinātu distanci starp cilvēkiem.

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat Latvijas zemniekiem atvēlēto tiešmaksājumu apjomu pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas?