1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
28-09-2021
Vārdadienas šodien: Lana, Sergejs, Svetlana

Rakstos

Lasīsim ogas ar rokām!

“Rakstiet par problēmu, ka purvos, lasot dzērvenes ar kombainiem, šobrīd izplēš visu, kas aug. Ogas ar saknēm, ar sūnu. Vai tiešām ogas tik grūti salasīt ar rokām? Esmu pensionāre, lasu lēni un gandrīz tīras ogas, bet nevaru noskatīties uz dabas postītājiem,” pārdomās dalījās kāda laikraksta “Vaduguns” lasītāja.

Atbildes lūdzām Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciālistei Diānai Seleckai. Pārvalde kontrolē ogu lasīšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Balvu pusē tādas ir dabas liegumi “Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, “Zodānu purvs”, “Motrines ezers”, dabas parks “Vecumu meži” un citas.
Kas un kā drīkst lasīt dzērvenes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās?
-Regulējumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt šajās teritorijās, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai arī individuālie noteikumi konkrētai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieņemti Balvu novadā esošajam dabas liegumam ”Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, dabas parkam “Vecumu meži”.
Dabas lieguma “Stompaku purvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka, ka visā dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes. Identiski ierobežojumi atrodami dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos - visā dabas liegumā aizliegts iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.
Dabas parka “Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi neierobežo ogu un sēņu lasīšanu. Savukārt pārējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir Balvu novada teritorijā, piemēram, “Orlovas purvs”, “Zodānu purvs” un citi, ir saistošas vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktās prasības. Tātad ogas drīkst lasīt, bet tas jādara saudzīgi, nebojājot ogu augšanas vietas. Vēlams nebojāt zemsedzi ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās esošajos purvos, bet arī visos purvos.
Cik lielu postu nodara ogu kombaina lietošana?
-Līdz šim ilglaicīgi pētījumi par ogu kombainu ietekmi uz mētrām nav veikti, tomēr ārzemēs bijuši īslaicīgi pētījumi, kas nepamato būtisku negatīvu ietekmi uz mētru audzi. Proti, ja ogu kombains tiek lietots pareizi, tas mētrām kaitējumu nerada. Savukārt, nepareizi lietojot kombainu, tiek izplūkātas un norautas mētru lapas.
Tomēr jāaicina cilvēkus domāt ilgtspējīgi un nelietot ogu kombainus...
-Jā. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Sintija Balode veic kontroli dabas rezervātos un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un ir redzējusi, kādu postu spēj nodarīt ogu kombaini: “Lasot ogas – dzērvenes un mellenes – ar ogu kombainiem, ļoti nesaudzīgi tiek izraustītas mētras. Tās atjaunojas ļoti lēni. Piemēram, lai atjaunotos ar kombainu izpostītas dzērveņu mētras, nepieciešami 2 līdz 3 gadi. Nepieciešama ilgtspējīga domāšana, atceroties par nākamajām paaudzēm – kādas vērtības mēs atstāsim viņiem. Lai mēs varētu aizvest bērnus uz purvu un parādīt, kā aug ogas, ka tās neparādās lielveikalu plauktos. Aicinu lasīt ogas ar rokām! Noteikti atbalstu iniciatīvu par kombainu lietošanas aizliegšanu!”

Pieaug apmeklētāju skaits dabas objektos

Pandēmijas laiks nesis gan ieguvumus, gan zaudējumus vairākām nozarēm, cietusi arī tūrisma nozare. Sarunā ar Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra vadītāju Kristīni Kokoreviču un Balvu novada pašvaldības centra tūrisma organizatori Inetu Bordāni skaidrojām un salīdzinājām tūrisma izaugsmi šajās pilsētās, to atpazīstamības zīmes un pievilcību, veloceliņu pieejamību un izmantošanu, kā arī pandēmijas atstātās sekas.

Kā Jūs redzat kultūras tūrisma izaugsmi savā pilsētā un novadā?
I.Bordāne: -Balvos un tuvākajā reģionā - Ziemeļlatgalē kultūras tūrisms šobrīd nav galvenais tūrisma veids. Pie mums dominē lauku tūrisma, aktīvās atpūtas un kulinārā tūrisma piedāvājums, pēdējos gados attīstās velotūrisms. Taču kultūras tūrismā šobrīd galvenie objekti, kas piesaista ievērojamu skaitu apmeklētāju, ir muzeji, privātkolekcijas, kā arī atsevišķi kultūras pasākumi. Šajā jomā ir daudz darāmā, var veidot jaunas sadarbības, jaunus zīmolpasākumus, kas raksturīgi būtu tikai Balviem vai citai konkrētai vietai Balvu novadā un kas būtu interesanti ne tikai vietējai sabiedrībai.
K.Kokoreviča: -Rēzeknei ir ļoti liels potenciāls – radoši un uzņēmīgi cilvēki, dabas resursi - Rēzeknes upe un ezers pilsētas teritorijā, attīstīta infrastruktūra. Tās ir nemateriālās vērtības – mūsu senču tradīcijas, kultūrvēsturiskais mantojums, latgaliešu gars. Viss kopā ar skaidru, ilgtspējīgu attīstības stratēģiju ļauj pilsētai sasniegt augstus rezultātus un kļūt par pievilcīgu kultūras un tūrisma galamērķi.

Vai ir pētījumi, novērojumi par tūristu skaita palielināšanos vai samazināšanos pēdējos gados?
I.Bordāne: -Katru gadu apmeklētāju skaits pieaug, taču atšķirības apskates objektu grupās, piemēram, saistībā ar Covid-19, 2020.gadā būtiski pieauga apmeklētāju skaits apskates objektos dabā, taču samazinājās telpu objektu apmeklējumi. Ik gadu vērojama pieaugoša popularitāte velo un kājāmgājēju maršrutos.
K.Kokoreviča: -Sākot ar 2013.gadu, Rēzeknē vērojama spilgti izteikta tūristu skaita palielināšanās. To visprecīzāk atspoguļo naktsmītņu sektora dati. Katru gadu līdz Covid-19 pandēmijas sākumam šis pieaugums bija 15-22%. 2020.gadā pandēmijas ietekmes rezultātā tūristu plūsma, protams, stipri samazinājās (uz 37 %), pārsvarā uz ārzemju tūristu rēķina, bet tajā pašā laikā pieauga iekšzemes tūristu skaits (vasaras sezonā uz 45%, bet kopumā par gadu - uz 20%).

Kas nosaka un ietekmē pilsētas atpazīstamību un pievilcību?
I.Bordāne: -Materiālie un nemateriālie resursi, arī kopējā tirgus radītās iespējas. Vietas pievilcību nosaka pieejamā infrastruktūra, pieejamie pakalpojumi, nekustamais īpašums, brīvā laika pavadīšanas iespējas, izglītības iespējas, satiksmes un sasniedzamības iespējas, ekonomiskā aktivitāte, kā arī vietas tēls un prestižs. Var analizēt, kas vietu padara saistošu apmeklētājiem, kas liek to izvēlēties par dzīvesvietu vai vietu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
K.Kokoreviča: -To viennozīmīgi nosaka vairāki faktori – ērta un attīstīta infrastruktūra, jaunu un nozīmīgu objektu radīšana, pilsētas ārējā mārketinga komunikācija, lielu un nozīmīgu kultūras un sporta pasākumu rīkošana u.c.

Kādi ieguvumi un zaudējumi novērojami kultūras un tūrisma jomā?
K.Kokoreviča:-Attīstot un daudzveidojot kultūras un tūrisma jomu, pilsēta vienmēr iegūst. Veidojot un attīstot tūrisma piedāvājumu, pilsēta piesaista tūristus un tādā veidā silda vietējo ekonomiku. Ieguvumi ir ne tikai finansiāli - rīkojot bezmaksas kultūras pasākumus un dažādus svētkus, ieguldot finansējumu, pilsēta iegūst apmierinātu un priecīgu iedzīvotāju, kas ir vēl lielāka vērtība.

Kā pandēmija ietekmē kultūras nozari pilsētā? Nosauciet būtiskākās sekas, kādas tā ir atstājusi?
I.Bordāne: -Viennozīmīgi ietekme ir, un jāmācās pielāgoties ‘jaunajam, normālajam’ kā tūrismā, tā kultūrā, radot elastīgus un pašreizējai situācijai pieprasītus produktus un pakalpojumus.
K.Kokoreviča: -Pandēmija neapšaubāmi atstāja sekas gan uz sabiedrību, gan kultūras pasākumu rīkotājiem. Koncertzāle Latgales vēstniecība GORS ir cietusi gan finansiāli, gan morāli, nespējot uzņemt publiku un sniegt ierastos pakalpojumus. Mākslinieki, profesionālie un amatieru kolektīvi no ilgās dīkstāves zaudē savas prasmes, negūst ienākumus. Bet vienlaikus pandēmija lika pārveidoties, mainīt piedāvājuma formātu un radīt jaunus produktus, kā rezultātā radās daudz ļoti veiksmīgu projektu.

Kāda ir veloceliņu pieejamība pilsētā?
I.Bordāne: -Veloceliņš Balvos ir Brīvības ielas posmā no parka līdz pilsētas robežai.
K.Kokoreviča: -Rēzeknē ir pietiekami labi attīstīta veloinfrastruktūra, kuru pašvaldība plāno vēl paplašināt.

Aicina kļūt par mentoru

Lai paplašinātu esošo – pašlaik jau vairāk nekā 50 aktīvu un pieredzējušu mentoru rindas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Mentoru tīkls aicina uzņēmējus, kuri gatavi dalīties savās zināšanās ar biznesa uzsācējiem, 26.augustā no plkst. 10.00 līdz plkst. 15.15 piedalīties pasākuma tiešsaistē “Būt mentoram”.

Tikai galējas nepieciešamības gadījumā

Šovasar ir novērots liels dažādu kukaiņu uzlidojums. Kultūraugi arī slimo, un tas sagādā galvassāpes lauksaimniekiem. Vai lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi nevar nodarīt kaitējumu augsnei, dzīvniekiem, kā arī pašiem cilvēkiem?

Sazinoties ar Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciālisti Daci Ūdri, uzzinājām, ka šogad dienesta inspektori veikuši 923 šādu līdzekļu lietošanas pārbaudes, tostarp operatīvi reaģējot uz 72 iedzīvotāju ziņojumiem. Konstatēti 43 pārkāpumi. Biežāk saņemtās sūdzības skar ietekmi uz apkārtējo vidi, un runa ir par smidzinājuma nonākšanu blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam (ezeram, upēm). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārkāpumu skaits līdzekļu pielietošanā nav būtiski mazinājies, taču par situāciju kopumā varēs spriest tikai pēc aktīvās lauksaimniecības sezonas beigām. Vairums pārkāpumu saistīti ar virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas neievērošanu.
Vidēji reizi četros gados dienests plānveida pārbaudēs pārbauda katru lauksaimnieku, kurš kultūrauga audzēšanā izmanto aizsardzības līdzekļus, bet situācijās, kad ziņo par iespējamo kaitējumu apkārtējai videi, veic operatīvās pārbaudes. Šogad pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” pārbaudīti 86 augu, 3 bišu un 2 zivju paraugi, un atliekvielu klātbūtne konstatēta 22 paraugos. Tas bijis par pamatu 26 administratīvā pārkāpuma lietu uzsākšanai un soda piemērošanai par 42 pārkāpumiem.
Skaidrs, ka lauksaimniecībā izmanto daudz dažādu vielu, kas, nepareizi lietojot, var sabojāt produkcijas kvalitāti, kā arī piesārņot vidi vai pasliktināt pašu cilvēku veselību. Tāpēc speciālisti atgādina, ka vienmēr jāseko līdzi integrētās augu aizsardzības principiem un šie līdzekļi jāpielieto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Pirms augu aizsardzības līdzekļus reģistrē lietošanai Latvijā, eksperti, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, tos izvērtē vairākos līmeņos, pārbaudot un reģistrējot to darbīgo vielu. Tad notiek produkta, kas satur darbīgo vielu, zonālā izvērtēšana, un visbeidzot dalībvalstu eksperti vērtē, vai produkts atbilst nacionālajām prasībām. Tiek izskatīta virkne dokumentācijas ar lielu daudzumu zinātniski pamatotu pētījumu par konkrētā līdzekļa ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un pārtikas drošību. Kad visi šie soļi veikti, aizsardzības līdzeklis ir pieejams lietošanai lauksaimniekam.

Divi maršruti par brīvu

6.augustā Sabiedriskā transporta padome atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos. Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%. Balvu novadā šiem kritērijiem atbilst divi maršruti: Balvi – Upetnieki – Rugāji – Balvi (apvienojot šo maršrutu ar Rugāji – Upetnieki - Balvi) un Lavošnieki – Vecumi – Viļaka. Plānots, ka pieņemto lēmumu ieviesīs ar šī gada 1.oktobri.

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Vai pašvaldībām jārīko atklāti konkursi iestāžu vadītāju amatiem?