1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
30-03-2020
Vārdadienas šodien: Atvars, Gvido

Rakstos

Izsūta vēstules par dabas skaitīšanu

Lauku atbalsta dienests informē, ka Dabas aizsardzības pārvalde izsūta vēstules klientiem par Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu apzināšanas jeb dabas skaitīšanas rezultātiem zālāju platībās. Vēstules saņem saimnieki, kuru īpašumā 2019.gadā bija veikta dabas skaitīšana un kuru īpašumā ir konstatēts bioloģiski vērtīgs zālājs. Par vērtīgā zālāja biotopa platību, kas ir vismaz viens hektārs, ir iespējams saņemt atbalsta maksājumu zālāja apsaimniekošanai, piesakoties tam Lauku atbalsta dienestā. Ja lauksaimnieki konstatē, ka dabā esošā situācija atšķiras no dabas skaitīšanas laikā konstatētā, piemēram, zālājs ir uzarts, tad līdz šī gada 31.martam par to rakstiski jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde.

Tilžā meklē citas telpas pastam

“Vaduguns” 28.februāra numurā publikācijā “Vai viss patiešām sen jau sačākstējis?” izskanēja iedzīvotāju teiktais, ka pagastā netiek risināts pasta telpu jautājums un tas var draudēt ar vietējās pasta nodaļas cietslēgšanu. Vai bažas ir pamatotas un vajag satraukties?
Redakcija saņēmusi VAS “Latvijas Pasts” sabiedrisko attiecību speciālistes Vinetas Annas Sarkanes atbildes vēstuli. Viņa stāsta, ka Tilžas pasta nodaļu nav plānots slēgt. Šobrīd aktīvi noris pārrunas ar Balvu novada domi par konkrētu telpu nomu Tilžas pagastā pasta nodaļas pārvietošanai.
Iemesls pasta nodaļas līdzšinējās vietas maiņai ir telpu augstās uzturēšanas izmaksas, kas “Latvijas Pastam” ik gadu rada būtiskus zaudējumus. Līdz ar to 2019.gadā, sadarbojoties ar Balvu novada domi un Tilžas pagasta pārvaldi, pieņemts lēmums par pasta pakalpojumu sniegšanai atbilstošāku telpu meklēšanu. Šobrīd izvēlēto telpu noma vēl ir izskatīšanas procesā, taču, tiklīdz būs saņemts atbildīgo pušu apstiprinājums, “Latvijas Pasts” informēs iedzīvotājus par Tilžas pasta nodaļas vietas maiņu.

20 ražīgi gadi meža apsaimniekošanā

Jau 20 gadus AS “Latvijas valsts meži” apsaimnieko valstij piederošo mežu 1,63 miljonu hektāru platībā, no tiem 207 tūkstoši hektāru ir Ziemeļlatgales reģionā. Šī gadsimta piektdaļa mežsaimniekiem bijusi nepārtrauktas augšanas un attīstības laiks.

Starptautisko meža sertifikācijas PEFC un FSC auditoru komandas, katru gadu veicot auditus, apliecina, ka valsts meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, t.i., ekonomiski efektīgi, sociāli atbildīgi un videi draudzīgi. Šo divdesmit gadu ražīgas darbības rezultātā valsts budžets tika papildināts ar vairāk nekā vienu miljardu eiro pienesumu, veicinot lielai daļai Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanos.

Kādi ir pagājušā gada rezultāti?
Koku raža atjaunošanas cirtēs ievākta 526 tūkstošu kubikmetru apjomā, krājas kopšanas cirtēs – 83 un bojātu koku cirtēs - 59 tūkstošu kubikmetru apjomā.
Iepriekšējo gadu izcirtumi atjaunoti 839 ha platībā ar priedi, egli, bērzu un nedaudz melnalksni – katra nocirstā koka vietā iestādot divus. Kopumā Ziemeļlatgales reģionā iestādīti 2,1 miljons meža stādu. Lai jaunos kociņus nenomāktu zālaugi, avenāji un krūmāji, 3280 hektāru atjaunoto platību veikta stādījumu kopšana. Ražīgu mežaudžu veidošanai tika retinātas jaunaudzes 3424 hektāru platībā.
Ne mazāk svarīgs uzdevums bija aizsargāt jauno mežu no briežveidīgo dzimtas dzīvnieku postījumiem – galotņu un sānu dzinumu nokošanas, stumbra mizas bojājumiem. Mežkopji novēroja, ka no stādītajām koku sugām postītājiem vislabāk garšo priede. 1386 ha jaunaudžu tika apstrādātas ar videi nekaitīgiem repelentiem Cervacol Extra, Platskyd un Trico, savukārt lielāku priežu stumbri tika aizsargāti ar spirālēm 20 ha platībā. Piesaistot putnus kaitēkļu masveida savairošanās ierobežošanai mežā, izvietoti 350 jauni putnu būrīši un iztīrīti 700 iepriekšējos gados izliktie.
Lai mežs kļūtu pieejamāks mežkopjiem un mežstrādniekiem, līdz ar to arī vietējiem iedzīvotājiem, sēņotājiem un ogotājiem, meža ceļu tīkls tika pagarināts par 20,8 km. Veicot meža meliorācijas sistēmu uzturēšanu, pārtīrot grāvjus vairāk nekā 235 km garumā, liekais ūdens no meža aizvadīts un kokiem būtiski uzlaboti augšanas apstākļi.
Lielākais pagājušā gada izaicinājums bija cīņa ar 2017.gada plūdu un tiem sekojošām egļu astoņzobu mizgraužu postījumu sekām. Augtspēju zaudējušie koki tika nocirsti sanitārajā kailcirtē 262 ha un sanitārajā izlases cirtē - 1100 ha platībā. Mežā izvietotajos feromonu slazdos tika noķerti ap 2,2 miljoni astoņzobu mizgraužu vaboļu, kuras bija lielākās postījumu vaininieces. Iestājoties siltiem laika apstākļiem, mežkopju cīņa ar kaitēkļu ierobežošanu turpināsies.
Pērn mežkopju darba instrumentu klāstu papildināja droni – radio vadāmi lidaparāti –, kuri, lidojot un apsekojot mežaudzes no gaisa, palīdz mežkopjiem pieņemt lēmumus. Piemēram, no augšas var izpētīt meliorācijas grāvju stāvokli, redzēt bebru aizsprostus un citus ūdens noteces traucēkļus, kurus specialistam būtu grūti apsekot, pārvietojoties ar kājām.
Vēl viens jaunums, kas pagājušajā gadā tika izmēģināts un šogad tiks realizēts jau plašāk, ir mehanizēta meža stādīšana. To veic ar ekskavatoru, kas aprīkots ar speciālu meža stādīšanas iekārtu kausa vietā, un šogad tādā veidā stādīsim mežu 125 hektāros.
Visu apkopojot un atskatoties uz ieguldīto darbu, ir pamatota cerība, ka nākamajām paaudzēm nodosim ražīgākas un kvalitatīvākas mežaudzes. Turklāt vairāk nekā piektdaļu mežu platību atstājot dabas aizsardzībai, saglabāsim arī bioloģisko daudzveidību, un mežs arī turpmāk būs izcila vieta, kur cilvēkam atpūsties no dzīves steigas un atgūt spēkus.
Turpinām veidot sakoptu, neatkarīgu un pārtikušu Latviju!

Seminārs lauksaimniekiem 26.februārī

26.februārī plkst. 10.00 Latvijas Lauku un konsultāciju centra Balvu konsultāciju biroja telpās (Brīvības ielā 46a) notiks seminārs par bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikāciju. Seminārā informēs par bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem, saistošiem normatīviem aktiem, kontroles un uzraudzības kārtību, ražošanas procesa dokumentēšanu u.c. jautājumiem.

Uzlabota makšķerēšanas iespēju izmantošana

18.februārī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kas pilnveidos un uzlabos makšķerēšanas un zemūdens medību iespēju izmantošanu Latvijas ūdeņos. Turpmāk tiks noteikts tikai atsevišķu kanālu un caurteču saraksts, kurās no 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegts makšķerēt. Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1.marta līdz 30.aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai upes un ezerus ar upēm.

vadi

Veiksmes prognoze


.