1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
21-02-2020
Vārdadienas šodien: Ariadne, Eleonora

Rakstos

Vai tā ir mūsu vizītkarte?

Pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas datiem, uz šī gada 1.janvāri visā valstī kopumā bija 306 spēļu zāles un 8524 spēļu automāti, kuru skaitu papildina arī vairāki kazino, ruletes un pussimts kāršu galdi. No vairāk nekā 300 valstī esošajām azartspēļu zālēm trīs spēļu zāles ar 90 spēļu iekārtām atrodas Balvu mazpilsētā, kurā iedzīvotāju skaits mērāms vien ap 6000 (citos mūspuses novados spēļu zāļu nav). Tas ir daudz vai maz? Kādu ietekmi tas atstāj uz atsevišķu cilvēku likteņiem un sabiedrību kopumā? Saruna ar IVARU SAIDI, kurš jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā šovbiznesa industrijā un šobrīd Balvos veiksmīgi vada savu uzņēmumu SIA “Čivix”.

Šodien – 112 diena!

Šodien visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, kuras ietvaros arī VUGD īstenos vairākas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības informētību par 112 numuru. Jau no vakardienas līdz pat nedēļas beigām VUGD amatpersonas dosies uz vairākām izglītības iestādēm, tajā skaitā mūspuses skolām, lai uzrunātu 6.-9. klašu skolēnus un atgādinātu viņiem par pareizu rīcību ārkārtas gadījumos.
Latvijā vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas 23 gadus (kopš 1997.gada). Piezvanot uz 112, iespējams sasniegt četrus glābšanas dienestus – VUGD, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Gāzes avārijas dienestu. 112 numurs sazvanāms 24 stundas diennaktī un zvans ir bez maksas. Piecos zvanu centros Latvijā kopumā strādā 112 dispečeri. Katru diennakti dežurē 19 dispečeri, kuri atbild uz vidēji 3000 zvaniem ar dažādiem lūgumiem palīdzēt. 2019.gadā kopumā apstrādāts vairāk nekā miljons ienākošo 112 zvanu.

Par cietsirdību pret dzīvniekiem - astoņi ieslodzītie

Diemžēl cietsirdīga izturēšanās un ņirgāšanās par dzīvniekiem allaž ieņēmusi daļu no mūsu realitātes. Ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā un mūspusē šādu gadījumu netrūkst, kurus normāli domājoša sabiedrības daļa vienmēr uztver emocionāli, bet šo noziegumu pastrādātājus būtu gatavi nekavējoties sodīt tā, kā viņi to pelnījuši.
Par šādiem cietsirdīgiem gadījumiem pret mūsu mazajiem draugiem ir ziņojis arī laikraksts “Vaduguns”. Piemēram, 2018.gada jūnija beigās Balvu novadā, braucot uz Vīksnas pusi, pieturas Annasbirzs apkārtnē, kokā sadistiski bija pakārts suns. “Ir ļoti svarīgi, lai informācija izplatītos pēc iespējas vairāk un šis mežonis, kurš to pastrādāja, tiktu atrasts un sodīts,” tolaik sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja kāds iedzīvotājs. Savukārt kādā citā gadījumā bijušajā Balvu rajonā netālu no ceļa kokā bija pakarināta stirna – ar mutē iebāztu stikla pudeli...
Tiesu administrācijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā (no 2015. līdz 2019.gadam) par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem par vainīgiem atzīti 37 apsūdzētie, no kuriem deviņiem cilvēkiem piespriests reāls cietumsods. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes aktuālākie dati liecina, ka uz šī gada 1.janvāri Latvijas ieslodzījuma vietās reālas brīvības atņemšanas sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem izcieta astoņi ieslodzītie. No tiem - septiņi vīrieši un viena sieviete.
Atgādinām, ka Krimināllikuma 230.pants par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trīs gadiem vai bez tās. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trīs gadiem vai bez tās.

Deg siena ruļļi

Naktī no 30. uz 31.janvāri pulksten 00.20 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Balvu novada Bērzpils pagastu, kur dega siena ruļļi 35 kvadrātmetru platībā. Pulksten 1.32 darbi notikuma vietā tika pabeigti.

Par valdības sapņiem

“2020.gadā Latvijā ir pārdomāta un attīstīta ceļu infrastruktūra. Kvalitatīvi ceļi savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, kuros koncentrēta ražošana un pakalpojumi. Pateicoties mērķtiecīgām investīcijām, reģionālajos attīstības centros radītas jaunas darbavietas, un daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas dzīvot reģionu centriem tuvējās teritorijās.”
Šāds tēlojums mūsdienu Latvijas iedzīvotājiem droši vien šķiet ņemts no pasaku grāmatas vai vienkārši ir melnais humors. Taču patiesībā tas ir citāts no oficiāla dokumenta - spēkā esoša “Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020”. Izpildīt plānošanas dokumentā paustos labos nodomus Saeima, valdība, Satiksmes un Finanšu ministrijas nav nedz spējušas, nedz tā īsti pat gribējušas. Skaudrā realitāte liecina par dramatisku finansējuma samazinājumu ceļu nozarei, kura rezultātā pēc dažiem gadiem autobraucēji jau ar zināmu nostalģiju varēs atcerēties, cik lieliskā stāvoklī ceļi bija 2019.gadā. Proti, vēl pavisam nesen, 2018.gadā, valdība optimistiski plānoja, ka investīciju apjoms nozarē šogad sasniegs 325,6 miljonus eiro. Tagad redzams, ka realitātē no sapņiem pāri palikuši tikai 86,3 miljoni eiro – nepilnas četras reizes mazāk. Šīs valdības taktika ir nerunāt par šodienas problēmām, nepiedāvāt risinājumus, bet sapņot un diskutēt par tālāku laiku, piemēram, par ātrgaitas valsts ceļu mugurkaulu starp lielākajām pilsētām 2040.gadā. Mums nav zināms, vai tiek sapņots arī par finansējuma avotiem. Realitātē sakarā ar finansējuma un darba apjomu samazinājumu pirmie ceļu būves uzņēmumi jau pārtraukuši darbību, savukārt citi atlaiž darbiniekus. Nākotnē tas atstās būtisku ietekmi uz darbu kvalitāti, jo pat gadījumā, ja finansējums tiks palielināts, sagatavot speciālistus un apmācīt darbiniekus nāksies no jauna. Dzīvojam paradoksu laikā - ceļi jūk un brūk, bet valdība strauji un noteikti iznīcina savu ceļu un tiltu būves nozari.
Ceļu, tiltu un dzelzceļu būvē, pēc Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada novembra datiem, strādāja 9100 darbinieki. Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” veica aptauju, kas liecina, ka šogad darbinieku skaits samazināsies līdz aptuveni 5,5 tūkstošiem strādājošo, proti, samazināsies par 3,5 tūkstošiem. Visticamāk, ka, turpinoties šādai politikai, strādājošo skaits ik gadu ruks vēl vairāk. Tāpat jāpiebilst, ka, pēc provizoriskām aplēsēm, šogad, salīdzinot ar 2019.gadu, nozares uzņēmumu samaksātie nodokļi valsts budžetā samazināsies par aptuveni 11,5 miljoniem eiro.
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”

vadi

Veiksmes prognoze


.