1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
05-03-2021
Vārdadienas šodien: Dagmāra, Marga, Margita

Rakstos

Vai atbalsti apzinātas sānslīdes legalizēšanu?

Tā dēvēto saulīšu griešana ar automašīnu kādā nomaļākā pilsētas nostūrī vai ārpus apdzīvotas vietas nav retums arī mūspusē. Savulaik laikrakstā “Vaduguns” esam rakstījuši arī par gadījumiem, kad Balvu novada pašvaldības policija pilsētā izvietotajās videonovērošanas kamerās fiksējusi apzinātas sānslīdes radīšanu ar auto. Protams, likumsargi uz to reaģēja, un tā ir sodāma rīcība. Tāpat 2016.gadā vēstījām par Drošas braukšanas stundu ziemas apstākļos, kā iniciators un organizators bija jauno autovadītāju apmācības instruktors Arvīds Raciborskis.
Tikmēr sabiedrības iniciatīvu platformā www.manabalss.lv pirms nedēļas publicēta Jura Dērvenieka iniciatīva ar mērķi legalizēt apzinātas sānslīdes radīšanu nomaļās vietās, piemēram, poligonos, tukšos laukumos un citviet tam piemērotās vietās. Iniciatīvas autors raksta: “Agresīvu braukšanu (apzinātu sānslīdes radīšanu) nevajag attiecināt uz vietām, kur ikdienā nenotiek ceļu satiksme - poligonos, nomaļos laukumos un citviet. Automašīnas vadīšanas apgūšana slidenos apstākļos ziemas laikā ārpus ceļiem (vietās bez satiksmes) jābūt rekomendējamai, nevis aizliegtai. Piemērojamais sods sešu soda punktu apmērā un naudas sods 70 līdz 280 eiro vērtībā ir pārlieku skarbs par prasmju uzlabošanu, lai spētu savaldīt auto, ja ir zudusi saķere ar ceļu. Tāpēc nepieciešams veikt korekcijas Ceļu satiksmes likuma 51.panta 10.punktā, formulējumā iekļaujot normu, ka apzināta sānslīdes radīšana ir atļauta vietās, kurās ir iespējama satiksme - laukumos, pagalmos, poligonos un citviet, kur netiek traucēta ceļu satiksme. Tāpat, lai neveidotos domstarpības starp drošas braukšanas prasmju uzlabošanas interesentiem, privātu teritoriju saimniekiem un tur, kur ir valsts un pašvaldību ceļi, būtu nepieciešams noteikt kontrolēto sānslīžu aizlieguma zīmi “Kontrolēta sānslīde ir aizliegta”, kuru attiecīgās teritorijas īpašnieki varētu uzstādīt. Savukārt zīmes neesamība nozīmētu, ka kontrolēta sānslīde ir atļauta. Līdz ar to arī varas iestādēm būtu skaidri definēts, kur apzinātas sānslīdzes radīšanu kontrolēt, kur nē. Tāpat nepieciešams likumā skaidri definēt, kas ir mācību poligons un kas - treniņu laukums. Rezultātā sabiedrība iegūs legālu iespēju nomaļās vietās apgūt prasmes savaldīt transportlīdzekli slidenos apstākļos. Tas ir svarīgi, lai zinātu, kā rīkoties, ja braukšanas laikā zudusi saķere starp ceļu un spēkratu.”
Lasītāj, vai Tu atbalsti iniciatīvas autora priekšlikumu un apzinātas sānslīdes legalizēšanu?

Vecākie virsnieki – arī Viļakas pārvaldē

Sekmīgi aizstāvot diplomdarbus Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, 18 Valsts robežsardzes amatpersonas ieguvušas vecākā virsnieka kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu robežapsardzē.
Nepilna laika studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā “Robežapsardze”, kuras ilgums ir 2,5 gadi, robežsargi uzsāka 2018.gada rudenī. Šajā laikā tika sekmīgi apgūta studiju programma, izieta profesionālā prakse un aizstāvēta profesionālās prakses atskaite, izstrādāts un aizstāvēts diplomdarbs. Diplomus par iegūto kvalifikāciju saņems arī robežsargi no Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes, dodot viņiem iespēju dienēt Valsts robežsardzes vai Valsts robežsardzes koledžas vecāko virsnieku amatos.

Iespējams, izkrāpj tūkstošiem eiro

Viļakas novada Šķilbēnu pagastā no personas, iespējams, izkrāpti vairāki tūkstoši eiro. Proti, nauda tika pārskaitīta uz kāda uzņēmuma bankas kontu kā pirmā iemaksa par traktoru, kas tika iegādāts internetā. Tomēr traktors nenonāca pircēja rokās. Uzsākts kriminālprocess.
Balvu novada Vīksnas pagastā kāda persona ar internetbankas starpniecību veica vairākus maksājumus, kopumā pārskaitot vairākus tūkstošus eiro. Arī šajā gadījumā finanšu līdzekļi, iespējams, izkrāpti. Uzsākts kriminālprocess.

Pērn mūspusē – 83 reģistrēti ugunsgrēki

Šis gads mūspusē iesākās traģiski, jo janvāra nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Viļakas novadu, kur ugunsgrēkā dzīvojamā mājā gāja bojā viens cilvēks.
Kopumā šogad visā Latvijā ugunsgrēkos gājuši bojā jau 26 cilvēki, bet no ūdenstilpēm izcelti četri noslīkušie. Tikmēr VUGD apkopojis statistiku par pagājušā gada notikumiem. Tā pērn Balvu novadā reģistrēti 43 ugunsgrēki, viens cilvēks gāja bojā. Viļakas novadā bija 24 ugunsgrēki un trīs tajos cietuši cilvēki (bojāgājušo nebija). Arī Rugāju novadā bojāgājušo un cietušo cilvēku nebija, bet pagājušajā gadā šajā novadā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz 12 ugunsgrēkiem. Savukārt Baltinavas novadā bija četri ugunsgrēki (arī bez cietušajiem un bojāgājušajiem).
Visā Latvijā pērn bija 6970 ugunsgrēki, 84 cilvēki gāja bojā (tajā skaitā viens bērns), 273 iedzīvotāji ugunsgrēkos cieta, kā arī 331 viens cilvēks tika izglābts. Jāpiebilst, ka VUGD informāciju par glābšanas darbiem, ugunsgrēkiem un to radītajām sekām apkopo no VUGD Izbraukumu reģistrācijas un resursu vadības informācijas sistēmas. VUGD uzskaita tikai tos bojāgājušos, kuriem ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekmē (iedarbībā) iestājusies nāve, tāpēc to skaits var tikt precizēts.

Atcerieties par drošību, apsildot mājokļus!

 

Iestājoties vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma arvien vairāk izsaukumus uz ugunsgrēkiem, kas saistīti ar apkuri. Ugunsgrēku iespējamie izcelšanās iemesli visbiežāk ir nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana, netīrīti dūmvadi un nevērīgi atstāti degtspējīgi priekšmeti pie vai uz krāsns. VUGD aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību, apsildot mājokļus!

Kurinot krāsni, rīkojies apdomīgi!
Svarīgākais gada aukstajos mēnešos, kurinot vietējās apkures ierīces, ir ievērot elementāru piesardzību. Aizliegts izmantot bojātus dūmvadus un krāsnis, kā arī tās pārkurināt. Ja mājokļa apsildīšanai tiek izmantota malka, jāpārliecinās, ka pagales nepārsniedz kurtuves izmērus. Savukārt kurināmajam un citiem degtspējīgiem materiāliem jāatrodas vismaz 1,2 metru attālumā no kurtuves atveres. Apkures iekārtas virsmai jābūt brīvai no degtspējīgiem materiāliem, piemēram, uz tās nedrīkst žāvēt drēbes un apavus. VUGD aicina, apsildot mājokli, vienmēr uzraudzīt apkures krāsnis un katlus, ja vien to tehniskās ekspluatācijas noteikumi neparedz citādi.

Iztīri sodrējus no skursteņa!
Ugunsdzēsēji glābēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, samazina apkures ierīces darbības efektivitāti un var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.
VUGD aicina regulāri apsekot un tīrīt sodrējus no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem. To vislabāk izdarīs skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki prot un zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu,to var izdarīt paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem ierasti tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Reizi piecos gados jāveic arī apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var izdarīt speciālists.
Apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

Ievēro piesardzību, izmantojot elektriskos sildītājus!
Nereti iedzīvotāji mājokļa apsildīšanai izmanto elektriskās sildierīces. Aicinām pievērst uzmanību ierīču ražotāju instrukcijās paredzētajiem drošas lietošanas noteikumiem, piemēram, neapklāt sildierīces vai uz tās žāvēt apģērbu, kā arī neizmantot bojātas elektroierīces, pagarinātājus un kontaktligzdas pat tad, ja bojājums šķiet nenozīmīgs.

Dūmu detektors var glābt dzīvību!
Vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana aizdegšanos. Tādēļ mājoklī ir jāuzstāda dūmu detektors, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par sadūmojumu un ugunsgrēka izcelšanos, dodot iespēju izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
Ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu drošību un to, lai ikdienā tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības, tādēļ VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un līdzcilvēku dzīvībām un jau šodien uzstādīt mājoklī dūmu detektoru!
Ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvani uz tālruņa numuru 112!

 

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Vai atbalstāt eitanāzijas legalizāciju Latvijā?