Iespēja trenēties un parādīt savu talantu

Detaļas

Izveidots Trešdiena, 21 Jūnijs 2017 16:13

Rugāju novada bērni un jaunieši lepojas - viņiem ir iespēja pavadīt laiku svaigā gaisā un pilnveidot fiziskās aktivitātes. Rugājos atklāts  skeitparks, vēl viens  noderīgs un interesants sportiska rakstura objekts.

Pēdējais izlaidums Briežuciemā

Detaļas

Izveidots Trešdiena, 21 Jūnijs 2017 16:11

16.jūnijā Briežuciema pamatskolā valdīja vienlaikus priecīga un drūma noskaņa. Nu jau bijušās skolas direktors Aigars Keišs atgādināja, ka skolai šis ir 107.izlaidums - diemžēl pēdējais. Prieku par izlaidumu neslēpa četri jaunieši, kuri skolu absolvēja. Tomēr arī viņi bija vienisprāt, ka pieaugušie, pieņemot lēmumu par skolas slēgšanu, ir kļūdījušies.

Nozog Jēzus Kristus figūru

Detaļas

Izveidots Trešdiena, 21 Jūnijs 2017 16:10

Pagājušās ceturtdienas rīts ar nepatīkamu vēsti sākās Viļakas pilsētā, kur, visticamāk, naktī no 14. uz 15.jūniju, Miera kapos no lielā krusta nozaga Jēzus Kristus figūru.

Jaunā zemnieka enerģiskais tvēriens

Detaļas

Izveidots Piektdiena, 16 Jūnijs 2017 09:48

Zemnieku saimniecība “Upmaļi” Rugāju novadā

Īpašnieks: Intars Indriks, 29 gadi.
Ražotne: gaļas lopu audzēšana, 60 dzīvnieku liels ganāmpulks.
Apsaimnieko: 150 hektārus zemes (kopā ar nomu).

Sapnis pārvērties realitātē
Vecākiem bija skaidrs: tieši dēls Intars no viņu trim bērniem paliks laukos un turpinās lauksaimnieka karjeru. Mamma atceras senu dienu ainiņu, kad vecāki būvēja jauno māju Lazdukalna pagastā, bet mazais puika netālu smiltīs zīmēja savu mājiņu un mūrēja tai dubļu pamatus. Puika lepni teica,- arī viņam reiz būšot pašam sava māja. Gāja laiks, Intars, līdzīgi tēvam, krāmējās ar dzelžiem un iemācījās sameistarot visu, ko bija izdomājis. Vēlāk paša rokām uztaisīja dažādus braucamrīkus, iemācījās lauku darbus un studēja koledžā uzņēmējdarbību. Bija acīmredzams, ka puisim jākļūst par nākamās paaudzes lauku saimnieku.
Vecāku sapnis ir piepildījies. Intaram Indrikam ar ģimeni ir sava zemnieku saimniecība Rugāju novadā nepilnu desmit kilometru attālumā no vecāku lauku sētas. Bet mamma Ināra secina: “Redz, kā vēsture atkārtojas! Tagad Intars iekārto savu māju, viņam ir zeme un nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, bet viņa astoņgadīgais dēlēns arī brauc traktorā un runā, ka būs nākamais zemnieks.”

Netrūkst arī knifiņu
Intars savu saimniecību nodibināja pirms pieciem gadiem. Veiksmīgi atrada māju un zemi, ko pārdeva kāda tante. Turpat netālu bija diezgan labi saglabājusies ferma, kas tagad ir atjaunota un pielāgota gaļas lopu vajadzībām. Intars, atšķirībā no vecākiem ierastās piena lopkopības un sivēnmāšu nozares, gan izvēlējies citu ražotni. Novērtējis vides apstākļus, puisis izlēma audzēt gaļas lopus. Tuvumā ir upe, palieņu pļavas, kas pārmitras, tādēļ cita nodarbe tur būtu neiespējama. Platības, kas piemērotas graudaugiem, šogad apsētas galvenokārt ar bioloģiskajām auzām un rudenī plāno pārdot graudu birumu. Intars ar savu ražotni jūtas apmierināts. Pats saka: “Protams, arī gaļas lopi regulāri jāpieskata, sevišķi pavasarī, kad dzimst mazie. Tad viņi ātri jāsanumurē, jāiedod vitamīnu devas. Pirmo gadu pieredze man iemācījusi, ka dzīvniekus nevajag pārbarot mēnešos, kad govīm tuvojas dzemdību laiks. Citādi var klāties jautri.”
Svešiniekus gaļinieki, protams, vēro aizdomīgi, taču pret saimnieku ir draudzīgi. Ne velti Intars līdzi ņem maizes klaipu - govis pieradušas, ka tās pacienā. Par savējām Intars nesaka nevienu sliktu vārdu. Viņa saimniecībā Šarolē, Herefordu un nedaudz arī Limuzīnas šķirņu dzīvnieki ir miermīlīgi, varētu teikt - pat flegmatiski. Taču savus mazuļus govis, protams, uzmana un sargā, tādēļ klaiņojošie suņi, ieskrējuši aplokā, dabū trūkties.
Gaļas lopu audzēšanu vērtē kā vienu no izdevīgākajām un saimniekošanā vieglākajām nozarēm, jo visu laiku nav jāstāv govij pie astes, kā tas ir ar piena lopiem. Saimnieks var plānot savu laiku pēc paša ieskatiem. Taču arī te netrūkst knifiņu. Intars govju dzīvesveidu saregulējis tā, ka mazuļi dzimst aptuveni vienlaikus – aprīlī un maijā. Tad vieglāk šo procesu uzraudzīt. Arī aploku ierīkošanā jāzina, cik lielus un kā tos iežogot, lai rudens pusē, kad dzīvnieki jānoķer un jānosver, to varētu izdarīt bez lielām problēmām. Intara saimniecībā ar elektrisko ganu iežogota 60 hektāru platība. Tos ierīkojot, puisis pieturējies pie zināmas sistēmas, veidojot pāreju no lielākas uz mazāku platību, kas noslēdzas fermas tuvumā un aizņem tikai hektāru.

Dzīve rit uz priekšu
Jautāts par ikdienas ritmu, Intars atklāj, ka darba aizvien pietiek. Kad pabeidz sēju, tuvojas zāles pļaujas laiks. Parasti to uzsāk jau pirms Jāņiem, jo palieņu pļavās zāle aug labi. Ganāmpulkam parasti rēķina 100 zaļbarības ruļļus un līdz 600 siena ruloniem. Šim darbam Intars meklē sev palīgu un vadās pēc laika apstākļiem. Ziemas mēnešos atkal organizē grāvju tīrīšanu, lai no krūmiem gatavotu šķeldu.
Ko Intars pats saka par savu izvēli palikt un saimniekot laukos? Puisim ir tikai 29 gadi. Intars atzīst: “Viss noticis, kā tam bija jānotiek, lai arī sākotnējā noruna man ar vecākiem bija citādāka. Runājām par piena govju turēšanu, taču es izvēlējos citu ražotni. Man bija projekts, tad meklēju zemi un vietu fermai. Piecu gadu laikā man viss gājis uz priekšu.”
Atliek piebilst, ka patlaban turpinās dzīvojamās mājas labiekārtošana un saimniecības ēku būve. Pagalmā notiek būvdarbi. Intars plāno uzcelt garāžas tehnikai, ierīkot bērniem spēļlaukumu ar trošu ceļu. Pie mājas uzstādītas lielas šūpoles. Pēc desmit gadiem te izskatīsies pavisam citādāk - būs jaunas ēkas, skaista māja un viss sakārtots.
Uz priekšu rit arī Intara ģimenes dzīve. Viņš audzina četrus bērnus, no kuriem jaunākā ir septiņus mēnešus veca meitiņa. Kā jau stāstīja omīte Ināra, mazdēls Adrians pagaidām izteicies, ka gribētu būt nākamais zemnieks. Intaram prieks, ka puikam patīk lauki un viņš brauc ar traktoru. Ziemas mēnešos Intars ar savējiem aizbrauc paslēpot, izplāno arī braucienus uz dažādiem pasākumiem, ja radusies tāda vēlme.

Vecākiem gandarījums
Mamma, vērojot dēla saimniekošanu, neslēpj gandarījumu: “Puisim ir lauksaimnieka tvēriens. Agrāk viņš gāja drusku pa gaisu, bet tagad visu rūpīgi izvērtē un izdomā. Mērķtiecīgi pievēršas projektiem, plāno naudas ieguldījumus un savas saimniecības attīstību. Arī mūs, vecākus, rosina izmantot iespējas un nestāvēt saimniekošanā uz vietas. Tas man patīk. Ir labi, ka jaunie aiziet no vecākiem un dzīvo atsevišķi. Kādreiz tās kņadas mūsmājās bija par daudz, bet tagad, kad viņi atbrauc, visi dikti mīļi un labi.” Ar Intaru vecāki gan saredzas vai ik dienu. Tiesa, dažbrīd sanāk tikai īsi ieskriešanas mirkļi, pārmijot kādu vārdu par jaunumiem vai atstājot vecākiem pieskatīt mazdēlu. Arī “Vaduguns” apciemojuma dienā Intars ar traktoru strauji iebrauca vecāku mājas pagalmā, bet pēc brīža jau devās prom. Bija atvedis dīzeļdegvielu. Laukos darbi nekad nebeidzas, bet vasaras mēnešos darbdienas ir sevišķi garas. Tagad pie durvīm jau nākamais atbildīgais cēliens - būs jārullē barība.

Ikdiena. Saskarsme ar dzīvniekiem iemāca viņus vērot un izprast. Intars stāsta, ka savā barā gaļinieki sadzīvo labi. Tiesa, problēmas mēdz rasties, ja nopērk un atved svešiniekus – dzīvniekus no citu saimnieku ganāmpulkiem. Intaram šajā ziņā bijusi slikta pieredze. Viņš atvedis trīs svešinieces, kuras pārējais bars nemitīgi kaustījis un badījis. Tas radījis lielas problēmas.

Ganībās. Katru gadu ganāmpulkā piedzimst arī dvīņu mazuļi. Intars novērojis, ka visstraujākie dzīvnieki, kuri skandalē, ir Limuzīnas šķirnes dzīvnieki, tādēļ viņam tie patīk vismazāk. Arī šajā barā barvede ir tieši limuzīniete.

Nākamā paaudžu maiņa. Intars priecājas par savu jauno traktoru, ar kuru patīkami strādāt arī ļoti garas darba stundas. Sagādāta arī cita saimniekošanai nepieciešamā tehnika, sakārtota ferma un tur uzstādīti svari. Priecājas par dēlēnu Adrianu, kuram patīk lauku vide.

Piemin upurus

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 15 Jūnijs 2017 17:40

14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, visā Latvijā, tostarp mūspusē, pieminēja kritušos un izsūtītos pirms 76 gadiem. Andris Kazinovskis, uzrunājot klātesošos Balvos, atgādināja, ka 1941.gada represijas ļoti dziļi skāra mūsu tautu. Trešdien genocīda upurus Litenē pieminēja visaugstākās valsts amatpersonas, tostarp prezidents Raimonds Vējonis.