1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
22-11-2017
Vārdadienas šodien: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Nodeg māja. Cieš divi cilvēki

Aizvadītās nedēļas otrajā pusē ugunsnelaimes piemeklēja mūspuses iedzīvotājus Balvu un Baltinavas novados.

Naktī uz piektdienu pulksten 1.31 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Balvu novada Briežuciema pagastu, kur dega dzīvojamā māja. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg vienstāvu koka dzīvojamā māja 150 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēku likvidēja pēc nepilnām sešām stundām – pulksten 7.12. Diemžēl māja pilnībā nodega un tajā cieta divi cilvēki, kurus nodevas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu aprūpē. Kā noskaidroja laikraksts “Vaduguns”, abi minētie cilvēki ugunsgrēka brīdī no mājas izkļuva pašu spēkiem un, iespējams, bija alkohola reibumā. Ugunsgrēka iespējamais iemesls – bojāta apkures iekārta.
Savukārt tajā pašā naktī pulksten 2.27 VUGD saņēma izsaukumu uz Baltinavas novada Apšovu, kur ugunsgrēks bija izcēlies graudu kaltē. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg graudu kalte 12 kvadrātmetru platībā. Paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku lokalizēja pulksten 6.44, vēl pēc tam kādu laiku turpinoties dzēšanas darbiem. Ugunsgrēka iespējamais iemesls – dzirksteļu slāpētāja bojājums. Cietušo nav.

 

Avīzes jālasa!

Abonē “Vaduguni”. Balvu novada Balvu pagasta iedzīvotāji IVARS un GINTA ZAHARĀNI abonē vairākus preses izdevumus, starp tiem ir arī Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns”. Ginta to lasa gadus trīsdesmit, kopš pārcēlusies uz Balvu pusi no Liepājas, bet Ivars - vēl ilgāk, jo viņš šeit dzīvo kopš bērnības. Laikrakstu abonēja un lasīja jau viņa vecmamma. “Avīzes  jālasa, lai zinātu, kas notiek,” secina dzīvesbiedri, “vēl jo vairāk - vietējā avīze.” Ginta, ciemojoties dzimtajā pusē, vienmēr izlasa reģionālo laikrakstu “Kurzemes Vārds”, ko tuvinieki viņai ir sakrājuši un salikuši kaudzītē.  Balvu pagasta iedzīvotājai joprojām svarīgi, kas notiek Liepājas pusē. Dzīvojot trīsdesmit gadus Balvu pusē, arī iepazīti daudzi cilvēki, tādēļ Gintai interesē, kas notiek ne vien Balvu, bet arī kaimiņu novados, kas kādreiz bija vienoti  Balvu rajonā. Par to raksta vietējā avīze. Abi ar Ivaru viņi “Vaduguni” izlasa no vāka līdz vākam. Arī Ivaru  interesē, kas rakstīts par pazīstamiem cilvēkiem, politiskās diskusijas, kas svarīgs lauksaimniekiem. “Avīze ir ērtāk nekā internets. Internets te ir, te nav, te par lēnu. Internetā no rīta apskatos jaunākās ziņas kopumā, kas notiek Latvijā, pasaulē, vai vērts sākt strādāt, vai jālien pagrabā,” joko Ivars. Drukāto vārdu, tostarp arī “Vaduguni”, lasa arī Zaharānu ģimenes bērni, kuri ir pieauguši un dzīvo atsevišķi - Rīgā un Priekuļos. Viņi priekšroku dod “Vaduguns” afišai, kur var uzzināt par kultūras pasākumiem, tostarp arī ballītēm, kas notiek Balvos un to apkārtnē. Jāpiebilst, ka Ivars ir SIA “Balvi-Flora” valdes loceklis, bet Ginta strādā Balvu novada pašvaldībā. Viņa ir zemes lietu speciāliste.

Nikodema Rancāna balva arī mūsējiem

24.septembrī Viļānu kultūras namā, sagaidot Latvijas simtgadi, un turpinot tradīciju novērtēt skolotāja profesiju un pedagogu ieguldījumu latviskās un latgaliskās kultūras un tradīciju ieaudzināšanā jaunajā paaudzē, jau trešo reizi pasniedza monsinjora, pedagoga un sabiedriskā darbinieka Nikodema Rancāna gada balvu izcilākajiem Latgales pedagogiem. Šogad izvirzīto nominantu skaits četrās nominācijās bija necerēti liels - 30 pedagogi. Nikodema Rancāna balvu saņēma 10 nominanti, no tiem divi saņēma specbalvas. Nomināciju par veiksmīgāko pedagoga debiju saņēma Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas un Balvu Bērnu un jauniešu centra skolotāja Aiga Jansone. Specbalvu par ieguldījumu kultūrvēstures un novadmācības ieviešanā un iedzīvināšanā saņēma Margarita Stradiņa no Rugājiem, bet specbalvu par latgaliešu valodas popularizēšanu caur dramaturģiju – Baltinavas vidusskolas skolotāja un amatierteātra “Palādas” režisore Anita Ločmele (Danskovīte). Iepriekšējos gados N.Rancāna balvu ir saņēmuši Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, skolotājas Inta Ludborža un Iveta Gabrāne. Atbalstīt un sveikt Anitu Ločmeli Viļānos bija ieradušies Baltinavas vidusskolas skolēni un skolotāji.

 

Katra uzvara ir solis uz priekšu

Vārds, uzvārds: Arvis Vilkaste
Dzimis: 1989.gada 8.aprīlī Balvos
Nodarbošanās: profesionāls sportists, bobslejists
Ģimene: precējies
Pēdējie sasniegumi: 2014.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos sudraba medaļa četriniekos; 2015.g. Pasaules čemponātā Vintenbergā četriniekos bronza, Eiropas čempionātā Laplaņā - zelts; 2016.g. - Pasaules čempioni četriniekos Īglsā.

 

Sporta dzīves pārzinātāji, eksperti un bijušie treneri baltinavieša Arvja Vilkastes līdzšinējo sportisko karjeru vērtē īsi un kodolīgi – tas ir veiksmes stāsts. Lielajā sportā bobslejā viņš ir tikai 8 gadus, bet bez izcīnītajām zelta, sudraba un bronzas medaļām Pasaules kausa posmos Arvja un viņa komandas kontā ir arī Olimpiskais sudrabs un Pasaules čempiona tituls.

Par jūsu četrinieka panākumiem droši vien grāmatu varētu uzrakstīt…
-Plāna burtnīca vien sanāktu (smejas). Grāmata drīzāk varētu sanākt par treniņu procesu, sacensībām, pārbraucieniem, traumām... Man ir bieza treniņu klade, ko sāku rakstīt 2006.gadā. Treniņnometnē Ukrainā, kur tolaik vēl trenējos vieglatlētikā, man to uzdāvināja trenere Sarmīte. Kopš tā laika tur pierakstu katru savu treniņu. Pēdējā laikā rakstu ļoti cieši, jo kladē palikušas vien dažas baltas lapas. Gribas, lai pietiek līdz Olimpiskajām spēlēm Korejā...
Pirms trīs gadiem izcīnīts Olimpiskais sudrabs! Vai kas tāds Tev vispār sapņos rādījās?
-Nē, tiešām nerādījās. Bija klusa cerība tikt sešiniekā…
Kādas emocijas pārņem brīdī, kad stāvi uz goda pjedestāla?
-Gandarījums un prieks par padarīto darbu.
Kas jādara, lai izaugtu par olimpieti? Tas pa spēkam katram sportistam?
-Tas viss ir ļoti daudzu faktoru veiksmīgs salikums. Bet galvenais ir gribasspēks un neatlaidīgs darbs, kas atmaksājas ar panākumiem.
Kas, Tavuprāt, bobslejā ir skaists?
-Ja godīgi, tad tiešām nezinu… Bobslejs iemāca pārvarēt, disciplinēt sevi, cīnīties, kļūt fiziski spēcīgākam… Uzvaras ir skaistas. Skaistas ir arī atgriešanās mājās pēc ilgas prombūtnes.
Jūsu četrinieka visi trīs stūmēji ir lauku puiši. Ar ko tas skaidrojams? Pilsētnieki nav tik izturīgi un spēcīgi?
-Negribas tik kategoriski spriest, tomēr uzskatu, ka lauku darbi norūda un attīsta fiziskās spējas, tāpat arī disciplinē.
No kurienes Tev tas spēks un dabiskais stiprums?
-Viss mērāms neatlaidīgā darbā.
Jūsu četrinieka panākumu atslēga ir…
-... saliedēts komandas darbs un pilota Oskara Melbārža meistarība.
Pirmā reize kamanās. Tu to atceries?
-Jā! Tas bija ar Uģi Žaļimu Siguldā, kad braucām no dāmu starta. Mans pirmais gads bobslejā. Uģis ar Osi togad mācījās braukt pa trasi. Uģis iepriekšējā dienā bija divreiz kritis, tādēļ arī es, loģiski, biju gatavs kritienam. Vēl tagad atceros - tas bija ļoti bailīgs brauciens. Bija liela nesaprašana un neziņa par gaidāmo… Bet beigu beigās līdz galam tikām – laimīgi, bez kritiena.
Svarīga sastāvdaļa sportista ikdienā noteikti ir uzturs. No kādiem produktiem un iecienītiem ēdieniem nākas atteikties?
-Starpsezonā neatsakos ne no kā – ēdu visu, ko kārojas. Bet sezonā, kad ir problēmas ar kopējo komandas svaru, ir jāatsakās no saldumiem.
Kas ir Tava stiprā aizmugure, mīļie cilvēki?
-Protams, sieva Ieva un meita Madara. Arī baba, mamma. Izmantojot iespēju, vēlos pateikties visiem, kuri seko līdzi bobslejam un mūsu gaitām, tur īkšķus.
Jums režīms teju kā jūrniekiem. Aizbraucat, atbraucat uz pāris dienām, un atkal projām. Cik viegli izturēt atšķirtību no ģimenes un mīļajiem?
-Iepriekš to tik ļoti neizjutu, bet kopš man piedzima meita, ir ļoti, ļoti grūti - jo īpaši sezonas laikā, kad no mājām esmu projām vairākus mēnešus. Agrāk arī šķita smagi, bet bija jau izveidojies zināms pieradums un apziņa, ka tas ir darbs un prombūtne no mājām un tuviem cilvēkiem ir neatņemama sastāvdaļa.
Interesanti, ka pilotam Oskaram Melbārdim sievu sauc Ieva, un arī Tev ir sieva Ieva. Vai arī komandas biedru draudzenes un sievas mēdz satikties?
-Mēdz, jā. Kad ir pieņemšanas un pasākumi saistībā ar darbu, tad visi kolēģi tiekamies ar otrajām pusēm. Tādās reizēs sievas un draudzenes pačalo.
Vai Tava Ieva kaut reizi ir sēdējusi bobā?
-Bobā viņa ir sēdējusi, bet nekustīgā (smaida). Ā, ir arī nolaidusies no starta estakādes. Pa trasi vēl nav braukusi un arī neraujas to darīt, kaut gan ātrums viņai patīk.
Esi kādreiz iedomājies sevi boba pilota vietā?
-Ir interese pamēģināt, bet tikai pamēģināt.
Ko vēl dari bez bobsleja? Vai ir kas tāds, kas interesē, un vai vispār kam citam pietiek laika?
-Visu savu brīvo laiku veltu meitas audzināšanai. Nekam citam šobrīd laika neatliek un arī nevelk.
Tev kādreiz uznāk sajūta, kad gribas visu mest pie malas?
-Uznāk. Parasti tas notiek brīžos, kad piedzīvoti kritieni, ir traumas un vairs nevar strādāt ar maksimālu atdevi. Tas ir ļoti smagi - ieguldīts ļoti liels darbs, un pēkšņi kritiens atpakaļ…
Pats esi nācis no Baltinavas, bet tagad dzīvo Rīgā. Kas Tavai sirdij tuvāks - galvaspilsētas kņada un steidzīgais ritms vai rāmā lauku gaisotne?
-Protams, lauku miers. Par to esmu bijis pārliecināts vienmēr. Laukos viss ir nesteidzīgāks, klusāks, mierīgāks – vārdu sakot, citādāks. Dodoties no Rīgas uz lauku mājām, pat satiksme kļūst krietni lēnāka. Bet tas drīzāk krīt uz nerviem, nevis iepriecina (smejas).
Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli. Tu jau esi olimpiskā sudraba ieguvējs… Kādi ir nākotnes mērķi?
-Cīnīties par uzvarām ikkatrās sacensībās. Vienalga, kāds tām ir mērogs.

Kā izaudzināt olimpieti?

 

Inta Vilkaste, Arvja mamma: -Manuprāt, nekāda īpašā audzināšana tam nav vajadzīga. Svarīgi jau agrā bērnībā sajust bērna aicinājumu un atbalstīt viņu visos centienos. Arvis, jau mazs būdams, izmantoja katru iespēju pasportot – kopā ar tēti gāja uz sporta zāli, slidoja, skrēja, darīja visu, kas patika. Atceros, kad skolas laikā viņam jautāja, vai negribētu nodarboties ar profesionālo sportu, Arvis vienmēr teica – nē. Taisnība vien ir teicienam: nekad nesaki ‘nekad’, jo nu viņš jau daudzus gadus ir profesionālajā, lielajā sportā.
Valentīna Boldāne, Arvja vecmamma: -Arvis bērnību lielākoties pavadīja pie manis, Baltinavā, un jau kopš mazām dienām ļoti aizrāvās ar sportu. Arī lauku darbi viņam nebija sveši - tos Arvim ierādīja viņa vecaistēvs, pat speciāli sataisīja mazākas dakšas sienam un lāpstu, lai var strādāt abi kopā. Toreiz jau pavisam citi laiki bija – neviens bērns pie televizora vai datora nesēdēja, bet gāja strādāt lauku darbus. Arī Arvis daudz strādāja un paralēli trenējās - redz, kas no tā visa sanāca. Bet, teikšu godīgi, man no tā bobsleja joprojām bail – kad pa televizoru rāda sacensības, es neskatos, tikai klausos, jo satraucos, lai tikai puiši nenokrīt un nesasitas. Kad zinu, ka brauciens bijis veiksmīgs, mierīgu sirdi noskatos atkārtojumu. Droši vien nekad neaizmirsīšu Arvja četrinieka braucienu Sočos, kad viņi izcīnīja olimpisko sudrabu. Asaras bira tāpat kā mazdēlam – tik emocionāli tas bija. Vēlāk viņš atveda parādīt savu medaļu, paturēju rokās - dikti smaga. Taču arī darbs tajā visā ieguldīts smags – puiši to bija pelnījuši.
Sarmīte Keisele, Arvja bijusī trenere: -Olimpieši izaug ar mērķtiecīgu darbu un pacietību. Arvis pie mums uz sporta skolu atnāca ieinteresēts un motivēts, turklāt viņš bija ļoti apdāvināts gan ar ātruma īpašībām, gan koordināciju. Viņam padevās viss, ko mācīju, turklāt tas arī patika. Viņš sasniedzis tik daudz, pateicoties dabas dotajam talantam un mērķtiecībai. Joprojām sekoju līdzi viņa sportiskajām gaitām un turu īkšķus, lai viss izdodas!

 

 

 

Viņi glezno ar sirdi

Trešdien Balvu Sakrālās kultūras centrā virmoja pavisam vasarīgs un gaišs noskaņojums – te atklāja īpašu darbu izstādi, kuras autori ir vājredzīgi un neredzīgi cilvēki. Daudzi no viņiem ilgu laiku nebija turējuši rokā pat zīmuli, taču, Latvijas Neredzīgo centra Balvu filiāles vadītājas Guntas Zepas un mākslinieces Olgas Rečes mudināti, viņi noticēja sev un saviem spēkiem. Krāšņi ziedi, saule, skaisti dabasskati – tas viss uzrunāja un neatstāja vienaldzīgu. Paši autori gan savus darbus tā īsti nemaz nav redzējuši, jo ir vājredzīgi vai neredzīgi. Taču tas viņiem netraucēja pārvarēt šaubas un ļauties iespējai izpausties.

Laika prognoze

-2.9°C

Balvi

Apmācies
Humidity: 95%
Wind: DA at 11.3 kmh
Piektdiena2°C/3°C
Sestdiena3°C/6°C
Svētdiena0°C/4°C
Pirmdiena0°C/2°C
KWeather is powered by Kaleidoscoop
Sesta judze
vadi

Veiksmes prognoze

Ceturtdiena

Prātīgajā ceturtdienā sajutuši, ka vakardienas mākoņi izklīst un atspīd kāds veiksmes stariņš. Tomēr pēcpusdienā jārēķinās ar ‘čika’ laika ķibelītēm no plkst. 12.33 līdz 22.15: gan traktora, gan mašīnas vai traktoram vai Brūnes niķiem. Toties vakarā omu var uzlabot ar jaunu randiņu vai pačubināšanos ar otro pusīti. Tas šodien ir ne tikai vēlams, bet pat ieteicams.